Nekustamais īpašums

17 miljonus eiro vērtās revitalizācijas ietvaros Skanstes apkaimē sākta koku stādīšana

Db.lv, 04.11.2021

Jaunākais izdevums

Topošā parka teritorijā Skanstes apkaimē sākta koku stādīšana, informē Rīgas domē.

“Mūsu mērķis ir nodrošināt iepriekš degradētas teritorijas revitalizāciju un izveidot plaši pieejamu un daudzfunkcionālu publisko ārtelpu, kurā tiek integrēta Skanstes apkaimei un Rīgai vitāli svarīgā lietus ūdens savākšanas sistēma dīķu un kanālu veidā. Ap to šobrīd tiek veidota mūsdienīga sabiedrībai brīvi pieejama daudzfunkcionālā zaļā zona, kas ikdienā Rīgas iedzīvotājiem un tās viesiem dos iespēju pasīvai un aktīvai atpūtai,” skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītāja Oksana Dumpe.

Kopumā parka teritorijā un ielu sarkano līniju trasēs plānots iestādīt ap 1000 koku, no kuriem 284 koki ir ar stumbra apkārtmēru 25-30 cm jeb dižstādi. Plānota liela koku un krūmu koku dažādība – parkā tiks iestādīti turpat 30 veidu lapu un skuju koki, kā arī vairāk nekā 20 veidu 755 lapu krūmi. Tāpat tiks iestādītas vairāk nekā 10 000 ziemcietes un citi augi.

Sāks 17 miljonus eiro vērto Skanstes teritorijas revitalizāciju 

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments maijā sāks labiekārtot Skanstes apkaimi, izveidojot...

Topošā parka teritorijā šobrīd top pastaigu takas vairāk nekā 2 kilometru garumā, plānots arī plašs skeitparks, sporta laukumi, bērnu atpūtas un rotaļu laukumi dažādām vecuma grupām, Tāpat šobrīd norisinās Lapeņu ielas, Jāņa Dikmaņa ielas, Jāņa Krūmiņa ielas un Jāņa Daliņa ielas izbūve. Tiek veikta vērienīga inženierkomunikāciju izbūve, lai ierīkotu ūdensvadu, sadzīves kanalizāciju, lietusūdens kanalizāciju un ielu apgaismojumu, kā arī ielu lietusūdens uzkrāšanas un novadīšanas sistēmu.

Teritorijas labiekārtojuma un apstādījumu koncepcija ir balstīta uz Skanstes lokālplānojumā izstrādātiem atklātās virsūdeņu novadīšanas sistēmas un vienotas publiskās ārtelpas labiekārtojuma principiāliem risinājumiem. Uz ilgtspējības principiem attīstāmā Skanstes teritorija labiekārtota ar mērķi padarīt to pieejamu ikvienam pilsētas iedzīvotājam un tās viesim, vienlaicīgi paaugstinot Rīgas pilsētvides kvalitatīvas un drošas lietošanas iespējas, kā arī vides estētiskās un ekoloģiskās vērtības. Būvprojekta izstrādes laikā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta speciālisti konsultēj

s gan ar komersantiem, kas veic uzņēmējdarbību piegulošajā teritorijā, gan nevalstiskām organizācijām.

Skanstes revitalizācijas projekta 1. kārtas darbus plānots pabeigt līdz 2022. gada beigām.

Kopējās būvdarbu izmaksas veido gandrīz 16,70 miljonus eiro, un darbus veiks personu apvienība "RR-Eko". Savukārt būvprojekta autors ir SIA "BRD Projekts", un projektēšanas izmaksas ir 312 482 eiro.

ERAF finansējums projekta īstenošanai ir 7,93 miljoni eiro, bet valsts budžeta dotācija - 1,15 miljoni eiro. Aptuveni 9 miljonus eiro projektā ieguldīs pašvaldība.

Projektu plānots īstenot līdz 2022.gada 31.decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā uzņēmumu augošo pieprasījumu pēc papildu sanāksmju telpām, nekustamā īpašuma pārvaldītājs “Skanstes City” atvēris jaunu konferenču centru.

Tajā būs iespējams rīkot dažāda veida pasākumus: video konferences, sanāksmes, komandas apmācības, meistarklases, tikšanās ar biznesa partneriem, kā arī citus pasākumus.

“Redzot to, kā pēdējā laikā mainās uzņēmumu darba vide un darbošanās veids gan Latvijā, gan arī pasaulē, sapratām, ka šāda formāta konferenču centrs būs ļoti nepieciešams “Skanstes City” biroju nomniekiem un citiem uzņēmumiem. Svarīga ir ne tikai telpu iekšējā vide, bet arī ērtības un pakalpojumi, kas pieejami visiem nomniekiem,” stāsta “Skanstes City” pārvaldītāja “SG Capital” partneris un valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs.

Skanstes City saistību refinansēšanai piešķir 34 miljonus eiro  

SEB banka piešķīrusi finansējumu 34 miljonu eiro apmērā nekustamā īpašuma ieguldījumu pārvaldniekam...

Konferenču centra kopējā platība sasniedz 240 kvadrātmetrus, piedāvājot trīs dažāda izmēra zāles pasākumiem no 10-45 cilvēkiem, kā arī divas darba telpas telefonsarunām un mazākām sanāksmēm. Centra izkārtojumu iespējams arī ērti pārkārtot vairākās konfigurācijās, to pielāgojot uzņēmuma individuālām vajadzībām. Tas vienlaicīgi kopā varēs uzņemt līdz 80 cilvēkiem.

Jaunais konferenču centrs atrodas biroju kompleksa “Skanstes City” teritorijā. Nākamgad tiks pabeigts darbs pie Rīgas pilsētas jaunākā parka “Skanstes Dārzi”, kas atradīsies tieši blakus “Skanstes City”.

“Ieguldot 18 miljonus eiro, esam izveidojuši vienu no lielākajām darījumu apkaimēm Rīgā. Šobrīd atveram konferenču centru, savukārt līdz gada beigām vēl paplašināsim stāvvietu skaitu, nodrošināsim papildu auto elektrouzlādes vietas, labiekārtosim āra teritorijas un uzlabosim ilgtspēju,” piebilst H.Švarcs.

"Skanstes City" pērn strādāja ar 5,76 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 23,6% vairāk nekā 2019.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās 2,6 reizes un bija 1,818 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi finansējumu 34 miljonu eiro apmērā nekustamā īpašuma ieguldījumu pārvaldniekam SG Capital biroju centru "Skanstes City" un "Skanstes City Dunte" esošo saistību refinansēšanai.

"Skanstes City" ir viens no lielākajiem biroju kompleksiem Rīgā. Tas ietver astoņas ēkas, kur telpas nomā vairāk nekā 60 Latvijas un ārvalstu uzņēmumi, kas pārstāv dažādas biznesa nozares. Viena no lielākajām ēkām biroju kompleksā ir "Skanstes City Dunte", kurā savu darbību attīsta vairāk nekā 15 Latvijas un ārvalstu uzņēmumi.

"Skanstes City aktīvi attīstās, sniedzot saviem nomniekiem arvien jaunas iespējas un ērtības. Iepriekšējos gados daudz līdzekļu ieguldījām, lai izveidotu mūsdienīgu biroju vidi, ieviesām jaunus IT risinājumus un sasniedzām labus ilgtspējas rādītājus mūsu ēkās. Rudenī savu darbību uzsāks arī konferenču centrs, līdz gada beigām paplašināsim stāvvietu skaitu, nodrošināsim papildu elektrouzlādes vietas, labiekārtosim āra teritorijas un pievienosimies jaunajam "Skanstes dārzi" parkam, kas top mums tieši kaimiņos. SEB bankas sniegtais finansējums mums ļaus neapstāties pie sasniegtā un turpināt iesākto attīstību," komentē SG Capital valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs Pillar Capital, AS jūlijā uzsāka A klases biroju ēkas būvniecību Rīgā, Mihaila Tāla ielā, un šonedēļ ēkas pamatos tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, tādējādi jauno biroju ēku simboliski nododot nākamajā būvniecības fāzē.

Ēkas būvniecība ir New Hanza teritorijas nākamais attīstības posms. Biroja ēkas attīstībā plānots ieguldīt vairāk kā 26 miljonus eiro, piesaistot ap 30 apakšuzņēmēju un celtniecības darbu veikšanai nodarbinot vismaz 150 cilvēku.

Pillar grupas speciālisti veltījuši īpašu uzmanību tam, lai biroju ēka būtu ne vien funkcionāli pārdomāta un mūsdienīga, bet arī atbilstu ilgtspējīgas celtnes principiem — to apliecinās BREEAM Excellent sertifikāts.

“Kapsulas iemūrēšana ir ne tikai biroja ēkas būvniecības sākums, tas ir viens no nākamajiem posmiem pilsētvides attīstībā nākamajām paaudzēm. Ar šīs biroju ēkas attīstību pilsēta iegūst vēl vienu mūsdienu ilgtspējas prasībām atbilstošu vietu. Mājsēde un pandēmija reiz beigsies, un cilvēki labprāt atgriezīsies birojos. Protams, tie vairs nekad nebūs tādi, kā pirms pandēmijas, jo prasības ir mainījušās, tomēr ērti, pārdomāti un kvalitatīvi biroji būs nepieciešami vienmēr. Ja New Hanza teritorija kādreiz ir tikusi uzskatīta par degradētu vidi, tad tagad šajā vietā notiek būtiska attīstība par privātiem līdzekļiem sakopjot teritoriju, izbūvējot inženierkomunikācijas, jaunas ielas, uzbūvēta kultūrvieta Hanzas Perons. Attīstot katru jaunu projektu, dzimst individuāli spēcīga, pamatīga un ar savu zīmolu — New Hanza — veidota vieta. Vietai kurai jau tagad ir un kurai būs arvien lielāka nozīme Rīgas teritorijā” uzsvēra Pillar Capital, AS izpilddirektors Edgars Miļūns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienojot divus uzņēmumus – “Balt Cargo Solutions” un “Beinits”, nekustamā īpašuma fonda pārvaldnieks “SG Capital” ir izveidojis lielāko loģistikas centru Latvijā.

Loģistikas centrs “NORDO” atrodas Dreiliņos un tā kopējā iznomājamā platība sasniedz 90 000 m2.

Centra lielāko nomnieku vidū ir vairāki Latvijā un Baltijā pazīstami uzņēmumi, piemēram, “DEPO DIY”, “VIA 3L Latvia”, “Latvijas Balzāms”, “TAMRO”.

Ņemot vērā esošo un potenciālo nomnieku interesi paplašināties, 2021. gada beigās “NORDO” loģistikas parks iegādājās 9 hektāru plašu blakus esošu īpašumu, kur plānots attīstīt vairāk kā 40 000 m2 papildu noliktavu platības. Pēc jaunā apjoma attīstības noslēguma kopējā “NORDO” loģistikas parka teritorija aptvers vairāk kā 30 hektārus, nodrošinot vairāk kā 135 000 m2 noliktavu platību.

Šobrīd tiek izstrādāts būvniecības projekts papildu noliktavas ēkai un būvniecību plānots uzsākt 2022. gada nogalē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks SIA "SG Capital Partners AIFP" ("SG Capital") izveidojis "Meža fondu" 53 miljonu eiro apmērā, informē kompānijā.

Fonda galvenais fokuss būs ilgtspējīgi meža zemju ieguldījumi Latvijā, taču fonds apsvērs ieguldījumus arī Lietuvas un Igaunijas tirgū.

Fonda sākotnējais apmērs būs 53 miljoni eiro, bet to pakāpeniski plānots palielināt līdz 100 miljoniem eiro, piesaistot jaunus investorus un ārējo finansējumu. Šobrīd fonda investoru vidū ir bankas "Citadele" grupas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "CBL Asset Management", kā arī SEB un "Swedbank" pārvaldītie pensiju plāni.

Investēs vairāk nekā 30 miljonus eiro ilgtspējīgas mežsaimniecības attīstībā Latvijā 

SEB Investment Management, kas pārvalda pensiju 2. un 3. līmeņa uzkrājumus, ieguldīs...

Uzņēmumā norāda, ka, ņemot vērā, ka regulējums ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas jomā Eiropā ir izstrādes stadijā un tuvākajos gados ir sagaidāmas būtiskas izmaiņas, fondam būs svarīgi savlaicīgi pielāgoties arvien augošajām un mainīgajām prasībām.

"Ideja par meža fonda izveidi mums radās pirms daudziem gadiem, un mēs esam priecīgi, ka ar investoru un arī valsts institūciju atbalstu šo ideju ir izdevies sekmīgi realizēt. Laikā, kad ikdienā vienlaicīgi saskaramies gan ar ievērojamu inflācijas kāpumu, gan zemām procentu likmēm un virzību uz "zaļo kursu" un ilgtspēju, meža investīcijām ir īpaša loma, nodrošinot stabilu, ilgtspējīgu un no inflācijas pasargātu ilgtermiņa ieguldījumu pensiju plānu ieguldītājiem," min "SG Capital" valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs.

Jau vēstīts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 2021.gada septembra beigās reģistrēja divus "SG Capital" nodibinātos slēgtos alternatīvo ieguldījumu fondus - "SG Capital Partners Fund 2" un "SG Capital Partners Sustainable Forest and Land Fund I".

"SG Capital" ir 2015.gadā izveidots Latvijā licencēts alternatīvo Ieguldījumu fondu pārvaldnieks.

Bez ilgtspējīga meža un zemes fonda "SG Capital" pārvalda arī 150 miljonu eiro komerciālā nekustamā īpašuma fondu "SG Capital Partners Fund I", kura lielākie īpašumi ir biroju centrs "Skanstes City" Rīgā un "Nordo" loģistikas parks Dreiliņos. "SG Capital" partneri ir Švarcs un Pēteris Grieze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā dzīvot (strādāt) tālāk – kāpēc uzņēmumi sāk atgriezties birojos?

Harijs Švarcs, Darījumu apkaimes “Skanstes City” pārvaldītāja “SG Capital” valdes priekšsēdētājs, 28.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienas formulas, kā turpmāk strādāsim, nav, katram uzņēmumam jāatrod sava pieeja. Visticamāk neatradīsim arī miljons iemeslu, kāpēc birojs izkonkurēs darbu mājās, taču iemeslu noteikti ir gana daudz – gan uzņēmumu, gan darba ņēmēju pusē.

Kāpēc uzņēmumi vēlas atgriezties birojos?

Pirms pandēmijas daudzi uzņēmumi domāja un veidoja savu iekšējo kultūru tā, lai darbinieks pēc iespējas vairāk laiku pavadīja birojā, nevis otrādāk. Veidoja modernus birojus, jaunas darba vides un apaudzēja tās ar dažādiem pasākumiem un izglītošanās iespējām. Viņi domāja kā darbiniekus piesaistīt, iesaistīt darba un ārpus darba aktivitātēs. Attiecīgi ir pamats domāt, ka vienā brīdī, kad apstākļi būs labvēlīgi, šie uzņēmumi mēģinās atkal radīt vidi darbiniekiem, lai viņi gribētu nākt uz darbu klātienē. Birojā darbiniekiem būs viss nepieciešamais, lai varētu efektīvāk, labāk, patīkamāk strādāt, nevis censties palikt mājās. Birojs paliks uzņēmuma saimnieciskās darbības centrā, un, domājot uz priekšdienām, darbinieki tiks virzīti uz šo centru.

Komentāri

Pievienot komentāru