100 lielākie Latvijas lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji apgrozījuši 185 miljonus latu

Autori: Sandra Dieziņa, Uldis Andersons
2013. gada 11. decembris plkst. 8:55

Lielāko 100 ražotāju apgrozījums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājies par 30%. 

Par to liecina DB apkopotais 100 lielāko lauksaimnieciskās produkcijas ražotāju Top 100. Lielākie lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji 2012. gadā kopumā apgrozījuši 184,54 miljonus Ls. 


Savukārt kopējā lielāko ražotāju peļņa pārsniegusi 36 miljonus Ls, kas pieaugusi vairāk nekā divas reizes. 


2012. gada rezultāti šajā sektorā kopumā rāda, ka sasniegts straujš palielinājums gan ienākumu, gan ražošanas apjomu ziņā, taču detalizētāka analīze liecina, ka galvenokārt tas sasniegts uz augkopības rēķina. Atsevišķiem augkopības uzņēmumiem rentabilitāte pārsniegusi 30%. 


Sekmē augkopība


Nozīmīgāk kopraža pērn pieauga graudaugiem. Saskaņā ar Zemkopības ministrijas apkopotajiem datiem, ievākta pēdējo 20 gadu rekordraža – 2,1 milj. tonnu. Ļoti straujš kāpums bija vērojams augkopībā, kur saskaņā ar aprēķinu gala produkcijas apjoms palielinājies par 28,4%. To apliecina arī lielāko augkopībā strādājošo uzņēmumu apgrozījuma pieaugums – SIA Uzvara-lauks tas pieaudzis par 66,8%, SIA Joži – par 71%, bet SIA ZS Veģi – par 44% pret iepriekšējo gadu. 


SIA Pampāļi valdes priekšsēdētājs Jānis Vaļko 2012. gadu vērtē kā labu, jo graudu un rapša cenas bija augstas un apgrozījumu veidoja arī modernizācijas subsīdijas. Pampāļi pērn palielināja apgrozījumu par 64,7%, sasniedzot 3,70 miljonu Ls apgrozījumu un 1,25 miljonu Ls peļņu, bet rentabilitāte bija 33,8%. Runājot par šo gadu, aprēķini rāda, ka 2013. gads būs sliktāks par iepriekšējo, jo rapšu un graudu cenas ir zemākas. Tāpēc pastāv jautājums, vai to kompensēs piena iepirkuma cena. Jādzīvo un jāiztur, ir apņēmīgs J. Vaļko. 


Ciblas novadā saimniekojošā z/s Ezerlīči pēdējo trīs gadu laikā spējusi apgrozījumu palielināt par 391%. Ezerlīču saimnieks Aivars Trons skaidro, ka pieauguma pamatā ir ražas apjomu kāpināšana un apsaimniekojamo platību palielināšana par 300 ha. Pērn bija par 20% augstākas graud-
augu cenas, salīdzinot ar gadu iepriekš, un tas sekmējis apjomu kāpumu. Tiesa, lai iegūtu labu rezultātu, Latgalē nākas ieguldīt vairāk resursu, jo «pie mums zeme ir skopa, tai patīk, ka to pačubina, nav jau kā Zemgalē». Šogad vasarā valdošā sausuma dēļ raža ir vidēji par 12–15% zemāka nekā pērn, taču labāka nekā 2011. gadā, stāsta A. Trons. Kopumā Ezerlīči 900 ha audzē kviešus, miežus un rapšus. 


Ražo vairāk


Pērn arī lopkopībā konstatēts nozīmīgs apjomu kāpums – par 5,5%. Tiesa, turpināja palielināties arī pārdoto produktu cenas, – tās auga vidēji par 3,6%, tomēr atšķirībā no diviem iepriekšējiem gadiem pirkto resursu cenas ir palielinājušās straujāk – par 5,6%. Neraugoties uz to, bruto pievienotās vērtības kāpums ir ievērojams – par 25,9%. 


Lopkopībā pērn palielinājusies visu nozīmīgo produktu ražošana, izņemot cūkgaļu, kurai bija samazinājums par 15%. Tiesa, lielāko cūkkopības uzņēmumu apgrozījums audzis – 
Jēkabpils labībai – par 14%, Ulbrokai – par 11%, bet Gaižēniem – par 18%. Pēc kvotu izpildes rādītājiem redzams, ka piena ražošana augusi arī 2013. gadā, un tas liecina, ka piena lopkopēji mērķtiecīgi gatavojas kvotu atcelšanai 2015. gadā. 


Kopējā lauksaimniecības preču izlaides vērtība bāzes cenās, ieskaitot subsīdijas, 2012. gadā sasniedza 833 milj. Ls, kas ir par 21,7% vairāk, nekā iepriekšējā gadā. No kopējās lauksaimniecības preču izlaides vērtības 61,7% veidoja augkopība, un tikai 38,3% – lopkopība. Vērojama tendence, ka pēdējos gados augkopības nozares attīstās straujāk, jo 2006.gadā augkopība veidoja vien 52% no lauksaimniecības preču produkcijas. Būtiskas izmaiņas notikušas tieši 2012. gadā, kad augkopības īpatsvars palielinājies par 5 procentpunktiem. 


Pasaules tirgus ietekmē galveno augkopības produktu cenas trešo gadu pēc kārtas ir palielinājušās. Visnozīmīgāk – aptuveni par 10–20% cenas augušas vasarāju graudaugiem un pākš-
augiem, bet par 7,5% – rapšiem. 2012. gadā nozīmīgi palielinājās gan ražošanas izmaksas, gan arī lauksaimnieku rīcībā paliekošie ienākumi. Izmaksu daļas (starppatēriņa) palielinājumu ietekmēja gan pirkto resursu cenas paaugstinājums par 5,6%, gan arī resursu patēriņa palielināšanās. Aprēķinātie neto ienākumi uz vienu lauksaimniecībā nodarbināto 2012. gadā veidoja aptuveni 3535 Ls gadā jeb 295 Ls vidēji mēnesī, kas ir augstākais rādītājs kopš neatkarības atjaunošanas. Tas ir par 49 Ls mēnesī vairāk nekā 2011. gadā un par 129 Ls vairāk nekā 2009. gadā. Arī kopējie ienākumi lauksaimniecības sektorā, kas bija 315 miljoni latu, saskaņā ar veikto aprēķinu pārsniedz līdzšinējo augstāko – 2007. gada rādītāju, un sakarā ar nodarbināto skaita samazinājumu vidējie ienākumi ir cēlušies vēl straujāk.