Transports un loģistika

1/3 Lufthansas akciju pieder ārzemniekiem.

Aivars Mackevics [email protected], 09.07.2002

Jaunākais izdevums

2002. gada 30. jūnijā 1/3 daļa akciju pieder ārzemju personām un uzņēmumiem. 12% akciju ir britu rīcībā, 7,4% amerikāņu, 4,6% luksemburgiešu, 3,0% šveiciešu, 2,6% beļģiešu un 3,3% citu zemju rīcībā. 67,1% Lufthansas akciju pieder vāciešiem un līdz ar to tā ir nacionālā lidsabiedrība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

2007. gadā visvairāk nopelnījušie 100 Latvijas uzņēmēji

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db, 10.02.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kuģu būvētāja mazākuma akcionāriem nāksies gaidīt

Mārtiņš Apinis, 30.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav pamata automātiski summēt diviem laulātajiem piederošas akcijas, jo personu sastāvēšana laulībā vēl automātiski nenozīmē, ka attiecīgā uzņēmuma akcijas, kuras pieder laulātajiem, ir nevis katras personas atsevišķa manta, bet gan to kopmanta, šādu viedokli pauž Finanšu un Kapitāla tirgus komisija (FKTK) attiecībā uz iespējamību, ka Meļņiku ģimenes rīcībā esošais Rīgas kuģu būvētavas (RKB) akciju skaits pārsniedz 50%,kas daudziem investoriem liek cerēt uz kompānijas vērtspapīru atpirkšanu par ievērojami augstāku cenu nekā patlaban biržā.

FKTK ir sākusi pārbaudi par minēto jautājumu un Komisijas turpmākā rīcība būs atkarīga no pārbaudes rezultātiem.

Pagājušajā nedēļā kļuva zināms, ka Lietuvas investoru asociācija, kurā apvienojušies vairāk nekā 600 biedru, vērsusies pie FKTK ar aicinājumu uzlikt par pienākumu a/s RKB kontrolpaketes īpašniekam Vasīlijam Meļņikam izteikt citiem akcionāriem adresētu akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Asociācijas izsūtītajā paziņojumā minēts, ka no vairākiem biedriem ir saņemtas sūdzības par to, ka laulātajiem Vasīlijam un Irinai Meļņikiem kopā pieder RKB kontrolpakete, tomēr joprojām nav izteikts citiem akcionāriem adresēts akciju atpirkšanas piedāvājums, lai gan to paredz Latvijas Republikas likumdošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas 100 visvairāk nopelnījušie uzņēmēji

Kristīne Jančevska, Lato Lapsa, Baltic Screen, speciāli Db, 18.01.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīts vispelnošākais gads Latvijas uzņēmējdarbības mūslaiku vēsturē: ja pirms gada desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, tad tagad šī summa palielinājusies līdz 100 miljoniem latu.

To, ka gada laikā veiksmīgāko uzņēmēju gūtā peļņa ir būtiski palielinājusies, uzskatāmi parāda arī cits rādītājs: vēl pirms gada uzņēmējs, kuram piederošajām kompāniju kapitāldaļām atbilda 610 tūkstošu latu liela peļņas daļa, iekļuva lielākās peļņas guvēju pirmajā septiņdesmitpiecniekā (pirms diviem gadiem slieksnis bija tikai 410 tūkstoši latu). Tagad ar šādu peļņas rādītāju nav iespējams iekļūt pat pirmajā simtniekā – 610 tūkstoši latu dod tikai 129. vietu jaunajā, pēc Lursoft datiem sastādītajā Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā.

Reizē ar peļņas rādītāju paaugstināšanos notikusi arī būtiska vispelnošāko nozaru maiņa: pirmajā desmitniekā tranzītuzņēmēji savas pozīcijas acīmredzami atdevuši nekustamo īpašumu jomas pārstāvjiem. Līdz ar to pelnošāko uzņēmēju pirmajā desmitniekā vairs nav atrodami «Ventspils grupējuma» savstarpējos konfliktos iesaistītais Oļegs Stepanovs un kādreizējais Ventspils naftas prezidents Igors Skoks, kā arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmumu kapitāldaļām apdāvinātie bērni – Līga un Anrijs Lembergi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Repharm" grupas mātesuzņēmums AS "AB City" uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata ieguvusi no 7 174 218 "Olainfarm" akcijām izrietošās balsstiesības, kas veido 50,93% no "Olainfarm" balsstiesīgo akciju skaita, teikts "Olainfarm" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Kopumā "Olainfarm" balsstiesīgo akciju skaits ir 14 085 078.

Paziņojumā biržai teikts, ka "AB Citu" tiešā veidā kontrolē 2 829 349 akcijas jeb 20,09%, bet netiešā veidā - 4 344 869 akcijas jeb 30,84%.

Tostarp "AB City" kontrolē ir 27,89% akciju, "Repharm" meitasuzņēmuma SIA "Farma Fund" kontrolē ir 21,97% akciju, bet "Repharm" meitasuzņēmuma AS "Rīgas farmaceitiskā fabrika" kontrolē ir 1,07% "Olainfarm" akciju.

Jau ziņots, ka 8.novembrī sākas "Repharm" grupas mātesuzņēmuma "AB City" izteiktais zāļu ražotāja "Olainfarm" akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotais paziņojums.

Vienas akcijas cena akciju atpirkšanas obligātajā piedāvājumā ir noteikta 9,26 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar trim akciju tirgus ekspertiem, kuri sniedz padomu, kas būtu jāņem vērā, sākot darboties akciju tirgū, nepieciešamajām summām, riska un citiem faktoriem, ar kuriem jārēķinās potenciālajam investoram.

Uz jautājumiem atbild:

- Nordea Markets vadītājs Ritvars Kumpiņš;

- SEB Unibankas Brokerpakalpojumu un vērtspapīru emisijas nodaļas vadītāja Nataļja Točelovska;

- Hansabankas brokeris Juris Jankovskis.

- Kā cilvēkam Latvijā, kuram nav speciālu zināšanu/izglītības, bet, zinot daudzos veiksmes stāstus, ir vēlme, uzsākt darbību akciju tirgū? Kādi būtu pirmie soļi, kas jāveic, ar ko labāk sākt?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vienkāršos darba atļauju saņemšanu ārzemniekiem

, 12.12.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan prioritāte ir iekšējie darbaspēka resursi, tomēr jomās, kurās varētu būt nepieciešamība piesaistīt kvalificētus speciālistus no citām valstīm, tas jādara pēc iespējas efektīvāk, samazinot administratīvos šķēršļus darba devējiem, kā arī vienkāršojot procedūras, skaidro Labklājības ministrija.

Lai darba devējiem samazinātu administratīvos šķēršļus un pārņemtu Eiropas Savienības (ES) direktīvās noteikto normu prasības, Labklājības ministrija (LM) rosina vienkāršot darba izsaukumu apstiprināšanu un darba atļauju saņemšanu ārzemniekiem.

Darba devējam Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālē turpmāk vairs nebūs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsniegta izziņa par viņa nodokļu parādiem. Tā vietā darba devējam iesniegumā, kurā pamatota nepieciešamība nodarbināt ārzemnieku, būs jāietver tikai apliecinājums, ka viņam nav VID administrēto nodokļu parādu.

Savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) bez darba devēja darba izsaukuma apstiprināšanas NVA izsniegs darba atļaujas ārzemniekiem, kuri Latvijā atzīti par cilvēku tirdzniecības upuriem. Minētās darba atļaujas tiks izsniegtas arī tiem cilvēkiem, kuriem piešķirts pastāvīgā iedzīvotāja statuss citā ES dalībvalstī, vai viņu ģimenes locekļiem, ja viņi vienu gadu būs jau uzturējušies un strādājuši Latvijā saskaņā ar Imigrācijas likumu. Atvieglot kārtībā darba atļaujas tiks izsniegtas arī to ārzemnieku ģimenes locekļiem, kam Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā piešķirts alternatīvais statuss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ver durvis ārvalstu darbaspēkam

Elīna Circene, 14.07.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk varētu vienkāršāk notikt darba izsaukumu apstiprināšana un darba atļauju izsniegšana ārzemniekiem. To rosina Labklājības ministrija (LM), lai darba devējiem samazinātu administratīvos šķēršļus un pārņemtu Eiropas Savienības (ES) direktīvās noteikto normu prasības. Saskaņā ar LM izstrādātajiem un Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajiem grozījumiem noteikumos par darba atļaujām ārzemniekiem, darba devējam Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālē turpmāk vairs nebūs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsniegta izziņa par viņa nodokļu parādiem. Tā vietā darba devējam iesniegumā, kurā pamatota nepieciešamība nodarbināt ārzemnieku, būs jāietver tikai apliecinājums, ka viņam nav VID administrēto nodokļu parādu. Plānots, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) bez darba devēja darba izsaukuma apstiprināšanas NVA izsniegs darba atļaujas ārzemniekiem, kuri Latvijā atzīti par cilvēku tirdzniecības upuriem. Minētās darba atļaujas tiks izsniegtas arī tiem cilvēkiem, kuriem piešķirts pastāvīgā iedzīvotāja statuss citā ES dalībvalstī, vai viņu ģimenes locekļiem, ja viņi vienu gadu būs jau uzturējušies un strādājuši Latvijā saskaņā ar Imigrācijas likumu. Atvieglotā kārtībā darba atļaujas izsniegs arī ārzemnieku, kam Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā piešķirts alternatīvais statuss, ģimenes locekļiem. No 1998. gada līdz šā gada 30. jūnijam Latvijā bēgļa statuss piešķirts 9 cilvēkiem un tikpat — alternatīvais statuss, liecina PMLP dati. Šogad bēgļu statusu varētu piešķirt 10 ārzemniekiem, bet alternatīvo statusu — 30 ārzemniekiem, prognozē pārvalde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Veselības ministrija pirmdien publiskoja 27 valstu sarakstu, no kurām Lietuvā drīkst ierasties ārzemnieki.

Turklāt tiem ārzemniekiem, kas būs ieradušies no 24 valstīm šajā sarakstā, divas nedēļas nebūs jāpavada pašizolācijā.

Pašizolācija nebūs nepieciešama tiem ārzemniekiem, kas būs ieradušies no Austrijas, Bulgārijas, Čehijas, Dānijas, Francijas, Grieķijas, Horvātijas, Igaunijas, Islandes, Itālijas, Kipras, Latvijas, Lihtenšteinas, Luksemburgas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas, Slovēnijas, Somijas, Šveices, Ungārijas un Vācijas.

Lietuvā drīkst ierasties arī ārzemnieki no Īrijas, Maltas un Spānijas, taču viņiem pēc ierašanās divas nedēļas jāpavada pašizolācijā.

No šodienas 16 Šengenas valstu pilsoņi var ieceļot Igaunijā bez karantīnas 

No šodienas Igaunijā būs atļauts ieceļot 16 Šengenas valstu pilsoņiem, vairs neizvirzot...

Veselības ministrija paskaidrojusi, ka no valstīm, kurās pēdējo 14 dienu laikā ar Covid-19 saslimušo skaits ir 15 līdz 25 uz 100 000 iedzīvotājiem, ārzemniekiem būs atļauts ierasties Lietuvā, taču pēc ierašanās viņiem 14 dienas būs jāpavada pašizolācijā.

Ja valstī saslimušo skaits ir mazāks par 15 uz 100 000 iedzīvotājiem, ārzemnieki no šīm valstīm drīkst ierasties Lietuvā un viņiem pašizolācija nav nepieciešama.

Šī kārtība attiecas tikai uz ārzemniekiem no Eiropas Ekonomiskās zonas, Šveices un Lielbritānijas. Ārzemniekiem no trešajām valstīm Lietuvā ierasties joprojām aizliegts.

Valstu sarakstu Veselības ministrija atjaunos katru pirmdienu, ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas izmaiņas katrā valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik augstu var kāpt akciju tirgi

Ingus Grasis, SEB bankas Private Banking pārvaldes investīciju stratēģis, 27.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investori, kuru portfeļos ir ieguldījumi akciju tirgos, šogad var justies ļoti apmierināti. Attīstīto valstu akciju tirgi ir snieguši īpaši labu peļņu.

Piemēram, ASV akciju tirgus S&P 500 indeksa vērtība ir pakāpusies šogad par vairāk kā 25%, bet Eiropas uzņēmumu akciju tirgus indeksa STOXX 600 cenas kāpums ir pārsniedzis 15% (pēc Thomson Reuters Datastream informācijas uz 2013.gada 20.novembrī, vērtības ir noapaļotas). Turklāt, S&P 500 indeksa vērtība atrodas vēsturiski augstākajā punktā, pārsniedzot iepriekšējo rekordu, kurš tika sasniegts 2007.gada rudenī. Šī augšupeja bez lielām svārstībām akciju tirgos īstenībā ilgts kopš pagājušā gada vasaras. Kopš 2012.gada jūlija, akciju tirgus cenas gan ASV, gan Eiropā ir pieaugušas par aptuveni 30%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

«Lufthansa» sadarbojas ar «Aeroflot»

Aivars Mackevics [email protected], 04.11.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidsabiedrība Aeroflot ir noslēgusi līgumu ar Lufthansa par intensīvāku sadarbību apkopes darbu sfērā un pilotu izglītošanā. Tuvāko desmit gadu laikā Lufthansa ir nolēmusi iepazīstināt krievu kolēģus ar savu “komponenten” servisu. Total Component Support TCS līgumā ietilpst 18 Airbus A319 un A320 lidmašīnu tipi, kas priekš Aeroflot ir pats optimālākais ceļš, lai nodrošināt uzticamu lidmašīnas komponentu apkopi, jo visa nodrošinājuma ķēde, sākot no apkopes līdz loģistikai pieder vienām “rokām”, proti Lufthansa Tehnik AG. Patlaban tiek izstrādāts speciāls piedāvājums visiem krievu lidsabiedrības relevantajiem komponentiem. Aeroflot ir viens no svarīgākajiem Lufthansa Technik klientiem Krievijā un NVS valstīs. No tieši 10 lidmašīnām, apkalpo Lufthansa Technik rietumos būvētās lidmašīnas, tai skaitā Airbus A310, Boeing 737 un Boeing 777. Attiecībā uz pilotu izglītošanu Aeroflot augstu vērtē know-how un lidsabiedrības Lufthansa lidojumu kompetenci. Lufthansas pilotu treneri veiks apmācības uz Airbus A320 tipa lidmašīnas. Jaunie “kapteiņi” ir paredzēti Aeroflot jaunās A320 flotes apkalpošanai. Jāatzīmē, ka Aeroflot pasažieru pārvadājumos ir pieslējusies Lufthansas konkurējošai lidsabiedrību savienībai Sky Team. Avots: Eiropa.lv

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rokādes ar Ventspils naftas akcijām

Ieva Mārtiņa; [email protected]; 7084426, 25.04.2007

Pērn ārzonu firmām pārdotas Latvijas Naftas tranzītam (LNT) piederošās 6.89 % Ventspils naftas (VN) publiskās akcijas, no kurām daļa tikusi VN lielākajam akcionāram Vitol, un 4.02 % slēgtās emisijas akcijas, atklāj VN padomes priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Solomatins.

Foto: Eva Šavdine, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Naftas tranzīts, līdz vakardienai neko publiski neziņojot, gada laikā pārdevis sev piederošos 10.91 % Ventspils naftas akciju ārzonu kompānijām.

Pērn martā par aptuveni 1.95 Ls par akciju, bijuši pārdoti Latvijas Naftas tranzītam (LNT) piederošie 7 196 278 jeb 6.89 % Ventspils naftas (VN) publiskās emisijas akciju nepazīstamai Britu Virdžīnu salās reģistrētai kompānijai Avenue Emerging Markets Fund LTD, Db atzina VN padomes priekšsēdētāja vietnieks un LNT bijušais (līdz 2007. gada 20. martam) valdes loceklis Vladimirs Solomatins. Pēc viņa atzītā, Avenue Emerging Markets Fund ir tā pati kompānija, kas šogad pēkšņi īsi pirms VN 27. aprīlī gaidāmās sapulces un VN akciju bloķēšanas dienas paziņoja par līdzdalības samazinājumu par 5.31 %, savā īpašumā atstājot 3.96 % VN akciju. Visticamāk, šīs akcijas nopircis VitolGroup meitas uzņēmums Euromin Holdings Cyprus Limited, kas īsā laikā pārsteidza ar savām spējām nopirkt lielu daudzumu – virs 13 % VN akciju, tādējādi palielinot ietekmi VN līdz 47.89 %, un kas liekot domāt, ka Vitol jau iepriekš zinājis VN akciju potenciālos pārdevējus. LNT lielākā īpašnieka Ventbunkera padomes priekšsēdētājs Rūdolfs Meroni savukārt Db iepriekš izteica aizdomas, ka Vitol akcijas iegādājies no kompānijas, kas ir cieši saistīta ar Ventspils lielo vīru. Pēc Db aplēsēm, no VN publisko akciju pārdošanas LNT guvis ap 14 milj. Ls. Pēc V.Solomatina teiktā šī cena bijusi augstāka nekā tā brīža tirgus cenas. Rīgas Fondu biržas informācija liecina, ka pērn martā VN akciju zem 1.9 Ls robežas nokritās vien marta vidū, bet mēneša sākumā un beigās VN akcijas tirgotas par cenu virs 2 Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Saprātīgas gaidas par akciju tirgus ienesīgumu

Ingus Grasis, SEB bankas Private Banking pārvaldes investīciju stratēģis, 01.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja šodien esmu pieņēmis stratēģisku lēmumu veikt ilgtermiņa ieguldījumus akciju tirgū, investējot daļu sava portfeļa, piemērām, augsti diversificētā akciju ieguldījumu fondā, kāds būtu vidējais sagaidāmais ienesīgums gadā, ar kuru varu saprātīgi rēķināties nākamo 10 gadu laikā? Šis nav triviāls jautājums, jo atšķirības pāris procentu punktu apmērā atstātu nozīmīgu ietekmi uz portfeļa gala vērtību termiņa beigās. Piemēram, izvēles cena starp sagaidāmo gada ienesīgumu 8% vai 10% ir papildus 43.5 eiro pēc desmit gadiem uz katriem sākotnēji ieguldītiem 100 eiro.

Lai iegūtu sākotnējo atskaites punktu ilgtermiņa sagaidāmā ienesīguma līmenim, varētu izmantot akciju tirgus vēsturiski sasniegtos ienesīguma rādītājus. Piemēram, ASV lielāko publisko uzņēmumu akciju tirgus indekss S&P 500 kopējais gada ienesīgums iepriekšējo 5 gadu laikā ir sasniedzis 18.4%, iepriekšējo 10 gadu laikā 7.8%, bet 25 gadu laikā 9.8% (skatīt 1. attēlu). Jāatzīst gan, ka šāda vienkārša vēsturisko datu analīze daudz nepalīdz, jo atšķirības dažādu laika periodu ienesīgumos ir ievērojamas.

1. attēls. ASV akciju tirgus indeksa S&P 500 vēsturiskie iepriekšējo periodu ienesīguma un riska rādītāji uz 31/05/2014

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik ne vienā vien Eiropas valstī ir noteikti ierobežojumi lauku zemes pircējiem. Arī Latvijas zemnieki aicina pieņemt ierobežojumus, neraugoties uz pretrunu ar brīvā tirgus principiem

Zemkopības ministrijas pētījums par ārvalstu pieredzi zemes tirgus regulēšanā liecina, ka dažādu veidu ierobežojumi pastāv ne tikai jaunajās ES dalībvalstīs – Ungārijā, Lietuvā un Igaunijā, bet arī vecajās ES dalībvalstīs – Francijā, Austrijā, Vācijā. Pašlaik Saeimā tiek izstrādāti normatīvi, kas ierobežotu lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) tirdzniecību, kā arī zemes platību nonākšanu viena īpašnieka rokās. Līdz šā gada 1. maijam (10 gadus) Latvijā darbojās ierobežojums – ES dalībvalstu pilsoņiem bija liegts iegādāties lauksaimniecības un meža zemi, tomēr šis ierobežojums faktiski bija dekoratīvs, jo ārvalstu fiziskās personas varēja reģistrēt savu (vai kopā ar Latvijas pilsoni) SIA Latvijā, kurai nekādu liegumu vai ierobežojumu pirkt un pārdot zemi nebija. Lauksaimnieku vidū vienprātības par iecerēto LIZ tirgus regulēšanu nav, jo ir divi pretēji skatupunkti. Visi uzskata, ka turpmāka zemes resursu koncentrēšanās Lavijas situācijā ir nevēlama, jo galu galā «mūziku pasūtīs daži», savukārt otra daļa uzskata, ka ierobežojumi ir pretrunā ar brīvā tirgus un efektīvas strādāšanas principiem. Tā uzskata arī viena no lielākajiem privātajiem zemes īpašniekiem Latvijā SIA Bergvik Skog valdes loceklis Larss Georgs Hedlunds.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Juridisku ierobežojumu nav, bet darījumus tomēr liedz


Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 04.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzās Eiropas valstīs eksistē dažādi gana kolorīti nosacījumi, kā ierobežot ārzemnieku iespējas iegādāties lauksaimniecības zemi, lai gan formāli viņi zemi iegādāties drīkst.

Latvijā jau labu laiku turpina mutuļot diskusijas par to, kā un vai ārzemniekiem būtu jāaizliedz pirkt lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Uzreiz jāpiebilst, ka līdz ar šā gada 1. maiju ir beidzies 10 gadu periods, kurā ES dalībvalstu pilsoņiem vismaz formāli bija liegts Latvijā lauksaimniecības zemi pirkt. Neformāli ārzemnieki zemi Latvijā tāpat pirka – vai nu caur savu SIA vai kopā ar kādu Latvijas pilsoni, līdz ar to pēc Valsts zemes dienesta datiem pašlaik jau 15% Latvijas zemes pieder ārzemniekiem. Viedoklis par zemes pirkšanas ierobežojumiem Latvijas publiskajā telpā zvārojas starp diviem grāvjiem, kur viens ir «brīvais tirgus regulē visu» un otrs – «zeme ir mūsu galvenā nacionālā bagātība, un mēs viņu nevienam nedosim». Objektīva viedokļa formulēšanai ir derīgi paskatīties, kā šo jautājumu risina citās ES valstīs, tostarp tādās, kur brīvais tirgus šī vārda visplašākajā nozīmē ieviests jau krietni sen.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

«Lufthansa» palielinās pasažieru skaits

Aivars Mackevics [email protected], 12.11.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidsabiedrība Lufthansa šī gada oktobrī ir apkalpojusi par 1,5% vairāk pasažieru nekā attiecīgā laika posmā pirms gada, sasniedzot 4,136 miljonus. Turpretī pārdoto pasažierkilometru skaits ir palielinājies par 2,7%, sasniedzot 8,257 miljardus, bet vietu noslogojums ir pieaudzis par 1,1% punktiem, sasniedzot 75,4%. Īpaši veiksmīgi attīstījās Lufthansas lidojumu bilance Tuvo Austrumu un Āfrikas virzienā. Šajā lidojumu virzienā pasažieru skaits palielinājās par 19% un pārdoto vietu skaits par 18,4%. Pasažieru skaita pieaugums bija vērojams arī Amerikas un Eiropas lidojumos. Āzijas un Klusā okeāna reģionu virzienā, kurus šī gada sākumā skāra SARS infekcija, Lufthansas pasažieru skaits sasniedza gandrīz tikpat daudz cik attiecīgā laika posmā pirms gada. Turpretī lidmašīnu vietu noslogojums Āzijas reģiona virzienā sasniedza 83% un ir augstākais rādītājs lidsabiedrības darbībā. Lidsabiedrības Lufthansa darbību joprojām ietekmē sliktie šī gada pirmā ceturkšņa rezultāti, kas sakarā ar SARS infekciju un Irākas kara darbību radīja uzņēmumam zaudējumus 415 miljonu eiro apmērā. Taču kopējie gada operatīvie rezultāti pēc lidsabiedrības aprēķiniem tomēr nebūs pozitīvi. Avots: Eiropa.lv

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas lielākā aviokompānija Lufthansa beidzot saņēmusi pirmo Airbus A380 lidmašīnu. Dw-World norāda, ka aviokompānijai laineris bija jāsaņem pirms trijiem gadiem.

Airbus A380 spēj pārvadāt ap 520 pasažieru un tā cena ir 300 miljoni eiro.

«Airbus ir lepns, ka tas beidzot var nodot pasaulē lielāko un videi draudzīgāko laineri Lufthansas aviosabiedrībai,» paziņoja Airbus izlipddirektors Tomas Enders (Thomas Enders).

Jāatzīmē, ka Lufthansa pasūtīja 15 Airbus A380.

Aviokompānija norādīja, ka pirmais lidojums ar Airbus A380 notiks piektdien (21. maijā). Tajā būs apmēram 500 ielūgtie viesi, kā arī Hamburgas mērs.

Savukārt pirmais lidojums zem Lufthansas karoga notiks 6 jūnijā, kad ar šo «milzi» līdz Dienvidāfrikai, kur notiks pasaules kauss futbolā, tiks nogādāta Vācijas futbola izlase.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic sola vairāk reisu uz Vāciju

Dace Preisa, 16.10.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

airBaltic pērn pirmo reisu uz Vāciju atvēra maršrutā Rīga — Berlīne, savukārt šī gada pavasarī jau sāka piedāvāt lidojumus no Rīgas uz Hamburgu.Latvijas nacionālās aviokompānijas prezidents Bertolts Fliks vairākkārt šos jaunatvērtos reisu nodēvējis par vieniem no veiksmīgākajiem. Tie bija arī vieni no reisiem, kuros tika izmēģināta jaunā vienvirziena biļešu struktūra, kuras veiksmīgumu aviokompānijas prezidents nebeidz slavēt. Šobrīd vairākos airBaltic maršrutos tiek piedāvāts iegādāties biļetes tikai vienā virzienā, Vācijas maršrutos šāda stratēģija tiek pamatota arīdzan ar iespēju aizlidot, piemēram, uz Berlīni, bet atpakaļ lidot no Hamburgas. Par airBaltic liktajām cerībām uz Vācijas maršrutu liecina arī nodoms nākotnē reisu skaitu palielināt līdz septiņiem reisiem nedēļā. Sākotnēji reisi tika veikti trīs reizes nedēļā.Turklāt nākamā gada pavasarī airBaltic Vācijas piedāvājumu plāno papildināt ar trešo maršrutu Rīga — Ķelne. Aviosatiksmi starp Latviju un Vāciju nodrošina arī aviokompānija Lufthansa, kas veic reisus no Rīgas uz Frankfurti. Sākotnēji tie tika veikti, sadarbojoties ar airBaltic, kas uz Frankfurti lidoja reizi nedēļā, taču pērn Lufthansa izlēma pati veikt septiņus reisus nedēļā. Lufthansas direktors Baltijas valstīs Roberts Karls šo maršrutu raksturo kā vienu no veiksmīgākajiem, tomēr jau pavasarī publiskotie plāni par ieceri atvērt vēl vienu reisu Rīga — Minhene jau vairākkārt tikuši atlikti. Šobrīd R. Karls konkrētus reisa atvēršanas datumus nonosauc, vien norāda, ka tas notiks nākamgad. Pirms laika airBaltic jau lidoja no Rīgas uz Minheni, taču pārtrauca šos reisus nerentabilitātes dēļ. airBaltic prezidents saka, ka pasažieru segments Vācijas maršrutos arīdzan esot gana dažāds — tūristi, atpūtnieki, darījumu cilvēki. R.Karls Lufthansas maršrutu auditoriju raksturo līdzīgi un saka, ka speciālo piedāvājumu laikā novērojama tendence, ka aviotransports sāk pārvilināt vilcienu un autobusu pasažierus. Tomēr aviopakalpojumu izmantošanas dinamika šobrīd nerunā par labu Latvijas patērētājam B. Fliks atzīst, ka vairākas rezervācijas tiek izdarītas Vācijā. Pēc B.Flika teiktā, ceļotāji no Vācijas rezervācijas izdara ļoti savlaicīgi, tāpēc pašas lētākās biļetes tiekot tieši viņiem. Turklāt Vācijas tirgū netiek veiktas apjomīgas reklāmas kampaņas. «Šis tirgus ir par lielu, lai mēs spētu tur reklamēties, tāpēc, popularizējot Latviju, intensīvi sadarbojamies ar vācu žurnālistiem. B.Fliks lēš, ka situācija mainīsies par labu Latvijas pusei tad, kad pieaugs labklājības līmenis. Viņš prognozē, ka attīstīsies arī prāmju bizness starp abām valstīm, jo tūrisma sezonā atpūtnieku skaits no Vācijas palielinās. Tomēr viņš nesaskata asu konkurenci starp avio un sauzemes pārvadātājiem: «Biļešu cenu starpība kļūst arvien mazāka.» .

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Autonomas Sixt klienti punktus saņem dubultīgi.

Aivars Mackevics [email protected], 04.06.2002

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja autonomas Sixt klienti piedalās Lufthansas Mile un More programā, tad nomājot vieglo automobili klients var iegūt 1000 punktus bijušo 500 punktu vietā. Savukārt 2 dienu noma paredz pat 1500 punktus, kurus vēlāk var izmanot bezmaksas lidojumiem, piemēram, sakrājot 20 000 punktu Lufthansas klients var lidot par brīvu no Rīgas uz jebkuru Eiropas pilsētu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latio vadītājs Edgars Šīns izteicies, ka, piešķirot uzturēšanās atļaujas ārzemniekiem, kuri veikuši ieguldījumus Latvijā, varētu iegūt trešo daļu valsts ekonomikai nepieciešamo līdzekļu. Vai šis ir risinājums ekonomikas problēmām?

Komentē ekonomisti

Pēteris Strautiņš, DnB NORD banka

Taču neredzu ciešu saistību starp turīgu nerezidentu piesaisti un ārvalstu investīcijām. Mūsdienu ekonomikā dominē lielas publiski kotētas kompānijas, kuras pieder tūkstošiem un miljoniem akcionāru, kā arī institucionālajiem investoriem, kas ir savukārt ir piesaistījuši naudu finanšu tirgos, no liela skaita galvenokārt nelielu ieguldītāju. Tāpēc nauda mūsdienās kļūst arvien bezpersoniskāka, starp Latvijā uzbūvētu rūpnīcu un patiesā labuma guvējiem — fiziskām personām var būt daudz ķēdes posmu. Varbūt, ka iespēja apmesties te uz dzīvi atsevišķos gadījumos var veicināt investīciju ieplūšanu, taču tas noteikti nav galvenais priekšnosacījums. Svarīgākais ir pievilcīga biznesa vide.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Desmitā daļa no Tallinas vecpilsētas pieder ārzemniekiem

Lelde Petrāne, 02.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar jaunāko pētījumu 10% no Tallinas vecpilsētas pieder ārzemniekiem, bet pārējā daļa ir sadalīta samērā vienādi starp vietējām privātpersonām, uzņēmumiem un valsti/pilsētu, vēsta baltic-course.com.

Nekustamā īpašuma kompānija Pindi Kinnisvara apkopojusi informāciju par visām 597 celtnēm vecpilsētā, analizējot īpašumtiesības, izmantošanas mērķi, iedzīvotājus utt.

Saskaņā ar ziņojumu desmitā daļa no vecpilsētas pieder ārzemniekiem. «Baumas, ka vecpilsēta izpārdota ārzemniekiem, nav patiesas,» norāda Pindi Kinnisvara.

Igaunijas pilsoņiem pieder 23% no nekustamā īpašuma vecpilsētā, 25% pieder dažādām kompānijām. Trešā daļa pieder valsts sektoram.

Vecpilsētā ir 3671 iedzīvotājs, 78% ir igauņi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzturēšanās atļauju saņemšana prasīs mazāk papīru

Māris Ķirsons, 11.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iesniedzot ārzemnieka izsaukuma pieprasījumu, juridiskām personām vairs nebūs nepieciešams iesniegt Valsts Ieņēmumu dienesta izziņu par stāšanos nodokļu maksātāju uzskaitē un nodokļu nomaksu.

To paredz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sagatavotie jaunie Uzturēšanās atļauju noteikumui. Šo informāciju uzņēmums varēs tikai deklaratīvi apstiprināt, bet PMLP darbinieki paši šos datus iegūs no attiecīgajiem reģistriem. Ņemot vērā, ka jau šobrīd atļaujas saņemšanas nolūkā iesniegtās izziņas un dokumenti PMLP tiek papildus pārbaudīti valsts informācijas sistēmās (vienotā datorizētā Zemesgrāmatā, VID informācijas sistēmā u.c.), šādas izziņas vairs nav nepieciešamas. Tāpat turpmāk paredzēts atteikties arī no dzīvesvietu un veselības stāvokli apliecinošu izziņu iesniegšanas, ja ārzemnieks atkārtoti pieprasa uzturēšanās atļauju, norādīts PMLP informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Šveices faux pas globalizētās Eiropas priekšā

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 14.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveiciešu ksenofobija var radīt ne tikai ekonomiskas sekas, imigrācijas referenduma balsojums var stiprināt nacionālos uzskatus arī citās Eiropas valstīs.

Ar šveiciešu imigrācijas referenduma balsojumu, kas paredz imigrācijas kvotu atjaunošanu Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem, nākamo trīs gadu laikā vispirms būs jātiek galā Šveices valdībai. Taču, plašāk ņemot, šis referenduma iznākums ir vērā ņemams signāls visai Eiropai, kur dominē Eiropas Savienības brīvas preču un cilvēku pārvietošanās idejas globalizācijas garā.

Runājot par pašu Šveici – šī valsts dzīvo no imigrantiem. Tās iedzīvotāju skaits kopš 1970. gada ir dubultojies tieši pateicoties imigrācijai. Tas nozīmē drošas pensijas un ekonomisko izaugsmi, jo pusi no valsts iekšzemes kopprodukta rada tieši tur dzīvojošie ārzemnieki. Šveicei pašai arī nepietiek vietējo darbaroku, lai nodrošinātu valsts veiksmīgu attīstību. Tas nozīmē to, ja Šveice akceptētu to 50,34% referenduma dalībnieku gribu, kas prasīja ārzemnieku kvotu atjaunošanu, tā pati iešautu sev kājā. Nemaz nerunājot par to, ka tā Šveice izpelnītos arī citu valstu ekonomiskās sankcijas. Viens piemērs tam jau ir – elektrības pārrobežu tirdzniecības ieceres ar ES pašlaik ir iesaldētas, kas bija Eiropas Komisijas reakcija uz Šveices referenduma balsojumu. Arī Vācijas ārlietu ministrs Šteinmeiers jau rādījis bargu vaigu un bildis, ka Šveice attiecībā uz ES nevarēšot nodarboties ar «rozīņu izlasīšanu no pīrāga», turpinot izmantot Eiropas vienotās sistēmas patīkamās lietas un izvairoties no mazāk patīkamajām, ar ko saprotams ieceļotāju pieaugums no ES valstīm ar zemāku labklājības līmeni. Taču ne tikai. Šveiciešiem neesot arī vēlēšanās palielināt Šveicē dzīvojošo vāciešu skaitu, kuru daudzums sasniedzis jau 92 tūkstošus, tāpat arī vairāk itāļu šveiciešiem nevajagot, kas iecienījuši šīs valsts dienvidus. Atceļot ārzemnieku kvotas, šveicieši bija rēķinājušies ar 8000 ārzemniekiem gadā, bet realitātē šīm pieticīgajām aplēsēm nācies pievienot vēl vienu nulli. Tādi argumenti kā iebraucēju radītais lēto dzīvokļu un darba vietu trūkums noskaņojuši šveiciešus arvien negatīvāk pret ārzemniekiem. Interesanti, ka visnegatīvākie pret ārzemniekiem bijuši tieši to Šveices kantonu iedzīvotāji, kur imigrantu ir vismazāk, bet Cīrihes, Ženēvas un Bāzeles iedzīvotāji, kur ārzemnieki koncentrējas visvairāk, balsojuši pret ierobežojumu atjaunošanu. Šis Šveices referenduma iznākums īpaši nozīmīgs arī ar to, ka var stiprināt citu Eiropas valstu nacionāli noskaņoto spēku pozīcijas, turklāt tieši pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Jāsaka, ka nacionālās idejas vairākās Eiropas valstīs ir gana spēcīgas jau tagad – tās atbalsta, piemēram, ap 25% franču un 22% itāļu. Arī Lielbritānijā arvien vairāk iesakņojas vēlmes samazināt tur iebraucošo aziātu skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru