Valsts budžetā nauda ir nepieciešama un par to nav šaubu. Vienīgi jautājums vai šo naudu paņemt inteliģenti ar mērķi vai arī primitīvi, lai tikai šodien būtu? Auto Asociācija (AA) ir veikusi profesionālu, apjomīgu un visaptverošu Latvijas autoparka analīzi, identificējot tā ilgtspējīgas attīstības problēmas, nodokļu apiešanas shēmas, iespējamos attīstības virzienus. Šī darba rezultāts ir nodokļu sistēmas projekts, kurā ir apskatīti automobiļu un motociklu nodoklis, ekspluatācijas nodoklis, UVTN, PVN priekšnodoklis, degvielas nodokļi, progresīvā amortizācija un tas ir orientēts uz konkrētu Latvijas autoparka mērķu sasniegšanu.

Latvijas autoparka analīzes projekta realizācijas gaitā tika veikta 10 Eiropas Savienības dalībvalstu autonodokļu un ar to saistīto nodokļu sistēmu izpēte ar nolūku pārņemt labākos un vispiemērotākos instrumentus Latvijai specifisku problēmu risināšanai. Šī gada laikā AA prezentēja autoparka attīstības un nodokļu projektu lielāko autoparku turētājiem, CSDD un pats galvenais vairākām ministrijām, t.sk. VARAM, SM un visbeidzot FM, piedaloties finanšu ministram J. Reira k-gam un ministrijas parlamentārajam sekretāram A. Ašeradena k-gam.

AA turpina uzsvērt, ka nodokļi nedrīkst būt tikai naudas iekasēšanas instruments valsts budžeta uzpildei. Vispirms nodokļu politikai ir jābūt instrumentam, kas ir orientēts uz konkrētu vidēja un ilgtermiņa mērķu sasniegšanu. Valstij ir jādefinē autoparka politika, jānosaka sasniedzamie mērķi un tam jāpakārto nodokļu u.c. instrumenti. Diemžēl šobrīd tiek veiktas tikai aritmētiskas manipulācijas. Par to mēs jau pārliecinājāmies, kad tikai 2 nedēļas pēc mūsu nodokļu projekta prezentācijas FM publiskoja 2016.g. budžetā paredzētās izmaiņas, UVTN palielinot par 7.4%. Tagad seko nākamais pārsteigums – tiek virzīta PVN priekšnodoklī atskaitāmās daļas samazināšana no 80% uz 50%.

Kāds ir Latvijas autoparks?
Latvijas autoparks ir viens no vecākajiem ES, sasniedzot gandrīz 13 gadu vecumu un 50% no autoparka ir vecāki par 15 gadiem. Katru gadu ar jauniem 1. reizi reģistrētiem automobiļiem tiek atjaunota tikai 1/40 daļa no parka, kas nozīmē, ka tas tehnoloģiski neglābjami atpaliek ar no tā izrietošām sekām satiksmes drošībai un videi. Sabiedrības ierobežotā maksātspēja politikas veidotājiem vienmēr ir bijis ļoti ērts attaisnojums un pat aizsegs mūsu autoparka problēmām. Tai pašā laikā nekas nav ticis darīts, lai veidotu politiku, kas būtu orientēta uz atbildīgu automobiļa izvēli.

Kas maksā nodokļus?
Esošā nodokļu sistēma stimulē 10 gadus vecu, nolietotu, lielu izmešu automobiļu ievešanu Latvijā un to reģistrēšanu uz fiziskām personām. Latvijā katru gadu tiek ievesti un 1. reizi reģistrēti ap 15000 jaunu un 50000 lietotu a/m no kuriem kopumā 30% tiek reģistrēti uz juridiskām personām, bet no lietotiem tikai 15%. Savukārt autoparkā no visiem M1 kategorijas a/m ar spēkā esošām TA un OCTA juridiskām personām reģistrēti tikai 11%. Jau šobrīd spēkā esošā nodokļu politika un plaši pieejamie nedeklarētas skaidras naudas resursi nestimulē lietotus automobiļus reģistrēt uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tā vietā izvēloties vienoties ar darbiniekiem par privātā transporta izmantošanu darba vajadzībām. Mazajiem uzņēmumiem ir daudz vienkāršāk norēķināties skaidrā naudā, nevis zaudēt 20% PVN priekšnodokli no automobiļa un saistītajiem ekspluatācijas izdevumiem, nodarboties ar UVTN, amortizācijas atskaitījumiem utt. Ir arī maldīgi iedomāties, ka privātpersona, iegādājoties auto, par to samaksā PVN pilnā apmērā. Atbilstoši AA veiktajam tirgus monitoringam Latvijā masveidīgi tiek viltoti a/m iegādes dokumenti tādā veidā apejot pievienotās vērtības nodokļa nomaksu. Mēs esam aprēķinājuši, ka valsts katru gadu zaudē 15-30milj. EUR neiekasētajā PVN vai arī PVN pārmaksās. Tā visa rezultātā ir izveidojusies situācija, kad UVTN vismaz par 1 transportlīdzekli maksā tikai 17200 uzņēmumi no pavisam Latvijā reģistrētiem 200000 uzņēmumiem, tātad tikai 8.5%. Šis nodoklis tiek maksāts tikai par 7% no visa M1 kategorijas autoparka vai 66% no juridisku personu turējumā esošiem M1 transportlīdzekļiem. Savukārt 22100 vai 11% uzņēmumu bilancēs atrodas 11% no visa M1 kategorijas autoparka, kas ir PVN priekšnodokļa objekts.  Visos pārējos 177900 uzņēmumos acīmredzot valdes locekļi un darbinieki darba vajadzībām pārvietojas tikai ar velosipēdiem vai tramvaju. Tātad plānotās izmaiņas PVN likumā būs orientētas uz vēl lielāku nodokļu slogu 8.5% uzņēmumu autoparka, kas ir vienīgie nodokļu maksātāji. Loģika saka, ka arī šī nelielā daļa samazināsies, palielināsies mazo un vidējo uzņēmēju vēlme vēl mazāk deklarēt PVN apliekamos ieņēmumus, lai kompensētu pieaugošo PVN maksājamo daļu no automobiļa realizācijas. Ar šīm izmaiņām jaunu un kvalitatīvu mazlietotu automobiļu tirdzniecība samazināsies, iegādes dokumentu falsifikācija, ar akcīzi neapliktas degvielas aprites un beznodokļu servisu uzvaras gājiens turpināsies, jo papildus radušies izdevumi būs kaut kur jāatgūst un nav šaubu, ka tas arī tiks izdarīts!
Šobrīd virzītās izmaiņas ir vēl viens brīnišķīgs piemērs, kad tiek mēģināts izspiest vēl kaut ko no tā mazumiņa, kas ar pēdējiem spēkiem cenšas būt godīgi, lai tā vietā pacenstos radīt sistēmu, kas kaut nedaudz motivētu un izskatītos pēc virzības uz mērķi.

Kāda ir citu valstu nodokļu prakse?
Virzot kādus likuma grozījumus ir labi apelēt pie citu valstu prakses, tiesa tikai tad kad šī prakse palīdz risināt Latvijas autoparkam specifiskas problēmas. Citiem vārdiem sakot – katrai slimībai ir nepieciešamas savas zāles un vienas nekad nederēs visām! Visu auto nodokļu piesaiste CO2 izmešiem, progresīvā amortizācija, progresīvs UVTN, nodokļu atbrīvojumi un iedzīvotāju ienākuma nodokļa kompensācija, iegādājoties videi draudzīgu automobili, ir nodokļu instrumenti, kas tiek izmantoti Eiropas valstīs. Tie ir daudz augstāk attīstīti instrumenti, kas katrs ir orientēts uz sava konkrēta mērķa sasniegšanu. Ja jau ir no kā pasmelties pieredzi, tad kāpēc Latvija izmanto tikai pašu primitīvāko, kam vienīgais mērķis ir valsts budžeta uzpildīšana? Turklāt, ja runājam par Lietuvu un Igauniju, tad ir jāņem vērā, ka tur atšķirībā no Latvijas nav nedz 1. reģistrācijas, nedz arī ikgadējo ekspluatācijas nodokļu.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra