2002., 2003. un 2004.gada BankServisa apkopotā statistika par maksājumiem ar norēķinu kartēm Latvijā liecina, ka maksājumiem ar norēķinu kartēm vispopulārākā vieta joprojām ir lielveikali, kur laika posmā no 2002.gada līdz 2004.gadam darījumu skaits divkāršojies, 2004.gadā pārsniedzot 10 miljonu robežu. Arī naudas izteiksmē lielveikalu tīklā Latvijas pircēji norēķinos ar kartēm izdevuši visvairāk naudas – 16,68% no visiem šī norēķinu veida izdevumiem valstī.
Otrajā vietā ir degvielas uzpildes stacijās veikto darījumu skaits – vairāk kā 3 miljoni darījumu 2004.gadā, kas izdotā naudas apjoma ziņā gan ievērojami samazinājušies iepretī 2002.gadam, kad par degvielu tika izdoti 20,23% no visas norēķinos ar kartēm tērētās naudas. 2004.gadā par degvielu samaksātā naudas daļa ir tikai 11,06%.
Salīdzinoši maz norēķinu ar kartēm ir veselības aprūpes pakalpojumu jomā – tikai 71 tūkstotis darījumu 2004.gadā, lai gan triju gadu laikā maksājumi ar kartēm par šiem pakalpojumiem gandrīz trīskāršojies, bet vismazāk norēķinu ar kartēm ir apdrošināšanas pakalpojumu apmaksā – tikai 9,5 tūkstoši darījumu 2004.gadā, kas liecina, ka šo pakalpojumu sniegšanas uzņēmumos vēl ir visai maz karšu pieņemšanas vietu un tam ir lielas izaugsmes iespējas jau tuvākajā nākotnē.
Analizējot ar norēķinu kartēm veiktos maksājumus Latvijas pilsētās, absolūts līderis, ievērojami apsteidzot citas pilsētas ir Rīga, kur 2004.gadā notikuši vairāk kā 17 miljoni darījumu, kam tērēti gandrīz 80% visas karšu norēķinos izdotās naudas. Rīgai seko Liepāja ar 1,5 miljoniem darījumu 2004.gadā, nākamā ir Jelgava ar 925 tūkstošiem darījumu, kas noslēdz pirmo trijnieku. Visai līdzīgās pozīcijās gan pēc darījumu skaita, gan izdotās naudas apjoma ir Jūrmala ar 582 tūkstošiem darījumu un Ventspils ar 627 tūkstošiem. Savukārt Daugavpilī, kur 2004.gadā veikti 782 tūkstoši maksājumu ar norēķinu kartēm, salīdzinoši ar Jūrmalu un Ventspili tiem tērēts mazāk naudas – 1,23% no visiem šī norēķinu veida izdevumiem valstī, Jūrmalā – 1,92%, bet Ventspilī – 1,59%. Vismazāk darījumu ar kartēm 2004.gadā fiksēts Mālpilī – tikai 5 un Rojā – 12, bet citu mazpilsētu vidū salīdzinoši veiksmīgas ir Latvijas - Baltkrievijas pierobežas pilsēta Dagda, kur 2004.gadā veikti 577 darījumi ar kartēm, un Latvijas - Igaunijas pierobežas pilsēta Seda, kur aizvadītajā gadā veikti 514 darījumi ar kartēm.
Klasificējot ar kartēm veiktos maksājumus pēc populārākajām maksāšanas vietām, lielveikalos veikto karšu maksājumu līderis ir Rīga – gandrīz 6,5 miljoni darījumu no visiem, kas veikti Latvijas lielveikalos, 2004.gadā ir notikuši Rīgā. Tas sastāda 68,8% no visiem šī norēķinu veida naudas izdevumiem lielveikalos Latvijas pilsētās. Ar visai lielu starpību (614 tūkstoši darījumu) seko Liepāja, tad Jūrmala (333 tūkstoši darījumu), Daugavpils un Jelgava. Pēdējo vietu lielveikalos veikto karšu maksājumu darījumu skaita ziņā ieņem Latvijas – Igaunijas pierobežas pilsēta Ape – tikai 325 darījumi 2004.gadā. Kopumā vērtējot, laikā no 2002.gada karšu darījumu skaitam lielveikalos ir tendence pieaugt.
Arī degvielas uzpildes stacijās veikatjos maksājumos ar kartēm pirmajā vietā ir Rīga ar 1,8 miljoniem maksājumu 2004.gadā un 60,13% no degvielas uzpildes stacijās veiktajos karšu norēķinos izdotās naudas. Līdzīgi kā lielveikalu karšu maksājumu statistikā, arī degvielas uzpildes stacijās ar lielu starpību Rīgai seko Liepāja, Jelgava, Ventspils, Cēsis un Jūrmala. Pieaugošu, lai gan salīdzinoši nelielu apjomu karšu maksājumiem par degvielu uzrāda Latgales pilsētas, kuras atrodas tiešā Krievijas vai Baltkrievijas tuvumā. To vidū ir Viļāni, Balvi, Krāslava un Ludza, kur liela daļa no degvielas patērētājiem ir arī transporta līdzekļi un uzņēmumi, kuri veic starpvalstu pārvadājumus.
Savukārt maksājumi ar kartēm par pirkumiem apģērbu veikalos liecina, ka absolūtais vairākums apģērbu pirkumu tiek veikts Rīgā un šim faktoram ir tendence ik gadu palielināties. Ar 4/5 no Latvijā izdotajām norēķinu kartēm 2004.gadā vismaz viens pirkums ir veikts kādā no Rīgas apģērbu veikalie