Nekustamais īpašums

20 pasaulē dārgākās ēkas

Lelde Petrāne, 28.07.2016

Jaunākais izdevums

Izveidots saraksts ar 20 visā pasaulē dārgākajām ēkām.

Autors: Fly Abu Dhabi.

Top 20 skatāms, klikšķinot raksta galeriju!

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta - No Operas ēkas krīt apmetuma gabali; Rīgas nami sola rīkoties

Zane Atlāce - Bistere, 19.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) direktors Zigmārs Liepiņš noraizējies par Baltā nama tehnisko stāvokli, no kura sākuši birt apmetuma gabali.

«Pirms dažām dienām no Latvijas Nacionālās operas ēkas (mūsu Baltais nams) sāka krist nost ķieģeļu, apmetuma gabali (nevienam netrāpīja!). Vieta tika nofotogrāfēta un apvilkta ar zaļo sietu, lai nebirst lejā vēl. Skats baiss,» Z.Liepiņš vēsta savā Facebook profilā.

«Baltais nams drīz būs Zaļais nams, ietīts kamuflāžā. Nosūtīju fotogrāfijas Kultūras ministrijai (LNOB kapitāldaļu turētājai) t.sk.Dacei Melbārdei un Rīgas domei (Latvijas Nacionālās operas ēkas īpašniecei) t.sk.Nilam Uškovam un Andrim Amerikam. Līdz šim neviens nav turējis par vajadzīgu pat painteresēties kas? kā? ko darīsim? u.t.t. Klusums!,» sašutis ir komponists.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

BVKB bīstamību operas ēkas nesošajās konstrukcijās nekonstatē, bet veiks plašākas pārbaudes

LETA, 20.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) ēkas nesošajās konstrukcijās bīstamības pazīmju nav, pēc ēkas vizuālās apsekošanas secinājuši Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) inspektori.

Kā aģentūrai LETA pavēstīja BVKB publisko ēku kontroles jautājumos atbildīgais Māris Demme, tika konstatēts, ka no ēkas fasādes ir atdalījušies apmetuma elementi, bet bīstamības pazīmes ēkas nesošajās konstrukcijās nav.

Damme sacīja, ka patlaban BVKB būvinspektori ir saņēmuši ēkas dokumentāciju tās pārbaudei un veic sagatavošanās darbus, lai 23.janvārī varētu sākt pilnu ēkas ekspluatācijas pārbaudi.

Viņš norādīja, ka plašāki komentāri tiks sniegti pēc visu rezultātu apkopošanas un situācijas izvērtējuma.

Jau ziņots, ka ierakstā sociālajā tīklā "facebook.com" LNOB direktors Zigmārs Liepiņš informēja, ka no LNOB ēkas sākuši krist nost ķieģeļu un apmetuma gabali, taču amatpersonas šī situācija neinteresējot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

BVKB konstatē bojājumus operas mūra un koka konstrukcijās, bet ēkas ekspluatāciju neierobežo

LETA, 27.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) konstatējis, ka mitruma ietekmē bojātas atsevišķas Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) ēkas mūra un koka konstrukcijas, kā arī atsevišķās konstrukcijās ir plaisas, aģentūru LETA informēja biroja Kontroles departamenta direktors Māris Demme.

Viņš gan norādīja, ka, veicot ekspluatācijas drošuma pārbaudi LNOB ēkā, BVKB būvinspektori secinājuši, ka nav risku, kuru dēļ ēkas ekspluatācija būtu jāierobežo.

Lai precīzi noteiktu bojājumu rašanās iemeslus, plānots, ka ēkas īpašniekam, Rīgas pašvaldībai, tiks uzdots gada laikā veikt padziļinātu ēkas tehnisko izpēti, teica Demme.

Pēc viņa paustā, atzinumu, kurā norādīti detalizētāki pārbaudes rezultāti, kā arī uzdotie pienākumi, ēkas īpašnieks saņems šodien.

Jau ziņots, ka ēkas stāvoklim uzmanība tika pievērsta pēc tam, kad ierakstā sociālajā tīklā facebook.com LNOB direktors Zigmārs Liepiņš informēja, ka no ēkas sākuši krist nost ķieģeļu un apmetuma gabali, taču amatpersonas šī situācija neinteresējot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Rīgas cirks» ēkas remontdarbiem papildu nepieciešami septiņi miljoni eiro, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Ministre stāstījumā par nepieciešamajiem papildu līdzekļiem bija lakoniska un piebilda, ka minētais finansējums tiek meklēts, kā arī apzināti starptautiski projekti un fondi, ar kuru palīdzību šādu summu varētu atrast.

«Rīgas cirka ēka ir kultūrvēsturisks objekts, kuru nepieciešams savest kārtībā un mēs to visiem spēkiem centīsimies izdarīt,» sacīja Melbārde.

Jau ziņots, ka SIA «Rīgas cirks'» ēkas remontdarbus Rīgā, Merķeļa ielā 4, par 208 959 eiro veiks SIA «Velve», liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija.

«Velve» šogad jau par 6600 eiro veica ēkas fasādes nostiprināšanas darbus.

Par 208 959 eiro paredzēts veikt ēkas lāzerskenēšanu, tehnisko ekspertīzi un izveidojušos plaisu monitoringu. Tiks veikti ēkas pagaidu nostiprināšanas būvdarbi, fasādes konservācija un pamatu nostiprināšana, kā arī tiks segti autoruzraudzības un būvuzraudzības izdevumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rīgas centrā daļēji sagruvušo piecstāvu ēku tuvākajā laikā sola demontēt

LETA, 11.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonakt Rīgas centrā daļēji sagruvusī piecstāvu ēka tuvākajā laikā tiks demontēta, darbus sākot jau trešdien, teica SIA «BK Nams», kam uzticēta ēkas nojaukšana, komercdirektors Andrejs Makijevs

FOTO: Rīgas centrā sabrukusi neapdzīvota piecstāvu māja

Viņš skaidroja, ka pārrunas ar ēkas īpašniekiem par demontāžu sāktas jau pirms diviem mēnešiem, taču pēdējo notikumu rezultātā ēkas demontāža tiks sākta nekavējoties.

Oficiāli ēkas nojaukšanas darbus plānots sākt trešdien, taču jau šodien teritorija tiek nožogota un darbu sāks alpīnisti, kuru uzdevums būs noņemt atlikušo jumta daļu. Makijevs skaidroja, ka ēkas nojaukšana tiks veikta ar šim uzdevumam speciāli paredzētu tehniku, taču blakus māju iedzīvotāji varēs palikt savās dzīvesvietās un viņu drošībai briesmas nedraudēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) aktuālie dati liecina, ka šogad līdz 1. jūlijam ir veiktas 326 publisko ēku ekspluatācijas pārbaudes un 48% pārbaudīto ēku bija labā vai teicamā stāvoklī, informē BVKB.

BVKB nodrošina publisku ēku ekspluatācijas uzraudzību. Būvinspektori vērtē ēku atbilstību būtiskām prasībām attiecībā uz mehānisko stiprību un stabilitāti, lietošanas drošību un vides pieejamību. Vērtēts tiek arī, vai nav notikusi patvaļīga būvniecība. 48% no 2018. gada pirmajā pusgadā pārbaudītajām publiskajām ēkām bija labā vai teicamā stāvoklī, bet 43% bija tādas ēkas, kurās nepieciešams veikt lielākus vai mazākus remontdarbus, lai drošības situāciju uzlabotu.

Savukārt 9% bija bīstamas ēkas. Lielākā daļa no šīm bīstamajām ēkām bija pamestie grausti, bet reāli aizliegta ēkas daļas ekspluatācija – piecās ēkās. Ieteiktie risinājumi ēku īpašniekiem pārkāpumu vai bojājumu novēršanai bija dažādi: jānovērš konstatētā bīstamība, nepieciešams veikt ēkas, tās daļas vai iebūvēto būvizstrādājumu tehnisko izpēti, jāaizliedz ēkas vai atsevišķas telpas ekspluatācija un jāatjauno iepriekšējais stāvoklis u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vāgnera zālē nepieciešamos ieguldījumus būtu neiespējami atpelnīt pat 30 gados, aģentūrai LETA atzina aptaujātie kultūras un izklaides biznesā strādājošie nelielo koncertzāļu īpašnieki.

SIA «Rīgas koncertzāle» vadītājs Juris Millers aģentūrai LETA sacīja, ka izsolei par Vāgnera zāles nomas tiesībām nepieteiksies, jo, viņaprāt, nepieciešamās privātās investīcijas šajā objektā nekad neatmaksāsies.

«Esmu šo objektu apskatījis, kā arī iepazinos ar izsoles noteikumiem. No tā secināju, ka investīcijas nekad neatmaksāsies. Ēkā esošajā teātra zālē, kurā patlaban ir izbūvēti starpstāvi, maksimāli iespējamais skatītāju vietu skaits ir 250. Ar šādu vietu skaitu zālei 30 gadu laikā katru dienu būtu jānodrošina 15 000 līdz 20 000 eiro ieņēmumi jeb 2000 eiro tīrā peļņa, lai ieguldījumi pēc 30 gadiem būtu pa nullēm. Tas nav reāli,» sacīja Millers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) aicinās valdību atkārtoti skatīt darba grupas iesniegtos piecus Vāgnera zāles iespējamos attīstības scenārijus un lemt par finansējuma piesaisti, informē VNĪ.

Ir noslēdzies noteiktais izsoles pieteikšanās termiņš vēsturiskā Vāgnera nama iespējamai nomai. Pēc valdības lēmuma izsoles ceļā piedāvāt Vāgnera namu privātam nomniekam, VNĪ valdības uzdevumā izsludināja divas pieteikšanās vēsturiskās ēkas nomas tiesībām uz 30 gadiem, saglabājot nosacījumu – ēkai pēc nomas tiesību beigām jāpaliek valsts īpašumā un tajā jāsaglabā un jāīsteno kultūras funkcija. Pretendents, kurš Vāgnera namā būtu gatavs piedāvāt vēsturiskās ēkas mantojuma saglabāšanu un valsts noteiktās kultūras funkcijas īstenošanu, līdzšinējā izsoļu termiņā pagaidām nav pieteicies.

«Ēka ir kultūrvēsturiski saistošs stāsts. Ir skaidrs, ka valstij tik vērtīgs nams nevar tikt izsolīts kā īpašums ar zemu «ieejas» slieksni, un atdots, piemēram, kādas viesnīcas vai tamlīdzīgas nomas mērķim. VNĪ ir jāsaglabā šis īpašums Latvijas valstij un vienlaikus jārod saprātīgs risinājums no uzņēmējdarbības vai pielietojuma viedokļa - nomniekam jānāk ne tikai ar ekonomisku aprēķinu, bet ar pievienoto saturisko vērtību», uzskata Ronalds Neimanis, VNĪ valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO : Uzsākta Likteņdārza sabiedriskās ēkas stikloto konstrukciju montāža

Zane Atlāce - Bistere, 17.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koknesē topošajā Likteņdārzā ir uzsākti viena no centrālajiem objektiem – Sabiedriskās ēkas stikloto konstrukciju montāžas darbi, informē Likteņdārza sabiedrisko attiecību speciālists Mārtiņš Pučka.

Sabiedriskā ēka, kuras platība ir 701 m2, iecerēta kā Likteņdārza sabiedriskais centrs. Ēkā atradīsies divas multifunkcionālas zāles, kas paredzētas dažādiem pasākumiem, konferencēm, koncertiem vai svinībām, kā arī kafejnīca, suvenīru veikals un lūgšanu kapela. Ēkas foajē būs neliela izstāžu zāle, kurā tiks izvietoti Likteņdārzam dāvinātie mākslas darbi. Savukārt uz vienas no ēkas sienām plānots attēlot visu to cilvēku vārdus un organizāciju nosaukumus, kuri palīdzējuši Likteņdārza tapšanā. Ēkas jums iecerēts kā kā staigājama platforma – skatu laukums, no kurienes pavērsies brīnišķīgs skats uz Likteņdārza ainavu.

Sabiedriskās ēkas projektu izstrādāja SIA Arhis Arhitekti arhitekta Andra Kronberga vadībā un telpiski tā veidota kā kalns jeb tilta aizsākums, simboliski atainojot Likteņdārza ideju – no pagātnes uz nākotni. Ēkas inženiertehniskajos risinājumos paredzēts izmantot ekonomiskus, ekoloģiski draudzīgus un enerģiju taupošus risinājumus - dabīgo vēdināšanu, zemes siltuma un biomasas apkuri, saules enerģiju ūdens sildīšanai, lietus ūdens savākšanu u.c. Savukārt ēkas apdarē plānots izmantot vietējo materiālu – dolomītu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Dome pārņems Kalnciema ielas izdegušā grausta sakārtošanu, kuram pēkšņi mainījušies īpašnieki

LETA, 10.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Kalnciema ielā 2B esošā nama īpašnieki neturpinās nama bīstamo daļu demontāžu, rīt, 11.decembrī, to sāks pašvaldības pieaicinātie speciālisti, šodien Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas sēdē paziņoja tās vadītājs Oļegs Burovs (GKR).

29.novembrī nama īpašnieki uzsāka ēkas bīstamo daļu demontāžas darbus. Taču, kā pastāstīja Burovs, patlaban darbi ir apturēti, turklāt ēka pirms pāris dienām pārdota izsolē.

«Šobrīd mums nav informācijas, kas ir ēkas jaunais īpašnieks un mēs īsti nezinām, ar ko turpināt dialogu. Mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka maksa par pirkuma ir jāveic līdz 10.janvārim, kad arī varētu kļūt zināms jaunais īpašnieks, taču tik ilgi gaidīt mēs nevaram,» sacīja deputāts. Tikmēr Raņķa dambī 14 esošās ēkas īpašnieks palicis nemainīgs un tas ir igauņu uzņēmums SIA «NC K2A».

Līdz šim Kalnciema ielas nama iepriekšējie pārziņi - igauņu uzņēmums SIA «K2B» - veicis brīvi stāvošo dūmeņu un nenostiprināto elementu, tajā skaitā, brīvi stāvošo ķieģeļu, demontāžu. Tomēr būvnieki nav demontējuši virs sestā stāva esošo ēkas rietumu daļas sienas fragmentu, kā arī nav novākuši jumta konstrukcijas un segumu, kas sagāzies un balstās uz sestā stāva pārseguma. Tieši šo darbu izpildi pašvaldība jau rīt plāno sākt piespiedu kārtā. Burovs uzsvēra, ka nams netiks nojaukts, jo nav tik sliktā stāvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ilgstošām diskusijām Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas locekļi ar jaunajiem Kalnciema ielā 2B esošās ēkas īpašniekiem vienojušies ēku demontēt līdz līmenim, kad būvinženieri sniegs atzinumu, ka tā ir pilnībā droša.

Komitejā par ēkas likteni šodien lēma gan būvinženieri, gan satiksmes organizatori, gan arī ēkas jaunie īpašnieki. Jaunie ēkas īpašnieki ir igauņu uzņēmums SIA «Novira Capital», kas ir īpašnieki arī Raņķa dambī 14 esošajai ēkai. Tādējādi viss ēku komplekss tagad pieder vienam īpašniekam.

Būvinženieru uzņēmuma SIA «CMB» valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis pastāstīja, ka veikta tikai nama vizuālā tehniskā apsekošana, jo pašā ēkā iet iekšā esot bīstami. Ēkas centrālajā daļā esot pilnībā izdegušas jumtu būvkonstrukcijas un visi izdegušie materiāli no sestā stāva ir sabrukuši līdz pat pirmajam. Apsekošanas gaitā konstatēts, ka izdegušas arī daudzas logu ailes, līdz ar to nesošās sienas ir zaudējušas savu nestspēju un kļuvušas nestabilas. «Apgalvot, cik tā bīstamība ir liela, bez detalizētas izpētes nevar, taču namam jau tagad ir iebrukuši starpailu pildījumi un nesošajās sienās ir izveidojušās arī plaisas,» sacīja Dzirkalis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO,VIDEO: Atklāj 36 miljonus eiro vērto Zinātņu māju Torņakalnā

Laura Mazbērziņa, 28.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitāte (LU) Akadēmiskajā centrā Torņakalnā pabeigusi Zinātņu mājas izbūvi. Līdz ar tās izbūvi LU eksakto, medicīnas un dzīvības zinātņu studiju un pētniecības virzieni būs koncentrēti vienuviet, veicinot studiju un pētniecības nozaru sinerģiju un nodrošinot LU resursu efektīvu izmantošanu.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ieguldījums veido nozīmīgāko daļu no ēkas būvniecības un moderna aprīkojuma iegādes izmaksām 36 miljonu eiro apmērā. Zinātņu mājas izveide ir viens no veiksmīgākajiem Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu izmantošanas piemēriem Latvijas izglītības un zinātnes sektorā. Akadēmiskā centra izbūves finansējumu veido ERAF līdzekļi, tos kombinējot ar Eiropas starptautisko finanšu institūciju - Eiropas Investīciju bankas (EIB) un Eiropas Padomes Attīstības bankas (EPAB) aizdevumiem un LU pašu finansējumu.

Zinātņu mājas būvniecība tika uzsākta 2017. gada vasarā un noslēdzās 2018. gada decembrī, radot modernu vidi ar mūsdienīgu infrastruktūru divām LU fakultātēm un sešiem zinātniski pētnieciskajiem institūtiem. Zinātņu mājā turpmāk atradīsies: Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte, Medicīnas fakultāte, Fizikas institūts, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts, Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Materiālu mehānikas institūts un Astronomijas institūts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Liepājnieki protestē pret mākslas skolas piebūves projektu

Monta Glumane, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd tiek vākti paraksti, lai nepieļautu Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolas piebūves būvniecību Alejas ielā 18/20, Liepājā.

Projekta pretinieki norāda uz negodīgu konkursa kārtību, nepietiekamiem finanšu resursiem un neētisku ēkas vizuālo izskatu.

Projektā paredzēts, ka jaunā ēka ietvers mācību klases un darbnīcas, pedagogu darba telpas, daudzfunkcionālu izstāžu zāli, sadzīves telpas un tehniskās telpas.

Sākotnēji būvniecības izmaksas plānotas 1 500 000 eiro, tomēr precīzas izmaksas varēs noteikt pēc būvniecības iepirkuma pretendentu piedāvājumu iesniegšanas šā gada 14.martā. Projekta aprakstos kā projektētājs norādīta SIA «Baltex Group», pasūtītāja - VAS «Valsts nekustamie īpašumi», bet pasūtītāja pilnvarotā persona - Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

CFLA: Pastāv risks atmaksāt Ventspils Mūzikas vidusskolai piešķirtos 10,9 miljonus eiro no ES fondiem

LETA, 03.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koruptīvo darbību dēļ pastāv risks atmaksāt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta «Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas infrastruktūras attīstība» piešķirto finansējumu 10,95 miljonus eiro apmērā, apstiprināja Centrālās finanšu līgumu aģentūras (CFLA) Komunikācijas un klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Daiga Reihmane.

Viņa apstiprināja, ka, saņemot informāciju par iespējamām koruptīvām darbībām saistībā ar Ventspils mūzikas vidusskolas ēku, ir apturēta maksājumu veikšana Eiropas Savienības (ES) fondu projektā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas infrastruktūras attīstība.

«Tā kā Ventspils mūzikas vidusskolas ēkas būvniecībā tiek izmantoti ES fondu līdzekļi, CFLA vērsās Iekšējās drošības birojā (IDB), lūdzot sniegt informāciju, vai kukuļošanas lieta skar ēkas būvniecības procesu. Tikko ir saņemta apstiprinoša atbilde, un CFLA lems, kādas finanšu korekcijas piemērot šajā ES fondu projektā, neizslēdzot iespēju, ka pastāv risks ES fondu finansējumu atmaksāt pilnā apjomā,» teica Reihmane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) izsludinājuši pieteikšanos izsolei uz vēsturiskā Tetera nama Brīvības ielā 61 nomas tiesībām uz 30 gadiem, aicinot tirgus dalībniekus novērtēt ēkas attīstības potenciālu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

«Nomas nosacījumi ir samērīgi un ticam, ka atradīsies tirgus dalībnieks, kas novērtēs šīs ēkas attīstības iespējas. Nelielu daļu -nepilnus septiņus simtus kvadrātmetru ēkas platības ekspozīcijai par čekas vēsturi Latvijā ēkas pagraba stāvā un pirmajā stāvā izmanto muzejs. Cienām vēstures liecības, taču vienlaikus raugāmies nākotnē: vēsturiskā 7 stāvu neoklasicisma nama lielākajā – teju 8 tūkstoši kvadrātmetru plašajā daļā ir telpas, kuru sākotnējā dzīve bija saistīta ar sabiedrībai nozīmīgām jomām - izglītību, tirdzniecību, grāmatniecību, mūziku un citām. Vēlamies atdot ēkai tās pelnīto sākotnējo spozmi un iedvest jaunu elpu, tāpēc meklējam valstij izdevīgākos īpašuma attīstības scenārijus,» atklāj VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc konkrētu telpu izmantošanas ierobežošanas saskaņā ar būveksperta atzinumu Saeimas namā Jēkaba ielā 11 ir veikti citi nepieciešamie darbi, lai deputāti, darbinieki un apmeklētāji varētu uzturēties un strādāt drošās telpās.

Kā informēja parlamenta Preses dienestā, atsevišķu struktūrvienību darbinieku 30 darba vietas ir izvietotas citās telpās un ēkās. Tāpat ir pārtraukta atsevišķu publisko darba telpu ekspluatācija, piemēram, ir slēgta Sarkanā zāle un Saeimas Juridiskās komisijas sēžu zāle. Balstoties uz būveksperta atzinumu, atsevišķās telpās ir noteikti arī cilvēku pārvietošanās ierobežojumi, pavēstīja Saeimā.

«Būveksperta atzinumā minētā situācija nav izveidojusies pēkšņi, bet daudzu gadu desmitu laikā. Būtiski ieguldījumi ēkā pēdējā laikā nav veikti,» norāda parlamentā, vēršot uzmanību uz jau iepriekš vēstīto, ka pēdējais kapitālais remonts Saeimas namam veikts pirms 40 gadiem, taču arī ne visā ēkā un ne visām konstrukcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoruden Jūras virsnieku saieta namā, Atmodas bulvārī 9, Liepājā, pabeigti fasādes restaurācijas un energoefektivitātes paaugstināšanas darbi, un pēc ēkas iekštelpu atjaunošanas tajā plānots izvietot Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku štābu, informē Aizsardzības ministrija.

1994. gadā Aizsardzības ministrija Jūras virsnieku saieta namu pārņēma no Liepājas pašvaldības, jo tas atrodas Liepājas militārās bāzes teritorijā. Kopš tā laika Aizsardzības ministrija ir rūpējusies par šī valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa uzturēšanu un atjaunošanu.

Lai nodrošinātu Jūras virsnieku saieta nama ēkas, tai skaitā, tās iekšējā interjera detaļu saglabāšanu, kopš 2009. gada tika veikti ēkas prioritārie restaurācijas darbi, tajos kopumā ieguldot aptuveni 1,4 miljonus eiro. Šie darbi ietvēra, piemēram, jumta restaurāciju, Rietumu terases un Ziemeļu korpusa pārseguma restaurāciju, Rietumu fasādes restaurāciju, apkures sistēmas nomaiņu, atsevišķu logu un ārdurvju remontu un nomaiņu, kā arī vienkāršotu fasādes atjaunošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Tendences nekustamā īpašuma tirgū: «Krasta rajona» jeb Maskavas forštates sērijveida ēkas

Sagatavojusi Lelde Petrāne, 20.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īres maksa sērijveida dzīvokļiem Maskavas forštatē pēdējo četru gadu laikā ir palielinājusies par 15%, bet iegādes cena par kvadrātmetru – par 31%, liecina nekustamo īpašumu aģentu platformas "Big Bang Realty" un programmatūras un datu analīzes uzņēmuma "D.Vision" pētījums.

Maskavas forštate ir apkaime, ko norobežo Daugava, Aizkraukles virziena dzelzceļš un Dienvidu/Slāvu tilts. Tātad, piemēram, 467. sērijas ēku komplekss, kas atrodas uz rietumiem no Slāvu tilta (tā saucamais “Krasta masīvs”), ir pieskaitāms Maskavas forštatei, taču t/c “Akropole” ir pieskaitāma Ķengaragam. Maskavas forštates apkaime ir diezgan liela (759,4 ha) un nav viendabīgi apbūvēta. Sērijveida daudzdzīvokļu ēkas lielākoties koncentrējas tuvāk tās dienvidaustrumu robežai. Iespējams, tieši tāpēc populārajos sludinājumu portālos teritorijai mēdz piešķirt atsevišķu nosaukumu – “Krasta rajons”, tomēr - tāpat kā “Krasta masīvs” - šie nav oficiālie nosaukumi un Rīgas kartē īstenībā neeksistē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūkusalas Biznesa centrā pēc energoefektivitātes pasākumu veikšanas enerģijas patēriņš samazināts vairāk nekā divas reizes, "Dienas Biznesam" atklāj centra līdzīpašnieks Klāvs Vasks

Enerģijas ietaupījuma pamatā ir ne vien ēku siltināšana, bet arī vienotas ventilācijas un siltumenerģijas uzraudzības sistēmas ieviešana visā ēkā, kā arī ēkas īpašnieka, telpu apsaimniekotāja un nomnieku sadarbība ar vienotu mērķi, kas ļāvis samazināt izmaksas.

Sistēma maina paradumus

"Pirms aptuveni diviem gadiem mēs pirmajā ēkā sākām ar pilotprojektu un izveidojām vienotu energopatēriņa uzraudzības sistēmu. Pēc divām nodzīvotām ziemām bijām patīkami pārsteigti, ka mūsu reālais siltuma ietaupījums ir aptuveni 50% pret to, kas mums bija pirms sistēmas ieviešanas," sacīja K. Vasks.

Atziņa pēc veiktā darba ir tāda, ka ēku siltināšana neļauj ietaupīt pietiekami daudz līdzekļu, ja netiek mainīti ēku iemītnieku paradumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Kādreizējā velotreka vietā būvēs Valsts drošības dienesta jauno ēku

Zane Atlāce - Bistere, 22.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušā velotreka "Mars" vietā Brīvības gatvē 207 atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam plānota Valsts drošības dienesta (VDD) ēkas būvniecība, kas tiks sākta jau šogad, informē VDD.

VDD līdz šim nebija tiesīgs publiskot informāciju par ēkas būvniecību, lai nepārkāptu likuma "Par valsts noslēpumu" normas. Ņemot vērā sabiedrības interesi, tika pieņemts lēmums deklasificēt daļu informācijas par plānoto VDD attīstības projektu.

Pašlaik VDD ir izvietots vairākās ēkās, un dienesta rīcībā esošās telpas ir nolietojušās. Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un aizvien pieaugošos drošības izaicinājumus, VDD pašreizējās telpas tuvākajā nākotnē kļūs neatbilstošas VDD kā NATO un ES dalībvalsts specdienesta vajadzībām un vairs nespēj pilnvērtīgi nodrošināt dienesta attīstību.

VDD jaunās ēkas būvniecības darbus plānots uzsākt jau šogad, lai novērstu risku, ka pārredzamā nākotnē VDD rīcībā esošās telpas kļūst neatbilstošas valsts noslēpuma, kā arī ES un NATO klasificētās informācijas aizsardzības prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Jaunās VDD ēkas būvniecība varētu prasīt vairāk nekā 30 miljonus eiro

LETA, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts drošības dienesta (VDD) topošās dienesta ēkas būvniecība bijušā velotreka "Marss" vietā varētu prasīt vairāk nekā 30 miljonus eiro, šorīt intervijā Latvijas Radio pieļāva tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Uz jautājumu, cik naudas no valsts budžeta būtu nepieciešams tērēt jaunās ēkas būvniecībai, Bordāns atbildēja netieši, jo, aizbildinoties ar slepenības statusu, ministrs nevarēja minēt konkrētu summu, bet uz minējumu, ka tie varētu būt 30 miljoni eiro, viņš piebilda, ka minētā summa ir samazināta.

Jau ziņots, ka Bordāns kādā no nākamām koalīcijas sadarbības padomes sēdēm plāno atkārtoti piedāvāt koalīcijas partneriem alternatīvu jaunās VDD ēkas atrašanās vietu, atklāja ministrs.

Viņš atzīmēja, ka jautājums ticis apspriests jau pērn pavasarī, taču tad Tieslietu ministrijas (TM) piedāvātais risinājums esot ticis ignorēts. Tādēļ viņš pauda apņēmību atkal šo alternatīvu piedāvāt, uzsverot, ka tā esot laba gan no organizatoriskā un finansiālā aspekta, gan būtu laba atbilde sabiedrībā izskanējušajam sašutumam par koku izciršanu un tās interesēm atjaunot zaļo zonu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vadībā tiek izstrādāts būvprojekts Latvijas Nacionālā arhīva ēkas Skandu ielā 14, Rīgā energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanai. Maijā plānots uzsākt būvdarbus.

Projekta rezultātā tiks panākts 50% siltumenerģijas ietaupījums, kā arī nodrošināti darbiniekiem un apmeklētājiem patīkami darba apstākļi. Vienlaikus tiks atjaunots ēkas fasādes krāsojums, kas uzlabos ēkas vizuālo izskatu, ļaujot ēkai labāk iekļauties esošajā pilsētvidē, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

Projekta ietvaros notiks ventilācijas sistēmas pārbūve arhīva telpās, jumta seguma papildus siltināšana, ārdurvju nomaiņa, metāla vārtu maiņa pret paceļamajiem sekcijveida vārtiem, apkures sistēmas pārbūve, fasādes logu maiņa, cokola siltināšana, tajā skaitā lietus ūdens novadapmales izbūve pa ēkas perimetru, mikroklimata sistēmas ierīkošana pārbūvētajām ventilācijas un apkures sistēmām, pandusa ierīkošana piekļuvei cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī fasādes krāsojuma atjaunošana un pasīvās zibensaizsardzības sistēmas ierīkošana.

Komentāri

Pievienot komentāru