Finanses

10 Baltijas biržu uzņēmumi ar labāko sniegumu 2013. gadā

Žanete Hāka, 13.03.2014

1. Premia Foods

Viens no labākajiem sniegumiem pērn novērots Premia Foods finanšu rezultātos. Uzņēmuma apgrozījums pērnā gada laikā pieaudzis par 14,5%. Tikmēr uzņēmuma rentabilitāte salīdzinot ar 2012.gadu ir nedaudz uzlabojusies un uzņēmuma peļņa pārsniedza 800 tūkstošus eiro.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Pagājušajā gadā vairāki NASDAQ OMX Baltijas biržu uzņēmumi spējuši audzēt peļņu un apgrozījumu, priecējot investorus.

Tomēr patlaban gan noskaņojumu arī Baltijas biržās pasliktinājuši notikumi pasaules un Rietumeiropas tirgos.

Kā norāda Finasta Asset Management valdes loceklis Andrejs Martinovs, Baltijā visvairāk cietuši uzņēmumi, kas realizē produkciju Krievijas un Ukrainas tirgos. No vienas puses, ierobežotas likviditātes dēļ kritums ir pārmērīgs un vairāk panisks, no otras puses, visticamāk, ziņu plūsma no krīzes reģiona varētu turpināt pasliktināties, kas veicinās papildu izpārdošanas viļņus. Ir gan arī skaidrs, ka salīdzinājums ar 2008. gadu ir nevietā un ar laiku situācija tirgos stabilizēsies. Jebkurā gadījumā šobrīd ir treideru laiks un svārstības jāizmanto, lai veiktu īstermiņa spekulatīvas operācijas,» saka eksperts.

Finasta Asset Management eksperti apkopojuši uzņēmumus, kuri pērn publicējuši labākos finansiālos rezultātus. Ar tiem iespējams iepazīties galerijā augstāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto stāsts

Latvijas būvnieku TOP 25

U. Andersons, L.Vaivare, V. Lēvalde, Z. Zablovska, 07.05.2014

25. vieta

Olimps SIA

Apgrozījums 2013. gadā (milj. eiro): 11,54

Foto: Olimps

Jaunākais izdevums

Būvniecības tirgū pērn izvirzījies jauns līderis – ilggadējo līdzšinējo pirmās vijoles spēlētāju Skonto būvi no troņa pērn gāzis Re&Re. Tā apliecina 2013. gada būvuzņēmumu darbības rezultātu operatīvie dati.

Lai arī pērn pār būvniecības nozari krita vairākas tumšas ēnas, lielākoties skaitļi uzrāda pozitīvas tendences, tiesa, netrūkst arī zaudētāju. Vairāku kompāniju apgrozījums ir būtiski pieaudzis, sasniedzot pirmskrīzes rādītājus vai pat pārsniedzot visu iepriekšējo gadu līmeni. Zīmīgi, ka būvnieku peļņas rādītājos mīnusu pērn nav vispār – visi TOP 25 uzņēmumi ir strādājuši ar peļņu.

Kāpumi un kritumi

Izvērtējot pagājušā gada rezultātus, straujāko kāpumu apgrozījumā pārliecinoši uzrāda divi uzņēmumi – a/s LNK Industries (+183,8%), vienā piegājienā pakāpjoties topā no 20. uz 7. vietu, un SIA Re&Re (+107,2%), kas pacēlusies no 7. uz 1. vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Augstāko sniegumu Ilgtspējas indeksā turpina demonstrēt Aldaris un Latvenergo

Dienas Bizness, 06.06.2014

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Vakar, 5.jūnijā, Ilgtspējas indeksa ietvaros tika apbalvoti 40 Latvijas uzņēmumi, kuri demonstrējuši atbildīgu un tālredzīgu uzņēmējdarbības pieeju un bijuši pietiekami drosmīgi, lai veiktu publisku sava snieguma novērtējumu. Jau otro gadu pēc kārtas augstākos rezultātus sasniedza AS Aldaris un AS Latvenergo.

Šogad Ilgtspējas indeksā novērtējumu pilnībā veica 42 Latvijas uzņēmumi, kas novērtēja savu sniegumu attiecībā uz stratēģisko plānošanu, tirgus attiecībām, darba vidi, attieksmi pret vidi un vietējo kopienu. Dalībnieku vidū arī šogad bija mazs valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību īpatsvars.

«Lai gan indeksa rezultāti apliecina, ka privātā sektora uzņēmumi joprojām ir līderi attiecībā uz stratēģisku un atbildīgu biznesa vadību, tomēr tieši valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām ir svarīgi būt paraugam un demonstrēt atbildīgu pieeju. Mēs joprojām ceram, ka valsts sekmēs plašāku savu kapitālsabiedrību pārstāvniecību arī Ilgtspējas indeksā,» skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, norādot, ka šogad novērtējumu veica tikai 7 valsts kapitālsabiedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eco Baltia grupai rekordliels apgrozījums

Žanete Hāka, 15.07.2014

Jaunākais izdevums

Vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Eco Baltia grupa pērn strādājusi ar grupas vēsturē līdz šim lielāko neto apgrozījumu – 51,01 miljonu eiro, informē uzņēmuma pārstāve Daiga Grūbe.

Salīdzinājumā ar 2012.gadu Eco Baltia grupas uzņēmumu kopējais apgrozījums pieaudzis par 4,65%.

Eco Baltia grupas valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs skaidro, ka pagājušais gads Eco Baltia grupai ir bijis attīstības gads, jo uzņēmums ne vien audzējis savu apgrozījumu, bet arī veicis investīcijas izaugsmē, produktivitātē un jaunos produktos. Jaunu produktu un pakalpojumu attīstībā grupas uzņēmumi pēdējo divu gadu laikā investējuši vairāk nekā 9 miljonus eiro.

Grupas otrreizējo izejvielu ražošanas uzņēmumi – AS Pet Baltija, SIA Nordic Plast un SIA Eko Pet – 2013.gadā turpināja attīstīt ražošanu, palielinot gan ražošanas jaudas, gan attīstot jaunus produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Straujāk augošie aktīvi

Mārtiņš Apinis, 21.08.2014

Foto: AFP

Jaunākais izdevums

Ienesīgāko vidū zelts, obligācijas un atsevišķi akciju tirgi

Laikā, kad Volstrīta turpina atrasties gan savu vēsturisko rekordu tuvumā, taču vienlaikus uzrāda arī zināmu pagurumu, aizvien aktuālāks ir jautājums, vai peļņas gūšanai nav jāmeklē citi finanšu aktīvi. ASV plašā tirgus indekss Standard & Poor’s 500 no gada sākuma līdz 18. augusta biržas tirdzniecības sesijas slēgšanas brīdim ir palielinājies par 6,7%, savukārt, ierēķinot dividenžu ienesīgumu, tā ienesīgums ir sasniedzis apmēram 8%. Taču vienlaikus ir virkne finanšu aktīvu, kuri līdz šim dinamisko ASV akciju apsteidz un, iespējams, nākotnē to varētu izdarīt vēl vairāk.

Augošās akcijas

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atjaunīgo energoresursu patēriņš sarucis

Žanete Hāka, 02.09.2014

Jaunākais izdevums

Kopējais atjaunīgo energoresursu patēriņš (AER) Latvijā 2013. gadā bija 68 gigadžouli (GJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Salīdzinājumā ar 2012. gadu AER patēriņš samazinājās par 2,5%. Tas ir saistīts ar elektroenerģijas ražošanas apjomu samazinājumu hidroelektrostacijās. 2013. gadā saražotais elektroenerģijas apjoms hidroelektrostacijās bija 2912 gigavatstundas (GWh), kas ir par 21,9% mazāk nekā 2012. gadā.

Latvijas energobilancē AER ir nozīmīga vieta. Galvenie AER veidi Latvijā ir kurināmā koksne un hidroresursi, kas 2013. gadā aizņēma 34,2% no kopējā energoresursu patēriņa. Mazākā mērā tiek izmantota vēja enerģija, biogāze, biodegviela, salmi un cita biomasa. Saules enerģija šobrīd tiek izmantota tikai ļoti nelielos apjomos.

Kurināmās koksnes īpatsvars Latvijas energoresursu izmantošanā tradicionāli ir bijis ievērojams, pateicoties tās pieejamībai, līdz ar to kurināmā koksne ir visizplatītākais atjaunīgais energoresurss Latvijā. Jau vairākus gadus kurināmā koksne stabili aizņem ceturto daļu (2010. gadā – 25,6%, 2011. un 2012. gadā – 25,4%, 2013. gadā – 28%) no kopējā energoresursu patēriņa. Savukārt tās īpatsvars starp AER 2013. gadā bija 78%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Līdz trekno gadu algām neaizsniedzas

Lāsma Vaivare, 24.09.2014

Turpmāk galerijā: Rīgas pašvaldības uzņēmumu vadītāju algas 2013. gadā, tūkst. eiro

SIA Rīgas ūdens valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa 53.6

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Rīgas pašvaldības uzņēmumu peļņa vai zaudējumi uzņēmumu vadītāju ienākumus neietekmē, lai gan algas palēnām aug

Par to liecina DB izpēte, izmantojot Lursoft un Valsts ieņēmumu dienesta datubāzēs rodamo informāciju.

Peļņu nepieprasa

DB jau ziņoja (18.09.2014.): lai gan daudzi Rīgas pašvaldības uzņēmumi 2013. gadu noslēguši ar zaudējumiem vai sarūkošu peļņu, kopējā situācija ir pozitīva. Proti, uzņēmumi kopumā strādājuši ar lielāku apgrozījumu nekā gadu iepriekš, turklāt tiem izdevies gadu noslēgt ar plusa zīmi pretstatā 5,9 milj. eiro lielajiem kopējiem zaudējumiem 2012. gadā. Lai cik paradoksāli tas nebūtu, kopējo situāciju būtiski uzlabojusi galvenokārt no dotācijām dzīvojošās SIA Rīgas satiksme spēja zaudējumus samazināt no 7,79 milj. eiro 2012. gadā līdz 676,8 tūkst. eiro pērn. Tiesa, tas noticis, Rīgas domei būtiski palielinot dotāciju pasažieru pārvadājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vidējo un lielo lauku saimniecību skaits audzis par 18,8%

Žanete Hāka, 17.12.2014

Jaunākais izdevums

2013. gadā vidējo un lielo lauku saimniecību skaits pieaudzis par 18,8%, kopā apsaimniekojot 63,6% no visas izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platības (par 17,7% vairāk nekā 2010. gadā), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2013. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma apkopotie rezultāti.

Salīdzinot ar 2010. gadu, kopējais saimniecību skaits 2013. gadā sarucis par 1,9%, bet izmantotā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība pieaugusi par 4,5%. Mazo saimniecību skaits sarucis par 3,8% un to apsaimniekotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības – par 12,6% attiecībā pret 2010. gadu.

Lauku saimniecību vidējais lielums pieaudzis no 34,5 ha 2010. gadā līdz 37,4 ha 2013. gadā jeb par 8,4%. Salīdzinot ar 2010. gadu, vidēji vienā saimniecībā izmantotā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība pieaugusi par 1,5 ha jeb par 12,0%. 2013. gadā palielinājās arī lauksaimniecības dzīvnieku skaits vidēji vienā saimniecībā: vienā dzīvnieku audzētāju saimniecībā audzēja 14 liellopus, tai skaitā 7 slaucamās govis, 29 cūkas, 25 aitas, 6 kazas, 231 mājputnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apbalvo labākos Baltijas biržu uzņēmumus

Žanete Hāka, 22.01.2015

Jaunākais izdevums

Ceturtdien sumināti Nasdaq Baltic biržās kotētie uzņēmumi par labākajām investoru attiecībām 2014.gadā.

Apbalvošanas ceremonija notika jau devīto gadu pēc kārtas un norisinājās vienlaicīgi Rīgā, Viļņā un Tallinā ar video tilta starpniecību.

Igaunijas ūdensapgādes uzņēmums Tallinna Vesi atzīts par uzvarētāju galvenajā nominācijā Labākās investoru attiecības Baltijas valstīs jau otro gadu pēc kārtas.

Lietuvas valsts uzņēmums Klaipėdos nafta ieguva 1.vietu nominācijā Lielākais progress gada laikā un saņēma Nasdaq grupas valdes priekšsēdētāja Boba Greifelda uzaicinājumu svinīgi iezvanīt tirdzniecības sesijas atvēršanas zvanu Nasdaq MarketSite studijā - Ņujorkas Taimskvērā.

«Lai uzņēmums mūsdienās būtu ienesīgs, ar investoru un finansējuma piesaisti izaugsmei vien nepietiek – arvien robustākais finanšu tirgus regulējums diktē nepieciešamību parādīt godīgu, atklātu un pastāvīgu dialogu ar investoriem un saprātīgu korporatīvās pārvaldības praksi,» sacīja Arminta Saladžienė, Nasdaq Baltic vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

BTA Insurance Company SE parakstīto prēmiju apjoms pieaudzis audzis par 11,6%

Žanete Hāka, 27.02.2015

Jaunākais izdevums

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE aizvadītajā gadā parakstīja bruto apdrošināšanas prēmijas 178,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18,5 miljoniem eiro jeb 11,6% vairāk nekā 2013. gadā, informē kompānijas pārstāvji.

Pērn pieaudzis arī izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms. Bruto apdrošināšanas atlīdzībās BTA 2014. gadā izmaksāja 88,4 miljonus eiro, kas ir par 10,6 miljoniem eiro jeb 13,6 % vairāk nekā 2013. gadā. BTA grupas peļņa 2014. gadā sasniegusi 5,7 miljonus eiro.

BTA bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums 2014. gadā sasniegts gandrīz visos apdrošināšanas veidos. Summāri lielākais BTA parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums pērn, salīdzinot ar 2013. gadu, sasniegts īpašuma apdrošināšanā, vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā un galvojumu apdrošināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Baltijas uzņēmumi - lēti, ar labiem finanšu rādītājiem un vāju likviditāti

Žanete Hāka, 29.10.2015

1. Apranga

Vieta pērn: 8.
Valsts: Lietuva
Nozare: mazumtirdzniecība

Foto: Apranga

Jaunākais izdevums

Lēti, ar labākiem finanšu rādītājiem, un lielākoties ar vāju tirgus likviditāti – šīs ir pamatpazīmes, kuras raksturo Baltijas biržas Oficiālā saraksta uzņēmumus, kas to atšķir no citiem Austrumeiropas un Rietumeiropas uzņēmumiem, liecina jaunākais finanšu pētniecības centra CE Services pētījums.

Tajā secināts, ka Baltijas kompānijas ir ar zemāk novērtētām (zemi P/E, P/B, P/CF koeficenti), tās turklāt sniedz saviem akcionāriem augstu dividenžu ienesīgumu (OMX Baltic Benchmark indeksam, kurā ietilpst 27 Baltijas biržas uzņēmumi, tas ir 5,63%, bet Baltijas Top 10 kompānijām - pat 6,52%), padarot ieguldījumus Baltijas biržas kompānijās kā ļoti saistošu iespēju pašeizējo zemo banku procentu likmju apstākļos. Šis salīdzinoši augstais dividenžu ienesīgums rada nenoteiktību par uzņēmuma spēju to saglabāt tālāk nākotnē, uzņēmuma spēju ieguldīt līdzekļus savā attīstība, kā arī par to vai dividenžu izmaksa ir labākā metode, lai atalgotu uzņēmuma akcionārus (akciju atpirkšana kā alternatīva dividenžu izmaksai, kuru neietekmē Kapitāla pieauguma nodoklis).

Komentāri

Pievienot komentāru