Viedokļi

Viedoklis: Vai par naudu var nopirkt visu? Naudas aprite pēckrīzes periodā

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 05.12.2016

Eirozonas valstu naudas rādītājs M3 un Eirosistēmas centrālo banku monetārās politikas vajadzībām turēto vērtspapīru portfelis, miljardi eiro

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Centrālās bankas naudas emisijas iespējas un ierobežojumus tautsaimniecības aktivitātes rosināšanai Latvijas kontekstā aplūkoju pirms kāda laika veidotajā rakstā Naudas aprite krīzes laikā: vai "naudas drukāšana" atrisina tautsaimniecības problēmas? Uz jautājumu, kādēļ tautsaimniecības vāji reaģē uz apjomīgiem monetārajiem stimuliem, nav īsas un vienkāršas atbildes. Šajā rakstā mēģināšu palūkoties uz iemesliem, kādēļ eiro zonas tautsaimniecības iekustināšana, palielinot naudas apjomu banku sistēmā, norit lēni, kādas ir papildu alternatīvas pašlaik izmantotajiem instrumentiem un kādus jaunus riskus zemu procentu likmju apstākļos slēpj kredītiestāžu likviditātes un apgrozībā esošās naudas apjoma krasais pieaugums.

Centrālo banku monetārās politikas instrumentus var iedalīt divās kategorijās: naudas cenas jeb īstermiņa procentu likmes noteikšana; monetārās operācijas, kas tiešā veidā ietekmē naudas apjomu apgrozībā.

Centrālā banka, pērkot dažāda veida aktīvus, tiešā veidā palielina kredītiestāžu rīcībā esošās naudas jeb likviditātes apjomu. Ja aktīvu pirkšanas programmas darījumu partneris nav kredītiestāde, bet nāk no tautsaimniecības nebanku sektora, tad vienlīdz palielinās gan kredītiestāžu likviditātes apjoms, gan darījumu partnera bezskaidras naudas apjoms kredītiestādes kontā. Šādā veidā palielinās gan kredītiestāžu likviditāte, kas kalpo kā priekšnosacījums pārējo tautsaimniecības sektoru kreditēšanai, gan tautsaimniecības dalībnieku rīcībā esošā bezskaidrā nauda, kura tiek izmantota tautsaimniecības nebanku sektora ekonomiskajā darbībā.

Piemērojot negatīvas likmes monetārās politikas instrumentiem kā noguldījumu iespējai centrālajā bankā, kredītiestādēm rodas procentu izdevumi par likviditātes apjomu, kas pārsniedz rezervju prasību izpildei nepieciešamo apjomu. Ar šādu stimulu centrālās bankas tiecas veicināt kreditēšanu, kas ir vēlamākais mehānisms, kā tautsaimniecības apritē palielināt bezskaidras naudas apjomu. Atšķirībā no aktīvu pirkšanas rezultātā emitētās bezskaidrās naudas emisiju ar kreditēšanas starpniecību centrālā banka var ietekmēt vienīgi pastarpināti, un to nosaka daudz un dažādi pieprasījuma un piedāvājuma faktori, kurus centrālā banka tieši nevar ietekmēt.

Lai saprastu, kādēļ aktīvu pirkšanas programma, neraugoties uz ievērojamo emitētās likviditātes apjomu un palielināto bezskaidras naudas apjomu tautsaimniecībā, nerada atbilstoša mēroga efektu, jāaplūko, kādēļ tik efektīva ir ar kreditēšanas starpniecību radītā nauda.

Monetārajā statistikā netiek apkopoti dati par naudas sadalījumu ekonomikas dalībnieku vidū, bet, domājams, ka finanšu aktīvu pirkšana (piemēram, Paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) ietvaros) vismaz sākotnēji rada nevienmērīgu sadalījumu, naudai koncentrējoties programmas ietvaros uzpērkamo vērtspapīru lielāko turētāju kontos.

Turpretim kredītos izsniegtā (jaunradītā) nauda nav vērtības uzkrāšanas instruments, bet vismaz pirmajā aprites cikla daļā kalpo darījumu veikšanai. Turklāt kreditēšana nosedz ļoti plašu tautsaimniecības dalībnieku skaitu – no nelieliem patēriņa kredītiem līdz lieliem kredītiem uzņēmējdarbībai.

Kreditēšanas pamatā, kredītiestādēm izskatot klientu pieteikumus, ir decentralizēts lēmumu pieņemšanas mehānisms. Neraugoties uz atsevišķām biznesa kļūdām, tirgus mehānisms caurmērā nodrošina, ka naudu iegūst perspektīvākie projekti. Līdz ar to naudu iegūst tie tautsaimniecības dalībnieki, kuri efektīvi nodrošina naudas aprites visu ciklu – ar kredīta izlietojumu saistītos izdevumus un parāda apkalpošanai nepieciešamos ieņēmumus.

Aktīvu pirkšanas programma sasniedz uzpērkamo aktīvu portfeļa turētājus, kas pārsvarā ir nebanku finanšu sektora uzņēmumi. Lai arī šie uzņēmumi zemu procentu likmju apstākļos tiecas palielināt sava portfeļa ienesīgumu, pērkot finanšu aktīvus, centrālās bankas emitētā nauda sākotnēji apgrozās finanšu tirgū. Privātā sektora emitēto parāda vērtspapīru uzpirkšana, protams, veicina arī kreditēšanai alternatīvu uzņēmējdarbības finansēšanas formu rašanos (t.i., parāda vērtspapīru emisiju), tomēr zema riska aizdevumiem, piemēram, ieguldījumiem augsta kredītreitinga uzņēmumu parāda vērtspapīros, jau ir pieejams labvēlīgs kredītiestāžu finansējums. Savukārt mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanu šis monetārās politikas instruments tiešā veidā neietekmē.

Netradicionālie monetārās politikas instrumenti, saukti arī par kvantitatīvo mīkstināšanu, netieši veicina akciju tirgus kāpumu. Tam vajadzētu radīt t.s. bagātības efektu, kad akciju turētāji vairāk līdzekļu novirza patēriņam. Šo efektu tik tiešām var novērot laikā, kad akciju tirgus kāpumu nosaka fundamentāla reālā sektora izaugsme un arī nelielu portfeļu turētāji ienākumu plūsmu var novirzīt patēriņam. Tomēr akciju turētāju sadalījums ir nevienmērīgs, un, ja nav vispārēja ienākumu kāpuma un ticības nākotnes perspektīvām, nelielu portfeļu turētājus akciju cenu kāpums nemotivē vairāk tērēt – neatkarīgi no optimisma akciju tirgū.

Kvantitatīvā mīkstināšanas politika nespēj aizstāt kreditēšanu, bet kreditēšanas atjaunošana, neraugoties uz centrālo banku pūliņiem, norit lēni. Tas varētu liecināt, ka tirgus dalībniekiem mainījies redzējums, kā ilgā laika perspektīvā tautsaimniecības dalībnieki uztver nenoteiktību. Veidojas pieprasījums pēc lielas likviditātes rezerves un parādās gatavība maksāt par apdrošināšanu – pieņemt negatīvas procentu likmes. Tomēr jāņem vērā, ka šie konfidences jeb pārliecības veidošanas faktori nākotnē var mainīties, un, no kredītiestāžu likviditātes apjoma perspektīvas lūkojoties, centrālās bankas ir izveidojušas ievērojamu kreditēšanas potenciālu.

Apgrozībā esošā naudas apjoma palielināšana ir salīdzinoši neprecīzs instruments, lai regulētu cenu kāpumu un stimulētu tautsaimniecību. Lai gan ilgtermiņā inflācija galu galā ir monetārs fenomens, atšķirībā no procentu likmju transmisijas modelēšanas labi funkcionējošas tautsaimniecības kreditēšanas apstākļos, naudas kvantitātes teorija nespēj precīzi aprakstīt papildus emitētās naudas radītā stimula pārneses procesu. T.i., netiek sniegtas pārliecinošas atbildes uz jautājumu, cik naudas jāemitē. Tas rada vienu no politikas riskiem, jo nevar aplēst emitētās likviditātes potenciālu radīt cenu spiedienu nākotnē.

Naudas aprites ātrums eiro zonā ir atgriezies pie vēsturiski zemākās līmeņa, bet faktorus, kuru dēļ naudas apjoma pieaugums netransformējas cenu kāpumā, nevar uzskatīt par nemainīgi noturīgiem.

Nauda nav vienīgi norēķinu, bet arī vērtības uzkrāšanas līdzeklis. Kamēr piesardzības nolūkiem glabātās naudas pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, kuru rada aktīvu pirkšanas politika, šī politika neizraisa tūlītēju pieprasījuma kāpumu un inflāciju. Tā tas notiks līdz brīdim, kad, mainoties noskaņojumam, piesardzības komponente saruks un naudas apjoms aktīvi nonāks apritē, neraugoties uz jaunu monetāru stimulu neesamību.

Varētu iebilst, ka naudas apjoms pats par sevi ilgtermiņā nerada riskus, jo, naudai nonākot aktīvā apritē, maksātspējīgā pieprasījuma kāpumu varētu kompensēt ekonomiskās izaugsmes potenciāls. Lai gan gauso Eiropas tautsaimniecības izaugsmes tempu mēdz saistīt ar finanšu krīzes radītajām sekām, tomēr Eiropas tautsaimniecības izaugsmes problēmas neaizsākās ar globālo finanšu krīzi. No citu attīstīto valstu rādītājiem atpaliekošā ES ekonomiskā izaugsme ir sen zināma problēma, kas saistīta ar strukturālam problēmām, un šī problēma nav risinājuma ar monetārās politikas instrumentiem.

Finanšu satricinājumi ir radījuši nelabvēlīgas sekas vairāku eiro zonas valstu banku sektorā. No vienas puses, aktīvu pirkšanas programma, kas palielina likviditātes apjomu banku sistēmā, ļauj nopirkt laiku, lai problemātiskās bankas varētu norakstīt zaudējumus, atveseļotu kredītportfeļa struktūru, piesaistītu jaunu kapitālu un atsāktu banku pamatbiznesu – kredītdarbību.

No otras puses, likviditātes pārpalikuma apstākļos veidojas stāvoklis, kad bankām ar sliktu kredītportfeļa kvalitāti nedraud tūlītēja likviditātes krīze, bet tās arī nespēj veikt kreditēšanu, kas tām sniegtu augstāku ienesīgumu un dotu ieguldījumu arī visai tautsaimniecībai.

Nevarot uzņemties papildu risku, šīs bankas varētu veikt ieguldījumus zema riska parāda vērtspapīru tirgū. Rezultātā var veidoties ievainojams kredītiestāžu slānis, kam ir liels zema ienesīguma valsts parādzīmju portfelis, bet zemās pelnītspējas dēļ tās nespēj uzkrāt pietiekošu kapitāla rezervi aktīvu vērtības krituma kompensēšanai. Ilgākā laika periodā var rasties situācija, kurā valsts parāda un kredītiestāžu riski kļūst pārāk korelēti, un var izcelties ķēdes reakcija, kad valsts parādzīmju likmju kāpums izraisa kādas kredītiestādes kritisku portfeļa vērtības kritumu, kam seko parāda vērtspapīru tirgus reakcija, kas pastiprina problēmas vājākajā banku sektora daļā.

Likviditātes pārpalikums ļauj noturēties uz ūdens arī bankām, kuras citos apstākļos skartu likviditātes krīze, tomēr banku stāvoklis ir kā zemūdens akmeņi augsta ūdens līmeņa laikā. Tas ir līdz brīdim, kad sāksies bēgums. Tiklīdz monetārās politikas kurss būs jāpavērš cenu kāpuma ierobežošanai un tiks samazināts likviditātes apjoms, var nākties saskarties ar banku sektora apslāpēto risku izpausmēm. Banku bilancēs koncentrējoties valsts parāda vērtspapīriem, banku risks korelē ar valsts parāda krīzes risku, un vienas bankas problēmas var izplatīties pa visu sistēmu portfeļa vērtības krituma dēļ.

Teorētiski aktīvu pirkšana nav vienīgais mehānisms, kā centrālā banka varētu tiešā veidā palielināt naudas apjomu tautsaimniecībā. Miltons Frīdmans darbā Optimāls naudas daudzums piedāvāja domu eksperimentu (thought experiment), saskaņā ar kuru apgrozībā esošās naudas apjoms tiek palielināts, kaisot naudu no helikoptera. Aktīvu pirkšana uz laiku palielina naudas apjomu apgrozībā, tomēr šis naudas apjoma pieaugums nav neatgriezenisks, jo naudas apjoms no jauna saruks, pienākot centrālas bankas iegādāto vērtspapīru dzēšanas termiņam. T.s. "helikoptera naudas" politika (HNP) rada neatgriezenisku naudas apjoma kāpumu. Šādas operācijas rezultātā centrālās bankas aktīvu apjoms nemainās, bet mainās bilances pasīvu puses struktūra – palielinoties monetāro saistību apjomam, sarūk rezerves kapitāls. Neatkarīgi no naudas sadalījuma naudas emisijas neatgriezeniskums pats par sevi rada spēcīgu inflācijas gaidu kāpumu un tam sekojošu naudas vērtības kritumu.

M. Frīdmana aplūkotais jaunradītās naudas sadales mehānisms neietver centralizētu sadali, un emisija ir atsevišķs notikums, nevis regulārs process. Pašlaik ekonomisti, lietojot HNP jēdzienu, ar to saprot kardināli atšķirīgu pieeju - mūsdienās par to uzskata valdības ekspansīvu fiskālo politiku, kuru finansē centrālā banka. Pastāv vairāki mehānismi, kā to paveikt: centrālās bankas finansēta nodokļu likmju samazināšana, valsts parāda vērtspapīru bez noteikta dzēšanas termiņa (perpetual bond) ar nulles kupona likmi emisija, centrālai bankai tos uzpērkot savā vērtspapīru portfelī, u.c. Līdz ar to naudas sadale privātajam sektoram mūsdienu HNP koncepcijā būtībā ir centrālās bankas finansēta fiskālā politika, kas ir pretrunā ar centrālas bankas darbības un monetārās politikas pamatiem.

Viens no tautsaimniecības pamatakmeņiem ir dalījums starp varas centriem un centrālās bankas neatkarība, īstenojot monetāro politiku. HNP var mainīt varas līdzsvaru starp valdību un centrālo banku, apdraudot centrālās bankas neatkarību cenu stabilitātes mandāta īstenošanā. Centrālo banku neatkarība sniedz elastību laika gaitā operatīvi pielāgot programmas apjomu vai arī to pārtraukt atbilstoši monetārās politikas mērķiem, kādu neparedz valsts finanšu plānošanas cikls, ja centrālās banka tiktu iesaistīta valsts budžeta finansēšanā.

HNP ietekmes neparedzamība slēpjas tautsaimniecības dalībnieku noskaņojuma pārmaiņās, jo atteikšanās no valdības izdevumu monetāras finansēšanas aizlieguma principa pats par sevi ir spēcīgs, grūti paredzams noskaņojuma maiņas stimuls. Lai arī teorētiski naudas emisija nav valdības rokās, noārdot barjeru, var rasties politiska pretestība pie tās atgriezties. Savukārt tirgus dalībnieki šādu diskusiju var iztulkot kā grūti kontrolējamas inflācijas risku, jo tieši valsts izdevumu finansēšana uz jaunas emisijas rēķina ir bijis hiperinflācija gadījumu cēlonis, piemēram, Veimāras republikā un Zimbabvē. Tādēļ monetārās finansēšanas aizlieguma atcelšana var krasi mainīt uzticību naudai, kas uzkurina inflāciju, kam seko fiskālā spriedze, un ir politiski sarežģīti atteikties no šāda aizvien pieaugošu valdības izdevumu finansēšanas modeļa.

Monetārā politika, ietekmējot naudas tirgus likmes, sekmīgi darbojas, ja tautsaimniecībā efektīvi darbojas kreditēšana – ir pieprasījums pēc kredītiem un piedāvājuma nosacījumi atbilst pieprasījumam. Tādēļ banku sektora veselība ir priekšnosacījums sekmīgai tautsaimniecības funkcionēšanai. Likviditātes apjoma palielināšana ir ļāvusi novērst eiro zonas tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, un šī politika ļauj nopirkt laiku, lai krīzē cietusī banku sektora daļa apzinātu zaudējumus, atveseļotu kredītportfeli un piesaistītu jaunu kapitālu, ko paveikušas daudzas bankas Eiropā. Arī valdības varēja izmantot šo laiku, lai sabalansētu izdevumus un uzkrātu finanšu spilvenu, ja notikumi pavērstos nelabvēlīgā gultnē, kā arī strukturālo reformu īstenošanai.

Centrālajām bankām ir jāvērš uzmanība uz riskiem, kas var veidoties ilgstoša likviditātes pārpalikuma apstākļos un nevienmērīga likviditātes sadalījuma dēļ. Tas jādara, analizējot, kā bankas spēs adaptēties likviditātes sašaurināšanai brīdī, kad radīsies nepieciešamība mainīt monetārās politikas kursu.

"Helikoptera nauda" eiro zonā nav praktiski īstenojams risinājums juridisko šķēršļu un jo īpaši politisko risku dēļ. HNP principā ir uzskatāma par galēja izmisuma soli, ja tautsaimniecība ieslīgusi ilgstošā deflācijas spirālē. Visas netradicionālo monetāro stimulu formas – kvantitatīvā mīkstināšana un negatīvās likmes – satur zināmus riskus, bet HNP ir īpaši bīstama, jo provocē politiski grūti pārvaramu vilinājumu turpināt no debesīm krītošas naudas brīnumu. Tas pat nav uzskatāms par risku, bet pilnīgi noteiktu notikumu attīstību, kas neapšaubāmi nelabvēlīgā virzienā mainītu tautsaimniecības dalībnieku ieskatu par cenu un finanšu sistēmas stabilitātes perspektīvām.

Apkopojot visu iepriekš minēto, – jāsecina, ka par naudu tomēr nevar nopirkt visu, un tautsaimniecības strukturālām problēmām nav monetāra risinājuma. Noplokot likviditātes pārpalikumam, vājākā banku sektora daļa var nonākt grūtībās, kas var pārsviesties uz valsts parāda vērtspapīru tirgu un izplatīties atpakaļ uz bankām, kam ir liels valsts parāda vērtspapīru portfeļa īpatsvars. Un, visbeidzot, neīstenojot strukturālās problēmas, bet ar aizvien pieaugošu naudas apjomu radot potenciālu inflācijas kāpumam, uz vājiem ekonomiskajiem pamatiem būvēta tautsaimniecība nākotnē nebūs gatava ierobežojošai monetārajai politikai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīcijas – atskats un perspektīva

Latvijas Bankas ekonomisti Gintars Bušs un Ieva Opmane, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kriptovalūtu klondaika – vai digitālās zīmes var kļūt par naudu?

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Centrālās bankas digitālās naudas divi veidi – kas labāk monetārajai politikai?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem

LETA, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No valsts atbalsta Covid-19 pēckrīzes pasākumu paketes 600 miljonu eiro apmērā vairāk nekā puse tikusi valsts sektoram un uzņēmumiem, teikts Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) piektajā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju.

FDP iedala valsts atbalstu Covid-19 krīzes un pēckrīzes periodos. Krīzes periodā atbalsts uzņēmējdarbībai bijis 612,2 miljoni eiro, turpretī valsts uzņēmumiem un sektoram kopumā - 603 miljoni eiro. Atbalsts iedzīvotājiem un darbaspēkam krīzes periodā bijis 203 miljoni eiro.

Savukārt pēckrīzes periodā valsts atbalsts uzņēmējiem aplēsts 223 miljonu eiro apmērā, valsts uzņēmumiem un sektoram - 311 miljonu eiro apmērā, bet atbalsts iedzīvotājiem un darbaspēkam - 55,1 miljons eiro.

Fiskālās disciplīnas uzraugi secina, ka pēckrīzes perioda pasākumu pakete 600 miljonu eiro apmērā nav izmainījusi atbalsta pasākumu īpatsvaru pa pabalsta saņēmēju grupām - joprojām lielākais atbalsts jeb aptuveni 51% ir novirzīts valsts uzņēmumiem un sektoriem. Uzņēmēji saņems ap 36% no atbalsta, bet iedzīvotāji un darbaspēks ap 14%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka jau visai ilgi tiek runāts par skaidras naudas norietu, šī pandēmija atklājusi, ka pēc tās daudzviet Rietumu pasaulē saglabājas liels pieprasījums.

Tas zināmā mērā varētu būt pārsteigums, ja ņem vērā, ka pasaule Covid-19 laikmetā cik vien tas ir bijis iespējams pārslēgusies uz dzīvi tiešsaistē. Lai nu kā - pieprasījums pēc papīra naudas pandēmijā audzis, kur sevišķi liels tas ir bijis pēc lielāka nomināla banknotēm, ziņo, piemēram, Bloomberg.

Kā piemērs tiek izcelti Apvienotās Karalistes dati, kur papīra naudas vērtība apritē pagājušā gada trešajā ceturksnī palielinājusies līdz 78 miljardiem sterliņu mārciņām. Kopš pandēmijas pirmā viļņa martā tas esot pieaugums par 11,5%. Tādējādi kādas runās par papīra naudas norietu patiesībā daudzviet nemaz neatbilst realitātei. Tajā pašā Apvienotajā Karalistē kopš 2014. gadā skaidras naudas apjoms apgrozībā audzis par 40%, liecina pieejamie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijai jākļūst par bezskaidras naudas valsti

Jeļena Buraja, AS Rietumu Banka valdes priekšsēdētāja, 19.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums, saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu, pērn bija 26.5% no IKP. Pie tam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā viens no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēts nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Pie ēnu ekonomikas īpatsvara 26.5% apmērā, tas monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu sastāda vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ekskluzīvi DB - Intervija ar Ilmāru Rimšēviču pilnā apmērā: Latvija bauda eirozonas labumus

Māris Ķirsons, 22.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Latvija bauda eirozonas labumus

Iestāja eirozonā Latvijai deva pieeju ļoti lētiem kredītresursiem uz ļoti gariem termiņiem, turklāt ļāva izvairīties no valūtas spekulantu uzbrukumiem, kas būtu apdraudējuši valsts tautsaimniecību, paliekot pie lata

To intervijā DB stāsta Latvijas Bankas prezidents un Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis Ilmārs Rimšēvičs. Viņš atzīst, ka pašlaik svarīgākais ir noturēt vārgos kreditēšanas pieauguma asnus, kā arī koncentrēties nevis uz kādu naidnieku vai kaitnieku meklēšanu, bet gan skatīties un meklēt iespējas, ko un kā paši varam darīt labāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tēmā - Jurašs, Dana Reizniece-Ozola un Martinsons

Sandris Točs, speciāli DB, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Latvijas spēja paņemt savu ārvalstu investīciju pīrāga daļu

Latvijas Bankas ekonomiste Santa Bērziņa, 05.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālās ekonomikas izaugsme pastiprinās, un tas ir pamats ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) plūsmu pieaugumam pasaulē. Tomēr gaisā joprojām virmojošā politisko procesu nenoteiktība neļauj strauji uzlaboties investoru noskaņojumam.

Neskatoties uz noturīgajām ĀTI ieplūdēm Latvijā pēckrīzes periodā, globālā integrācija investīciju jomā Latvijai vēl ir vāja.

Lai Latvija arī turpmāk spētu paņemt savu ĀTI daļu, konkurencē Centrālās un Austrumeiropas valstu (CAE) reģionā bez valsts izaugsmes potenciāla nozīmīgi ir arī strukturālie aspekti.

2016. gadā pasaulē pēc būtiska ĀTI pieauguma gadu iepriekš bija vērojams kritums, tomēr ieplūdes saglabājās nedaudz virs pēckrīzes perioda vidējām plūsmām. Protekcionisma pieauguma un vājas globālās tirdzniecības gaisotnē vēl jo svarīgāka kļūst klātbūtne vēlamo noieta tirgu tuvumā.

2016. gadā TOP3 ĀTI saņēmējvalstis pasaulē bija ASV, Lielbritānija un Ķīna. Turklāt ASV un Ķīna savas pozīcijas saglabā jau četrus gadus pēc kārtas. Nemainīgā investoru interese liecina par šo lielo ekonomiku pievilcību, neskatoties uz svārstībām globālajā ekonomikas un politiskajā vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas uzņēmēji piesardzīgi raugās uz atteikšanos no mazā nomināla monētām apgrozībā

Žanete Hāka, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēji pagaidām piesardzīgi raugās uz atteikšanos no mazā nomināla (1 un 2 eiro centu) monētām apgrozībā.

Tomēr šāda iniciatīva varētu tikt īstenota, ja sabiedrības atbalsts ietu plašumā (pagaidām «par» un «pret» dalās diezgan līdzīgi), tiktu apzinātas nepieciešamās izmaiņas tiesību aktos un uzņēmēji gūtu pārliecību par šāda soļa ekonomisko atdevi. Šāds secinājums izskanēja Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā par mazā nomināla monētu nākotni, kurā piedalījās tirgotāju, inkasācijas uzņēmumu, kases aparātu uzturētāju, komercbanku, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Patērētāju tiesību aizsardzības centra un centrālās bankas pārstāvji, tātad cilvēki no nozarēm un institūcijām, kuras vistiešāk iesaistītas skaidrās naudas apritē.

Latvijas Banka rīkoja diskusiju, lai apzinātu skaidrās naudas apritē iesaistīto uzņēmēju un valsts institūciju pārstāvju viedokļus par atteikšanos no viena un divu centu monētām apgrozībā. Latvijā šāda apspriešana patlaban sākas, tikmēr vairākās eiro zonas valstīs (Somijā, Īrijā, Nīderlandē, Beļģijā) jau gadiem tiek īstenota pirkuma summas apaļošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Latvija vēl nebija neatkarīga, kad nopelnīju pirmo miljonu. Savukārt 1991. gadā Vācijas bankā man jau bija 6,5 miljoni. Varu teikt droši, ka toreiz biju bagātākais cilvēks Latvijā,» lepojas Jūlijs Krūmiņš, kura talantu un autoritāti uzņēmējdarbībā nevar noliegt

Pēc sarunas ar biznesmeni Jūliju Krūmiņu šķiet, ka šim cilvēkam patiešām ir viss – gan nauda, gan tas, ko nevar pirkt par naudu. Viņš pats šajā kategorijā ierindo veselību, mīlestību, autoritāti un draugus. Savukārt naudu palīdzējusi nopelnīt galva ar labu degunu. Tiesa, kā pilienu darvas medus mucā uzņēmējs min pāris zīmīgu sastapšanos ar cilvēkiem, kuri draugu lomā iejutušies vien uz laiku, bet vēlāk uzmetuši. Tomēr tāpēc nav zudusi uzticēšanās. Ja kaut kam J. Krūmiņš ar degsmi pieķersies, tad, pēc viņa vārdiem, apmāts kā auns novedīs to līdz galam. Turklāt visaugstākajā kvalitātē. Viņam neder Zaporožecs, vajadzīgs Porsche. Un viņš ir liktenim pateicīgs par interesantu vadāšanu pa dzīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pēc EXPO vēl viens uzņēmējs nonāk tiesā un uzvar

Jānis Goldbergs, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa 3. decembrī atzina, ka komandītsabiedrība EXPO 2015 ir uzvarējusi Ekonomikas ministriju. Spriedums vairs nav pārsūdzams un pasaka, ka uzņēmums līdzekļus 2015. gada Milānas paviljona iecerei tērējis likumīgi.

Uzņēmums Positivus Event bija EXPO 2015 komandīts, tādēļ arī saruna ar īpašnieku Ģirtu Majoru. Intervijas laikā rodas deja vu sajūta. Dienas Bizness jau publicēja sarunu ar vienu no Aerodium īpašniekiem Ivaru Beitānu, kura stāstā strīda ābols bija Šanhajas EXPO izstādes Latvijas paviljons. Lieta uzvarēta Augstākajā tiesā šā gada oktobrī pret LIAA. I. Beitāna gadījumā strīds bija ar LIAA vadītāju Andri Ozolu, bet Majora gadījumā - ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Abos gadījumos pēc strīda uzvaras civiltiesiskā kārtībā pret uzņēmējiem sāktas krimināllietas. Ekonomikas ministrija pagaidām lietu nekomentē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizdošana mūsdienu sabiedrībā ir kļuvusi par ikdienas lietu, un tā ir pozitīva parādība, jo aktīva naudas cirkulācija veicina valsts ekonomiku. Taču speciālisti brīdina, ka lielākā cilvēku daļa aizdošanas procesu uzskata par diezgan virspusēju, tādēļ vēlāk nav iespējams izvairīties no ļoti daudzām problēmām.

Kas ir nepieciešams, lai naudas aizdošana nepārveidotos par galvas sāpēm?

“Vispirms, pirms aizdošanas apgūt vismaz minimālas juridiskās zināšanas, otrkārt, veikt konkrētu darbību secību, atbilstoši noformējot aizdevumus, visbeidzot, „cerēt vislabāko, bet sagatavoties vissliktākajam rezultātam“, tas ir, jau iepriekš novērtēt riskus un apdomāt, vai parādu būs iespējams atgūt”, – saka Ādolfs Mārtiņš Krauklis. Atgustinaudu.lv projekta koordinators.

Viņš nosauca galvenās kreditoru kļūdas, aizdodot naudu. Pēc speciālistu domām, jau tikai zinot šīs kļūdas, iespējams nākotnē no tām izvairīties.

1. Pārāk liela uzticēšanās parādniekam

Tā ir viena no galvenajām kreditoru kļūdām. Latvijā katru gadu veiktie pētījumi apliecina, ka galvenokārt nauda tiek aizdota tuviem radiniekiem, draugiem vai kaimiņiem, nenoslēdzot aizdevuma līgumu vai nepiefiksējot naudas nodošanas faktu. Iemesls, pēc Ā. Kraukļa domām, ir cilvēciskā nevēlēšanās prasīt tuvam radiniekam parakstīt aizdevuma līgumu, aizdevuma apliecinājumu vai vismaz naudas nodošanas aktu, tā tuviniekam parādot neuzticēšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" apgrozījums šā gada pirmajā ceturksnī bija 249,9 miljoni eiro, kas ir par 13,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, informē uzņēmums.

"Latvenergo" koncerns šogad trīs mēnešos saražojis par 2% vairāk elektrības un 37% siltumenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn. Tāpat pārskata periodā pieaudzis arī mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas un dabasgāzes apjoms attiecīgi par 9% un 120%.

2021. gada pirmajā ceturksnī koncerna darbību ietekmēja elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums aukstāku laikapstākļu dēl, kā arī vispārējs energoresursu cenu pieaugums, tādēļ ievērojami pieauga elektroenerģijas vidējā cena visā Nord Pool reģionā. Izaugsmi "Latvenergo" 2021. gadā sasniedzis visos jaunajos biznesa virzienos.

2021. gada pirmajā ceturksnī "Latvenergo" koncerna ieņēmumi ir 249,9 milj. eiro jeb par 14 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Zemāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES savukārt negatīvi ir ietekmējusi koncerna EBITDA1, kas ir 80,7 milj. eiro, un tas ir par 18 % mazāk nekā 2020. gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mātes kompānijas uzticība īstenojas vēsturiski lielākajās investīcijās Volvo attīstībā un inovācijā, un ražošanas repatriācija uz Zviedriju notiek paralēli biznesa globalizācijai. Volvo Cars Group Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģiona importētāju vadītājs Hesus Fernandezs de Mesa (Jesus Fernandez de Mesa) sarunā ar db.lv arī droši apgalvo, ka autonomā braukšana ir netālā nākotnē.

Kā interpretēt Volvo atjaunoto autosalonu Rīgā – kā izplešanos, nostiprināšanos?

Mums gadiem ilgi Baltijā ir ļoti labi partneri, un šis mums ir tāds kā otrais medusmēnesis, jo Volvo patlaban visās darbības jomās investē tādā apjomā, kā nekad iepriekš. Bez nopietnas partnerības konkrētos tirgos tas nebūtu jēdzīgi un nenotiktu. Tas, ka šāda atjaunošanās Baltijā notiek, norāda uz to, ka mūsu partneri šeit ir ārkārtīgi labi sapratuši mūsu vēsti, un šīs investīcijas tiek liktas lietā.

Jāuzsver, ka tās nav investīcijas vienkārši fasādē. Jaunās telpas ir ļoti skaistas, tomēr lieliskākais ir iekšā, un tā ir klientu apkalpošana un klientu pieredze. Tas nozīmē personalizētās apkalpošanas (Volvo Personal Service jeb VPS) iedzīvināšanu arī Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID dators cilvēku saskatīt nespēj

Jānis Goldbergs, speciāli Dienai, 12.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Nauda attīstībai ir pieejama, ir jāgrib to paņemt

Jānis Goldbergs, 31.08.2023

Bet, neskatoties uz to, ka bez bankas kredīta ir pieejami arī citi finansējuma veidi, uzņēmēju zināšanu par finansējuma veidiem trūkums bieži vien neļauj tās citas iespējas izmantot.

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz to, ka samazinās skaidras naudas izmantošana, tā turpinās pastāvēt, ceturtdien Latvijas Bankas konferencē "Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku" atzina paneļdiskusijas "Naudas nākotne" dalībnieki.

Zviedrijas centrālās bankas prezidents Stefans Ingvess uzsvēra, ka mūsdienās arvien vieglāk ir veikt maksājumus un pārskaitījumus, izmantojot internetu, viedtālruņus, banku kartes un tas ir veicinājis visas sistēmas izmaiņas, ievērojami samazinot skaidrās naudas lietojamību. Vienlaikus, lai tas notiktu, ir nepieciešama drošība, ka bezskaidras naudas norēķini darbojas un, pārskaitot naudu no viena tālruņa uz otru, cilvēki netiks apkrāpti un nauda kaut kur nepazudīs.

Viņš atgādināja, ka mūsdienās, kad domājam par naudu, daudz biežāk ar to tiek saprasta elektroniska nauda. Tomēr galu galā to, kāda nauda katrā valstī tiks lietota, nenosaka centrālās bankas, bet gan likumdevēji. "Tehnoloģijas ir jāsalāgo ar likumdošanas bāzi," uzsvēra Ingvess, atgādinot, ka parasti tieši nauda ir tā mērvienība, kurā tiek definēti likumīgi darījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru