Vēl pirms astoņiem gadiem neeksistēja viedtālruņi, bet tagad mēs lejupielādējam apmēram 180 miljardus mobilo aplikāciju. Un kurš gan būtu domājis, ka viens no senākajiem pakalpojumiem pasaulē - taksometru bizness, kādreiz nokļūs zem digitālā spiediena? Digitālā transformācija ik dienas izplatās  visās nozarēs.

Globālo līderu, tehnoloģiju un produktu ražotāju mērķis šodien ir savienot ar internetu katru produktu un pakalpojumu. Tai pat laikā nav noslēpums, ka katras ierīces vērtība ievērojami pieaug, tiklīdz tā kļūst inteliģentāka. Vienkārša LED spuldze maksā ap 5 EUR, bet tās vērība pieaug vismaz 10 reizes, kad tā ar mērķi atvieglot mūsu ikdienu, tiek savienota ar internetu. Tagad sēžot birojā, mēs varam ar sava viedtālruņa palīdzību izslēgt mājās atstātās spīdošās spuldzītes.

Līdz ar straujo IT tehnoloģiju attīstību, globālajā dienas kārtībā izvirzās daudz plašāki jautājumi, kurus tehnoloģiju nozare vienatnē nespēj atrisināt, piemēram, izglītības izvēle. Cisco sadarbībā ar Snapshots veica aptauju, lai noskaidrotu, kura pašlaik šķiet visperspektīvākā profesija Latvijā. Un bijām pārsteigti, saņemot rezultātus -  51% Latvijas iedzīvotāju par perspektīvāko atzīst informācijas tehnoloģijas.  Jāsecina, ka digitalizācijai attīstoties, IT prasmes būs iespējams pielielot  gandrīz visās iespējamajās darba jomās.

Pašlaik pasaulē IT uzņēmumi aktīvi palīdz arī valdībām saprast digitālo prasmju trūkumu valsts pārvaldē un piedāvāt nepieciešamos risinājumus. Konkrētie digitalizācijas risinājumi nodrošina atbilstošus resursus, un palīdz valsts un pašvaldību ierēdņiem darboties efektīvi. Cisco jau ir uzsākuši šādas misijas vairākās valstīs, kā piemēru var minēt neseno sadarbību ar Francijas valdību, kas izprot kādas ekonomiskās un sociālās priekšrocības sniedz digitalizācija. Francijas premjerministrs ir atzinis, ka izveidojot digitālu ekosistēmu, ir lieliska iespēja veicināt ekonomisko izaugsmi, radīt darba vietas, veicināt inovācijas – pat uzlabot enerģijas izmantošanu. Francijai ir spēcīga tradicionālā infrastruktūra - ceļi, kanalizācija, ēkas, pat autostāvvietas – pašlaik, pārejot uz digitālu infrastruktūru, valstij būs iespēja palielināt produktivitāti, kā piemēram, radīt jaunas darba vietas un atvieglot iedzīvotāju ikdienu, ieviešot gudrās stāvvietas, gudrās atkritumu tvertnes, gudro apgaismojumu, utt. Kamēr mēs virzāmies no informācijas laikmeta uz digitālo laikmetu, digitālajai stratēģijai ir jākļūst par biznesa stratēģiju. Eiropai piemīt viss, lai aktīvi uzsāktu digitālo laikmetu – infrastruktūra, prasmes un inovatīvā vide.

Digitālā attīstība visā pasaulē notiek ik minūti, patīkami atzīt, ka Latvijā digitalizācija īpaši aktīvi attīstās tieši izglītības nozarē, pēdējais apliecinājums  tam ir projekts Akadēmiskais tīkls -  vispasaules izglītības tīkls, kas savieno Eiropas universitātes,  tādejādi gan lektori, gan zinātnieki var apmainīties ar informāciju drošā, ātrā un ērtā veidā.

Arī skolām digitalizācija atvieglotu darbu, esam dzirdējuši par Eiropas projektiem, kuros skolās katram audzēknim pie sola ir pieejama sava planšete vai iekārta, kas ir stundu palīglīdzeklis mācībām. Skandināvijā ir prakse kārtot arī eksāmenus uz digitālām iekārtām. Digitalizējot mācības Latvijā, skolotāji tiktu atviegloti no papīrlietām, pasniedzēju strādāšana kļūtu vismaz trīs reizes efektīvāka, jo nebūtu nakts stundas jāvelta skolēnu mājasdarbiem, to visu skolotāju vietā automātiski darītu speciālas programmas. Bet arī šajā ziņā Latvijai ir manāms progress, jo jau vairākus gadus ir pieejams apmācību portāls Uzdevumi.lv, kur skolēni var papildināt savas zināšanas dažādos priekšmetos.

Lai attīstītu digitalizāciju Latvijai ir labvēlīga augsne – interneta ātrums, pateicoties kuram mēs efektīvāk un ātrāk varam ieviest jebkuru modernu risinājumu Latvijā. Otrs – pārklājums. Mūsdienās visas aplikācijas un IT risinājumi ir balstīti uz pārklājumu. Mēs krietni ātrāk un vienkāršāk varam ieviest  aplikācijas un jaunas idejas, kas ir balstītas uz interneta pieejamību. Latvija ļoti spēcīgi utilizē interneta ātrumu – ir uzņēmumi, kas interneta ātrumu eksportē, piemēram, nodrošinot video translācijas uz ārzemēm. Pateicoties Latvijas Interneta pieejamībai, kvalitātei un ātrumam, kā arī konkurētspējīgiem IT speciālistiem - arvien vairāk  ārzemju uzņēmumu izvēlas savus datu centrus (DC) atvērt tieši Latvijā vai izmantot Latvijas DC kompāniju  sniegtus ārpakalpojumus.

Protams, minētais mums vēl nesniedz atbildes uz Eiropā pašreiz aktuāliem diviem jautājumiem - moderno tehnoloģiju trūkums (ar šo domājot, digitalizācijas attīstības instrumentus), un  augstais jauniešu bezdarba līmenis. Šis ir lauciņš, kurā tehnoloģiju uzņēmumi var tiešām dod lielu pievienoto vērtību, izveidojot īpašas mācību programmas darba tirgus jaunienācējiem.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra