Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest", kas apgalvo, ka aprīlī kļuvis par SIA "Olmafarm" piederošo 42,5% zāļu ražotāja AS "Olainfarm" īpašnieku, ir zaudējis astoņos atsevišķos tiesu procesos Latvijas un Čehijas tiesās, pavēstīja "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis.

Viņš piebilda, ka manipulācijas "Black Duck Invest" apgalvojumos par akciju pirkuma līguma slēgšanas apstākļiem izgaismojuši arī divi starptautiski uzņēmumi - auditorkompānija "PriceWaterhouseCoopers" un zvērinātu advokātu birojs "Sorainen".

Rubenis pavēstīja, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 30.augustā noraidīja "Black Duck Invest" pieteikumu atcelt par labu "Olmafarm" piemērotos pagaidu aizsardzības līdzekļus. "Līdz ar to "Black Duck Invest" vairākkārtējie mēģinājumi ietekmēt "Olmafarm" rīcību un traucēt tai piederošo balsstiesību izmantošanu kārtējo reizi ir izrādījušies nesekmīgi. Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams," informēja Rubenis.

Viņš arī pauda viedokli, ka "Black Duck Invest" nelabvēlīgie tiesas nolēmumi konsekventi apliecina, cik apšaubāmi ir "Black Duck Invest" apgalvojumi par "Olainfarm" akciju iegādi, taču nu tiesu nolēmumiem pievienojušies arī divu starptautiski atzītu uzņēmumu atzinumi, kas apgāž "Black Duck Invest" pārstāvja Vojteha Kačenas 2021.gada 4.augustā preses konferencē un paziņojumā medijiem klāstīto, ka "Olainfarm" akciju iegādes darījuma sagatavošana bijis ilgs process, kurā "Olmafarm" pārstāvējis "PriceWaterhouseCoopers", Čehijas banku - "Sorainen", bet "BHM Group" kompāniju "Black Duck Invest" - "Walles" juridiskie eksperti.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) nav noslēdzis un neplāno noslēgt vienošanos par mediācijas izmantošanu sarunās ar SIA Internet, kas saistīts ar sludinājumu portālu ss.lv, vai jebkuru citu nodokļu maksātāju, jo spēkā esošie normatīvie akti neparedz iespēju izmantot mediāciju administratīvajā strīdā ar nodokļu maksātāju, skaidroja VID Sabiedrisko attiecību daļā.

Savukārt uzņēmumam ir tiesības brīvi izvēlēties savu juridisko interešu pārstāvi. VID tās nevar ierobežot, un uzņēmuma izvēlētais mediators var piedalīties uzņēmuma un VID komunikācijā.Patlaban joprojām turpinās VID un uzņēmuma Internet pārstāvju komunikācija un tikšanās ar mērķi rast abpusēji pieņemamu situācijas risinājumu.«Mēs joprojām ceram, ka sarunās ar uzņēmēju izdosies panākt savstarpēju vienošanos par informācijas sniegšanu, tās apjomu un termiņu. Ja šāda vienošanās tiks panākta, tā tiks nostiprināta, parakstot VID un uzņēmuma administratīvo līgumu par administratīvā strīda risinājumu. Tas VID arī ļautu atjaunot uzņēmuma saimniecisko darbību, un uzņēmums arī varētu atsākt līdzšinējā domēna izmantošanu,» skaidroja VID.

Septembrī pirms Eiropas sliežu platuma Rail Baltica projekta līguma slēgšanas ar Eiropas Savienību (ES) par finanšu saņemšanu pirmajai kārtai 442,2 miljonu eiro apmērā jāpieņem būtisks lēmums - kas un kādā veidā kontrolēs projekta naudas plūsmas visās trijās Baltijas valstīs un kurš maksās par neattiecināmiem izdevumiem, norāda Rail Baltica projekta koordinējošās institūcijas - trīs Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail - valdes loceklis Edvīns Bērziņš.

Viņš norāda, ka ir noslēgts līgums ar PricewaterhouseCoopers, kurai divu tuvāko mēnešu laikā jāpiedāvā precīza Rail Baltica kopuzņēmuma finanšu un atbildības struktūra - kādi līgumi jānoslēdz ar valstīm, lai naudas summas izlietotu korekti. Nekāda valstu grūstīšanās par naudas summām nevarot būt, jo tās ir precīzi noteiktas katrai valstij. Latvijai tie ir 238 miljoni eiro.

Līdz septembra beigām tikšot atbildēts, kā lielie iepirkumi notiks. Te esot runa gan par naudas plūsmām, gan par to, kas izsludinās iepirkumus. «Tas var būt centralizēts iepirkums, ko veic RB Rail, un izpilde tiek nodota nacionālajām valstīm un konkrētām kompānijām. Konkrētos gadījumos iepirkumu varētu veikt valstis, piemēram, par valstī projektam nepieciešamo šķembu iegādi. Precīzi, kāda būs iepirkuma struktūra, PricewaterhouseCoopers konsultanti ieteiks, un lēmums tiks pieņemts septembrī. Svarīga būs kopuzņēmuma koordinējošā darbība, jo nevar būt vienā pusē sliedes pēc vienām tehniskajām specifikācijām un otrā robežas pusē - pilnīgi citādākas. Vai vienā pusē ir viena diametra elektriskie vadi, bet otrā - citādāki. Tas ir vienots koridors, un arī no izmaksu viedokļa - lai dzelzceļš būtu efektīvi uzturams, būtu jābūt vienotiem tehniskiem standartiem,» uzsver Bērziņš.

Apvienojot SIA BITI zināšanas un PwC globālo pieredzi, Latvijā nodibināts informācijas tehnoloģiju konsultāciju uzņēmums PricewaterhouseCoopers Information Technology Services SIA jeb PwC ITS, informē uzņēmuma pārstāvji.

Šī uzņēmuma izveide ir nākamais solis PwC informācijas tehnoloģiju pakalpojumu attīstībā Latvijā, vienlaikus paplašinot klientu portfeli Baltijā, kā arī Centrālajā un Austrumeiropā.

«Tehnoloģiju lomu biznesā pieaug, un mēs saprotam, ka tālredzīga priekšrocību izmantošana var celt gan efektivitāti, gan pavērt ievērojamas inovāciju iespējas. PwC globālās zināšanas un izcilības centru pieejamība padara mūs par uzticamiem un ērtiem projektu partneriem Latvijā,» ir pārliecināta Zlata Elksniņa-Zaščirinska, PwC valdes priekšsēdētāja.

«Tehnoloģijas biznesā aplūkojam kontekstā ar kopējiem uzņēmuma mērķiem un procesiem, tāpēc varam palīdzēt visdažādāko nozaru uzņēmumiem izmantot tehnoloģiju sniegtās iespējas tieši viņu konkrētajā situācijā. Piemēram, mazināt kiberdrošības riskus, ko veicina dramatiski pieaugošā informācijas pieejamība un vispārējā tehnoloģiju attīstība. Mūsu komanda piedāvās IT intensīvus risinājumus, kā arī palīdzēs efektīvi un gudri izmantot pieejamos datus, kā arī kvalitatīvi tos novērtēt,» uzsver PwC ITS valdes loceklis Ēriks Dobelis.

Auditoru firma PricewaterhouseCoopers, kas atbild par ASV Kinoakadēmijas balvu Oskars nonākšanu līdz to ieguvējiem, atvainojusies par pieļauto kļūdu labākās filmas nosaukšanā.

Jau vēstīts, ka Oskara balvu pasniegšanas ceremonijā svētdien Losandželosā kategorijā Labākā filma sākotnēji par uzvarētāju tika paziņots mūzikls La la Land, lai gan balvu bija ieguvusi filma Moonlight (Mēnessgaisma).

Kļūda tūlīt pat tika izlabota, taču radīja manāmu apjukumu ceremonijas izskaņā.

«Mēs no sirds atvainojamies Moonlight, La La Land, Vorenam Bītijam un Fejai Danavejai un Oskara skatītājiem par kļūdu, kas tika pieļauta Labākās filmas balvas paziņošanā,» teikts PricewaterhouseCoopers izplatītajā paziņojumā.

Latvijā daudz tiek strādāts ar uzdevumiem pirms uzņēmumu apvienošanas vai iegādes darījuma, kā arī posmā, to noslēdzot, taču tiek atstāta novārtā fāze, kas sākas pēc uzņēmumu apvienošanas vai iegādes, norāda PricewaterhouseCoopers (PwC) eksperti.

PricewaterhouseCoopers (PwC) jaunākajā pētījumā «Success factors in post-merger integration» ir aplūkoti vairāki ieteikumi sekmīgai apvienoto uzņēmumu integrēšanai un atklātas interesantas atšķirības starp sekmīgiem un nesekmīgiem darījumiem. Aptaujā piedalījās vairāk nekā 50 uzņēmumu pārstāvju. Tās rezultāti atspoguļo pieredzi, kas gūta vairāk nekā 260 darījumos, ko pēdējos trīs gados veikuši aptaujātie uzņēmumi.

No pētījuma izriet, ka sekmīgos darījumu slēdzējus vieno labi panākumi četrās jomās – efektīva integrācijas projekta vadība, sinerģiju sasniegšana, savlaicīga integrācijas pabeigšana, kā arī sekmīga abu uzņēmumu kultūru apvienošana. Šie faktori ir savstarpēji cieši saistīti, jo uzņēmumi, kas uzrāda labus rezultātus vienā no tiem, parasti demonstrē izcilību arī pārējos. Īpaši tas attiecas uz uzņēmumiem ar efektīvu integrācijas projektu pārvaldību – šādiem uzņēmumiem daudz biežāk izdodas iekļauties termiņos un sasniegt nospraustos sinerģijas mērķus, kā arī īstenot savus kultūras un pārmaiņu plānus. Tāpat šiem uzņēmumiem ir daudz lielāka iespēja sasniegt nospraustos ROI (ieguldījumu atdeves) mērķus.

Piemēroti nodrošinājumi pieciem uzņēmumiem, kuros viens no līdzīpašniekiem ir sludinājumu portāla ss.lv līdzīpašnieks Juris Līnis, liecina Firmas.lv informācija.

Kā nodrošinājums ir piemēroti aizliegumi atsavināt kapitāla daļas, mainīt kapitāldaļu nominālvērtību un veikt darbības, kas samazina Līnim piederošo daļu vērtību, kā arī aizliegums reģistrēt komercķīlas uzņēmumiem SIA Internet un SIA SS, kuri saistīti ar sludinājumu portālu ss.lv darbību, kā arī uzņēmumiem SIA Enio, SIA Multisistēma Rīga un SIA Octa.

Visus šos nodrošinājumus 15.augustā piemērojusi zvērināta tiesu izpildītāja Aiga Augustova.

Tiesu izpildītājas Augustovas birojā norādīja, ka parādu piedziņa ir sensitīvs jautājums un informācija par to trešajām pusēm netiek atklāta, piebilstot, ka Augustovas piemērotie nodrošinājumi pieciem uzņēmumiem nekādā veidā nav saistāmi ar Valsts ieņēmumu dienesta pirms divām nedēļām veiktajām darbībām pret sludinājumu portālu ss.lv un tā pārvaldošo uzņēmumu Internet.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja ceturtdien, 9.decembrī, plāno lemt par SIA "Rīgas nami", SIA "Rīgas pilsētbūvnieks", SIA "Rīgas Centrāltirgus" un SIA "Rīgas serviss" apvienošanu vienā uzņēmumā.

Kā norādīts deputātiem iesniegtajā informācijā, minēto priekšlikumu izstrādājusi SIA "ZAB PricewaterhouseCoopers Legal" sadarbībā ar SIA "PricewaterhouseCoopers" finanšu konsultantiem.

Apvienošana tiek piedāvāta, "Rīgas pilsētbūvnieku", Rīgas Centrāltirgu" un "Rīgas servisu" pievienojot uzņēmumam "Rīgas nami" un izveidojot uzņēmumu "Rīgas nekustamie īpašumi".

Tajā norādīts, ka uzņēmumu apvienošana notiktu ar mērķi virzīties uz nekustamo īpašumu pārvaldības centralizāciju un esošo kapitālsabiedrību darbības efektivitātes paaugstināšanu, kā arī korporatīvās pārvaldības un administratīvās kapacitātes stiprināšanu.

Plānots, ka reorganizācijas rezultātā tiks iegūta efektīvāka un vairāk pieredzējusi vadības komanda, pieļauts mazāk kļūdu un nepilnību vadībā. Tāpat iecerēts panākt efektīvāku cilvēku, iekārtu un platību un citu resursu izmantošanu, kā arī sagaidāms privātajam sektoram nodoto funkciju un apjoma pieaugums.

Šā gada rudenī Latvijā darbu sācis revīzijas un biznesa konsultāciju uzņēmumu tīklā PricewaterhouseCoopers International Limited ietilpstošais zvērinātu advokātu birojs PricewaterhouseCoopers Legal, kas būs plašāk zināms ar nosaukumu PwC Legal, liecina medijiem sniegtā informācija.

PwC Legal nodrošinās juridisko palīdzību, kas būs izsvērta no nodokļu, biznesa un finanšu aspektiem.

PwC Legal juridiskā prakse šobrīd ir pieejama apmēram 80 pasaules valstīs, tostarp arī Lietuvā un Igaunijā, kopumā nodarbinot 2400 juristus. Biroja galvenās prakses jomas ir uzņēmumu iegāde un apvienošana, reorganizācija, restrukturizācija un maksātnespēja, banku un finanšu tiesības, nekustamais īpašums un būvniecība, korporatīvās tiesības, nodokļu tiesības, darba tiesības, imigrācijas tiesības, datu aizsardzība, intelektuālais īpašums, konkurences tiesības, publiskā un privātā partnerība, publiskās un administratīvās tiesības, strīdu risināšana un pārstāvība tiesā.

Uzņēmējam ir jāmīl izaicinājumi, jo ar tiem biznesa vidē nākas saskarties ik dienu, uzsver AS BDO Latvia un SIA BDO Law vadošā partnere, zvērināta advokāte Vita Liberte.

Katra diena ir kā jauns pārbaudījums, un, ja tu no tā baidies, tu vienkārši nevari būt uzņēmējs, secina V. Liberte, atzīstot, ka stresa līmenis jebkurā biznesā vienmēr būs augsts. Tas nav viegli, taču jebkurš izaicinājums ir jāuztver ar smaidu, jo tas palīdz tikt galā pat ar vissarežģītākajām situācijām, atzīst V. Liberte.

No apkopējas līdz sapņu piepildījumam

Esmu strādājusi jau kopš sešu gadu vecuma, jo patstāvība man vienmēr ir bijusi svarīga, stāsta V. Liberte. “Nevarētu teikt, ka mēs bijām pārtikusi ģimene, tāpēc es jau ļoti agrā vecumā uzskatīju, ka nauda ir jānopelna man pašai, nevis jāprasa mammai. Sākumā strādāju par apkopēju skolā, kurā mācījos. Ļoti labi atceros, ka pa dienu sēdēju klasē, bet vakarā to tīrīju. Vienmēr pamanīju, ja kāds klasesbiedrs pielipināja pie galda apakšas košļājamo gumiju, jo zināju, ka vakarā man būs tā jānoņem. Tīņu gados par apkopēju strādāju arī VEF Kultūras pilī. Esmu piepelnījusies, ravējot biešu vagas, un tirgojusi Baltcom pakalpojumus. Arī tā bija interesanta pieredze, kas man daudz iemācīja, jo īsā laikā bija jāizveido kontakts ar jebkuru cilvēku. Es staigāju pa mājām, klauvēju pie durvīm un piedāvāju iegādāties abonementu. Nekad nevarēja zināt, kas tevi sagaida durvju otrā pusē, tāpēc jādomā bija ātri – kamēr durvis vēl nebija aizvērušās,” atminas V. Liberte, uzsverot, ka viņas sapnis gan vienmēr bija iegūt labu izglītību un strādāt intelektuāli izaicinošu darbu.

SIA PricewaterhouseCoopers, kas nodrošina plašu revīzijas un konsultatīvo pakalpojumu klāstu dažādu nozaru vadošajām vietējām un starptautiskajām sabiedrībām, kā arī valsts un pašvaldību institūcijām, apgrozījums pērn samazinājies par 2,38%, sasniedzot 6,24 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma peļņa arī pērn kritās, pērn tā mērojama ar 954,94 tūkstošiem eiro pēc nodokļu nomaksas. PwC rentabilitātes rādītājs šobrīd ir 37,03. Uzņēmums pērn nodarbinājis 108 darbiniekus.

Par uzņēmuma vienīgo īpašnieku šogad kļuva Ungārijā reģistrētais PricewaterhouseCoopers Konyvvizsgalo Kft.

Aizvadītajā gadā tika veikta virkne pasākumu, lai nostiprinātu PwC konkurētspēju un reaģētu uz tirgus pieprasījuma kvalitatīvajām un kvantitatīvajām izmaiņām, pieprasījums pēc PwC profesionālajiem pakalpojumiem ir stabils.

Uzņēmuma vadība kā nākotnes perspektīvas norāda plānu veikt ieguldījumus uzņēmuma darbinieku kvalifikācijas un profesionalitātes paaugstināšanai, kas nākotnē ļautu nodrošināt augstākas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu klientiem, tādējādi nodrošinot uzņēmuma izaugsmi un rentabilitāti.

Sludinājumu portāls ss.lv piekritis sniegt nepieciešamo informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID), telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš norādīja, ka pēc pēdējās informācijas, veiksmīgi noslēdzies sarunu process un panākta vienošanās, ka VID no ss.lv saņems nepieciešamo informāciju un nav gaidāma «bēgšana» no Latvijas.

Premjers mudināja uz savstarpēju sapratni, kopīgai tīrākas Latvijas veidošanai. «Tikai kopīgi varam izmainīt sistēmu, kas saka, ka maksāt nodokļus, neskaitās labi,» teica Kučinskis.

VID un ss.lv mediācijas procesa vadītājs un PricewaterhouseCoopers Legal (PwC Legal) vadošais partneris Jānis Lagzdiņš sacīja, ka mediācijas process turpinās. «Ir notikušas konstruktīvas sarunas, kas ved pie tuvināšanās, taču pašu procesu atturēsimies komentēt, iekams tas pilnībā nebūs noslēdzies,» viņš norādīja.

Pirms ķerties pie jebkādām pārmaiņām nodokļu sistēmā, ir jābūt skaidram mērķim, ko Latvija vēlas sasniegt, turklāt priekšlikumus vispirms vajag pakļaut situācijas modelēšanai, kā arī ieguvumu un zaudējumu analīzei

To intervijā Dienas Biznesam stāsta auditorkompānijas SIA PricewaterhouseCoopers valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska. Viņasprāt, lai kaut ko darītu, vispirms ir jāsaprot, kur esam, kas un kāpēc nedarbojas, un tikai tad var ķerties pie pārmaiņu veikšanas. Tomēr grozījumi normatīvajos aktos nesasniegs savu mērķi, ja sabiedrības vairākums nodokļu nemaksāšanu uzskatīs par pašsaprotamu normu, bet nodokļu nemaksātāji nebaidīsies no soda.

Fragments no intervijas:

Lai arī Baltijas valstīs nodokļu likmes ir līdzīgas, tomēr Pasaules Bankas un PricewaterhouseCoopers pētījumā secināts, ka Latvijā kopējais nodokļu slogs jeb likme uzņēmumiem ir par 13,5% zemāka nekā Igaunijā, bet salīdzinājumā ar Lietuvu – par 6,7% zemāka. Uzņēmēji ir neizpratnē par to. Kā tāds rezultāts ir iegūts?

Vadītāja ar atvērtu prātu un sirdi - Ieva Tetere, SEB bankas valdes priekšsēdētāja un prezidente, Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētāja.

"Man jāteic, ka esmu darījusi ļoti dažādus darbus. Pirmais darbs man ir bijis maizes cepšana maizes ceptuvē, kad vēl mācījos skolā, tāpēc darīju to paralēli mācībām, vēlos vakaros, agros rītos vai nakts maiņās. Esmu bijusi arī skolotāja, tāpēc es domāju, ka mana darba pieredze ir ļoti dažāda," par savu pirmo darba pieredzi stāsta SEB bankas valdes priekšsēdētāja un prezidente Ieva Tetere.

Un tajā pašā laikā viņai profesionāli ir divi lieli balsti un divi lielāki darba dzīves posmi: viens no tiem – desmit gadu pieredze auditoru kompānijā PricewaterhouseCoopers, bet otrs – esošā darba vieta SEB bankā. Vaicāta, kā nonākusi PricewaterhouseCoopers, I. Tetere stāsta: "Tas noteikti bija laiks, kad mūsu valstī notika ļoti daudz pārmaiņu un bija pirmie neatkarības, mūsu pašu nacionālās apzināšanās gadi, un līdz ar to, es domāju, tajā brīdī bija ļoti daudz iespēju, un varbūt vajadzēja drosmi tās iespējas izmantot. Es pievienojos auditoru kompānijai kā tulkotāja, un pēc nostrādāta mēneša uzņēmuma vadība man jautāja, vai es esmu gatava mācīties. Es domāju, ka lielākais veiksmes faktors profesionālajā dzīvē bieži vien ir nevis zināšanas, bet attieksme un vēlme kaut ko mācīties un darīt".

Microsoft Latvia vadītājas Renātes Strazdiņas pārziņā turpmāk būs visu trīs Baltijas valstu tirgi, informē kompānijā.

Primārais uzdevums, īstenojot Microsoft Baltija pārvaldību, būs sekmēt Microsoft tehnoloģiju pieejamību un izmantošanu, kā arī atbalstīt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstu ekonomikas izaugsmi un pārvaldes efektivitāti, īstenojot digitālo transformāciju.

«Tas ir liels izaicinājums - virzīt jaunākās informācijas tehnoloģijas visās trīs Baltijas valstīs, kuras atrodas tik tuvu cita citai, bet ir atšķirīgas. Microsoft tehnoloģijas ir vienojošais kopsaucējs visām Baltijas valstīm, un es saskatu lielas iespējas ar Microsoft atbalstu turpināt mazināt digitālo plaisu un paātrināt jaunāko tehnoloģiju vienlaicīgu ieviešanu visās kaimiņvalstīs. Būtiska loma ir inovācijām un sadarbībai ar vietējiem uzņēmējiem, akadēmiskajām un pētnieciskajām institūcijām un organizācijām, lai veicinātu pētniecību un inovācijas IT jomā,» teic R. Strazdiņa.

Valsts iepirkums Par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā noslēgsies 9. septembrī. Autotransporta direkcijā (ATD) tiks atvērti pārvadātāju piedāvājumi, un, visticamāk, tie pārsniegs valsts iecerēto summu

Kādēļ pārvadātāji nevar izpildīt valsts piedāvājumu veikt pārvadājumus sabiedriskajā transportā visā Latvijā kopumā pie tādiem noteikumiem, kā definēti iepirkumā? Kādi ir valsts iepirkuma riski no pārvadātāju skatu punkta? Pie kādām sekām novedīs pārlieku augstā piedāvātā pārvadājumu cena, kuru diktē pats iepirkums? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes Dienas Bizness prasīja Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidentam Ivo Ošeniekam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 16. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Kāds ir iepirkuma galvenais klupšanas akmens vai risks, raugoties no pārvadātāju skatu punkta?

Draugiem Group uzņēmuma Printful valdei pievienojies neatkarīgs valdes loceklis Nils Melngailis, tādejādi stiprinot uzņēmuma komandu ar ievērojamu starptautisku pieredzi pārmaiņu vadības un finanšu jomā, informē uzņēmumā.

“Mēs esam gandarīti uzņemt Nilu Melngaili Printful komandā. Esmu pārliecināts, ka viņa starptautiskā pieredze finanšu tirgos un tehnoloģiju nozarē palīdzēs mums turpināt uzņēmuma globālo izaugsmi. Neatkarīga valdes locekļa pievienošanās mūsu komandai palīdzēs vēl vairāk uzlabot korporatīvās pārvaldības principus,” komentē Dāvis Siksnāns, Printful izpilddirektors un līdzdibinātājs.

Turpmāk Printful Inc. valdē darbosies pieci valdes locekļi – uzņēmuma izpilddirektors Dāvis Siksnāns, ražošanas vadītāja Zane Levša, investora Bregal Sagemount pārstāvis Adams Fullers, valdes priekšsēdētājs Lauris Liberts un neatkarīgais valdes loceklis Nils Melngailis.

Akciju sabiedrībām mainīsies spēles noteikumi, varēs būt mazāks pamatkapitāls, bet tas akcionāriem būs jāapmaksā līdz sabiedrības reģistrācijai, vienlaikus Uzņēmumu reģistrā līdz 2024. gada 30.jūnijam būs jāiesniedz akcionāru reģistrs.

To paredz grozījumi Komerclikumā, kuri stāsies spēkā 2023. gada 1. jūlijā. Latvijā pašlaik ir 947 nelikvidētas akciju sabiedrības, uz kurām arī attieksies jaunās prasības.

Akcijas iedalīs tikai pēc veida

Zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal juriste Karīna Daugaviete norāda, ka pašlaik akciju sabiedrībām var būt divu veidu akcijas — vārda un uzrādītāja akcijas, bet attiecība uz to formu tās var būt papīra vai dematerializētas, savukārt ar grozījumiem tiek izslēgta norma par akciju formu, un turpmāk akciju sabiedrībai varēs būt reģistrētas akcijas vai arī dematerializētas akcijas. Vārda akciju reģistru pašlaik ved attiecīgās sabiedrības valde iekšēji, taču no 2023. gada 1.jūlija ar pārejas periodu līdz 2024.gada 30.jūnijam tās pienākums būs Uzņēmumu reģistrā ne tikai iesniegt akcionāru reģistru, tieši tāpat kā SIA valdei dalībnieku reģistru, bet arī veikt izmaiņas tajā, tiklīdz mainās akcionāri, informācija par tiem vai to akciju sadalījums. Savukārt tās akcijas, kuras tiek kotētas biržā un tiek glabātas finanšu instrumentu kontos vai Latvijas centrālajā depozitārijā, atbilst dematerializēto akciju veidam.

AS Valmieras stikla šķiedra tiesā ir iesniegusi pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pasākumu plāna apstiprināšanu un TAP īstenošanu.

Sabiedrība ir saņēmusi 100% nodrošināto kreditoru un 77,15% nenodrošināto kreditoru piekrišanu AS Valmieras stikla šķiedra izstrādātajam 24 mēnešu finanšu atveseļošanās plānam.

Vidzemes rajona tiesa 2019.gada 19.septembrī ir pieņēmusi lēmumu par Jāņa Lagzdiņa (prakses vieta: PricewaterhouseCoopers Legal), iecelšanu kā sabiedrības tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu. Lēmums nav pārsūdzams.

Kā ziņots iepriekš, šā gada 17.jūnijā sabiedrība iesniedza pieteikumu TAP lietas ierosināšanai, lai nodrošinātu ilgtspējīgu sabiedrības un Valmiera Glass Grupas darbības turpināšanu.

2019.gada 18.jūnijā Vidzemes rajona tiesa pieņēma lēmumu ierosināt sabiedrības TAP un noteica termiņu TAP pasākumu plāna izstrādāšanai un saskaņošanai ar sabiedrības kreditoriem līdz 2019.gada 19.augustam, kas ar tiesas lēmumu 27.augustā tika pagarināts līdz 19.septembrim.

Stikla šķiedras ražotāja AS "Valmieras stikla šķiedra" akcionāri nolēmuši par 31,074 miljoniem eiro samazināt uzņēmuma pamatkapitālu, lai segtu uzkrātos zaudējumus, liecina uzņēmuma publiskotie akcionāru sapulces lēmumi.

Uzņēmuma pamatkapitāla samazināšana tiks veikta, lai uzlabotu "Valmieras stikla šķiedras" kapitalizāciju, samazinot uzkrātos zaudējumus 31 074 166,5 eiro apmērā.

"Valmieras stikla šķiedras" pamatkapitāls pirms samazināšanas ir 33 464 487 eiro, kas ir sadalīts 23 903 205 uzrādītāja akcijās ar nominālvērtību 1,4 eiro. Pamatkapitāls tiks samazināts par 31 074 166,5 eiro - līdz 2 390 320,5 eiro.

Pamatkapitāla samazināšanas rezultātā katras uzrādītāja akcijas nominālvērtība tiks samazināta par 1,3 eiro, un pēc pamatkapitāla samazināšanas katras uzrādītāja akcijas nominālvērtība būs 0,1 eiro. Akciju skaits paliks nemainīgs.

Atbilstoši piektdien publiskotajai informācijai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" kreditori, kuri vēlas saņemt nodrošinājumu, pieteikumus var iesniegt mēneša laikā.

Nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic padevusies iespaidīga pacelšanās – no 100 miljonu eiro mīnusiem 2011.gadā līdz plusiem pērn. Par spīti vairāku maršrutu slēgšanai Ukrainas krīzes dēļ, šogad airBaltic cer izskatīties vēl labāk. Taču tā ir tikai redzamā lidsabiedrības darbības daļa, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto.

Par pagājušo gadu, ko airBaltic noslēdza ar peļņu, aviokompānijas revidenti minējuši, ka sabiedrības īstermiņa saistības pārsniedz apgrozāmos līdzekļus par 70,7 miljoniem latu un pašu kapitāls bijis negatīvs 127,3 miljonu latu apmērā. Vienkāršāk sakot, «pastāv būtiska nenoteiktība, kas var radīt nozīmīgas šaubas par airBaltic spēju turpināt darbību,» raksta revidente no PricewaterhouseCoopers.

«Tas ir standarta paziņojums, ja jūs apskatīsieties pēdējo gadu pārskatus. Tas ir tādēļ, ka kompānijai ir negatīvs kapitāls,» neko neparastu revidentu teiktajā nesaskata airBaltic izpilddirektors Martins Gauss. Pēc viņa teiktā, šogad kompānija strādā vēl labāk – 14 miljonu eiro peļņa bijusi pirmajā pusgadā. «Gadu joprojām mēs noslēgsim ar negatīvu pašu kapitālu, bet ar pozitīvu rezultātu,» saka M. Gauss.

Visiem lielajiem un biržā kotētajiem uzņēmumiem obligāti būs jāsagatavo ilgtspējas ziņojums atbilstoši pašlaik vēl tapšanas stadijā esošajam Eiropas Ilgtspējas standartam, kas aptvers vides jautājumus, sociālās atbildības, cilvēktiesību un dažādus pārvaldības aspektus.

To paredz nule kā akceptētā Eiropas Savienības (ES) Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva, kuras piemērošana obligāta būs uzņēmumiem, kuru darbības divi rādītāji pārsniedz kādu no trijiem — neto apgrozījums gadā 40 milj. eiro, aktīvu vērtība 20 milj. eiro, nodarbināti 250 strādājošie. Attiecīgais ziņojums būs uzņēmuma gada pārskatā iekļautā vadības ziņojuma sastāvdaļa.

Ieviesīs pakāpeniski

„Ilgtspēja jau šobrīd ir viens no svarīgākajiem uzņēmējdarbības stūrakmeņiem, taču ES Zaļais kurss un izvirzītais mērķis klimata neitralitātes sasniegšanā tai piešķir vēl nozīmīgāku lomu, un tādējādi daudziem uzņēmumiem būs jākoriģē vai pat jāpārskata savi līdzšinējie biznesa modeļi, ko savā ziņā veicinās arī ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva, kas paredz gada pārskatos obligāti iekļaut ilgtspējas ziņojumu par uzņēmuma ilgtspējas mērķiem un to izpildi,” skaidro profesionālo biznesa pakalpojumu kompānijas SIA PricewaterhouseCoopers (PwC) Ilgtspējas pakalpojumu vadītāja Maija Orbidāne.

MAXIMA GRUPĖ, kas pārvalda mazumtirdzniecības uzņēmumus Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Polijā un Bulgārijā, informē, ka mainās uzņēmuma SIA MAXIMA Latvija vadība. No 7.septembra uzņēmumu vadīs Andris Vilcmeiers. Viņš amatā nomaina Jeļenu Kondrašovu, kura uzņēmumu vadīja gandrīz divu gadu garumā, un kura turpinās savu karjeru uzņēmumā Akropolis LV, kur, pievienojoties komandai, pildīs valdes locekles pienākumus un attīstīs Akropoles tirdzniecības centru Rīgā, teikts paziņojumā medijiem.

«Pēdējie divi gadi MAXIMA Latvija nav bijuši viegli. Esmu pateicīga Jeļenai, ka viņa sarežģītā brīdī uzņēmās uz saviem pleciem atbildību un prasmīgi kopā ar uzņēmuma vadības komandu nostabilizēja uzņēmuma darbību. Šobrīd MAXIMA Latvija uzsāk jaunu attīstības posmu, un jaunās vadības galvenie mērķi būs – nodrošināt pēctecību kompānijas darbībā, īstenot stratēģiskos darbības plānus, kas dotu stabilu izaugsmi konkurējošā vidē, kā arī veidot efektīvu piegāžu ķēdi un stiprināt profesionālu darbinieku komandu. Tāpat svarīgi būs turpināt iesāktos darbus uzņēmuma iekšienē - jauno vērtību ieviešanu un jaunas organizācijas kultūras veidošanu,» norāda MAXIMA GRUPĖ, UAB ģenerāldirektore Neringa Janavičiūte.

Pastāv bažas, ka Finanšu ministrijas (FM) patlaban gatavotās nodokļu politikas pamatnostādnes tiek izstrādātas steigā, šodien preses konferencē žurnālistiem pauda kompānijas PricewaterhouseCoopers (PwC) Nodokļu nodaļas direktore Ilze Rauza.

Pagājušā gada oktobrī un novembrī PwC veiktajā Latvijas uzņēmēju aptaujā tika noskaidrots, ka vairāk nekā 90% nav apmierināti ar esošo nodokļu sistēmu, kā arī uzņēmēji nav apmierināti ar nodokļu administrēšanu.

PwC aptaujā 85,42% uzņēmēju atzina, ka viņiem administratīvā sloga samazināšana, pildot nodokļu saistības, ir tikpat svarīga kā likmju samazināšana. 67,71% uzņēmēju uzskata, ka nodokļu sistēmas stabilitāte ir būtiskāka nekā likmju samazināšana. 64,58% uzņēmēju pauž, ka nodokļu diferencēšana varētu paaugstināt kopējo konkurētspēju, tajā pašā laikā tikai 4,17% no aptaujātajiem Latvijas uzņēmējiem ir pārliecināti, ka valsts nodokļu sistēma strādā labi un izmaiņas nav nepieciešamas.