Pārlieku lielā ažiotāža par sviesta cenu kāpumu masu medijos un sociālajos tīklos ir radīta ar stimulējošā mārketinga palīdzību. Šobrīd tiek mākslīgi celts pieprasījums, kam nav nekāda sakara ar sviesta pēkšņo popularitāti.

Visai situācijai ir tīri ekonomisks izskaidrojums. Pirmkārt, izejvielas, loģistika un citas izmaksas ir kāpušas, kas arī rada sviesta cenas palielināšanos, otra lieta - pārstrāde piena nozarē ir samazinājusies, mazinājusies lauksaimniecība - lopkopība, varam paskatīties un salīdzināt statistiku, salīdzinoši - šogad ir par 10,8% mazāk ganāmpulku kā pērn, līdz ar to arī piedāvājums samazinās uz kā fona pieprasījums, protams ir salīdzinoši augsts. 

Tā ir ķēdes reakcija, ja kāds no ražošanas posmiem sadārdzinās, pašsaprotami, ka gala produkts lētāks nekļūst.Pieļaujamais cenu kāpums varētu būt par, aptuveni, 15%. Svarīgāks par jautājumu - kāpēc cenas aug - ir jautājums, kāpēc cenas aug par, gandrīz, 50%? Ar ko ir skaidrojami šie procenti. Zinot to, ka pašizmaksa nav tik ļoti sadārdzinājusies un pieļaujamais cenu kāpums varētu būt par, aptuveni, 15%, rodas jautājums, kāpēc tieši šāds cenu kāpums?

Tā kā šobrīd nav bijis neviens loģisks skaidrojums no piena nozares pārstāvjiem par sviesta cenu kāpumu, tas liek domāt, ka visa situācija būvēta, lai pievērstu uzmanību piensaimniecības nozarei un stimulētu pārdošanu. Pirms pāris gadiem, 2011. gadā, Igaunijā cukura cenu pārdošanas apjoms auga par 30% dēļ ziņas, ka produkta cena celsies. Līdzīgas situācijas, kad uzņēmēji mākslīgi rada pieprasījumu, ir daudz. Šobrīd sviesta cenu kāpums ir nesamērīgs, kas ir radīts mākslīgi un celties, visdrīzāk, neturpinās. Pieprasījums pēc šī produkta vai nu pazemināsies, vai paliks nemainīgs, bet, pilnīgi noteikti, šajā situācijā, pieprasījums nepalielināsies.

LASI VĒL:

Redakcijas komentārs: Pilnīgs sviests

Sviesta cena – rekordaugsta

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra