Viedokļi

Viedoklis: Seksualitāte vairs nepārdod, tagad topā humors

Iveta Pukše, pētījumu uzņēmuma Nielsen valdes locekle Latvijā, 22.10.2015

Jaunākais izdevums

Seksualitāte, bērni un dzīvnieki – trīsvienība, kuru vēl nesen reklāmas nozarē piesauca kā teju vai veiksmīgas pārdošanas garantu. Laiki mainās un tikumi arī. Nielsen starptautiskais pētījums par to, kāda veida reklāmai patērētāji uzticas visvairāk, atklāj gluži citu ainu. Arī kanālu uzticamības ziņā uzvaras laurus plūc pārbaudītas vērtības.

Humors ir tas elements, ko patērētāji Baltijā un arī Eiropas Savienībā kopumā norāda kā vairāk uzrunājošu no ziņojumu veidiem reklāmās. Interesanti, ka lielākie jokotāji mīt Igaunijā – tur 72% respondentu humoru nosauca kā iespaidīgāko elementu reklāmās, piešķirot tam pārliecinošas līderpozīcijas, salīdzinot ar citiem āķiem. Latvijā šis īpatsvars ir 45%, ES valstīs kopumā – 51%. Lietuvā humors visvairāk uzrunā vien 39% aptaujāto, ierindojoties otrajā vietā.

Lietuvas patērētājus visvairāk uzrunā reklāmas, kur attēlotas reālajai dzīvei pietuvinātas situācijas – 48%. Tādas ir iecienītas arī Latvijā, kur tām uzticas 37%, Igaunijā (45%) un ES kopumā (41%). Likumsakarīgi, ka visai mazu uzmanību izpelnās reklāmas, kur izmantots slavenību vai zināmu sportistu piemērs. Latvijā un ES kopumā reklāmas ar sabiedrībā populāru cilvēku piedalīšanos par uzticamām nodēvējuši vien 7% aptaujāto, Igaunijā – 5%, Lietuvā – 4%. Iespējams, tas skaidrojams ar to, ka pēdējos gados šis bijis ļoti izplatīts piesaistes paņēmiens daudziem zīmoliem, un nu reiz ir gana.

Tikai 5% respondentu Latvijā atzina – sekss reklāmā viņus uzrunā. Tas ir zemākais rādītājs Baltijas valstīs, tomēr arī kaimiņi šo elementu vērtē gana līdzīgi. Igaunijā seksualitāte reklāmās iesaista 7% respondentu, Lietuvā – 10%. ES vidēji šis īpatsvars ir 9%. Ne īpaši labi sokas arī tādiem reiz iecienītiem auditorijas uzmanības piesaistes elementiem kā sentiments (Latvijā tas piesaista 5%), bērni (piesaista 9%) un konkurences aspekts (10%).

Visu viedokli Seksualitāte vairs nepārdod, tagad topā humors lasiet 22. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu topā Latviju pārstāv astoņi uzņēmumi

Zane Atlāce - Bistere, 31.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface veidotajā Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu topā Latviju pārstāv astoņi uzņēmumi, pārsvarā gan ārvalstu uzņēmumu Latvijas struktūrvienības.

No Lietuvas topā iekļuvuši 20, bet Igaunijas – 4 uzņēmumi. Kopumā reģionam 2015. gads bijis veiksmīgs un vadošo kompāniju apgrozījums ir pieaudzis par 4,2%.

No Latvijas uzņēmumiem augstākās pozīcijas ieņem minerālmēslu un ķīmisko vielu tirgotājs SIA Uralchem Trading (130.vieta topā), mazumtirdzniecības uzņēmums SIA Rimi Latvia (210.vieta topā), kā arī mazumtirdzniecības uzņēmums SIA Maxima Latvija (261.vieta topā). No Latvijas uzņēmumiem topā atrodama arī AS Latvenergo, kas piedzīvojusi kritumu no pērnās 221.vietas uz 348. vietu, SIA Orlen Latvija, AS Latvijas Gāze, SIA Neste Latvija un SIA Circle K Latvia.

Reģiona lielākā ekonomika ir Polijā, un topā valsti pārstāv 137 uzņēmumi, tostarp pirmo pozīciju ieņemošā PKN Orlen. Par topa «uzlecošo zvaigzni» var uzskatīt General Electric Hungary, kas pakāpies uz topa otro pozīciju no aizvadītā gada 13. vietas, un 2015. gadā uzņēmums savu peļnu ir teju četrkāršojis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja “Coface” veidotajā Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā, kas publiskots novembrī, iekļauti 38 uzņēmumi no Baltijas – 6 no Latvijas, 6 no Igaunijas un 26 no Lietuvas. Kopumā dati par Top 500 uzņēmumu peļņas rādītājiem liecina, ka pandēmijai bijusi liela ietekme un, salīdzinot ar 2019. gadu, 2020. gadā kopējā to peļņa samazinājusies par 3.3%, sasniedzot 667 miljardus eiro. Līdzīgi kā iepriekšējos gados vadošās nozares ir minerālu, ķīmisko vielu, naftas, plastmasas ražošana, farmācija, automobiļu rūpniecība, transports un nespecializētā tirdzniecība. Topā iekļauto Baltijas kompāniju vidū dominē tirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumi.

Katru gadu “Coface” veido Centrālās un Austrumeiropas (CEE) reģiona lielāko uzņēmumu Top 500, kurā vērtē to sniegumu iepriekšējā kalendārajā gadā. Top 500 sniedz ieskatu reģiona ekonomisko aktivitāšu tendencēs un prognozē attīstību nākotnē. Salīdzināti tiek arī Top 500 lielāko uzņēmumu peļņas rādītāji, kas pērn uzrāda ievērojamu Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi, bet vienlaikus arī liecina par uzņēmumu pielāgošanos jaunajiem apstākļiem.

Mindaugas Sventickas, “Coface Baltics” vadītājs: “CEE reģiona valstu ekonomikas ir adaptējušās pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, kas tomēr jūtami bremzēja pozitīvu uzņēmumu attīstību. 500 lielākie reģiona uzņēmumi 2020. gadā piedzīvojuši krietnu samazinājumu gan apgrozījuma, gan peļņas rādītāju ziņā. Tomēr vienlaikus reitingi liecina arī par reģiona izaugsmes potenciālu un spēju pretoties grūtībām.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas visstraujāk augošie uzņēmumi

Ilze Žaime, 11.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturto gadu pēc kārtas laikraksts "Financial Times" publicējis Eiropas 1000 straujāk augošo kompāniju topu, kurā šogad ierindojušies arī divdesmit septiņi uzņēmumi no Baltijas, tostarp - septiņi Latvijas, astoņi - Igaunijas un divpadsmit - no Lietuvas.

"Financial Times", kas sarakstu veidoja sadarbībā ar izpētes uzņēmumu "Statista", norāda, ka šogad ierindoties sarakstā bijis vēl grūtāk nekā pērn, zemākajam uzņēmuma izaugsmes solim šogad esot 38,4% gadā, salīdzinot ar pērnā gada 37,7%.

Kopumā uzskatāmi redzams, ka tehnoloģiju nozīme aug, šo nozari kopumā pārstāvot 189 uzņēmumam. Ieskaitot e-komerciju un finanšu tehnoloģiju sektoru, šis skaitlis sasniedz 259.

Par topā visvairāk pārstāvēto valsti šogad kļuvusi Vācija, kurai cieši seko Itālija, Lielbritānija un Francija, kopā iekļaujot teju 70% no visiem minētajiem uzņēmumiem.

Topa pirmajā pieciniekā ierindojās tādi uzņēmumi kā Lielbritānijā bāzētā "OakNorth Bank", Somijas "Wolt Enterprises", igauņu "Bolt Technology", Spānijas "Element Global Services" un celtniecības uzņēmums no Francijas - "Les Eco-Isolateurs".

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kultūras iezīmes reklāmā – kas jāzina, eksportējot uz Lietuvu un Igauniju?

Stratēģiskās zīmolu aģentūras Stereo partneris Vaidas Matulaitis, 22.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visas trīs Baltijas valstis tiek uztvertas kā viens veselums ārvalstu kontekstā – ne tikai ģeogrāfiskā novietojuma un līdzīgo vēsturisko notikumu dēļ, bet arī sociālajos, ekonomiskajos un politiskajos rādītājos.

Tomēr atšķirīgās mentalitātes un kultūras kodi nereti maina visu kopējo ainu. Jo īpaši tas attiecas uz dažādiem ieradumiem, tradīcijām, ikdienas paradumiem iepirkšanās un kultūras patēriņa jomā, turklāt rādās, ka visas kaimiņvalstis ir krasi atšķirīgas un to kultūras kodi atspoguļojas arī vizuālajā komunikācijā.

1. Kamēr igauņi klausās, lietuvieši vizualizē

Skaidrs, ka šīs robežas saplūst un viss nav viennozīmīgi balts un melns, tomēr, papētot vairākas kampaņas, nākas secināt, ka igauņi daudz lielāku uzsvaru liek uz ziņas nodošanu un spēcīgu vēstījumu radīšanu, kamēr lietuvieši fokusējas uz vizuāli spilgtiem vai iespaidīgiem kadriem. Arī lielie reklāmas laukumi ir labs piemērs, kas liek secināt, ka Igaunijā tas būs teikums ar «tvistu», kamēr Lietuvā galvenā ziņa tiks nodota ar spilgtiem vizuālajiem risinājumiem, ko varbūt papildinās kāds teksts. Arī Igaunijas TV reklāmas tiek balstītas uz spēcīgiem vārdu salikumiem, kamēr lietuvieši bagātinās savus stāstus ar īpašu poētiskumu, izteiktām vizuālām detaļām un efektīviem radošajiem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gazeļu rindas kļūst daudzveidīgākas

Elīna Pankovska, Kristīne Stepiņa, 05.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas straujāk augošie uzņēmumi aptvēruši aizvien jaunas nozares un ienesuši Gazeļu topā svaigas vēsmas; joprojām uzņēmumi izvietojušies galvenokārt reģionu lielākajās pilsētās, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vidzemes reģiona Gazeļu rindas šoreiz viskuplāk ir papildinājuši uzņēmumi, kuri tieši vai netieši ir saistīti ar kokapstrādi. Tādu uzņēmumu ir gandrīz puse, savukārt pārējās Gazeles ir savākušās no diezgan raiba pulka. Piemēram, ir pārstāvētas tādas jomas kā mazumtirdzniecība, piena lopkopība, būvniecība un citas. Nevar neminēt arī, ka četras sabiedrības, tostarp arī otrais veiksmīgākais uzņēmums SIA Kodama, kas nodarbojas ar kokapstrādes darbagaldu un instrumentu vairumtirdzniecību, nāk no Valmieras, savukārt pārējās izkaisītas pa citiem reģiona novadiem. Kopumā topā ir tikai 11 Gazeles, kas ir mazāk nekā citos reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptiekas zīmola ierindošanās Mīlētāko zīmolu topa galvgalī ir īstens novērtējums farmaceita darbam. Ar strauju lēcienu no 92. uz 39. vietu Mīlētāko zīmolu topā Mēness aptieka 2018. gadā ir atzīta par Latvijas farmācijas nozares Mīlētāko zīmolu. Līdztekus priekam par panākto tas apliecina, cik sabiedrībā vajadzīgi un augstu tiek novērtēti aptiekā sniegtie pakalpojumi.

Latvijas mīlētāko zīmolu topa pamatā ir pētījums, kas tiek veikts pēc starptautiski radītas un vietēji adaptētas DDB Brand Capital zīmolu izpētes metodoloģijas, ko pielieto 30 pasaules valstīs. Nokļūšana šajā topā ikvienam uzņēmumam ir nozīmīgs patērētāju viedokļa barometrs, kas ļauj objektīvi novērtēt līdzšinējo darbu un izdarīt secinājumus, attīstot nākotnes stratēģiju.

Lielisks darba novērtējums

„Uzņēmumam, kas aizvien strādājis ar galveno mērķi dažādot savus pakalpojumus, pilnveidot apkalpošanas kvalitāti un kļūt par īstenu palīgu savam klientiem, nokļūšana Mīlētāko zīmolu topa augstajā vietā ir labākais darba novērtējums. Tas apliecina, ka esam izvēlējušies pareizos akcentus, un ir stimuls iesākto turpināt,” atzīst AS „Sentor Farm aptiekas” valdes loceklis un mazumtirdzniecības direktors Ivo Velde. Fakts, ka esam mīlētākais zīmols Latvijas farmācijas nozarē, apliecina mūsu darba virziena pareizību,” viņš atzīst, akcentējot, ka pirmkārt augstā pozīcija Mīlētāko zīmolu topā ir paldies katram farmaceitam, katras aptiekas vadītājam un uzņēmuma vadības komandai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Uzņēmumu Reputācijas Topa uzvarētāji un pasākuma norise fotogrāfijās

Zane Atlāce - Bistere, 09.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumu reputācijas topā šogad uzvarējusi maizes ceptuve Lāči, bet uzņēmumu vadītāju reputācijas topā pirmo vietu ieguvis ceptuves vadītājs un īpašnieks Normunds Skauģis, liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, sabiedrisko attiecību aģentūras Nords Porter Novelli un laikraksta Dienas Bizness ikgadēji veidotā Uzņēmumu reputācijas topa un Uzņēmumu vadītāju topa rezultāti.

Reputācijas topa 2. vietā telekomunikāciju uzņēmums Latvijas Mobilais telefons, 3.vietā - graudu pārstrādes uzņēmums Dobeles dzirnavnieks, 4.vietā - Swedbank, 5.vietā vietā - zāļu ražotājs Grindeks, 6.vietā kosmētikas ražotājs Stenders, 7.vietā - kosmētikas ražotāja Madara Cosmetics, 8.vietā - degvielas un citu preču mazumtirgotājs Statoil Fuel & Retail Latvia, 9.vietā - kokapstrādes uzņēmums Latvijas Finieris, 10.vietā - ēdināšanas uzņēmums Lido.

Uzņēmumu vadītāju reputācijas topa 2.vietā ir Lido vadītājs Gunārs Ķirsons, 3.vietā - Latvijas Mobilā telefona vadītājs Juris Binde, 4.vietā - Madara Cosmetics vadītāja un līdzīpašniece Lotte Tisenkopfa-Iltnere, 5. vietā - apgāda Zvaigzne ABC vadītāja un lielākā īpašniece Vija Kilbloka, 6. vietā - izdevniecības Santa vadītāja un līdzīpašniece Santa Anča, 7. vietā - AS UPB dibinātājs, padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns, 8. vietā - Swedbank vadītājs Māris Mančinskis, 9. vietā - kosmētikas ražotāja Dzintars vadītājs Iļja Gerčikovs, bet 10. vietā Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Tehnoloģiju entuziasts Elviss Strazdiņš atklāj, kā var noderēt vienmēr līdz esošais mākslīgais intelekts

Sadarbības materiāls, 04.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas ieteiks elegantu atbildi uz e-pastu, iztulkos tiešsaistes video zvanu un palīdzēs apkopot saspringtās darba dienas laikā veiktās piezīmes. Koriģēs un uzlabos uzņemtos attēlus un palīdzēs atrast to, ko meklē. Tas, protams, ir mākslīgais intelekts (MI), kas līdz ar plašo izmantojumu Samsung Galaxy S24 sērijas viedierīcēs ir kļuvis mobils - vienmēr līdzi esošs un noderīgs. Mākslīgā intelekta un interneta drošības eksperts Elviss Strazdiņš dalās iespaidos par atklātajām iespējām saziņā, radošumā un drošībā, kuras atklājis, lietojot Samsung Galaxy S24 Ultra.

Tiešsaistes tulkošana paver vēl necerētas iespējas

Ja kādreiz viedierīcē raksti ziņu un nopriecājies par to, ka tastatūra piedāvā piemērotus vārdus teikuma turpinājumam, tad zini – nupat tevi iepriecinājis mākslīgais intelekts. Taču tas ir tikai viens no veidiem, kā MI palīdz saziņā. Iespējams, visplašāk atpazīstamā MI tehnoloģija ir automātiskā tekstu tulkošana. Samsung ar Galaxy AI tehnoloģijas Live Translate funkciju turpina pārvarēt valodu atšķirību radītos šķēršļus, tagad viedtālruņos piedāvājot automātisku abpusēju tiešsaistes tulkojumu runātajai un rakstītajai saziņai. Tas var ievērojami atvieglot saprašanos, piemēram, ceļojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā birojā fokusā ir darbinieku labsajūta – tajā ir gan biodinamiskais apgaismojums, gan trenažieru zāle, gan fizioterapijas kabinets.

Veidojot jaunu galveno mītni, tiešsaistes platformas "Printify" prioritāte bija radīt vidi, kas veicina inovācijas un ļauj tās iemītniekiem strādāt pēc iespējas ērti, patīkami un efektīvi.

Pirmajā stāvā ir nodrošinātas visas ērtības atpūtas mirkļiem, lai dotu iespēju ērti aprunāties, satikties, ēst pusdienas, kā arī noorganizēt kādu ātru tikšanos ar viesi.

Otrajā un ceturtajā stāvā ir darba zonas, kuru mērķis ir veicināt pēc iespējas vieglāku koncentrēšanos. Trīs ēkas stāvi ir aprīkoti ar automatizētu biodinamisko apgaismojumu. Tā izvietojums ir pielāgots telpai, lietotāja vajadzībām un funkcijai, kas katrā stāvā atšķiras.

"Biodinamiskais apgaismojums ataino saules hronoloģiskos ciklus, kas pastarpināti ir sasaistē ar cilvēka iekšējo bioloģisko ritmu. Tādejādi apgaismojums pozitīvā veidā veicina darba spējas, ar apgaismojumu darbinieks ļaujas darbam, neiemieg un tajā pašā laikā vakarā tiek sagatavots nākamajai dienai. Gaismekļiem ir ieprogrammēts gaismas krāsas temperatūras un pielāgota spilgtuma maiņa visā dienas garumā," stāsta Jānis Berdigans, "Printify" līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijā iecienītāko zīmolu TOP 10

Monta Glumane, 01.06.2018

Tālāk galerijā: Latvijā desmit iecienītākie zīmoli. 10.vieta - Tele2

Foto: SCANPIX SWEDEN/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā veikts pētījums liecina, ka iecienītākais zīmols Latvijā ir Swedbank, Lietuvā - Facebook, bet Igaunijā - Kalev. Latvijā neviens no pašmāju zīmoliem nav iekļuvis TOP 10. Lielākoties reģionālie un globālie zīmoli ieņem vadošās topa pozīcijas arī Igaunijā un Lietuvā.

Pētījumu veicis uzņēmums Kantar Emor, kas ietilpst pētījumu uzņēmumu grupā Kantar.

Pēdējos četrus gadus pirmo vietu Latvijas topā ieņem Swedbank, bet Laima, kas ļoti ilgu laiku turējās otrajā vai trešajā vietā, šoreiz TOP 10 nav iekļuvusi. Atšķirībā no kaimiņvalstīm Latvijas topā ir vairāki tehnoloģiju zīmoli – piemēram, Samsung, Apple un Audi. Tāpat Latvijas iedzīvotāji augsti novērtējuši arī zīmolu Neste, kamēr citviet Baltijā neviens degvielas tirdzniecības uzņēmums zīmolu TOP10 nav iekļuvis.

Iecienītāko zīmolu TOP 10 visās trijās Baltijas valstīs ierindojušies tādi globāli zīmoli kā YouTube, Google un Swedbank, kā arī veikalu tīkls Maxima. Vietējie zīmoli topā lielākoties nav iekļuvuši, izņēmums ir vienīgi Igaunija, kurā pirmo vietu ieņem saldumu ražotājs Kalev, tam seko globālais zīmols YouTube, bet jau nākamie ir sabiedriskā raidorganizācija ERR un vietējais mazumtirdzniecības tīkls Selver. Savukārt septītā vieta atvēlēta Farmi Piimatööstus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Baltijas TOP 100: Ar elitāra kluba iezīmēm

Lauris Macijevskis, DNB bankas valdes loceklis, 16.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas lielāko uzņēmumu saraksts spilgti ataino visa reģiona ekonomiku, kas lielā mērā ir vērsta uz patēriņu

Šāda situācija ir kopīga visām trim Baltijas valstīm, līdz ar to izaicinājumi reģionam ir vieni – kā atvērt tirgu jaunām investīcijām. Pirmajā desmitniekā ir redzami lielie mazumtirdzniecības spēlētāji – Maxima, Rimi un Palink (vairāk pazīstams ar zīmolu IKI). Stabili topa līderi ir enerģētikas un naftas uzņēmumi – Orlen Lietuva AB (Lietuva, gada apgrozījums 4564,68 miljoni eiro), Eesti Energia AS (Igaunija, gada apgrozījums 880 miljoni eiro), Latvenergo (Latvija, gada apgrozījums 741,11 miljoni eiro), un pirmo Baltijas desmitnieku noslēdz Lesto AB (Lietuva, elektroenerģijas sadale, gada apgrozījums 650,711 miljoni eiro). Tajā pašā laikā pirmajā divdesmitniekā ir viens globāls ražošanas uzņēmums – Ericsson Eesti AS.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas bagātāko cilvēku TOP 10

Zane Atlāce - Bistere, 24.11.2016

1. Oļegs Fiļs, AS ABLV Bank līdzīpašnieks
Bagātība gada laikā samazinājusies par četriem miljoniem eiro, sasniedzot 310 miljonus eiro.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otro gadu pēc kārtas Latvijas miljonāru Top 100 iekļuvušo uzņēmēju kopējā biznesa vērtība turpina samazināties, liecina žurnālistu Lato Lapsas un Kristīnes Bormanes, žurnāla Kapitāls, korporatīvo finanšu kompānijas Laika stars un SIA Lursoft pētījums.

Valsts bagātāko cilvēku pirmajā desmitā ir notikušas ievērojamas pārmaiņas. «Topa pirmā desmitnieka īpašumu kopējā vērtība joprojām turpina pieaugt (1,74 miljardi eiro šogad pret 1,41 miljardu eiro pirms gada), taču tālākā Top 100 daļa šo pieaugumu līdzsvaro ar vērtības kritumu,» norādīja viens no topa veidotājiem žurnālists Lato Lapsa. Viņš piebilda, ka topā šogad konstatēts arī gandrīz visu turīgāko ģimeņu biznesa vērtības kritums. Vienlaikus kopumā topa dati tomēr liecina par vēl vienu stabilitātes gadu.

Kā norādīja Laika stara valdes priekšsēdētājs Vadims Jerošenko, šogad izvērtējums veikts, aplūkojot gandrīz 40 000 Latvijā strādājošu uzņēmēju ieguldījumus dažādu nozaru uzņēmumos. Ieguldījumu kopējā vērtība pārsniedz 2,83 miljardus eiro. «Šis skaitlis ir ievērojams, un tas apliecina, cik daudzi cilvēki ir ieguldījuši savus līdzekļus dažādos projektos - vai tā būtu nozīmīga Latvijas banka, vai pavisam neliela biznesa ideja.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja «Coface» veidotajā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu topā Latviju pārstāv septiņi uzņēmumi, Igauniju 14, bet Lietuvu - 29 uzņēmumi.

Baltijas vadošo uzņēmumu topā no Lietuvas iekļuvuši 29 uzņēmumi, kas ir par vienu vairāk nekā pērn, bet no Igaunijas – 14, kas ir kritums par vienu kompāniju. Reitinga augstajā ceturtajā vietā ierindojas Latviju pārstāvošais minerālmēslu vairumtirgotājs «Uralkali Trading», kurš ir topa jaunpienācējs. Otro augstāko pozīciju topā no Latvijas uzņēmumiem ieņem informācijas tehnoloģiju produktu un risinājumu izplatītājs «Elko Grupa» (6. vieta), bet trešo mazumtirgotājs «Rimi Latvia» (11. vieta).

Baltijas lielāko uzņēmumu reitingā no Latvijas iekļuvuši arī «Uralchem Trading» (12.vieta), «Latvenergo» (13.vieta), «Maxima Latvija» (17.vieta) un «Orlen Latvija» (30.vieta). Topa pirmo trijnieku veido Lietuvas uzņēmumi «Orlen Lietuva», «Vilniaus Prekyba» un «Maxima Grupe». Tikmēr augstāko vietu no Igaunijas uzņēmumiem ieņem «Tallink Grupp» (9.vieta). Lai gan reģiona vadošās kompānijas aizvadītajā gadā kāpinājušas apgrozījumu, sīvās konkurences apstākļos sarukusi to tīrā peļņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Coface Baltijas uzņēmumu TOP 50: Reģiona lielākie uzņēmumi ir Lietuvā

Dienas Bizness, 26.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs lielākie uzņēmumi Baltijā pēc apgrozījuma rādītājiem ir Lietuvas pārstāvji, liecina starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface Baltijas uzņēmumu TOP 50 reitings. Igaunijai šogad lielākais topa jaunpienācēju skaits, bet Latvijas uzņēmumi uzrāda augstāko pieaugumu nodarbinātībā..

Coface Baltijas uzņēmumu TOP 50 šā gada rezultāti rāda, ka reģiona lielākās kompānijas piedzīvojušas kopējā apgrozījuma kritumu (-5,4%), salīdzinot ar uzrādīto 2% pieaugumu pērn. Coface to skaidro ar Krievijas, Baltijai nozīmīgā tirdzniecības partnera, ekonomikas pasliktināšanos un noteiktajiem embargo. Tas kavējis ekonomisko aktivitāti Baltijas reģionā 2014. gadā un attiecīgi turpinās negatīvi ietekmēt IKP izaugsmes tempus arī 2015. gadā

Lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma rādītājiem topa pirmajā trijniekā šogad saglabājas bez izmaiņām, goda pjedestālu ieņemot Lietuvas pārstāvjiem. Lai gan Orlen Lietuva AB aizvadīja izaicinājumiem pilnu gadu ar ievērojamiem zaudējumiem, tas saglabājis lielākā uzņēmuma statusu reģionā. Tāpat kā iepriekšējos gados tam saraksta augšgalā seko Vilniaus Prekyba UAB un Maxima Grupe UAB, abiem apliecinot stabilu izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Organizācijas mīl publicēt dažnedažādus rangus, kur šajā ziņā nekāds izņēmums nav arī pārnacionālās šādas institūcijas, piemēram, Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Tas nupat publicējis savu svaigāko globālo konkurētspējas reitingu par 2022. gadu.

Pats SVF skaidro, ka tas valstis analizējis un sarindojis atbilstoši tam, kā tās pārvalda savas kompetences, lai panāktu ilgtermiņa vērtības radīšanu. SVF vēl skaidro, ka ekonomikas konkurētspēju nevarot reducēt tikai uz IKP un produktivitāti, jo biznesiem ir jādarbojas arī politiskajā, sociālajā un kultūras dimensijā. Tāpēc valdībām esot jānodrošina vide, ko raksturo efektīva infrastruktūra, institūcijas un tāda politika, kas veicina uzņēmumu ilgtspējīgas vērtības radīšanu. Pieejamā informācija liecina, ka šis pasaules valstu konkurētspējas reitings ir balstīts uz 335 kritērijiem, kas esot izvēlēti visaptverošu pētījumu rezultātā, izmantojot ekonomisko literatūru, starptautiskos, valsts un reģionālos avotus un atsauksmes no biznesa aprindām, valsts aģentūrām un akadēmiķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Komerctransporta tirdzniecība pēc ilgstošas lejupslīdes sāk atgūties

Žanete Hāka, 28.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusē komerctransporta ar pilnu masu virs 3,5 tonnām segmentā novērojams jaunu transportlīdzekļu reģistrācijas skaita pieaugums par 8% pret iepriekšējā gada pirmo pusgadu un sasniedz 701 jaunu reģistrētu vienību skaitu, liecina Auto asociācijas dati.

Latvijā tradicionāli būtiskākais segments ir kravas auto virs 16 tonnām, kas veido lielāko daļu visa komerctransporta virs 3,5 tonnām, un sasniedz 94% no visām pirmoreiz reģistrētajām vienībām.

2015. gadā turpinājās iepriekšējā gada otrās puses tendence ar pieticīgiem reģistrācijas datiem. Šī gada 1.ceturksnis iezīmējās ar ievērojamu reģistrāciju skaita samazināšanos pret 2014. gada pirmo ceturksni un sasniedza 32% samazinājumu.

Aprīlis iesākās ar aktīvu lielāko loģistikas kompāniju autoparka atjaunošanu, kas otrajā ceturksnī rezultējās ar vidēji 85% reģistrāciju skaita pieaugumu. Segmentā virs 16 tonnām ievērojami tirgus daļu pieaudzējis Mercedes-Benz no 13% 2014. gada pirmajā pusē līdz 29,8% 2015. gada pirmajā pusē un ierindojās topa otrajā vietā, kas skaidrojams ar piegādēm SIA Kreiss, kas šogad savu autoparku atjauno gan ar Volvo, gan Mercedes-Benz marku vilcējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekārojamākais darba devējs Latvijā jau piekto gadu ir AS Latvenergo, liecina darba portāla cvmarket.lv veiktā aptauja.

Šogad, salīdzinot ar 2015. gadu, topa augšgalā ir divi jaunpienācēji - mazumtirdzniecības veikalu tīkls SIA Rimi Latvia un banka AS Swedbank kas no savas pozīcijas izstūmuši komunikāciju uzņēmumu SIA Lattelecom. Tas no trešās vietas noslīdējis uz ceturto.

2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, iekārojamāko darba devēju topā ienākuši arī tādi uzņēmumi kā būvmateriālu un mājas preču mazumtirdzniecības veikalu tīkls SIA DEPO DIY, telekomunikāciju uzņēmums SIA Bite Latvija, VID Rīgas reģionālā iestāde, elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs AS Sadales tīkls, IT un spēļu ārpakalpojumu sniedzējs SIA Evolution Latvia (Evolution Gaming), kā arī kokapstrādes uzņēmums AS Latvijas finieris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Baltijas 50 lielāko uzņēmumu topā septiņas kompānijas no Latvijas

Zane Atlāce - Bistere, 17.10.2018

AS "ELKO Grupa" direktors Svens Dinsdorfs. Uzņēmums ieņem augstāko pozīciju Latvijas uzņēmumu vidū - 5. vietu.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja «Coface» veidotajā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu topā Latviju pārstāv septiņi uzņēmumi, kas ir par trim mazāk nekā pērn.

No Lietuvas topā iekļuvuši 28, bet no Igaunijas 15 uzņēmumi.

IT produktu un risinājumu izplatītājs «ELKO Grupa» ieņem augstāko pozīciju Latvijas uzņēmumu vidū - 5. vietu, un tas ir kāpums topā par divdesmit trim vietām, salīdzinot ar gadu iepriekš. Baltijas vadošo uzņēmumu topā Latviju pārstāv arī «Latvenergo», «Uralchem Trading», «Rimi Latvia», «Maxima Latvija», «Orlen Latvija» un «Circle K Latvia». Topa pirmo trijnieku ieņem Lietuvas uzņēmumi «Orlen Lietuva», «Vilniaus Prekyba» un «Maxima Grupe». No Igaunijas uzņēmumiem visaugstāk ierindojas «Tallink Grupp» (7. vieta).

Reģiona ekonomisko izaugsmi apstiprina arī vadošo uzņēmumu rezultāti aizvadītajā gadā. Kopumā 2017. gadā lielāko Latvijas uzņēmumu apgrozījums palielinājās par 6,8 % (salīdzinājumam - gadu iepriekš tas saruka par 8,8 %). Lietuvas vadošo uzņēmumu kopējais apgrozījums kāpis par 11,8 %, bet Igaunijas - pieaudzis par 6 %. Latvijas vadošo uzņēmumu peļņa aizvadītajā gadā pērn vairāk nekā dubultojās, sasniedzot 457 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Printify - viens no labākajiem darba devējiem jaunuzņēmumu vidē

Zane Atlāce - Bistere, 12.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dibinātāju veidotais e-komercijas uzņēmums "Printify" iekļauts "Forbes" labāko jaunuzņēmumu nozares darba devēju topā, kas izceļ tos jaunos un strauji augošos uzņēmumus ASV, kas ieguvuši augstu vērtējumu starp saviem esošajiem un potenciālajiem darbiniekiem.

Topā, kas veidots sadarbībā ar tirgus izpētes uzņēmumu "Statista", kopumā novērtēti 2500 uzņēmumi, kuru darbinieku skaits sasniedz vismaz 50 cilvēkus, un "Printify" tajā ierindojies augstajā 281. vietā.

Jaunuzņēmumu darba devēju topu "Forbes" veido pirmoreiz, un tas atspoguļo gan tehnoloģiju uzņēmumu popularitāti potenciālo darbinieku vidū, gan nozares izaugsmi kopumā. Topā tika iekļauti tikai uzņēmumi, kas dibināti pēdējo desmit gadu laikā, un kuru mātes uzņēmumi atrodas ASV jurisdikcijā, vērtējot tos pēc trim kritērijiem - darba devēja reputācija, darbinieku apmierinātība un izaugsme.

Tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Printify" dibinātāji ir latvieši Artis Kehris, Jānis Berdigans un Gatis Dukurs. Lai gan mātes uzņēmums un galvenais tirgus atrodas ASV, uzņēmuma stratēģiskais centrs un komanda fiziski atrodas tepat Rīgā, uzņēmuma birojā Spīķeros. "Printify" nodrošina e-komercijas platformu, kas savieno mazos uzņēmējus un māksliniekus ar ražotājiem un drukātajiem visā pasaulē, palīdzot tiem nopelnīt pat vairākus desmitus miljonus ASV dolāru gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārsts Pēteris Kļava uzskata, ka saturīgi pavadīt Ziemassvētku brīvdienas var, ļaujot prātam ieskatīties pašam savā esībā – tā ir kā portāls, kur gūt spēku, mieru un radošumu nākamajam gadam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. decembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kristīgajā mācībā Ziemassvētkos piedzimst Jēzus bērns. Tavs ikdienas darbs gan ir vairāk saistīts ar bērnu nāvi, nevis dzimšanu. Kā tu domā, vai Latvijas sabiedrībai vajadzētu uztraukties par demogrāfijas jautājumiem, kā to paģēr sabiedriskā doma?

Mūsu saruna ir tikai mans viedoklis. Lielais eksistences redzējums nevienam no mums nav pieejams. Balstāmies pieņēmumos un spriedumos no zināšanu summas, kas mums ir pieejama, un no personīgā skatījuma. Domāju, ka 4018. gadā Ziemassvētkos cilvēki Latvijā domās un uztvers citādi. Vēstures stundās, ja skolas vēl būs, mācīs par šiem notikumiem ar līdzjūtību – cik grūti gāja tām Baltijas valstīm, cik viņi bija neattīstīti, cik mežonīga bija viņu sociālā iekārta, cik vardarbīga bija sabiedrība. Par mūsu civilizāciju runās ar visdziļāko līdzjūtību. Vienmēr cenšos balansēt starp humoru un viedumu, liekot kopā savu dzīvi. Pliks humors nozīmē, ka esi plānprātīgs, bet viens pats viedums var novest dziļā depresijā. Pa vidu ir jānotur kaut kāds līdzsvars. Zemeslode, kuru uzskatām par savu no globāli kosmiska viedokļa, ir nekas vairāk kā psihiatrijas slimnīca brīvā lidojumā. Katra valsts ir nodaļa, kur cilvēki ārstējas. Latvijā ārstējas ar dziesmu un deju terapiju, Vācijā – ar darba terapiju. Katrā no valstīm var kaut ko iemācīties, gūt noteiktas atziņas. Domāju, ka Latvija ir viena no beigu nodaļām, kur dzimst jau visai veseli cilvēki, kam vairs nav smagi jāstrādā, bet var vairāk nodarboties ar mākslu, domāt brīvi. Jā, mums ir smaga vēsture, okupācijas. Taču tieši šis ārprātīgais 800 gadu ilgais pārdzīvojums Latvijas tautai jeb cilvēkiem, kas piedzimst latviešu ķermeņos, ir milzīga iespēja kaut ko saprast, bet jautājums – ko saprast? Augstas lietas. Manuprāt, Latvija tam ir ideāla zeme, par ko liecina arī mūsu sabiedrība. Tik daudz mīļu, viedu, tīru cilvēku ar lielu potenciālu un dziļi integrālu apzināšanos man grūti iedomāties citā zemē, lai gan esmu mazliet ceļojis pa pasauli. Tik koncentrēti mazā valstiņā! Varētu teikt, ka mūsu Latvija ir iespēja katram piedzemdēt Jēzu Kristu sirdī. Nevis kā vēsturisku personu, bet kā apskaidrības potenciālu. Šeit pasaulē nāk savā ziņā izredzētie – te ir iespēja izdzīvot ļoti augstas kosmiskas vērtības, kā tīrība, atturība, nevardarbība, klusums, tīra daba, šī zeme ir kā kosmisks portāls, kas dod iespēju kaut ko dziļi saprast. Tāpēc domāju, ka šeit nevar piedzimt ļoti daudz cilvēku. Un vienlaikus šeit ir grūti no sociālekonomiskā viedokļa. Taču neviens apskaidrots cilvēks nav bijis bagāts. Bagātība kā vērtība ir palikusi pagātnē, tā ir cita vērtību sistēma, cita prāta gultne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tirgū novembrī ienāks franču zīmola HFC parfimērija. Zīmola ideja ir vizuālā tēla un aromāta apvienošana.

No zīmola HFC Paris dibināšanas brīža 2017.gadā tā parfimēri Benuā Beržia un Vensāns Rikors laiduši klajā 21 smaržu četros virzienos: Original, Black, Asia un Magic.

«Seksualitāte, pievilcība, pārliecība par sevi un apmierinātība ar dzīvi — visus šos laimes kodus mēs ierakstām mūsu smaržās. Tā arī ir HFC Paris galvenā koncepcija. Smaržu radīšanai mēs izmantojam retas, vērtīgas un dabiskas sastāvdaļas, piemēram, rožu eļļu, jasmīna ekstraktu un vijolīšu saknes, kā arī «slepenus» aromātiskus savienojumus,» apgalvo parfimērs V. Rikors.

Saskaņā ar biznesa stratēģiju HFC Paris smaržu pārdošana sākta apjomīgā tirgū - lielākajos Maskavas tirdzniecības centros (CUM, GUM un «Zolotoje Jabloko»), lai tādējādi gūtu atpazīstamību. Tas kalpo kā atspēriena punkts tālākajā darbībā. Tuvākajā laikā zīmols plāno apgūt arī Igaunijas, Lietuvas un Armēnijas tirgus. Latvijā aromātu līnija tiks tirgota tikai universālveikalā Stockmann. Arī Francijas tirgus esot tikai laika jautājums, biznesa portālam db.lv pastāstīja zīmola pārstāve Ketija Melihova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TOP 500 uzņēmumi pērn saglabājuši dominējošo lomu valsts tautsaimniecībā; to apgrozījums pārsniedz pusi no kopējā visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma, bet peļņa – 80% no visu Latvijas uzņēmumu nopelnītā

Lielākie, veiksmīgākie un dažādos parametros citus pārspējušie uzņēmumi 15. novembrī tika godināti gadskārtējā TOP 500 apbalvošanas ceremonijā. Atgādināsim, ka TOP 500 ir Dienas Biznesa, Lursoft un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopprojekts; šogad tas pie lasītājiem dodas jau 21. reizi.

Uzreiz virsotnē

Kopumā balvas uzņēmējiem tika pasniegtas 18 nominācijās. Lielākais jaunums šogad – Latvijas biznesā ir jauns apgrozījuma līderis. Tas ir Krievijas minerālmēslu ražotāja – publiskās akciju sabiedrības Uralkali – meitas uzņēmums Latvijā SIA Uralkali Trading, kurš atbild par Uralkali produktu eksportu uz Eiropu, Āziju, Āfriku, Indiju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku, norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Latvijas visbagātākie cilvēki

LETA, 26.11.2015

1. ABLV Bank īpašnieks OĻEGS FIĻS

O.Fiļa bagātība gada laikā augusi par 15 miljoniem eiro, sasniedzot 314 miljonus eiro.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturto gadu pēc kārtas Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksta pirmajās vietās ierindoti AS ABLV Bank īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, liecina žurnālistu Lato Lapsas un Kristīnes Jančevskas, korporatīvo finanšu kompānijas Laika stars un SIA Lursoft pētījums.

Kā liecina saraksts, gada laikā Latvijas 100 visbagātāko cilvēku pirmā desmitnieka īpašumu vērtības kopsumma sasniegusi 1,41 miljardu eiro.

Topa veidotājs Lapsa norādīja, ka Latvijā nevar nosaukt galvenās trīs vai piecas nozares, uz kurām balstītos visa ekonomika. Jau miljonāru saraksta pirmajā desmitniekā ir atrodami ne tikai baņķieri, bet arī nekustamo īpašumu un būvniecības, meža nozares, informācijas tehnoloģiju un farmācijas pārstāvji. Savukārt Top 100 ir iekļuvuši visu nozaru pārstāvji.

Jaunais Top 100 jau tradicionāli tapis sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompāniju Laika stars un Lursoft datu bāzēm. «Topa pirmā desmitnieka īpašumu kopējā vērtība arī pēdējā gada laikā ir turpinājusi pieaugt (1,36 miljardi eiro pirms gada), taču tālākā Top 100 daļa šo pieaugumu līdzsvaro ar nelielu vērtības kritumu,» norāda Laika stara vadītājs Vadims Jerošenko, kurš notikušās pārmaiņas skaidro, pirmkārt, ar ģeopolitiskās situācijas pārmaiņām arī uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumu jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru