Komercķīlu reģistrā reģistrēto komercķīlu skaits ir pārsniedzis 100 000, Db.lv informēja SIA Lursoft.
Kopējo maksimālo prasījumu kopsumma ir sasniegusi (apgrozījums) - 41,95 miljardus latu. Joprojām nedzēstas ir komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījumu summu par vairāk kā 20,57 miljardiem latu.
100 000. komercķīla tika reģistrēta 02.02.2007. plkst. 15:09:45, kādai privātpersonai ieķīlājot automašīnu Opel Monterey NORVIK bankā, par kopējo prasījumu summu 5343LVL.
Kā jau Lursoft informējis iepriekš, darījumu ar komercķīlu skaits nemitīgi pieaug,- pērn tika noslēgti 22,478 komercķīlu līgumi par kopējo maksimālo prasījumu summu 13,65 miljardiem latu, kas ir par 10,4% vairāk skaita ziņā un par 54,6% vairāk maksimālo prasījumu kopsummas ziņā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu (2005). Tajā pašā laikā jāsecina, ka komercķīlu tirgus tuvojas zināmam piesātinājumam, jo gan darījuma skaita, gan maksimālo prasījuma summu ziņā pieauguma pieaugums (šo rādītāju pieauguma tempi) pēdējos gados samazinās. Piemēram, 2006. gadā attiecībā pret 2005. gadu komercķīlu skaits pieauga par 40% (2005. gadā par 39%), un maksimālās prasījumu kopsummas attiecīgi par 60,8% un 73,1%.
Šī gada janvārī, salīdzinot ar 2006. gada janvāri, reģistrēto komercķīlu skaits ir pieaudzis par 23,5%.
Vispopulārākais komercķīlas priekšmets ir automašīnas,- kopš Komercķīlu reģistra ieviešanas, kopumā kā komercķīlu priekšmeti ir reģistrētas 90,939 automašīnas.
Savukārt, vērtīgākās komercķīlas, kuru vērtība var sasniegt pat vairākus simtus miljonus latu, ir kapitāldaļu komercķīlas, kā arī uzņēmumu kā lietu kopības komercķīlas.
Komercķīla arvien biežāk tiek izmantota sadzīves kreditēšanai - arvien vairāk līzinga darījumi tiek nodrošināti ar komercķīlu. Turklāt, šo patēriņa kredīta mehānismu īpaši neietekmē Latvijas Bankas noteiktās kredītlīdzekļu sadārdzināšanas programmas, jo attiecībā uz līzinga kompānijām normas par obligāto rezervju palielināšanu nedarbojas. Rezultātā, arvien vairāk kredīti tiek ņemti, kārtojot līzinga darījumus līzinga kompānijās, nevis bankās. Līzinga kompānijas nav pakļautas kredītiestāžu darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem un līdz ar to faktiski līzingu kompāniju sniegtie aizdevumi objektīvi var būt lētāki.
Komercķīlu kā nodrošinājumu bieži izmanto nekustamā īpašuma projektu kreditēšanai, galvenais iemesls - hipotekārās kreditēšanas gadījumā valsts iekasē procentus no darījuma vērtbas, turpretī komercķīlas noformēšanas nodeva atbilst dokumentu apstrādes izmaksām un ir fiksēta – 25 latu apjomā, neatkarīgi no darījumu vērtības.
Kopš 1998. gada Komercķīlu sistēma Latvijā bija un joprojām ir vienīgā sistēma, kura pilnībā izmanto e-pārvaldes principus, pirmkārt,- integrētību un elektronisku datu apmaiņu ar visiem iesaistītajiem reģistriem (vairāk kā 20), iespēju personām iesniegt dokumentus elektroniski, sekot dokumentu plūsmai attālināti. Sistēma nodrošina arī statistiku sagatavošanu reālā laika režīmā. Rezultātā, komercķīlu pieteikumu ir iespējams aizpildīt, neizejot no savas darba vietas, visas nepieciešamās izziņas (piemēram no CSDD, PMLP utt) ir iespējams tiešsaistē saņemt elektroniski, kā arī šos datus nosūtīt elektroniski Uzņēmumu reģistram, kam tie vairs nav atkārtoti jāievada savās sistēmās.
Pēc noslēgto komercķīlu skaita līderi šobrīd ir akciju sabiedrība GE Money (10,442 darījumi ar maksimālo prasījumu kopsummu 77,144 MLVL.