2007. gadā Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir palielinājies. 2007. gadā kravu apgrozība ostās bija 62.4 milj. t kravu, kas ir par 4.9 % vairāk nekā 2006. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No ostām 2007. gada 12 mēnešos nosūtīja 55.2 milj. t kravu, kas ir par 4 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – decembrī.

Pieaudzis no ostām nosūtīto naftas produktu apjoms. 2007. gada janvārī – decembrī no ostām nosūtīja 21.1 milj. t naftas produktu, kas ir par 7.1 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – decembrī. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri – decembri, ir palielinājies par 3.4 % un tas bija 1.2 milj. t. Arī no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms ir pieaudzis. No ostām nosūtīja 5.2 milj. t minerālmēslu – par 1.1 % vairāk nekā 2006. gada attiecīgā periodā, kā arī 4.6 milj. t kokmateriālu un 14.6 milj. t ogļu, kuru apjoms palicis 2006. gada līmenī.

No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Latvijas mīlētākais zīmols jau otro gadu pēc kārtas ir Nokia, secināts DDB Brand Capital pētījumā, raksta Diena.

Otrais mīlētākais zīmols ir Laima, bet trešais Hansabanka. No pirmā desmitnieka izkrituši TV3 un Ekselence, bet tajā ir parādījušies Maxima un CIDO.

Latvijas mīlētāko zīmolu TOP 20 (2008. gadā):

2.Laima (2007. gadā - 2.)

3.Hansabanka (2007. gadā - 3.)

4.Visa (2007. gadā - 5.)

5.Maxima (2007. gadā - 12.)

6.Fairy (2007. gadā - 8.)

7.Cido (2007. gadā - 11.)

8.LMT (2007. gadā - 4.)

9.LNT (2007. gadā - 6.)

10.Orbit (2007. gadā - 10.)

11.Google (2007. gadā - 19.)

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), vērtējot iespējas turpmākai augstākās izglītības finansēšanai, izskata variantu atteikties no budžeta un maksas studiju vietu sistēmas augstskolās, tā vietā ieviešot līdzmaksājumus vairumam studējošo.

Lai veicinātu augstākās izglītības pieejamību, kvalitāti un attīstību, IZM ir izstrādājusi projektu konceptuālajam ziņojumam par augstākās izglītības finansēšanu. IZM priekšlikums ir pakāpeniski, septiņu līdz desmit gadu laikā, pāriet uz pilnībā valsts finansētu augstāko izglītību, kā pārejas posmu ieviešot daļēji valsts finansēto (līdzmaksājuma) finansējuma sistēmu.

Ministrija apgalvo, ka tā piedāvā sociāli taisnīgāku modeli, kas paredz nevis budžeta un maksas vietas, bet gan daļēju valsts atbalstu visiem studējošajiem valsts augstskolās un pilnībā no valsts budžeta dotētu augstāko izglītību pēc sociālajiem kritērijiem koledžās un STEM, veselības aprūpes, pedagoģijas absolventiem.

Latvijas augstākās izglītības sistēmai piemīt augsta pielāgošanās spēja, budžeta vietu finansēšanas modelis dod stabilitāti, universitāšu autonomija ļauj attīstīt uzņēmējdarbību, tomēr sistēmā ir ievērojams līdzekļu iztrūkums, izglītības sistēma ievērojami paļaujas uz Eiropas Savienības (ES) fondiem, kas nevar būt ilgtermiņa risinājums stabilam pētniecības finansējumam, secināts Pasaules Bankas (PB) pirmajā ziņojumā.

Kā informē Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA), PB iesniegtais ziņojums ir pirmais no trīs pārskatu sērijas, kuru laika posmā no 2013. gada decembra līdz 2014. septembrim gatavo PB Latvijas augstākās izglītības finansēšanas ekspertu komanda. Tas izgaismo Latvijas finansēšanas sistēmas stiprās un vājās puses no Eiropas attīstības viedokļa, salīdzinot ar labu finansēšanas modeļu vispārīgajiem kritērijiem. Otrajā ziņojumā, kas tiks iesniegts aprīļa beigās, uzmanība tiks koncentrēta uz pašreizējo Latvijas augstākās izglītības finansēšanas mehānismu atbilstību skaidri paustajām valdības stratēģiskajām prioritātēm, savukārt trešajā ziņojumā, kas būs pieejams rudenī, - sniegti priekšlikumi nākotnes augstākās izglītības finansēšanas modelim Latvijā.

Augstākās izglītības finansēšanas sistēma, kas ir augstākās izglītības politikas veidotāju izpratne un arī realizācijas instruments, pēdējos 30 gadus, kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, ir saglabājusies kā Padomju Savienības augstākās izglītības sistēmas turpinājums.

Tiek piešķirtas budžeta vietas un rezultāts no sistēmas faktiski prasīts netiek. Tas lielu daļu valsts augstskolu nemotivē strādāt orientējoties uz rezultātu, līdz ar to nepieciešamas pārmaiņas, kas augstskolām radītu godīgas konkurences apstākļus un liktu domāt par rezultātu nevis tikai procesu.

Izglītības un zinātnes ministrija šos pēdējos 30 gadus augstākās izglītības politiku veidojusi kā ierēdniecisku procesu, kas ir ļoti birokrātisks un pārregulēts. Šāda pārvaldība augstskolām traucē attīstīties un pielāgoties mūsdienu tendencēm un vajadzībām reālajā dzīvē. Pozitīvais aspekts ir tas, ka, pārejot no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku, pēc augstākās izglītības ir saglabājies liels pieprasījums un liela sabiedrības daļa bija un joprojām ir gatava maksāt par studijām, un tas izdara spiedienu uz valsts augstskolām, kaut kādā mērā censties mainīt veco sistēmu un iet līdzi laikam. Arī sabiedrība prasa mūsdienīgu, darba tirgus prasībām atbilstošu izglītību. Tas ir veicinājis privāto augstskolu izveidi un izaugsmi, kā arī aktīvāko valsts augstskolu dalību izglītības tirgū un pielāgošanos mūsdienu tendencēm. Pēdējos gados studējošo skaits Latvijā ir samazinājies demogrāfijas apstākļu dēļ, tāpēc daudzas augstskolas piesaista arī studentus no ārzemēm. Un, ja paskatāmies uz augstskolu kopainu, visdinamiskākās un mūsdienīgākās ir tās, kas strādā ar maksas studentiem – gan vietējiem, gan ārvalstu. Savukārt, tās, kas orientējas tikai uz valsts budžetu un studiju programmas vienkārši atražo, neiet līdzi laikam un arī kopējie rezultāti nav labi.

Šodien pasniegtas balvas veiksmīgākajiem TOP 500 Latvijas uzņēmumiem, kuri 2008. gadā bija visstraujāk kāpinājuši apgrozījumu, sekmējot sava uzņēmuma un valsts ekonomisko izaugsmi.

Kopumā balvas tika pasniegtas astoņās nominācijās - vadošais uzņēmums vidējo ražošanas uzņēmumu grupā, vadošais uzņēmums lielo ražošanas uzņēmumu grupā, vadošais uzņēmums vidējo mazumtirdzniecības uzņēmumu grupā, vadošais uzņēmums lielo mazumtirdzniecības uzņēmumu grupā, vadošais eksportētājs, reģionu līderis, TOP piecsimtais - 500.vietas ieguvējs, kā arī TOP 10 veiksminieks.

Šis ir jau trīspadsmitais gads, kad laikraksts Dienas Bizness sadarbībā ar Lursoft publicē Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 un apbalvo sekmīgākos Latvijas uzņēmumus, kuri pagājušajā gadā kāpinājuši apgrozījumu.

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē ne vien norises kaimiņvalsts iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Tēma tiek turpināta ar ieskatu kāda ietekmīga baltkrievu uzņēmēja darbībā.

Iepriekšējā publikācija šeit.

Baltkrievija ir necaurredzama valsts, kurā daudzu tās vadošo biznesmeņu biogrāfija ir miglā tīta. Šī vispārzināmā patiesība attiecināma arī uz vienu no šajā zemē visbagātākajiem cilvēkiem – Pāvelu Topuzidi. Ļoti daudz kas liecina, ka šī miljonāra panākumu galvenais noslēpums ir prasme ilgstoši uzturēt labas attiecības ar pašreizējo valsts vadītāju Aleksandru Lukašenko un varas eliti.

Topuzidis sen iekarojis un notur iespaidīgas pozīcijas uzreiz divās ekonomikas nozarēs – tabakas un mazumtirdzniecības sektorā. Turklāt pirmajā no tām galvenais Topuzidim līdzās esošais individuālais spēlētājs ir Aleksejs Oleksins, kuru šogad ES pakļāva sankcijām. Taču Topuzidim ir izdevies veikli izvairīties no sankcijām. Savukārt hipermārketu ķēžu sektora izaugsmes sākumposmā nozīmīga Topuzidim blakus esoša figūra bija neviens cits kā Jurijs Čižs, kuru ilgu laiku uzskatīja par Lukašenko visvairāk pietuvināto uzņēmēju – līdz 2012. gadā pret Čižu vērstajām ES sankcijām un krišanai nežēlastībā.

Krievijas attīstītājs Hermitage sācis trīs miljardu ASV dolāru vērtu projektu Parīzē, cerībā pārspēt Londonas debesskrāpi Shard, kas pašlaik ir augstākā celtne Rietumeiropā, raksta Bloomberg.

Hermitage paredz uzcelt divas 320 metrus augstas celtnes Parīzes La Defense biznesa rajonā, vienpadsmit metro pieturvietu attālumā no Parīzes Dievmātes katedrāles

Paredzēts, ka debesskrāpjos atradīsies luksusa dzīvokļi, biroji, kā arī pieczvaigžņu viesnīca.

Parīzē vēl augstāka celtne par Hermitage debesskrāpjiem būs vien Eifeļa tornis.

«Jūs redzēsiet abas celtnes no jebkuras pilsētas daļas,» norāda Emins Iskanderovs, 37 gadus vecais Hermitage vadītājs. Viņš pauda, ka līdz gada beigām tiek plānots slēgt visas ar finansēm saistītās norunas, savukārt projekta īstenošanas darbi varētu sākties nākamgad.

Ja atskatās vēsturē, olimpisko objektu vēlākā izmantošanas pieredze dažādās valstīs ir atšķirīga, taču bieži to ir grūti nosaukt par veiksmīgu. Piemēram, Atēnās desmit gadus pēc olimpiādes beigām valsts vēl aizvien cenšas pārdot 12 no 23 speciāli spēlēm uzbūvētajām celtnēm, ziņo Latvijas Radio.

Olimpisko spēļu mantojumā Atēnas saņēmušas 23 dažāda lieluma sporta celtnes. Pusei jau atrasts jauns saimnieks un jauns pielietojums. Tomēr 12 objektiem vēl aizvien, desmit gadus pēc to uzcelšanas, tiek meklēts investors.

«Mēs iztērējām ļoti daudz naudas, uzbūvējām ārkārtīgi skaistas un ievērojamas ēkas, taču tagad tās lielākoties ir neapdzīvotas un nekalpo sabiedrības labumam. Dažu ēku stāvoklis strauji pasliktinās. Un pārdot tās nav iespējams sliktā nekustamā īpašuma tirgus dēļ,» atzīst grieķu žurnālists Jannis Rizopuloss.

Vienā no šādām vietām – astoņus kilometrus no Atēnu centra – savulaik tika noskaidroti olimpiskie čempioni taekvondo un rokasbumbā. Ārkārtīgi skaista un moderna arēna ir izmaksājusi grieķu budžetam 38 miljonus eiro. Tā varēja uzņemt līdz pat 10 tūkstošiem skatītāju. Taču tagad telpas pārsvarā stāv tukšas. Uz durvīm ir slēdzene un iespaids ir visai drūms, ziņo radio.

Kopumā 2007. gadā transporta nozares darbība bija veiksmīga. Pieauguši pārvadāto kravu apjomi gan pa dzelzceļu, gan ar autotransportu. Tomēr samazinājušies ir pasažieru pārvadājumi ar autotransportu un pilsētu elektrotransportu, bet ar dzelzceļa transportu saglabājušies iepriekšējā gada līmenī.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2007. gadā ar dzelzceļa transportu pārvadāja 52,2 milj. t. kravu, kas ir par 7 % vairāk nekā iepriekšējā gada 12 mēnešos.

Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāto kravu apjoms ir samazinājies par 16,8%, sasniedzot 2 milj. t. Savukārt starptautiskie kravu pārvadājumi ar dzelzceļa transportu ir palielinājušies. 2007. gada janvārī – decembrī starptautiskajos kravu pārvadājumos ar dzelzceļa transportu pārvadāja 50,2 milj. t. kravu – par 8,3 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – decembrī. 77,9 % no starptautiskajiem pārvadājumiem dzelzceļa transportā veidoja pārvadājumi caur ostām. Uz ostām ar dzelzceļa transportu transportēja 37,7 milj. t. kravu, kas ir par 9,9 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Savukārt no ostām ar dzelzceļa transportu pārvadāto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri – decembri, ir palielinājies par 3,6 % un veidoja 1,4 milj. t. kravu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Dažu gadu laikā studentu skaits Latvijas augstskolās ir samazinājies par 30 000. Tas liecina par nopietnu sistēmas krīzi Latvijas augstākajā izglītībā.

Diemžēl augstākās izglītības likums politisku iemeslu dēļ jau vairākus gadus ir iestrēdzis parlamentā. Lai nodrošinātu konkurētspējīgu Latvijas augstākās izglītības sistēmu, nākamajai Saeimai būs jāpieņem nopietni lēmumi.

Pasaulē pāriet uz «trešās paaudzes universitāšu» sistēmu. Vadošajās pasaules universitātēs ir akumulējušies milzīgi līdzekļi un grandiozs intelektuālais potenciāls. Veselīga augstākās izglītības sistēma ir spējīga uzturēt sevi pati – sinerģijā ar ekonomiku un biznesu, sinerģijā ar militāri rūpniecisko kompleksu un zinātni, sinerģijā ar valsts pārvaldi. Labākās augstskolas visā pasaulē nodarbojas ar augstākās izglītības eksportu. Valsts finansējums, ja nepieciešams, tiek virzīts uz konkrētām valsts vajadzībām – valstij vajadzīgu profesiju apguvi, valstij vajadzīgu pētījumu veikšanu, tas tiek virzīts studijām un zinātniskiem pētījumiem, nevis augstskolu birokrātijas uzturēšanai.

Jāpārtrauc šobrīd notiekošā Augstskolu likuma grozījumu labošana un jāveido jauns likums, kas apvienotu augstāko izglītību un zinātni, proti, Augstākās izglītības un zinātnes likums.

Šādu viedokli trešdien preses konferencē, iepazīstinot ar Latvijas zinātnisko institūciju sagatavoto Augstākās izglītības un zinātnes likuma projektu, pauda Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš.

Viņš stāstīja, ka šobrīd izveidojies "liels jūklis", jo visi vēlas mainīt situāciju augstākajā izglītībā un zinātnē, un katrs šo problēmu risinot pa savam. Viņš uzsvēra, ka nenoliedzami Latvijā ir problēma ar konkurētspējīgas izglītības noturēšanu, arī augstskolu reitingi esot zemi un darba devēji vēlas labāku studentu sagatavošanu darbam.

Studenti, savukārt, vēloties plašāku ārvalstu mācībspēku piesaisti un konkurētspējīgāku izglītību, turpretī augstskolas vēlas lielāku finansiālu atbalstu studiju procesa nodrošināšanai, zinātnes, pētniecības un inovāciju attīstībai.

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

SEB Unibankas grupa 2007. gadā ir strādājusi ar 77,2 miljonu latu tīro peļņu, kas, salīdzinot ar 2006. gadu, ir palielinājusies par 81%, liecina sniegtā informācija medijiem.

SEB Unibankas grupas galvenie finanšu dati:

- SEB Unibankas grupa 2007. gadā ir strādājusi ar 77,2 miljonu latu tīro peļņu, kas, salīdzinot ar 2006. gadu, ir palielinājusies par 81%;

- Grupas pamatdarbības ieņēmumi 2007. gadā bija 148,6 miljoni latu jeb par 56% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt pamatdarbības izdevumi 2007. gadā pieauga par 25%;

- Grupas izdevumu attiecība pret ienākumiem (Cost/income ratio) – 41,7% (2006. gadā – 45,4%);

- Roe – 28,3%;

- Grupas aktīvi 2007. gada beigās – 3,4 miljardi latu jeb par 24% vairāk nekā 2006. gadā;

- Grupas kapitāls un rezerves 2007. gada beigās bija 252,3 miljoni latu;

2007. gads Latvijas vēsturē iegājis ar inflācijas ierobežošanas plānu, radikāli ierobežojot iedzīvotāju un uzņēmumu kredītspēju, taču Latvijas vērtīgāko uzņēmumu sarakstā, kurā šogad jau iekļauti 200 uzņēmumi pagājušā gada simtnieka vietā, tas radikālas izmaiņas nav viesis, jo daudzi uzņēmumi realizēja vēl 2006. gadā slēgtos līgumus un pasūtījumus.

Saraksta līderi

Līdzīgi kā pērn joprojām saraksta galvgalī dižojas universālās bankas un dabiskie monopoli. Pārliecinošs jaunpienācējs vadošo piecniekā ir VAS Latvijas Valsts meži (četrkāršs vērtības pieaugums – no 140 līdz 575 miljoniem latu).

Savukārt piecu vareno kopējā vērtība – 3.3 miljardi latu jeb gandrīz par vienu miljardu vairāk nekā iepriekšējā gada pieciniekam – runā pati par sevi: ja uzņēmumam dod attiecīgus apstākļus un ietekmes sfēras, tad tā vērtība augs griezdamās, - šādi ir galvenie secinājumi, ko pēc jaunā Latvijas vērtīgāko uzņēmumu saraksta izveides pauž korporatīvo finanšu kompānijas Laika Stars vērtēšanas eksperti.

Šodien laikraksts Dienas bizness pasniedza balvas veiksmīgākajiem TOP 500 Latvijas uzņēmumiem, kuri 2007. gadā bija visstraujāk kāpinājuši apgrozījumu, sekmējot sava uzņēmuma un valsts ekonomisko izaugsmi.

Šā gada TOP 500 vērienīgāko nomināciju – TOP 10 veiksminieks – no Finanšu ministra Ata Slaktera rokām saņēma degvielas un naftas produktu vairumtirdzniecības uzņēmuma SIA Oil Logistic naftas produktu nodaļas vadītājs Staņislavs Čaikovskis.emDienas bizness/em apbalvo Latvijas lielako uznemumu emTOP 500 /emliderus

Ar Baltkrievijas valsts koncerniem saistītais uzņēmums SIA Oil Logistic 2007. gadā sasniemDienas bizness/em apbalvo Latvijas lielako uznemumu emTOP 500 /emliderusedzis 350.43 miljonu lielu apgrozījumu, veidojot iespaidīgu pieaugumu pret 2006. gadu, kad uzņēmums apgrozīja 146.8 miljonus. Savukārt uzņēmuma peļņa pērn bijusi 611.77 tūkstoši latu, līdz ar to Oil Logistic rentabilitāte pagājušajā gadā bija 0.18.

Ienesīgākie TOP 50 nekustamo īpašumu uzņēmumi 2007. gadā kopā nopelnījuši 199 milj. Ls.

Ņemot vērā situāciju ekonomikā un nekustamā īpašuma tirgū, pēc 2007. gada panākumiem daudziem nekustamā īpašuma uzņēmumiem var nākties «nolaisties no mākoņiem». Īpašā riska grupā ir nekustamo īpašumu attīstītāji, kuriem šajos ekonomiskajos apstākļos ir jārealizē iepriekšējos gados vai šobrīd topošie mājokļi un biroju telpas. Šķietami labākā situācijā varētu būt pabeigtu un nokomplektētu biroju ēku, tirdzniecības centru utt. īpašnieki, kuriem ir pastāvīga naudas plūsma.

Ekonomikas ministrija 2007.gadu Latvijas tautsaimniecībā vērtē kā straujas izaugsmes laiku, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Ekonomikas ministrija par būtiskāko paveikto šajā gadā uzskata pretinflācijas plāna un makroekonomiskās situācijas stabilizācijas plāna sagatavošanu, darbu pie dažādiem enerģētikas politikas jautājumiem, kā arī darbu pie 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas perioda programmu izstrādes, lai sekmētu uzņēmējdarbības un inovāciju attīstību, kā arī uzņēmēju un Latvijas konkurētspējas celšanos.

Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards uzsver, ka "2008.gadā ministrijas galvenais uzdevums būs šī Latvijas tautsaimniecības makroekonomiskās situācijas stabilizācijas plāna īstenošana, lai nodrošinātu Latvijas tautsaimniecības stabilu izaugsmi arī turpmāk".

2007.gadā ministrijas speciālisti aktīvi iesaistījušies pirmā pretinflācijas plāna gatavošanā un vēlāk sagatavojuši vairākus priekšlikumus valsts makroekonomiskās situācijas stabilizācijai 2007.-2009.gadam eksporta veicināšanas, energoefektivitātes paaugstināšanas, uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, konkurences paaugstināšanas, darba tirgus, produktivitātes un konkurētspējas palielināšanas jomās.

Citāts no Valērija Kargina runas pēc akcionāru pilnsapulces: "Daži vārdi par 2008.gada budžetu. Gads mums nebūs no vieglajiem. Latvijā mēs turpināsim strādāt kadru deficīta un pieaugošas konkurences apstākļos. Vidējais bruto algu un prēmiju līmenis bankā 2007.gada laikā ir audzis par 28%."

Parex bankas prezidenta un valdes priekšsēdētāja Valērija Kargina runa preses konferencē pēc akcionāru pilnsapulces:

"Cienījamās dāmas un godātie kungi!

Mūsu peļņa 2007. - atskaites gadā, ja neskaita ēku pārdošanas 2006.gadā, ir pieaugusi par 38%. Mēs esam nopelnījuši 57 miljonus eiro.

Mūsu aktīvi ir auguši par 35%, sasniedzot 4,5 miljardus eiro. Aktīvu pieauguma vidējais temps ar 30% gadā turpinās jau sešus gadus.

Ja turpinām runāt par galvenajiem skaitļiem, jāmin, ka 2007.gadā mēs esam samaksājuši nodokļos 34 miljonus eiro. Mēs esam svarīgs ienākumu avots valstij.

Bankas pašu kapitāls un rezerves gada laikā palielinājies par 13% un ir 309 miljoni eiro.

Latvijas eksporta vērtība faktiskajās cenās 2007. gada decembrī samazinājās par 10.8% jeb 39.8 milj. latu, salīdzinot ar 2007.gada novembri, bet salīdzinājumā ar 2006. gada decembri tā palielinājās par 12.9% jeb 37.4 milj. latu, sasniedzot 328.0 milj. latu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt importa vērtība faktiskajās cenās 2007. gada decembrī bija par 8.4% jeb 54.3 milj. latu mazāka nekā 2007.gada novembrī, bet salīdzinājumā ar 2006. gada decembri samazinājums veidoja 6.2% jeb 39.5 milj. latu, sasniedzot 593.0 milj. latu.

Kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums 2007.gada decembrī bija par 0.2% jeb 2.1 milj. latu mazāks nekā pagājušā gada decembrī, un tā vērtība sasniedza 921.0 milj. latu.

Eksporta vērtība faktiskajās cenās 2007. gadā sasniedza 4025.2 milj. latu, kas ir par 732.0 milj. latu jeb 22.2% vairāk salīdzinājumā ar 2006.gadu.

Savukārt importa vērtība faktiskajās cenās 2007. gadā bija par 1342.5 milj. latu jeb 21.0% lielāka nekā 2006.gadā, sasniedzot 7721.0 milj. latu.

Par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktoru no 7. augusta iecelts Jānis Paiders, kurš līdz šim pildīja direktora vietnieka zinātnes jomā pienākumus.

Vienlaikus IZM izbeidz darba attiecības ar līdzšinējo departamenta vadītāju Dimitriju Stepanovu, sakot lielu paldies par viņa ieguldījumu Latvijas augstākās izglītības un zinātnes attīstībā.

“Kā aktuālākos darbus augstākās izglītības un zinātnes nozarē redzu jaunā doktorantūras modeļa un augstākās izglītības institucionālā finansējuma modeļa ieviešanu, kā arī jauna akadēmiskās karjeras modeļa ieviešanu un mērķtiecīgu Latvijas zinātnes universitāšu virzību uz TOP 500 labākajām augstskolām pasaulē. Savukārt zinātnē galvenie darbi saistās ar pakāpenisku virzību uz 1,5 % no IKP ieguldījumu, kur vismaz 0,5 % veido valsts budžeta finansējums. Aktuāli ir arī nodrošināt nepieciešamos priekšdarbus zinātnisko institūciju starptautiskā novērtējuma īstenošanai 2025.gadā,” uzsver Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Jānis Paiders.

Satiksmes ministrijā transportlīdzekļa izmantošana netiek atbilstoši kontrolēta un nav iespējams pārliecināties, vai transportlīdzeklis tiek izmantots tikai dienesta vajadzībām un darbinieki nepamatoti saņem prēmijas.

Satiksmes ministrija 2007. gada laikā veikusi valsts autoceļu pārvērtēšanu, taču gada pārskatā vēl joprojām netiek uzrādīti ilgtermiņa ieguldījumi vairāku desmitu miljonu latu vērtībā, Db.lv informē Valsts kontrole.

Valsts kntrole (VK) finanšu revīzijā par Satiksmes ministrijas (SM) 2007.gada finanšu pārskatu, secinājusi, ka SM pārskatā nav uzrādīti 3365 valstij SM personā piekrītoši zemes gabali ar kadastrālo vērtību 7.3 miljoniem latu un 420 ēkas un būves ar kadastrālo vērtību 41.2 miljoniem latu, tā neievērojot likuma „Par grāmatvedību” prasības, kā arī ministrijas finanšu pārskats nesniedz patiesu priekšstatu par SM ilgtermiņa ieguldījumiem.

Nepietiekamais valsts finansējums pazemina Latvijas augstākās izglītības un pētniecības kvalitāti, ierobežo sektora kopējo efektivitāti, līdzdalību un pieejamību, secināts Pasaules Bankas (PB) 2.ziņojumā.

Valsts finansējuma trūkums pamatfunkciju nodrošināšanai tiek kompensēts ar studiju maksu un Eiropas struktūrfondiem, līdz ar to šie līdzekļi netiek izmantoti izaugsmei, radošumam, uzņēmējdarbībai un inovācijām..

PB pētījumā secināts, ka Latvijas augstākās izglītības finansēšanas kārtība kopumā neatbalsta politiskos uzstādījumus veicināt augstākās izglītības un pētniecības kvalitāti lielā mērā tieši nepietiekamā finansējuma dēļ. Valsts finansējums tiek piešķirts pēc principa visiem pa druskai, galvenokārt balstoties uz uzņemšanas rādītājiem, finansēšanas mehānismā nav efektīvu sniegumu un konkurenci veicinošu elementu. Sistemātisks bāzes finansējuma trūkums pazemina augstākās izglītības un pētniecības kvalitāti, ierobežo sektora kopējo efektivitāti, līdzdalību un pieejamību. Bāzes finansējuma trūkums pamatfunkciju nodrošināšanai tiek kompensēts ar studiju maksu un Eiropas struktūrfondiem, līdz ar to šie līdzekļi netiek izmantoti kvalitātes pilnveidei un izaugsmei, radošumam, uzņēmējdarbībai un inovācijām.