Viedokļi

Viedoklis: Pašmāju «ārvalstu investora» darbībai bijušas smagas sekas

Ilona Bērziņa, publiciste, 21.10.2014

Jaunākais izdevums

Pēdējos gados Latvija piedzīvojusi vairākus skaļus investīciju strīdu pretenziju skandālus. Zināmākie no tiem ir kādreizējā air Baltic vadītāja Bertolda Flika pretenzija par 62 miljoniem latu, Spāņu kompānijas CAF strīds par 403,9 miljonus eiro vērtā vilcienu piegādes līguma izbeigšanu, kā arī Igaunijas Wind One prasība 50 miljonu eiro apmērā saistībā ar SIA Winergy lietu, un Uzbekistānas uzņēmēju pretenzija par viesnīcu Royal Square Hotel & Suites un Garden Palace Hotel prettiesisku atņemšanu. Nule šīm pretenzijām pievienojusies arī ASV ofšora Menard Port LLC pretenzija, kurš vēlas panākt tam it kā nodarīto zaudējumu atlīdzību vairāk kā 8 miljonu eiro apmērā.

Starptautisko investīciju šķīrējtiesu prakse rāda, ka iespējamā investora ieguldījumu atzīšanai par investīciju, jābūt izpildītiem attiecīgiem priekšnoteikumiem – noteiktam darbības ilgumam, regulārai peļņai, zināmam riskam, ieguldot ievērojamus finanšu līdzekļus, kā arī pienesumam attiecīgās valsts ekonomikā. Eksperti norāda, ka šim ieguldījumam jābūt samērojamam ar attiecīgās valsts ekonomikas lielumu, un Latvijas gadījumā tam vajadzētu būt mērāmam vairākos simtos tūkstošos un pat miljonos eiro. Cik liels finansiāls ieguldījums vajadzīgs, lai prasītu astoņu miljonu eiro lielu kompensāciju?

Astoņi miljoni par 170 tūkstošu ieguldījumu

Menard Port LLC Valsts kancelejā iesniegtās investīciju pretenzijas iemesls ir ASV ofšora vēlme iegūt no NP Business centre vairākuma akcionāra vairāk kā astoņus miljonus eiro tam it kā nodarīto zaudējumu atlīdzībai. Menard Port LLC pieder 33,33 minētā uzņēmuma kapitāldaļas, un jau kopš šā gada maija šis ASV ofšors uzsācis tiesu darbus. Ja sākumā Menard Port LLC gribēja «tikai» 5,3 miljonus eiro, tad tagad summa ir augusi – «ārvalstu investors» jau prasa vairāk kā astoņus miljonus.

Menard Port LLC sev piederošo 33,33% kapitāldaļu iegādei nav ieguldījis nevienu centu. Šīs daļas ASV ofšors ieguva kā atlīdzību par zvērināta advokāta Mārča Miķelsona palīdzību uzņēmumam piederošās industriālās teritorijas ar ēkām un zemi iegādei Rīgā, Šampētera ielā 2a. Vienīgais Menard Port LLC finansiālais ieguldījums NP Busines centre ir 2010. gadā sabiedrības pamatkapitāla palielināšanai ieguldītie 171 740 eiro. Vairākuma akcionārs tajā pašā laikā ieguldīja 343 054 eiro. Turklāt pamatkapitāla apmaksu Menard Port LLC vārdā veica Agnis Miķelsons, nevis pats Menard Port LLC.

Maksātnespēja kā ieguldījums?

Kādi ārvalstu investori slēpjas aiz ASV ārzonas kompānijas Menard Port LLC un cik liels bijis viņu pienesums Latvijas ekonomikai? Cik zināms, šā uzņēmuma vienīgā valdes locekle ir Jana Miķelsone, bet tā patiesais labuma guvējs – zvērināts advokāts Mārcis Miķelsons. Savukārt presē pieejamā informācija liecina, ka Menard Port LLC ieguldījums valsts ekonomikas attīstībā rezultējies ar AS Pilsētprojekts maksātnespēju un ievērojamu problēmu radīšanu SIA Latvijas Projektēšanas sabiedrība.

Vēl 2008. gada nogalē akciju sabiedrībai Pilsētprojekts piederēja 412 SIA Latvijas Projektēšanas sabiedrība (LPS) akcijas. Šīs akcijas Pilsētprojektam deva tiesības uz 28% no LPS piederošās biroju ēku Rīgā, Skolas ielā 21. Minētā namīpašuma vērtība tolaik pārsniedza četrus miljonus eiro. Pilsētprojekta akciju īpašnieki galvenokārt bija pensijas vecuma arhitekti, un kā zināms no vēlāko tiesu lietu materiāliem, Mārcim Miķelsonam, viņa tēvam Agnim Miķelsonam un abu radiniekam Dzintaram Skujiņam, apejot pārējo akcionāru pirmpirkuma tiesības, izdevās daļu akciju uzpirkt un iegūt kontrolpaketi. Sekoja Pilsētprojekts padomes un valdes nomaiņa ar lojāliem cilvēkiem, bet akciju kontrolpakete nonāca Menard Port LLC piederošā SIA Pilsetprojekts Invest īpašumā.

Pilsētprojekts aktīvus veidoja vairāk kā simts tūkstoši latu, ko uzņēmums avansa veidā bija saņēmis no Rīgas Valsts tehnikuma, nedaudz vairāk kā 33 tūkstoši latu no citiem pasūtītājiem un vairāk kā astoņsimts tūkstošus latu vērtās LPS kapitāldaļas. Uzņēmuma jaunā valde noslēdza bezprocentu aizdevuma līgumu ar Menard Port LLC piederošo SIA Stabu 8, un četros dažādos maksājumos pārskaitīja tam apmēram 105 tūkstošus latu. Pēc neilga laika SIA Stabu 8 izziņoja maksātnespēju.

Vēl pēc neilga laika ar šķīrējtiesas Ad Hoc lēmumu Pilsētprojekts piederošās 423 LPS kapitāldaļas kā kompensācija par SIA HFC-1 parāda samaksu 260 tūkstošu latu apmērā, tika nodotas SIA Pilsetprojekts Invest īpašumā. Arī SIA HFC-1 pēc preses ziņām ir saistība ar Mārci Miķelsonu – šā uzņēmuma daļas pilnībā piederēja SIA Beta 4, kurš, savukārt, bija M. Miķelsona un divu Īslandes iedzīvotāju īpašums. AS Pilsētprojekts akcionāri uzskata, ka šķīrējtiesas lēmums tapis ar atpakaļejošu datumu par nenotikušu šķīrējtiesas procesu.

Kā nākamais sekoja notariālais akts, pēc kura AS Pilsētprojekts trīs dienu laikā apņēmās samaksāt HFC-1 240 tūkstošus latu. Tiesas gaitā pēc zvērināta revidenta atzinuma izrādījās – pēc iesaistīto uzņēmumu bilancēm spriežot, neviens nekādu parādu nav dzēsis. Rezultātā sekoja AS Pilsētprojekts maksātnespēja, bet 28 LPS kapitāldaļas nonāca Menard Port LLC piederošā SIA Pilsetprojekts Invest īpašumā. Nākamais «ārvalstu investora» solis bija vēršanās tiesā pret LPS vairākuma akcionāriem.

Investīcijas «aizņemoties» un «būvējoties»

SIA Pilsetprojekts Invest ar tiesneses Sandras Meliņas lēmumu panāca balsstiesību liegumu vairākumam LPS kapitālu daļu īpašnieku un nomainīja uzņēmuma valdi. Par LPS valdes jauno priekšsēdētāju kļuva M. Miķelsona radinieks Dzintars Skujiņš. Jaunā valde noslēdza aizdevuma līgumu (ar 6% likmi mēnesī) ar Jaunzēlandes ofšoru Pegas Consulting Limited par 700 tūkstošiem latu, un kā nodrošinājumu ieķīlāja LPS piederošo ēku. Puses apstiprināja, ka vēl pirms līguma noslēgšanas aizdevējs izsniedzis aizdevuma daļu 260 tūkstošu latu apmērā. Nākamos 263 tūkstošus Pegas Consulting Limited kontā ieskaitīja Agnis Miķelsons un LPS jaunās valdes locekle Margarita Brikmane. Tiesas gaitā izrādījās, ka arī šā Jaunzēlandes investora patiesais īpašnieks ir Mārcis Miķelsons.

Tālāk sekoja 1,3 miljonus vērts līgums ar SIA T-Būvnieks par LPS īpašumā esošās ēkas renovāciju. Pusi no summas – apmēram 670 tūkstošus latu, LPS jaunā valde apņēmās izmaksāt avansā. Neskatoties uz to, ka SIA T-Būvnieks bija no būvkomersantu reģistra izslēgts uzņēmums ar negatīvu pašu kapitālu un 80 tūkstošus lielu nodokļu parādu, LPS jaunajā valde tam pārskaitīja no Jaunzēlandes ofšora saņemtos 260 tūkstošus latu, un pēc depozītu līgumu laušanas arī LPS kontos esošos 90 tūkstošus latu. Skaitās arī, ka T-Būvnieks no Pegas Consulting Limited esot saņēmis vekseli vēl par 219 tūkstošiem, tomēr šis dokuments tiesas gaitā tā arī netika uzrādīts.

Drīz Pegas Consulting Limited izslēdza no Jaunzēlandes uzņēmuma reģistra, bet LPS «parādu» pārlika uz SIA Ventas līcis, kura to tiesas ceļā mēģināja piedzīt. Šajā tiesvedība lietā ir apturēta. Jāpiemin, ka arī saistībā ar LPS gadījumu «ārvalstu investoru” kontekstā minēti gan dokumentu, gan parakstu viltojumi.

Saistībā ar iespējamu krāpšanas shēmu pret SIA Latvijas projektēšanas sabiedrība VP ENAP 2011. gadā ir sākts kriminālprocess, kurā Mārcis Miķelsons un vēl četras personas atzītas arī par aizdomās turamajām.

Par kādu investīciju aizsardzību cīnāmies?

Bertolds Fliks investīciju pretenzijā prasīja kompensāciju par it kā atņemto īpašumu - 50% uzņēmumā Baltijas Aviācijas sistēmas, kuram piederēja 47% aviokompānijā air Baltic. Spānijas mašīnbūves uzņēmuma CAF pretenzijas pamatā ir parakstītais, bet tā arī nenotikušais līgums par vilcienu piegādi. Wind One cīnās par SIA Winergy interesēm strīdā ar A/s Norvik banku, un nu arī Norvik banka izskata iespēju par investīciju pretenziju. Uzbekistānas uzņēmēji apgalvo, ka viesnīcu Royal Square Hotel &Suites un Garden Palace Hotel atņemšana ir ar viltotu dokumentu palīdzību realizēts reiderisms. Menard Port LLC savā pretenzijā norāda, ka Latvija atbilstoši Latvijas un ASV līguma par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību noteikumiem «nav nodrošinājusi šī līguma noteikumu pilnvērtīgu izpildi attiecībā pret Menard Port LLC veiktajiem ieguldījumiem, pieļaujot uzņēmuma interešu un likumīgo tiesību pārkāpšanu». Par kādām konkrētām investīcijām ir runa? Cik lielus līdzekļus uzņēmums ieguldījis, cik daudz jaunas darba vietas radījis, un kādu labumu tā darbība nesusi Latvijas ekonomikai?

Zvērināts advokāts Agris Bitāns publikācijā Dienas Biznesā (Investīciju strīdu nevar uzsākt kurš katrs, 26.03.2014) skaidro: «Lai iespējamā investora veiktie pasākumi varētu tikt atzīti par investīciju, ir jāizpildās vairākiem priekšnoteikumiem – noteiktam ilgumam, regulārai peļņai, zināmam riskam, ievērojamai aktīvu vai naudas kontribūcijai, pienesumam valsts ekonomiskajā attīstībā un arī labai ticībai, kas ietver ieguldītāja veikto pasākumu izvērtēšanu pēc būtības». Kā redzams no Menard Port LLC meitasuzņēmuma līdzšinējām darbībām AS Pilsētprojekts un LPS kontekstā, vienīgie reālie ieguvumi ir viena uzņēmuma maksātnespēja un kriminālprocess par iespējamu krāpšanu, kas saistīta ar fiktīvu darījumu slēgšanu starp vairākiem uzņēmumiem ar nolūku legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus lielā apmērā. Vai tādas «investīcijas» mums ir vajadzīgas? Vai ofšora uzņēmumu, ar kura palīdzību vietējie darboņi izvērpj shēmas ir uzskatāms par ārvalstu investoru?

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gada sākums līdz ar eiro ieviešanu nāca ar cerībām uz lielāku ārvalstu tiešo investīciju ieplūdumu, jaunu darba vietu rašanos un mūsu dzīves līmeņa paaugstināšanos. Tomēr izrādījās, ka eiro nav brīnumnūjiņa, un gada pirmajos deviņos mēnešos ĀTI pieauga vien par 166 miljoniem eiro. Salīdzinājumam var minēt, ka 2013. gadā kopējās ārvalstu investīcijas Latvijā bija 608,9 miljoni eiro, un tām pateicoties tika radītas 1614 jaunas darba vietas. Investīciju šogad bija mazāk, toties ar tām saistītu skandālu – vairāk.

Ne katrām ārvalstu investīcijām ir vienāda ietekme uz tautsaimniecības attīstību. Vieni investori ceļ jaunas ražotnes, citi pārpērk jau strādājošus uzņēmums, vēl citi iepludina naudu tautsaimniecībā, pērkot nekustamos īpašumus. Tomēr ir arī investīcijas, kuras līdzinās Pandoras lādei, un gaidīto labumu vietā valstij var nest tikai zaudējumus.

Strīdi ap termiņuzturēšanās atļaujām

Politiskajā lauciņā līdzīgi kā iepriekšējos gadus karstus strīdus izraisīja termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšana ārvalstniekiem, ja vien noteiktās cenu robežās iegādāts nekustamais īpašums, investēts uzņēmējdarbībā vai finanšu sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu apgabaltiesas spriedumu lietā par akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidi Kalnciemā, vienlaikus norādot, ka lietā pārsūdzētais iestādes lēmums nedod galīgu atļauju darbības īstenošanai.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 7.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 21.decembra spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju – Kalnciema pagasta iedzīvotāju – pieteikums par Jelgavas novada domes 2015.gada 28.janvāra lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu akceptēta trešās personas SIA EcoLead paredzētā darbība – nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveide – Jelgavas novadā, Kalnciema pagastā, Kalnciemā, Jelgavas ielā 21.

Augstākā tiesa skaidro, ka paredzētās darbības akcepts ir lēmums, ar kuru konceptuāli tiek atbalstīta konkrētās darbības īstenošana tam paredzētajā vietā. Augstākā tiesa norāda, ka vienlaikus šis lēmums ir nošķirams no paredzētās darbības īstenošanas procesā turpmāk pieņemamiem lēmumiem. Lēmums par paredzētās darbības akceptu pats par sevi nedod galīgu atļauju veikt ierosināto darbību. Uzsākot paredzētās darbības īstenošanu, tās ierosinātājam jebkurā gadījumā ir jāievēro normatīvo aktu prasības gan būvniecības uzsākšanai, gan piesārņojošās darbības veikšanas uzsākšanai. Konkrētajā gadījumā SIA EcoLead, lai tā varētu īstenot paredzēto darbību, vēl nepieciešams saņemt būvatļauju un atļauju piesārņojošas darbības veikšanai. Savukārt šo procesu ietvaros tiks izvirzīti patstāvīgi nosacījumi gan būvniecības, gan piesārņojošās darbības veikšanai, un arī šajos procesos sabiedrībai ir tiesības līdzdarboties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dienas tēma: Cīņa par investīciju strīdu miljoniem pieaug

M. Ķirsons, L. Melbārzde, E. Pankovska, E. Mudulis, 12.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju strīdos pret valsti naudas likmes ir augstas, drīzumā varētu izšķirties, vai šie strīdi arī turpmāk paliks Valsts kancelejas pārraudzībā , otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tuvākajā laikā varētu izšķirties jautājums par Valsts kancelejas (VK) vadību. Līdzšinējai VK direktorei Elitai Dreimanei Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ir atteicis pielaidi valsts noslēpumam, taču Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma jau pirms SAB atzinuma publiski sacīja, ka E. Dreimane savu amatu var nesaglabāt. E. Dreimane nevilcinājās izteikt savas pretenzijas publiski – viņa uzskata, ka kļuvusi kādam nevēlama, īpaši saistībā ar VK sniegtajiem atzinumiem investīciju strīdu lietās. Arī L. Straujuma deva mājienus, ka viņa gribētu profesionālāku darbu tieši procedūrās, kā tiek risināti investīciju strīdi. VK ir sniegusi atzinumus par tādām skaļām lietām kā AirBaltic strīds ar bijušajiem akcionāriem, Parex un Citadele darījumiem, Pasažieru vilciena iepirkumiem un vēja parku īpašnieku Winergy. Tieši VK atzinums par AirBaltic noplūda publiski un tika plaši atspoguļots medijos, jo tajā bija teikts, ka pēc VK domām valstij bijušajam AirBaltic vadītājam un līdzīpašniekam Bertoltam Flikam varētu būt jāmaksā ap 20 milj. eiro liela kompensācija. E Dreimane pieļāva, ka tieši šo lielo uzņēmumu lietas, kas skar visdažādākās intereses, ir izrādījušās klupšanas akmens viņas kā VK vadītājas amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Par ko vēsta tiesneša dibens

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 29.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Par laimi, tiesu vidē ir alkas pēc paradigmas maiņas par to, ka sabiedrība ir pelnījusi caurspīdīgākus spriedumus.

Saskaņā ar SKDS apkopojumu, katrs otrais Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka sabiedrības viedoklī tiesnešiem jāieklausās vairāk. Tas būtu saprotams. Tikmēr 69% aptaujāto uzskatot, ka tiesas lēmumiem vajadzētu būt balstītiem likumos, jo pūļa viedoklī saskata arī bīstamību nonākt pie netaisnīga sprieduma. Arī tas ir saprotams.

Par vēlēšanu rezultātiem mēdz teikt, ka sabiedrībai ir tāda valdība, kādu tā pelnījusi. Nedomāju, ka šo līdzību var absolutizēt, runājot par tiesu varu un konkrētiem tiesnešiem. Turklāt, nedefinējot, kas īsti ir netveramais sabiedrības viedoklis, grūti iedomāties, kā to likt lietā. Vai kurnēšana dīvānos pie Panorāmas ir sabiedrības viedoklis? Ja ir, tad kā to izmērīt un apkopot? Vai «cepšanās » komentāros internetā ir sabiedrības viedoklis? Mūsdienās, kad trāpīgs ieraksts Twitter atstāj lielāku ietekmi, nekā dzīvu roku turēti plakāti pie Saeimas nama, sabiedrības viedokļa loma un ietekme mainās. Tiesneši lielāko spiedienu izjūtot no medijiem un sabiedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiski izskanējusi neoficiāla informācija, ka Krievijas tiešsaistes pakalpojumu operators Yandex.Taxi, iespējams, jau pavisam drīz varētu uzsākt savu darbību Rīgā. Taksometru nozares pārstāvji gan atzīmē, ka Yandex.Taxi jau pāris gadus taisās darboties Latvijā, bet tā arī tas nav noticis.

Taksometru izsaukšanas platformas Taxify vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš uz jautājumu, kā vērtē jauna spēlētāja ienākšanu, DB norāda, ka visu laiku kāds baumo par ārzemju aplikāciju ienākšanu Latvijā. Arī Uber jau 2014. gadā plānoja sākt darbību Latvijas tirgū, tomēr to vēl nav izdarījuši.

«Konkurentu ienākšanu nozarē vērtējam pozitīvi, jo konkurence uzlabo pakalpojuma kvalitāti iedzīvotājiem. Tirgus ir pietiekami liels vairākiem spēlētājiem. 98% braucienu notiek ar privāto transportlīdzekli vai sabiedrisko transportu, tāpēc ir kur augt. Turklāt liela daļa iedzīvotāju joprojām izmanto dispečeru pakalpojumus, lai izsauktu taksometru. Tas viss nākamo gadu laikā mainīsies. Taxify tirgū ir nostiprinājis savu pozīciju un strādā pie citiem inovatīviem risinājumiem, lai uzlabotu konkurētspēju,» piebilst J. Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas centrālo institūciju pamatīgais spiediens uz dalībvalstu ekonomikām ar monetārās politikas instrumentiem nav adekvāts. Reformu aizmetņi valstīs gan ļauj cerēt, ka tas nebeigsies «kā parasti».

DB viedopkli var lasīt, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ukrainas konflikts negatīvi ietekmē kreditēšanu

Didzis Meļķis, 01.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī viedoklis par to, ka PVN likme kopumā būtu jāpalielina, ir nepopulārs, tomēr citu iespēju valstij «salasīt» vajadzīgo naudas daudzumu nodokļos var arī nebūt

Krievijas embargo ES un Latvijā ražotajiem pārtikas produktiem komplektā ar rudenī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām ar jaunu sparu uzjunda jautājumu par iespējamām PVN likmju izmaiņām. Lai arī viedoklis par to, ka PVN likme kopumā būtu jāpalielina, ir nepopulārs, tomēr daļa aptaujāto skaudri apzinās, ka citu iespēju valstij «salasīt» vajadzīgo naudas daudzumu nodokļos varot arī nebūt. Proti, Latvijas kopējā sociālekonomiskā situācija signalizējot par neatrisinātām problēmām, kas velkot atvarā.

Biedē situācija

«Valsts ir parādā vienu gada budžetu, darbspējīgo iedzīvotāju emigrācija uz ārzemēm turpinās, papildu naudu vajag izglītībai, veselībai, infrastruktūrai utt., bet nodokļu maksātāju skaits neaug, patērētāju daudzums pat sarūk, kam vēl papildu pipariņus piedos Krievijas embargo, tāpēc vieglākais ceļš patiešām būtu vienkārši palielināt nodokļus, piemēram, PVN likmi, tomēr šāds solis nebūt neveicinās patēriņu un vienlaikus prasīs papildu apgrozāmos līdzekļus biznesam,» situāciju raksturo konsultāciju SIA Leilands un Putnis valdes priekšsēdētājs Dzintars Putnis. Viņš atzīst, ka darbspējīgo cilvēku emigrācija tikai pasliktina kopējo situāciju, jo tie ir potenciālie nodokļu maksātāji, darbaspēks investoriem, kurus valsts zaudē un līdz ar to zaudē investīciju piesaistes iespējas, kā arī nodokļu maksātājus, galu galā arī patērētājus. «Paraugoties uz valstī nodarbināto skaitu, kuri maksā nodokļus, piemēram, 2007. gadā un šogad, ir skaidrs, ka šis apjoms ir sarucis, savukārt nodokļu ieņēmumu apmērs ir pretējs. Tas nozīmē, ka mazāks strādājošo skaits ir samaksājis vairāk – tātad lielākus nodokļus. Tēlaini izsakoties, ja agrāk 100 eiro nodokļus, samaksāja 10 nodokļu maksātāji, tad tagad to pašu vai pat vēl vairāk jāspēj izdarīt astoņiem nodokļu maksātājiem. Ja šo apburto loku neizdosies pārraut, tad varam nonākt situācijā, kad nodokļu maksātāju skaits vienkārši nevarēs samaksāt tik daudz nodokļos, cik valstij būs vajadzīgs,» brīdina Dz. Putnis. Viņu arī uztraucot trūcīgās iedzīvotāju kategorijas pieaugums. «Lai šie cilvēki vismaz būtu paēduši, PVN pārtikai – maizei, pienam, dāzeņiem – tāpat kā daudzās vecajās ES dalībvalstīs – būtu jābūt ievērojami mazākam par pašreizējo pamatlikmi,» – atzīmēja Dz. Putnis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DNB banka un Deloitte Latvija skaidro, kādu ietekmi uzņēmumu ikdienā atstās jaunā nodokļu reforma.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālās iemaksas

Iedzīvotāju ienākuma nodoklī būtiskākā būs likmes maiņa kapitāla ienākumiem. Patlaban ir vairākas likmes - 10 un 15 %. 10 % banka ietur no depozīta procentiem, arī uz dividenžu izmaksu fiziskām personām. 15 % jāmaksā, piemēram, atsavinot nekustamo īpašumu, ja tas pieder fiziskai personai. Abas šīs likmes, domājams, tiks paceltas līdz 20 % vai pat tiks piemērota tā pati diferencētā likme, kas algas ienākumam. Savukārt algota darba ienākumiem piemērojamās likmes šobrīd tiek aktīvi apspriestas. Sākotnējais piedāvājums paredzēja ieviest 20% likmi visiem ienākumiem, bet šobrīd jau tiek runāts par diferencētām likmēm: 20% piemērojot tikai pirmajiem 20 tūkstošiem EUR gada ienākuma, pēc tam - 23% likme līdz 55 tūkstošiem EUR gadā un 31% likme ienākumam, kas pārsniedz 55 tūkstošus gadā. Pirms brīža NTSP jau izskanēja versija, ka augšējā likme varētu būt pat 33.5% apmērā, tā daļēji saglabājot vai asimilējot solidaritātes nodokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dragi: ECB nav noteikta termiņa, kad lemt par stimulēšanas pasākumu turpināšanu

LETA--AP, 20.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā bankas (ECB) prezidents Mario Dragi ceturtdien paziņoja, ka bankas augstākā vadība nav nolēmusi par termiņu, kurā izvērtēt jebkādas izmaiņas bankas īstenoto ekonomikas stimulēšanas pasākumu programmās.

Preses konferencē pēc bankas padomes sēdes viņš sacīja, ka 25 padomes locekļu veidotajā padomē valdīja «vienprātība nenoteikt konkrētu datumu, kad runāt par izmaiņām nākotnē».

Analītiķi sagaida, ka ECB 7.septembra sanāksmē sniegs skaidru signālu par to, kad varētu sākt samazināt obligāciju uzpirkšanas programmu, kuras mērķis ir panākt, ka inflācija eirozonā no pašreizējiem 1,3% pieaug līdz bankas mērķrādītājam - nedaudz zem 2%.

Dragi norādīja, ka par šo jautājumu runāt varētu rudenī. Nākamās ECB padomes sēdes paredzētas 7.septembrī un 26.oktobrī.

Vienlaikus ECB prezidents uzsvēra, ka eirozonas inflācijas rādītāju līmenis saglabājas zems, tādēļ ir jāturpina monetārās stimulēšanas pasākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spriežot pēc globālās ekonomikas attīstības izredzēm, ministra amatā uz dažāda veida eksportu vērstajam biznesam Latvijā lieti noderētu cilvēks, kurš pazīst Āfrikas reāliju rakstaino drēbi.

DB viedoklis var lasīt, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Aptauja: Krievijas tēls pasaules iedzīvotāju acīs ievērojami pasliktinājies

Gunta Kursiša, 04.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules iedzīvotāju viedoklis par Krieviju pēdējā gada laika ir ievērojami pasliktinājies, liecina pēdējā BBC World Service aptauja, kurā viedoklis tika vaicāts 24 valstu iedzīvotājiem.

Laikā no 2013. gada decembra līdz 2014. gada aprīlim tika aptaujāti vairāk nekā 24,5 tūkstoši dažādu valstu iedzīvotāju. Viņiem tika lūgts novērtēt 16 dažādas pasaules valstis, tostarp arī Eiropas Savienību kopumā.

Aptauja tika veikta drīz pēc notikumiem Krimas pussalā, kuru rezultātā šī Ukrainas teritorija tika anektēta. Pētījums liecina, ka pasaules iedzīvotāju Krievijas vērtējums ir zemākais, kopš šī aptauja tika uzsākta (2005. gads). Negatīvu vērtējumu par šo valsti snieguši 45% no visiem aptaujātajiem, bet pozitīvu – 31%. Krievijas tēla pasliktināšanās novērota visās valstīs, kurās tika veikta aptauja, taču sevišķi krasi Krievijas vērtējums krities tādās valstīs kā Kenija, Spānija, Brazīlija un Kanāda.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB karikatūra

DB karikatūra: Starp deflācijas spirāli un ekonomikas sildīšanu

Dienas Bizness, 26.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu satricinājumi Ķīnā jau ietekmē ikdienas dzīvi Latvijā, taču pagaidām vēl nedraud ar ekonomikas bremzēšanos .

DB viedoklis lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Advokātu kolēģijas vadībā briest pārmaiņas

Guntars Gūte, Diena, 03.05.2022

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

VID komentē DB publicēto uzņēmēja viedokli: «Vai valstij tiešām ir vajadzīgi eksportējoši uzņēmumi?»

Lelde Petrāne, 22.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls db.lv lūdza Valsts ieņēmumu dienestam (VID) komentēt pagājušajā nedēļā publicēto SIA SFM izpilddirektora Naura Jansona viedokli: «Vai valstij tiešām ir vajadzīgi eksportējoši uzņēmumi?»

Publicējam VID atbildi:

«Atbildot uz Jūsu lūgumu saistībā ar rakstu, jāteic, ka VID iespējas publiski komentēt ir stipri ierobežotas, bet centāmies sniegt priekštatu par to, kā tiek vērtētas PVN atmaksas, kāpēc kavējas utml. Arī publiskajā telpā jautājums par PVN atmaksām jau labu laiku ir diskusiju objekts, no vienas puses – tās pienākas atmaksāt, un ir jārūpējas, lai tas notiktu laikā; no otras puses - nepamatoti atmaksājot līdzekļi tiek izkrāpti no valsts (nodokļu maksātāju) kabatas, kā rezultātā aug ēnu ekonomika, un paši uzņēmēji sūdzas, ka tiek kropļots tirgus.

Oficiālais Komentārs

Likuma Par nodokļiem un nodevām 22. pants liedz publiski izpaust VID rīcībā esošo vai kontroles pasākumu laikā iegūto informāciju par konkrētu nodokļu maksātāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reformēs valstij un pašvaldībām piederošo kapitālsabiedrību pārvaldi, cer uz efektīvāku saimniekošanu, kas dotu papildu naudu valstij, neizpaliek bažas par pārvaldes sadārdzināšanos , ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To paredz trešdien, 8. oktobrī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas atbalstītais un parlamenta galīgajam lasījumam nodotais Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likuma projekts. Tādējādi Latvijā plāno veidot daļēji centralizētu valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modeli – koordinācijas institūciju, kas pildīs noteiktos uzdevumus saistībā ar valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldi, un to noteiks valdība.

Saskaņā ar atbalstīto likumprojektu lielajos valsts uzņēmumos, kuru apgrozījums pārsniedz 21 milj. eiro, bet bilances kopsumma – 4 milj. eiro, no 2016. gada varēs veidot padomes. Ja kāds no šiem kritērijiem netiek izpildīts divus pārskata gadus pēc kārtas, padome jālikvidē. Daļa šo padomju atjaunošanu apsveica, citi kritizēja. Kritiķi uzskata, ka padome ir tikai kārtējais starpnieks starp īpašnieku – valsti – un reālajiem uzņēmuma vadītājiem. Padomes atjaunošanas atbalstītāji norāda, ka valsts, deleģējot savas uzticības personas, ar šo institūciju nodrošinās valdes uzraudzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas uzņēmēji piesardzīgi raugās uz atteikšanos no mazā nomināla monētām apgrozībā

Žanete Hāka, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēji pagaidām piesardzīgi raugās uz atteikšanos no mazā nomināla (1 un 2 eiro centu) monētām apgrozībā.

Tomēr šāda iniciatīva varētu tikt īstenota, ja sabiedrības atbalsts ietu plašumā (pagaidām «par» un «pret» dalās diezgan līdzīgi), tiktu apzinātas nepieciešamās izmaiņas tiesību aktos un uzņēmēji gūtu pārliecību par šāda soļa ekonomisko atdevi. Šāds secinājums izskanēja Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā par mazā nomināla monētu nākotni, kurā piedalījās tirgotāju, inkasācijas uzņēmumu, kases aparātu uzturētāju, komercbanku, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Patērētāju tiesību aizsardzības centra un centrālās bankas pārstāvji, tātad cilvēki no nozarēm un institūcijām, kuras vistiešāk iesaistītas skaidrās naudas apritē.

Latvijas Banka rīkoja diskusiju, lai apzinātu skaidrās naudas apritē iesaistīto uzņēmēju un valsts institūciju pārstāvju viedokļus par atteikšanos no viena un divu centu monētām apgrozībā. Latvijā šāda apspriešana patlaban sākas, tikmēr vairākās eiro zonas valstīs (Somijā, Īrijā, Nīderlandē, Beļģijā) jau gadiem tiek īstenota pirkuma summas apaļošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daži pēdējie gadi pasaulē iezīmējuši tā saucamo influenceru uznācienu. Tas faktiski nozīmē, ka ietekmīgākie no šādiem influenceriem ar sociālo mediju palīdzību var ietekmēt veselu biznesu un preču zīmju veikumu.

Visbiežāk šāda komunikācijas un informācijas patēriņa forma pieņemama ir gados jauniem patērētājiem, kuru siržu iekarošu daudzi biznesi mēdz likt savu mārketinga stratēģiju centrā.

Jāteic, ka no influenceru uznāciena nekādā ziņā nav izbēgusi arī finanšu pasaule. Arī šajā jomā realitāte arvien lielākā mērā sāk kļūt tāda, ka jaunieši kādu finanšu padomu atrod tieši šajā vidē no kāda sev pieņemamākā šāda censoņa. Turklāt dažiem ietekmīgākajiem šādiem personāžiem sekotāju loks mēdz būt ļoti plašs un pat fanātisks. Rezultātā to izteikumiem ir pa spēkam koriģēt kādu atsevišķu aktīvu – sevišķi, piemēram, ne pārāk lielu uzņēmumu akciju, cenu.

Vēl viena nesošā kolonna

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan vēl joprojām ar koalīcijas partneriem un sociālajiem partneriem nav panākta vienošanās par minimālās algas apmēru nākamajā gadā, pamazām notiek virzība uz risinājumu, šodien pēc valdības ārkārtas sēdes žurnālistiem atzina Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Šis ir viens no karstāko diskusiju jautājumiem nākamā gada valsts budžetā, kur atšķirīgs viedoklis ir gan koalīcijas partneriem, gan arī valdības sociālajiem partneriem.

Ir zināmi soļi vienošanās virzienā. Man ir viedoklis, kā mēs to risināsim, teica Straujuma. Viņa piebilda, ka ir zināmi ceļi, kā varētu iegūt kompromisu starp visām pusēm. Līdz ar to Straujuma ir pārliecināta, ka līdz pirmdienai, kad notiks nākamā valdības ārkārtas sēde, vienošanās tiks panākta.

Par minimālās algas apmēru rīt plānotas diskusijas Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) apakškomisijas sēdē, kā arī pirmdien, 31.augustā, pirms valdības sēdes notiks NTSP ārkārtas sēde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības priekšlikums ieviest progresīvo Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un par vienu procentpunktu paaugstināt sociālo iemaksu likmi pagaidām nav pamatots ar Finanšu ministrijas aprēķiniem par fiskālo ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem un prognozēto budžeta deficītu

DB sarunās ar nodokļu ekspertiem izkristalizējās, ka minētais priekšlikums ir tapis, jo valdībai ir bažas, ka sākotnēji iecerēto nodokļu reformu paaugstinātā budžeta deficīta dēļ varētu nesaskaņot Eiropas Komisija (EK). Turklāt nebija arī skaidrības, kur rast līdzekļus veselības aprūpes finansējumam. Tā kā pagaidām nav aprēķinu par jaunā priekšlikuma fiskālo ietekmi, tad nav zināms, vai tas pietiekami samazinās budžeta deficītu, kuru radīs iecerētā IIN samazināšana līdz 20% gada ienākumiem līdz 20 000 eiro, kā arī reinvestētās peļņas aplikšana ar nulles procenta likmi. Eiropas Komisijas pārstāvniecības ekonomikas eksperti jauno priekšlikumu pagaidām atturas vērtēt, norādot, ka tas tiks darīts tikai tad, kad priekšlikums saskaņošanai tiks iesniegts Eiropas Komisijā. Vairums nodokļu ekspertu arī pauž savu izbrīnu, ka valdības vadītājs Māris Kučinskis ir nācis klajā ar šādu priekšlikumu, pirms ir zināmi aprēķini par tā fiskālo ietekmi, un to dēvē par samērā neveiksmīgu komunikāciju, prognozējot, ka aprēķinu rezultātā arī šis priekšlikums vēl var mainīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karikatūras autors: Agris Liepiņš

DB viedoklis Volstrītai tuvojas negaiss, iespējams, pamatīgs lasāms, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc gadiem ilgušiem tranzīta kariem akcionāru nesaskaņu dēļ šobrīd AS Ventbunkers iestājies relatīvs miers, un uzņēmums plāno tālāku attīstību, investora piesaisti, kā arī ir gatavs ieguldīt AirBaltic, kas dotu uzņēmumam lielāku svaru sarunās ar valsts pusi par transporta nozares sakārtošanu kopumā, intervijā Dienas Biznesam norāda uzņēmuma valdes loceklis Edgars Ciniņš. Pozitīvam attīstības scenārijam gan nepieciešama skaidra valsts politika tranzīta atbalsta jomā, tostarp radot vienādus spēles nosacījumus visām ostām ar izlīdzinātiem dzelzceļa tarifiem.

Ventbunkers līdz šim bijis iesaistīts ilgstošos akcionāru strīdos. Kā vārdā jūs šobrīd runājat?

Šobrīd ir iestājies relatīvs miers, un visi strīdi ir izbeigti.

Vai uz visiem laikiem?

Mēs visi uz to ceram, taču, kā publiski zināms, prokuratūra apgalvo, ka daļai akciju slēptais īpašnieks ir Aivars Lembergs, un šīm daļām ir uzlikts arests. Kamēr šī lieta turpināsies, viņš paudīs savu neapmierinātību. Runa ir par Ventbunkera akcionāru (29%) Yelverton investment B.V., kuru šobrīd pārvalda Šveices advokāts Rudolfs Meroni. Līdz ar to t. s. tranzīta kari neturpināsies, bet negatīva pretdarbība no A. Lemberga puses, iespējams, varētu būt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrs publiski atzinis, ka uz viņu tiek izdarīts spiediens ar šantāžas elementiem, bet reakciju no represīvajiem dienestiem nemana

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru