Jaunākais izdevums

Lielisku darbinieku aiziešana no uzņēmuma grauj ne tikai morāli, bet arī daudz izmaksā. Neskatoties uz līderības attīstību, dažādām motivēšanas iespējām daudzas kompānijas cīnās par savu talantu noturēšanu. Autors Maiks Maiats biznesa žurnālā Forbes dalās ar novērojumiem, par to, kā nepazaudēt cilvēkus – uzņēmuma panākumu atslēgas

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināts - Latvijas izdevējam «ziepes» Somijā

Didzis Meļķis, 01.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Forbes drukātais izdevums Somijā pabīdās līdz nākamajam zīmīgajam datumam; aizgājusī redaktore piesauc ētiku

Somijā mediju uzmanības lokā nonākušas kolēģu nedienas – Latvijas izdevniecības SK Media jau ilgi plānotā biznesa žurnāla Forbes somu valodas izdevuma iznākšana tiek kārtējo reizi atlikta. Iemesls tam ir žurnāla galvenās redaktores Ninas Brostremas un vēl divu žurnālistu aiziešana. Somijas laikrakstam Maaseudun Tulevaisuus šie darbinieki saka, ka aiziešanas iemesls ir žurnālistikas ētikas principu pārkāpšana, un ko tos ir spiedis īpašnieks.

Ar N. Brostremu db.lv sazināties neizdevās, bet Forbes Suomi un SK Media Finland Oy komercdirektors Fredriks Narss portālam komentē, ka atbrīvošanas no darba iemesls ir attiecīgās redakcijas daļas nespēja radīt Forbes atbilstīgu saturu. Viņš atzīst, ka pašu darbinieku interpretācijā iemesls ir īpašnieku uzstādījums par satura mārketinga veidošanu, ko aizgājušie uzskata par profesionāli nepieņemamu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa aptaujāto Latvijas uzņēmumu vadītāju (55 %) par būtiskāko izaicinājumu pērn savam uzņēmumam uzskatīja apgrozījuma un peļņas noturēšanu vai palielināšanu. Taču kā nozīmīgāko faktoru, kas sekmēs uzņēmuma izaugsmi, 61 % aptaujāto uzņēmēju vadītāju atzīst jaunu klientu un sadarbības partneru piesaisti.

Tā liecina "Swedbank" un SKDS pētījums. Starp būtiskiem izaicinājumiem uzņēmēji minējuši produktu vai pakalpojumu pieprasījuma noturēšanu vai palielināšanu (39 %), kvalificētu darbinieku piesaisti un noturēšanu (37 %), iekšējo procesu sakārtošanu (27 %) un klientu servisa uzlabošanu (25 %). Katrs piektais uzņēmuma vadītājs kā būtiskāko izaicinājumu norādījis jaunu inovāciju ieviešanu.

16 % uzņēmēju kā galveno izaicinājumu joprojām minējuši sadarbību ar valsts institūcijām. Visretāk nosaukto uzņēmēju izaicinājumu vidū ir naudas atmazgāšanas risku pārvaldība un starptautisko sankciju ievērošana. Arī finansējuma saņemšana bankā nav starp biežāk nosauktajiem uzņēmēju izaicinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas darba devēju prognozes liecina, ka 2018. gadā lielākais vairums jeb 89% uzņēmumu turpinās palielināt savu darbinieku atalgojumu, secināts Fontes atalgojuma pētījumā.

Ņemot vērā, ka darbinieku noturēšana kļūst arvien dārgāka, gandrīz puse no aptaujātajiem jeb 49% darba devēju kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem min darbinieku produktivitātes paaugstināšanu. «Jau šobrīd darba tirgū ir novērojams darbinieku trūkums. Prognozes liecina, ka konkurence par darbiniekiem arvien pieaugs un darba devējiem būs jādomā, kā noturēt esošos darbiniekus. Daļai uzņēmēju tas nozīmē pārskatīt atalgojuma līmeni, citiem – labāk izprast darbinieku motivāciju,» komentē pētījuma grupas Fontes vadītāja Anta Praņēviča

Būtisks aspekts darbinieku motivēšanā ir atalgojums. Pētījumā analizēti dati par 61 585 darbiniekiem no 286 organizācijām, un gūtie rezultāti parāda, ka šajā gadā mēneša pamatalga tikusi palielināta 68,9% darbinieku, kas veic līdzīgus pienākumus kā pērn. Mēneša pamatalgas palielinājums vidēji bijis 6.3% - tas ir straujāks pieaugums nekā iepriekšējos 8 gados. «Arī domājot par nākamo gadu, darba devēji plāno palielināt ikmēneša atalgojumu saviem darbiniekiem. Uz to norādījuši 86,7% organizāciju. Runājot par atalgojuma pieaugumu, būtiski ir ņemt vērā arī prognozes par plānotajām darbinieku skaita izmaiņām. 2018. gadā 58% organizāciju plāno saglabāt esošo darbinieku skaitu, savukārt 38% – palielināt strādājošo skaitu,» norāda Anta Praņēviča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Miljardieris sašutis par savas bagātības novērtējumu Forbes sarakstā

Lelde Petrāne, 05.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no pasaulē bagātākajiem cilvēkiem sācis strīdu ar Forbes, ikgadējā pasaulē bagātāko cilvēku saraksta veidotāju, par to, cik īsti bagāts viņš ir, vēsta Financial Times.

Princis Alvalīds bin Talals (Alwaleed bin Talal), Saūda Arābijas investors, kurš veicis ieguldījumos, piemēram, Hotel George V Parīzē un interneta vietnē Twitter, paziņojis, ka ir pārtraucis sadarbību ar Forbes miljardieru sarakstu, apsūdzot to neobjektīvas informācijas sniegšanā par Tuvo Austrumu investoriem.

Forbes, kas pieder Stīvam Forbsam (Steve Forbes), princi atzinis par 26. bagātāko cilvēku pasaulē. Saskaņā ar 2013. gada sarakstu viņa bagātība pagājušā gada laikā palielinājusies par diviem miljardiem ASV dolāru līdz 20 miljardiem ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Poligrāfijas grupa Mūkusala uzvarējusi Somijas žurnāla drukas iepirkuma konkursā

Didzis Meļķis, 30.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Caur nelabvēlīga tirgus ciklu un Mūkusalas ofseta ruļļiem izgājušais biznesa žurnāls tomēr ir nonācis arī somu rokās

Vairākus gadus ilgušais plāns un priekšpasākumi starptautiskā biznesa žurnāla Forbes izdošanai Skandināvijā ir īstenojušies pirmajā drukātajā Forbes numurā somu valodā, ziņo tā redakcija.

Forbes Suomi un SK Media Finland Oy komercdirektors Fredriks Narss db.lv uzsver, ka viņa kompānija ne vien pieder Latvijas SK Media, bet arī pats žurnāls tiek drukāts Rīgā Poligrāfijas grupā Mūkusala. PG Mūkusala ir uzvarējusi Forbes drukas iepirkuma konkursā starp vairākām Ziemeļvalstu tipogrāfijām, db.lv komentē F. Narss. Forbes somu valodas izdevuma metiens ir 70 tūkstoši eksemplāru.

Iepriekš db.lv rakstīja par SK Media nebūšanām saistībā ar ekspansijas plāniem Skandināvijā. Tādi tika loloti jau kopš 2014. gada. Žurnāla pirmā numura atvēršana tomēr ir tikusi atlikta vairākkārt. Iemesli ir bijuši dažādi, sākot ar slikto situāciju Somijas reklāmas tirgū un ekonomikā vispār Krievijas rubļa krīzes dēļ, kas sekoja globālajam naftas cenu kritumam, un Rietumu sankcijas pret Krieviju pēc Krimas okupācijas arī acīmredzot tai nav nākušas par labu. F. Narss iepriekš db.lv komentēja, ka tirgus un reklāmdevēji ir atkopušies, un uz 2017. gadu Somijas Forbes ir pārdevis reklāmas pusmiljona eiro vērtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Ukrainas centrālā banka brīdina par naudas atmazgāšanas riskiem Reģionālajā investīciju bankā

LETA, 01.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas centrālā banka izplatījusi rekomendācijas ievērot piesardzību darījumos ar bankas Pivdennij meitasuzņēmumu Latvijā Reģionālā investīciju banka (RIB), norādot, ka pastāv riski, ka šajā bankā notiek nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, vēsta žurnāla Forbes Ukrainas izdevums.

Forbes rīcībā esošā informācija liecina, ka vienas no Ukrainā lielākajām bankām meitasbanka Latvijā pieļauj naudas atmazgāšanas darījumus, tādēļ Ukrainas Nacionālā banka ir iekļāvusi RIB starp «bīstamajām bankām», kuru sarakstā ir tādas bankās kā Meinl, Winter un citas.

Izdevums norāda, ka lielākā daļa banku, kas iekļautas Ukrainas centrālās bankas bīstamo banku sarakstā, ir nelielas bankas, kam ir specifisks klientu loks, kā arī Baltijas valstu bankas, bet RIB ietilpst banku grupā, kur naudu glabā miljoniem Ukrainas iedzīvotāju.

Ukrainas Nacionālās bankas Finanšu monitoringa nodaļas augustā sagatavotā vēstulē, kas nonākusi Forbes redakcijas rīcībā un kurā uzskaitītas Eiropas bankas, «kuru darbība saistīta ar riskantu finanšu operāciju veikšanu», RIB ierindota pirmajā vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Daļa pandēmijas darba ieradumu ir uz palikšanu. Kā mazināt sekas?

Sandra Daukšiene, Philip Morris Baltic personāla vadītāja, 06.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītais gads darba tirgū bija lielu pārmaiņu gads, jo ikdienas darba organizācija noritēja pandēmijas ierobežojumu ēnā, darbiniekiem piedzīvojot pavisam citu darba vides realitāti.

Bija jāmācās strādāt attālināti, kolēģus visbiežāk izdevās redzēt tikai tiešsaistes sapulcēs, biroju telpas stāvēja pustukšas, bet mājas vide bija jāpiemēro darba vajadzībām, bieži vien paralēli palīdzot bērniem mācīties attālināti. Sajaucās darba un mājas vide, izplūda arī darba laika robežas, bet attiecības ar darba kolēģiem kļuva atsvešinātākas, jo vairs nebija ikdienas tikšanos klātienē.

Lai arī pandēmija vēl nav beigusies un nenoteiktība var saglabāties vēl vairākus gadus, tomēr visā pasaulē ir jūtama tendence mazināt ierobežojumus un daudzviet tas jau ir arī izdarīts. Tas gan nenozīmē, ka uzreiz pilnībā varēsim atgriezties pie pirms-pandēmijas darba ritma. Daļa no jaunajiem ieradumiem, piemēram, interese par elastīgāku darba laiku un attālināta darba iespējām, ļoti iespējams, ir uz palikšanu daudzās darbavietās. Visticamāk, ka daļa darbinieku vairs nevēlēsies pilnībā atgriezties darbā birojā. Par to liecina arī Philip Morris darbinieku aptauju rezultāti Baltijas valstīs – lielākā daļa kolektīvu vēlas palikt elastīgi darbavietā pēc pandēmijas, tāpēc darba devējiem ir jābūt apņēmīgiem radīt nepieciešamos apstākļus darbam no mājām. Sekojot darbinieku vēlmēm un saskaņojot to ar biznesa vajadzībām, Philip Morris jau kopš pērnā gada jūnija sāka ieviest hibrīdo darba modeli. Un Baltijas valstis starptautiskā mērogā bija vienas no pirmajām, kur uzņēmums izmēģināja šo jauno darba modeli. Izvēloties strādāt attālināti, darbinieki ik mēnesi vismaz 40% darba laika strādā ārpus biroja. Darbinieki var izvēlēties, kur darbs tiks veikts, ņemot vērā savas individuālās vajadzības un vēlmes, kā arī veiktā darba specifiku un normatīvu prasības. Jaunais modelis veicina arī darbinieku mobilitāti, tostarp darbinieki divus mēnešus katru gadu var strādāt no ārvalstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vairāk nekā 11% darba devēju atlaiduši darbiniekus bez Covid-19 sertifikāta

Db.lv, 07.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītais 2021. gads darba tirgū ieviesis dažādas pārmaiņas – būtisku darba sludinājumu skaita pieaugumu, darba meklētāju pieteikumu samazinājumu, kā arī prasību pēc COVID -19 sertifikāta.

Karjeras portāla cv.lv dati par pagājušo gadu liecina, ka darba sludinājumu skaits, salīdzinot ar gadu pirms tam, pieaudzis pat par 80%, bet vidējais pieteikums vienam darba sludinājumam samazinājies par 54%.

Vairāk nekā puse jeb 53% darba devēju pagājušajā gadā savu komandu papildinājuši ar vismaz vienu jaunu darbinieku, bet 27% aptaujāto atzina, ka ir gan pieņēmuši jaunus darbiniekus, gan arī ar kādu līdzšinējo darbinieku pārtraukuši darba attiecības, liecina vadošā interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veiktā ikgadējā uzņēmēju aptauja.

Attiecībā par COVID-19 sertifikāta prasību un ietekmi uz darba tirgu, CV-Online aptaujā secināts, ka 11% darba devēju vismaz ar vienu darbinieku pārtraukuši darba attiecības sadarbspējīgā sertifikāta neesamības dēļ, bet 6% darba devēju daļai darbinieku, kuriem nebija sertifikāta, pielāgoja pienākumus un specifiku, lai darba attiecības varētu turpināt, bet ar daļu darbinieku bez sertifikāta attiecības tikušas pārtrauktas. Savukārt 7% darbavietu visiem darbiniekiem, kas bija bez sertifikāta, pielāgoja un mainīja pienākumus un darba specifiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā spēļošana uzlabo darbinieku produktivitāti

Artūrs Bernovskis, darbinieku izaugsmes platformas "Efectio" vadītājs, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa vidē spēļošana (gamification) nozīmē spēļu vai spēlēm līdzīgu elementu iekļaušanu uzņēmuma procesos, lai veicinātu iesaisti un efektivitāti.

Tas varētu ietvert punktu krāšanu, noteikta līmeņa sasniegšanu, sacensības, balvas, mērķu noteikšanu, veiksmes rādītājus u.tml. Galvenā ideja ir mudināt darbiniekus uz tādu uzvedību, kādu vēlaties redzēt vairāk, izmantojot cilvēka aizrautību iesaistīties spēlēs.Šī metode darba vietas produktivitātes palielināšanā ir visnotaļ jauna tendence, taču tā kļūst arvien populārāka pasaules uzņēmumu vidū, it sevišķi pēdējos gados, kuru laikā ir strauji attīstījušās tehnoloģijas un uzņēmuma procesu digitalizācija. Spēļošana ir saistīta ar dažādiem motivācijas paņēmieniem, kas palīdzētu cilvēkiem labāk iesaistīties savā darbā vai mācību procesā. Kā piemērs ir atlīdzības piešķiršana par sakrātajiem punktiem, kas ļauj novērtēt darbinieka sasniegumus un veicināt tālāku progresu. Savukārt mācību programmās spēļošana palīdz pārvērst saturu, kas citādi varētu šķist garlaicīgs vai novecojis, par kaut ko interaktīvu un jautru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Baltijas valstis kļuvušas par viesstrādnieku tranzītvalsti

Armanda Vilciņa, 26.10.2022

Starptautiskā personāla nomas uzņēmuma SIA Aveluk grupa vadītāja Kristīne Kuļeva.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien biežāk novērojama tendence, ka trešo valstu pilsoņi mūsu valsti izmanto kā platformu nepieciešamo darba atļauju saņemšanai un dodas labākas dzīves meklējumos uz bagātākām Eiropas valstīm.

To atzīmē starptautiskā personāla nomas uzņēmuma SIA Aveluk grupa vadītāja Kristīne Kuļeva. Lai risinātu darbaspēka trūkuma jautājumu, nereti vietēji uzņēmēji darba rokas meklē trešajās valstīs - Uzbekistānā, Tadžikistānā un Moldovā, taču nereti šie viesstrādnieki Latviju izmanto tikai kā tranzītvalsti, norāda K.Kuļeva. Viņa stāsta, ka gandrīz ikviens komersants, kurš kādreiz darbā ir pieņēmis viesstrādniekus, kaut reizi ir saskāries ar situāciju, kad darbinieki bez brīdinājuma pazūd, tādēļ uzņēmējs ir spiests steidzami meklēt jaunus strādniekus. To apstiprina arī robežsargi - trešo valstu pilsoņi izmanto Baltijas valstis, lai nokārtotu visus vajadzīgos dokumentus un dotos uz kādu attīstītāku valsti, piemēram, Vāciju, Nīderlandi vai Skandināviju, teic K.Kuļeva, apstiprinot, ka darbaspēka šobrīd trūkst visā Eiropā, ne tikai Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” aizvadīto 12 mēnešu laikā atbalsta programmās darbiniekiem investējis aptuveni 1,75 miljonus eiro.

Visvairāk ieguldīts lojalitātes programmā darbiniekiem, viņu ģimenēm un draugiem, iemaksās 3. pensiju līmenī, kā arī veselības apdrošināšanā.

Kā norāda Endija Kaševska, “Bite” Klimata kontroles vadītāja, mūsdienās darbinieku motivācijas un lojalitātes stiprināšanai vairs nepietiek ar atbilstošu atalgojumu un standartizētiem ieguvumiem, tāpēc uzņēmums regulāri meklē arī alternatīvus risinājumus.

Būtiskas investīcijas novirzītas darbinieku profesionālās izaugsmes veicināšanā, nodrošinot apmācību iespējas vai līdzmaksājumu dažādiem kursiem kvalifikācijas celšanai, valodu apguvei, kā arī seminārus par tādām tēmām kā naudas pārvaldība, stresa vadīšana u.c. Tāpat ieguldījumi veikti komandu saliedēšanas pasākumos un darbinieku aprīkošanā ar jaunākajām tehnoloģijām, kas nepieciešamas ikdienas darba veikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperte: kādam jābūt iekārojamam darba devējam?

Sigita Ozola, The Carlsberg Group Baltijā personāla direktore, AS Aldaris valdes locekle, 06.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba ņēmēju prasības, lai apsvērtu sadarbību ar potenciālo darba devēju, aug līdzi laikmeta izmaiņām un atkarībā no pārstāvētās paaudzes. Tādi faktori kā sabiedrības novecošanās, politiskās situācijas svārstības un ekonomiskā migrācija turpmāk arvien biežāk nonāks uzņēmēju darba kārtībā. Dalos savā pieredzē, kā efektīvāk sasniegt vienprātību, lai abas puses – darba devēji un ņēmēji – būtu apmierinātas ar sadarbību.

Ko vēlas uzņēmēji – darba devēji?

Lai arī niansēs katra komersanta vīzija un vēlmes atšķiras, pamati vairumā ir nemainīgi – katrs darba devējs vēlas, lai viņa uzņēmumā strādā motivēti un lojāli darbinieki, ar kuriem kopā sasniegt izvirzītos mērķus. Taču situācija darba tirgū neatkarīgi no nozares patlaban ir viennozīmīga – ir izteikts kvalificētu un strādāt gribošu darbinieku trūkums, tas īpaši attiecināms uz amatiem ar specifiskām zināšanām. Šajā situācijā jāizmanto apgrieztā pieeja – nevis gaidīt, kad ideālie darbinieki atnāk paši, bet jāatrod risinājumi, kā palīdzēt cilvēkiem būt motivētiem un tādējādi pašiem uzlabot savu darba dzīves kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Valstij jārīkojas tagad

Zane Čulkstēna, stratēģiskā HR un komunikācijas uzņēmuma "ERDA" dibinātāja / kustības "Latvija strādā" līdzautore, 05.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms nedēļas padalījos savā satraukumā par jauna emigrācijas viļņa iespēju un pārliecībā, ka, pareizi rīkojoties, varam to ne tikai novērst, bet pat panākt pretēju efektu. Proti, pievienojos visiem tiem, kas uzskata, ka šī krīze var būt arī iespēja un tieši šobrīd ir kritiski svarīgi ātri un efektīvi rīkoties.

Lai saruna nepārvērstos vispārējā teoretizēšanā, mēģināju apkopot pāris konkrētus priekšlikumus jomās, kuras labāk pārzinu.

Šobrīd valsts rīkojas kā liels uzņēmums bez personāla vadības daļas 

Pagājušās krīzes rezultātā no Latvijas emigrēja vairāk nekā 170 000 darbspējīgu Latvijas...

Darbinieku noturēšana. Kā saglabāt esošās darba vietas un kā radīt jaunas?

Esošo darba vietu saglabāšana

Galvenais darba vietu saglabāšanas mehānisms līdz šim ir bijis dīkstāves pabalsti. Saskaņā ar pirms pāris dienām publicēto statistiku - šobrīd dīkstāves pabalsts ir piešķirts 26 reizes mazākam cilvēku skaitam nekā plānots un tam ir iztērēts 13 reizes mazāk nekā bija iebudžetēts.

Lai būtu skaidrs - mēs runājam par desmitiem tūkstošu cilvēku un tūlīt maijā vēl vairāk, kas šī rezultātā, visdrīzāk, kļūs par bezdarbniekiem, piepulcējoties jau tiem 66 tūkstošiem, kas ir reģistrēti kā bezdarbnieki un vēl krietni vairāk, kas nekvalificējās bezdarbnieka statusam.

Es saprotu, ka nav viegli izstrādāt un administrēt vienotus noteikumus, lai tie netiktu ļaunprātīgi izmantoti. Nodokļi ir jāmaksā, un man pašai pēdējā mēnesī ir bijusi tikai laba pieredze dīkstāves pabalstu saņemšanai saviem darbiniekiem, par ko esmu valstij un VID pateicīga. Bet ir zināma augšminētā statistika un mēs tagad ikdienā lasām gadījumu pēc gadījuma, kurā atteikšanas iemesls, lai arī formāli pamatots, nešķiet ekonomiski loģisks. Arī pati ideja par to, ka dīkstāves pabalstu uzdevums ir, nevis atbalstīt darba devējus un darbiniekus situācijā, kad ir 100-30% ieņēmumu zudums, bet gan novērst strādāšanu, manuprāt, ir absurds.

Visas krīzes ir jāizmanto, lai sakārtotu iekšējos procesus, izstrādātu jaunus produktus, mācītos un rezultātā iznāktu no krīzes spēcīgākiem. Mēs šobrīd darām pilnīgi pretējo. Tas būtu tāpat kā tagad pateikt mūsu Olimpiskai komandai - Olimpiāde šogad atcelta, sacensības nebūs, mēs jums iedosim nedaudz naudas, lai jūs nenomirtu badā, bet tikai ar nosacījumu, ka jūs nekādā gadījumā netrenējaties. Sēdiet mājās, skaties televizoru, ja pieķersim sportojot - atņemsim to pašu mazumiņu.

Tieši cik spēcīga būs mūsu Olimpiskā komanda pēc šī eksperimenta? Tieši kādas tagad būs mūsu izredzes nākamā gada Olimpiādē?

Jaunu darba vietu radīšana

Nav daudz uzņēmumu, kas šīs veselības un ekonomikas krīzes ietekmē nebūtu jau apstādinājuši jaunu darbinieku pieņemšanu un uzsākuši darbinieku atlaišanas. Bet ir tādi GBS (Global Business Services), kuri ne tikai neatlaiž darbiniekus, bet šobrīd meklē vairāk nekā 200 jaunus.

Biznesa pakalpojumu centriem 200 atvērtas darba vietas 

Neraugoties uz Covid-19 radītajām sekām darba tirgū, starptautiskie biznesa pakalpojumu centri...

2018.gadā tika parakstīts memorands starp Ekonomikas ministriju, LIAA, Rīgas domi un citām iesaisītajām pusēm par šī sektora attīstības veicināšanu un 10 000 jaunu darba vietu izveidi līdz 2023. gadam.

Ja neskaita atsevišķu GBS uzņēmumu paplašināšanos, kas ir šo uzņēmumu pašu panākums, 3 gadu laikā ir piesaistīti pāris nelieli uzņēmumi ar pārsimts darba vietām. Tepat kaimiņos Lietuvā šajā jomā ir pilnīgi cits stāsts, līdz ar ko nevaram attaisnoties ar globalizācijas un brīvas darba spēka kustības radītajiem izaicinājumiem. Kaut kāds vilciens ir aizgājis, bet nav tā, ka tagad nevarētu piesaistīt šos uzņēmumus un nebūtu iespēju izveidot šīs 10 000 labāk apmaksātās darba vietas. Jautājums - cik aktīvi mēs pie tā šobrīd strādājam?

Darbinieku attīstīšana. Kādas iemaņas un prasmes būs vajadzīgas visiem Latvijas iedzīvotājiem?

Ir skaidrs, ka pasaule strauji mainās, un tik mazā valstī kā Latvija ir svarīgi pārliecināties, ka katram iedzīvotājam ir iespēja iekļauties arvien globalizētajā darba tirgū. Tādā visprimitīvākajā izpratnē, manuprāt, tas nozīmē to, ka visiem ir jārunā vai vismaz jāsaprot angļu valoda (vēlams vēl vismaz 2 citas valodas) un visiem vajadzētu būt vismaz bāziskām digitālajām prasmēm.

Skaidrs, ka te liels darbs Izglītības un zinātnes ministrijai, un, cik noprotu, ir virzība pareizajā virzienā, bet tam būtu jābūt visu ministriju darbam. Būtu jāsāk pašiem ar sevi - cik daudz mūsu valsts ierēdņi runā vai saprot angļu valodu, cik attīstīti un automatizēti ir mūsu valsts iekšējie procesi? Tālāk - cik daudzi bezdarbnieki šobrīd var apgūt angļu valodu un jelkādas digitālās prasmes? Un beidzot - kā palīdzam uzņēmumiem (no kuriem liela daļa ir pilnībā "nogriezuši" savu apmācību budžetu) attīstīt abas augšminētās prasmes? Un nē, angļu valodas zināšanas un labas digitālās prasmes nekādi neapdraud nacionālo identitāti un ir aktuālas visās jomās (t.sk. māksla, veselība, u.c.). Tas ir veids, kā šobrīd piekļūt informācijai, turpināt izglītoties, saprast un iekļauties globālajos procesos, tā pārstāvot un veicinot savas valsts attīstību.

Šeit risinājums var būt starptautiski un lokāli piedāvātie virtuālie apmācību rīki gan valodu apguvei, gan digitālo iemaņu attīstībai, kā arī atbalsts darba devējiem savu darbinieku prasmju celšanā (neatkarīgi no piederības kādai asociācijai vai jomai). No pilnīgi cita skatu punkta - varbūt arī ir pienācis laiks atcelt prasību dublēt visas filmas Latvijā, pietiktu ar titriem un jūs redzētu, kā valodas pašas "liptu klāt". Tā dara, piemēram, Zviedrijā.

Zviedrija var pierādīt, ka iespējams arī cits ceļš 

Cīņa ar pandēmiju lielā daļā pasaules nākusi komplektā ar ekonomiku pievēršanos....

Darbinieku piesaiste. Kāds ir Latvijas darba devēja tēls?

Aicinu intereses pēc "Google" ierakstīt "work in Latvia". Pēc tam varat ierakstīt "work in Lithuania" vai "work in Estonia". Argumentu, "pārdošanas" materiālu un aktivitāšu kopums, kas vērsts uz valsts popularizēšanu nodarbinātības jomā (valsts 'employer branding') ir standarta risinājums gan talantu piesaistei no visas pasaules (t.sk. no tādām mums līdzīgām valstīm kā Ukrainas, Baltkrievijas, kuru talantiem mūsdienās arī netrūkst iespēju izvēlēties), gan remigrācijas veicināšanai, gan vietējo talantu pašapziņas un motivācijas pacelšanai. Igaunija pie šī jautājuma mērķtiecīgi strādā jau vismaz 5 gadus - ir platforma, materiāli, aktivitātes.

Skaidrs, ka tikai ar "platformas" izveidi te nebūs līdzēts. Daudz lielāks un sarežģītāks ir jautājums par to, cik aktīvi strādājam pie ārvalstu studentu piesaistes un to noturēšanas pēc absolvēšanas? Cik toleranta ir mūsu sabiedrība un arī valdība pret citādajiem? Ko darām, lai Latvijā atgrieztu mūsu pasaules Top 100 universitāšu absolventus? Kā izturamies pret sievietēm - vai mudinām jaunas meitenes kļūt par programmētājām un zinātniecēm, nevis mājsaimniecēm vai influencerēm, vai ļaujam jaunajām māmiņām veiksmīgi iekļauties darba tirgū, vai palīdzam sievietēm 55+ palikt darba tirgū, vai cīnāmies ar vardarbību ģimenē? Vai saprotam, ka kultūrai un mākslai ir milzīga loma arī šajā plāksnē? No ekonomikas skatu punkta uz šo raugoties - vai attīstām vidi, kurā gribētu dzīvot un strādāt pasaules talantīgākie cilvēki?

Noslēgumā viena biznesa literatūras klišeja. Senāk teica, ka ilgtermiņā lielākās zivis apēdīs mazās, mūsdienās tiek uzskatīts, ka ātrākās apēdīs lēnās. Ātrumam, fleksibilitātei un mērķtiecīgai rīcībai ne tikai COVID-19 izplatības apkarošanā šobrīd ir izšķiroša nozīme. Latvijas izmēram ir arī priekšrocības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Rada aplikāciju darbinieku labumu pārvaldībai

Zane Atlāce - Bistere, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu darbinieku lojalitāti un darbaspēka izdevumu samazinājumu uzņēmumiem, uzņēmums MobillyTX radījis aplikāciju, kas pārvalda dažādu labumu piešķiršanas sistēmu darbiniekiem, ļaujot uzņēmumiem gada laikā ietaupīt pat vairāk nekā 36 000 eiro uz 100 darbiniekiem.

Aplikācija paredz, piemēram, pusdienu, transporta, medicīnas un sporta pakalpojumu, kā arī dažādu pasākumu un citu ikdienas pakalpojumu apmaksu, izmantojot Mobilly mobilo maksājumu aplikāciju.

Jaunais mobilā pakalpojuma risinājums tapis pēc tehnoloģiju un izklaides uzņēmuma "Tet" iniciatīvas un nepieciešamības saviem darbiniekiem nodrošināt inovatīvus un ērtus norēķinus par darbinieku labumiem.

Kā liecina uzņēmuma "Fontes" aptauja 2019. gadā, kurā piedalījās vairāk nekā 9000 IT nozares darbinieku, lielākie izaicinājumi darba tirgū šobrīd ir labāko darbinieku piesaiste un noturēšana.

Darba alga ir tikai viens no galvenajiem faktoriem, kas motivē cilvēkus pievienoties un būt lojāliem kādam no uzņēmumiem. Arvien biežāk darba devēji piedāvā darbiniekiem dažādus papildu labumus un motivācijas programmas, radot elastīgu un individuāli pielāgotu darba vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto stāsts

Pasaules bagātāko cilvēku saraksts; pirmo reizi tajā pārstāvētas Baltijas valstis

Gunta Kursiša, 04.03.2014

10. vieta.

Džims Valtons (Jim Walton), veikalu tīkla Walmart ķēdes dibinātāja jaunākais dēls

Bagātība - 34,7 miljardi ASV dolāru

Foto: Wikipedia

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maxima īpašnieka, lietuviešu uzņēmēja Nerijus Numaviča (Nerijus Numavičius) biznesa paplašināšanās Polijā un Bulgārijā ļāvusi viņam pirmo reizi iekļūt Forbes miljardieru sarakstā, ieņemot 1565. vietu.

Tādējādi N. Numavičs kļuvis par pirmo lietuvieti un Baltijas valstu pārstāvi, kurš iekarojis pasaules bagātāko cilvēku sarakstu. Forbes miljardieru saraksts šogad izvērties rekordgarš – tajā ietilpst 1645 personas.

N. Numavičam pieder uzņēmums Vilniaus prekyba (VP), kura meitas uzņēmumu vidū ir lielveikalu tīkls Maxima, kā arī farmācijas tirdzniecības uzņēmums Euroapotheca. Saskaņā ar Forbes 2014. gada marta aplēsēm, viņa bagātība sasniegusi vienu miljardu ASV dolāru.

Lai aplūkotu, kuri cilvēki ir iekļuvuši šī saraksta augšgalā, aplūkojiet galeriju augstāk!

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Veselības un dzīvības apdrošināšana pārmaiņu vējos. Ko gaidīt 2023. gadā?

Viktors Gustsons, Compensa Life Latvijas filiāles vadītājs, 05.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujais cenu pieaugums un inflācijas kāpums pērn nesis būtiskas izmaiņas arī Latvijas apdrošināšanas tirgū. Līderos pārliecinoši izvirzījusies veselības apdrošināšana, kamēr dzīvības apdrošināšanā ar uzkrāšanu vērojama zināma piesardzība.

Apdrošināšanas sabiedrību parakstīto veselības apdrošināšanas prēmiju apmērs 2022. gada desmit mēnešos, salīdzinot ar šo pašu laika posmu pērn, palielinājies par 23%, kas vērtējams kā būtisks pieaugums. Tam ir divi iemesli. Pirmkārt, pēc COVID-19 pandēmijas ir ievērojami palielinājies pieprasījums pēc veselības apdrošināšanas (VA) polisēs iekļautajiem pakalpojumiem. Esam novērojuši, ka cilvēki vēlas nodrošināties, saņemt plašāku pakalpojumu klāstu, kas iepriekšējo divarpus gadu laikā bija ierobežoti vai liegti - tās ir maksas operācijas, diagnostiskie izmeklējumi u.c. Otrkārt – sakarā ar straujo inflācijas pieaugumu, kas Latvijā ir pārsniegusi 20%, un vispārējo cenu kāpumu, būtiski ir sadārdzinājušies ārstniecības iestāžu sniegtie pakalpojumi. Lai varētu tos apmaksāt, tirgū ir jūtami pieaugušas arī apdrošināšanas prēmijas, kas ir nodrošinājis VA izvirzīšanos apdrošināšanas tirgus līderos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Iegādājas uzņēmumus nolūkā transformēt esošo biznesu

Raimonds Dauksts, Darījumu un Vadības konsultāciju nodaļas direktors, PwC Latvija, 26.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz ārkārtējām tirgus svārstībām, pandēmiju, ģeopolitiskajiem nemieriem un tehnoloģisko paātrinājumu, pēdējo trīs gadu laikā ir bijis vēsturiski augsts uzņēmumu apvienošanas vai iegādes darījumu (M&A) apjoms.

PwC veidotā 2023. gada M&A integrācijas aptauja* (aptaujāti 232 augstākā līmeņa vadītāji no “Fortune 1000” uzņēmumiem) liecina, ka kopumā M&A darījumi kļūst veiksmīgāki. Tai pat laikā, gandrīz visi aptaujātie uzņēmēji norāda uz pilnveides iespējām gan iegādātā uzņēmuma integrācijas procesā, gan sava uzņēmuma transformācijā.

Transformācija kā jauna iespēja

Būtiski pieaug tieši pircēju (nevis iegādājamo uzņēmumu) pārveidojošo darījumu skaits. 2022. gada aptaujas respondenti trīs gadu laikā saskārušies ar tikpat lielām pārmaiņām, kādas piedzīvotas iepriekšējos 15 gados kopā. Uz paplašināšanos vērstā politika un nepieredzētā ģeopolitiskā ietekme mainīja darījumu apjomu un veidu – tie kļuva apjomīgāki, drosmīgāki un riskantāki. Šajā kontekstā, aptuveni puse no visiem darījumiem bija vērsta uz pilnīgi jaunu tirgu, kanālu, produktu vai tehnoloģiju iegādi, kas būtiski mainīja pircēja operacionālās darbības modeli. Tai pat laikā, pircējam līdzīgu (piemēram, nozares konkurentu) vai būtiski mazāku uzņēmumu iegāde būtiski samazinājās.Tas noteikti nav pārsteigums, bet tieši uzņēmumiem ar vislielāko institucionālo un vadības M&A pieredzi ir vislielākās izredzes gūt panākumus, realizējot jaunus darījumus. Īpaši tas attiecas uz veiksmīgajiem M&A uzņēmumiem, no kuriem 75% bija iepriekšēja pieredze ar transformējoša rakstura M&A darījumiem (pārējiem uzņēmumiem šāda pieredze bija tikai 43%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Prognozē starptautisko biznesa pakalpojumu centru lomas pieaugumu

Zane Atlāce - Bistere, 30.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot COVID-19 ietekmi uz pasaules ekonomiku un biznesa vidi, jau šobrīd var prognozēt, ka krīzes situācija visā pasaulē liks izvērtēt starptautiski pārstāvētu organizāciju pārvaldības labo praksi, iespējas to padarīt efektīvāku, pārskatot arī par administratīvo izmaksu pārdomātu strukturēšanu.

Starptautiskie pakalpojumu centri, kas izvietojuši biznesa atbalsta funkcijas vienuviet, zināmā mērā ir atbilde uz šo izaicinājumu.

Esošajā ārkārtas situācijā Latvijā, nozare ir pierādījusi tās spēju pilnībā strādāt attālināti, ātri pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un nodrošināt biznesa nepārtrauktību, kas ir izšķirošs faktors globālu organizāciju dzīvotspējai.

"Situācijai pasaulē strauji mainoties, uzņēmumiem pāris dienu laikā nācies pielāgoties darbam attālināti. Ar mainīgām sekmēm, taču liela daļa gan privātajā sektorā, gan valsts institūcijās strādājošo ik dienas apgūst jaunas prasmes tehnoloģiju izmantošanā un komandas darba vadīšanā attālināti. Starptautisko biznesa pakalpojumu centru nozare šajā ziņā ir spējusi pilnībā turpināt darbību attālināti, ņemot vērā, ka noteicoši lielākā daļa biznesa atbalsta funkciju tiek nodrošinātas un apkalpotas online režīmā." atzīst "ABSL Latvia" valdes priekšsēdētājs un "EVRY Latvia" vadītājs Fredis Bikovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Trešdaļa uzņēmumu par lielāko īstermiņa draudu uzskata jaunu biznesa modeļu un tehnoloģiju ietekmi

Db.lv, 28.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

31% uzņēmēju par lielāko īstermiņa apdraudējumu sava uzņēmuma attīstībai uzskata jaunu biznesa modeļu un jaunu tehnoloģiju ietekmi, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) vispasaules uzņēmēju noskaņojuma pētījums Global Capital Confidence Barometer.

Tam cieši seko ģeopolitikas un likumdošanas nenoteiktība, ko par lielāko apdraudējumu uzskata 29% pētījuma dalībnieku. Savukārt, 17% uzņēmēju par lielāko risku viņu biznesam šobrīd uzskata darbinieku trūkumu.

Neskatoties uz to, ka pasaulē pēdējo divu gadu laikā novērotais ekonomiskās izaugsmes temps zaudē jaudu un kļūst nesabalansēts dažādu valstu un reģionu starpā, uzņēmēji joprojām saglabā pozitīvu noskaņojumu par ekonomisko situāciju – 85% aptaujas dalībnieku norāda, ka ekonomikas apstākļi izaugsmei uzlabojas.

Jaunākais kapitāla noskaņojuma pētījums parāda neviendabīgu ainu – uzņēmēji joprojām ir noskaņoti pozitīvi, taču vide kļūst nesabalansēta. Proti, kamēr ASV ekonomika aug, Vācijas ekonomikas attīstība palēninās, gada trešajā kvartālā pat sarūkot. Dienaskārtībā krājas neatrisināti jautājumi, piemēram, apstiprināta Brexit risinājuma trūkums, ASV tirdzniecības tarifu politika vai ģeopolitisks saspīlējums atsevišķos pasaules reģionos. Nenoteiktība neizbēgami izmaina ekonomikas dalībnieku gaidas un rīcību. Jāsecina, ka kopējais kapitāla noskaņojums joprojām saglabājas optimistisks, taču uzņēmējiem ir pamats kļūt uzmanīgiem, saka Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diemžēl ne vienmēr darbinieki aiziet, lai meklētu jaunus izaicinājumus vai tāpēc, ka atraduši labāku darba vietu. Reizēm tā vienkārši ir nespēja sastrādāties ar savu vadītāju.

Darbinieku noturēšana ir problēma, ar kuru saskaras visi vadītāji. Atalgojums vai pat darba pienākumi šajā gadījumā neatsver to, kā darbinieki tiek vadīti un kā tie jūtas attiecībās ar savu priekšnieku. Vai viņi jūtas novērtēti? Vai saņem kompānijas atbalstu un regulāras atsauksmes par padarīto?

Labi zināmajā amerikāņu psihologa Abrahama Maslova vērtību piramīdā ir trīs vajadzību līmeņi, kuros spēj darboties arī vadītājs – drošība, mīlestība un piederība un atzinība. Šie trīs līmeņi pārstāv dažādus darba vides elementus. Pirmais, drošība, attiecas uz darba un karjeras stabilitāti, kā arī sociālo un veselības apdrošināšanu. Vai darbiniekam nenākas dzīvot nepārtrauktās bailēs par algas samazināšanu? Vai viņš zin, ka vadītājam rūp gan viņa darbs, gan labklājība?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Miljardieru Mihaila Fridmana, Pjotra Avena un Andreja Kosogova "Alfa-banka Ukraina" plāno palielināt bankas kapitālu par vienu miljardu eiro, vēsta vēsta "Forbes" Ukrainas izdevums.

Izdevums arī vēsta, ka Fridmans varētu atteikties no Krievijas pilsonības.

"Forbes" ziņo, ka bankas akcionāri Kosogovs (41% akciju), Fridmans (32,9%) un Avens (12,4%) ir gatavi palielināt bankas kapitālu par miljardu un darīt visu, lai Lielbritānijas, Eiropas Savienības un ASV regulatoros panāktu atļauju "atsaldēt" vajadzīgo summu bankas kapitāla palielināšanai. Izdevums norāda, ka papildus ieguldīt plānotais miljards divas reizes pārsniedz bankas pašreizējo pašu kapitālu.

Kā ziņo "Forbes" avoti, Ukrainā, Ļvivā dzimušais Fridmans nevēlas pārdot banku, turklāt apsver iespēju atteikties no Krievijas pilsonības, lai glābtu banku. Bez Krievijas pases Fridmans var izkļūt no sankcionēto loka, un Avens un Kosogovs varēs viņam nodot savas daļas Ukrainas biznesā, tā minējis kāds "Forbes" avots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Margareta Tečere pirms aptuveni 21 gada intervijā žurnālam Forbes uzsvērusi, ka Eiropas vienotajai valūtai nav nākotnes.

Viņa nelokāmi iestājusies pret to, ka neatkarīgas Eiropas valstis atdotu savu autonomiju saujiņai Briseles birokrātu. Viņa gan nav precīzi paredzējusi finanšu krīzi Kiprā vai nepieciešamību glābt bankas Itālijā, Spānijā un Francijā, bet iznīcinošā tonī uzstājusi, ka vienotā valūta nav iespējama. Tā nekad nedarbosies.

«Mēs visi esam dažādos attīstības līmeņos attiecībā uz mūsu ekonomikām. Mums katram vajadzētu būt lepnam būt atsevišķai valstij, kas sadarbojas ar citām,» teikusi nesen aizsaulē aizgājusī bijusī Lielbritānijas premjerministre. Viņa bijusi pārliecināta, ka vienotā Eiropa rezultētos ar sabrukumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Zemeslodi apdzīvo septiņi miljardi cilvēku, šie ir visietekmīgākie

Jānis Rancāns, 06.12.2012

10. Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons. Savas darbības laikā viņš ticis saukts gan par Margaretas Tečeres otro atnākšanu, gan arī par Eiropas Dzelzs lēdijas Angelas Merkeles ēnu. D. Kamerons atteicies atbalstīt Eiropas Savienības (ES) budžeta palielināšanu, kā arī ciešākas integrācijas centienus. Tikmēr Lielbritānijā viņam jātiek galā ar ekonomisko lejupslīdi un vīlušos elektorātu.

Foto: AFP/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV žurnāls Forbes izveidojis savu ikgadējo pasaules ietekmīgāko cilvēku sarakstu. Tāpat kā pērn, par pasaules ietekmīgāko cilvēku atzīts ASV prezidents Baraks Obama.

Kopumā Forbes pasaules ietekmīgāko cilvēku sarakstā iekļauta 71 persona, no kurām 15 sarakstā nokļuvuši pirmo reizi. Tikmēr piecas Forbes sarakstā iekļautās personas ir šā gada laikā amatus ieņēmušie valstu vadītāji.

Saraksta veidotāji ņēmuši vērā tādus aspektus kā attiecīgā cilvēka ietekme sabiedrībā, resursi, kurus viņš kontrolē – valsts iekšzemes kopprodukts vai kompānijas rīcībā esošie aktīvi, kā arī personīgā bagātība.

Pilnu sarakstu iespējams apskatīties klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievijas bagātnieki šogad zaudējuši 73,4 miljardus dolāru

LETA, 22.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV žurnāla Forbes krievu versijas apkopotā informācija liecina, ka 20 Krievijas bagātākie cilvēki šogad kopumā zaudējuši 73,4 miljardus dolāru (59,7 miljardus eiro).

Forbes apkopotā informācija attiecas uz laiku periodu no 12.februāra līdz 16.decembrim.

Žurnāls vēsta, ka vislielākos zaudējumus šogad cietis konglomerāta AFK Sistema lielākais īpašnieks Vladimirs Jevtušenkovs, kurš trīs mēnešus pavadīja mājas arestā saistībā ar izmeklēšanu par naftas uzņēmuma Bashneft akciju piesavināšanos un legalizēšanu.

Jevtušenkova bagātība šogad samazinājusies par 8,1 miljardu dolāru - līdz 900 miljoniem dolāru, tādējādi pazaudējot miljardiera statusu, lai arī viņš saglabājis 20.vietu Krievijas turīgāko cilvēku sarakstā.

Otrajā vietā vislielākos zaudējumus piedzīvojošo Krievijas bagātnieku sarakstā ieņem tērauda uzņēmuma NLMK vadītājs Vladimirs Ļisins, kura turība sarukusi par 7,5 miljardiem dolāru - līdz 8,7 miljardiem dolāru. Turklāt viņš bagātāko cilvēku sarakstā nokritis no ceturtās uz devīto vietu, vēsta Forbes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2022.gada beigām no Krievijas varētu emigrēt ap 15 000 iedzīvotāju - dolāru miljonāri kopā ar ģimenēm, vēsta "The Guardian".

Londonā bāzētā uzņēmuma "Henley & Partners" pētījums liecina, ka galvenais tik dinamiskas emigrācijas iemesls ir karš Ukrainā un Vladimira Putina režīms.

"Henley & Partners" norāda, ka turīgu Krievijas iedzīvotāju emigrācija ir pastāvīgs process pēdējās desmitgadēs, kas ir tiešs indikators ekonomiskajām problēmām, kuras pēc kara Ukrainā saasināsies.

Daudzi Krievijas bagātākie iedzīvotāji ir pārcēlušies uz ASV un Apvienoto Karalisti. Ziņojumā norādīts, ka Apvienoto Arābu Emirāti (AAE) varētu būt viens no populārākajiem galamērķiem. Tiek lēsts, ka līdz šī gada beigām uz AAE būs pārcēlušies aptuveni 4000 miljonāri. Tāpat paredzams, ka liels skaits miljonāru pārcelsies uz Maltu, Maurīciju un Monako.

Komentāri

Pievienot komentāru