Šodien un piektdien, 20. februārī, darba vizītē Latvijā uzturas Eiropas Savienības (ES) zivsaimniecības un okeānu komisārs Kosts Kadis, lai iepazītos ar situāciju Latvijas zvejas un zivju apstrādes nozarēs, informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

ZM skaidro, ka šodien Kadis kopā ar zemkopības ministru Armandu Krauzi (ZZS) Bērzciemā tiksies ar Latvijas piekrastes zvejniekiem, kas vēlas ar komisāru pārrunāt dažādu ES prasību un kontroles pasākumu samērīgumu, uzsverot maza apjoma piekrastes zvejas nozīmi iedzīvotāju nodarbinātībā un ekonomiskajā aktivitātē Latvijas jūras piekrastē.

Pēc tikšanās ar Bērzciema zvejniekiem komisārs dosies uz Ventspili, kur apmeklēs vienu no Latvijas lielākajiem pilna cikla zvejas un zivju apstrādes uzņēmumu SIA "Verģi", kura zivju produkciju iecienījuši gan Latvijas, gan vēl 30 citu valstu iedzīvotāji, uz kurām "Verģi" savu produkciju eksportē.

Dienas noslēgumā komisārs un ministrs Ventspilī tiksies ar Baltijas jūras zvejniekiem, kuri informēs par ES atbalsta lomu nozares tālākā attīstībā un nepieciešamību šo atbalstu saglabāt atbilstošā apmērā arī 2028.-2034. gada plānošanas periodā.

Mēbeļu ražošanā sākušies pārmaiņu laiki - atdzīvojušies vairāki tradicionālie ārvalstu tirgi, kas rezultējas lielākos eksporta ienākumos, vienlaikus nākotnes prognozes joprojām neziņas mākonī.

Zemkopības ministrijas apkopotā informācija pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem rāda, ka 2025. gada pirmajā pusgadā koka mēbeļu eksporta ieņēmumi bija 98,19 milj. eiro, kas ir par 4,5% jeb 4,24 milj. eiro vairāk, nekā tika iespēts analogā laikā 2024. gadā. Vislielākais eksporta pieaugums novērots uz Lielbritāniju par 19%, pieaugums arī uz Dāniju —par 6,5%, bet kritums uz Franciju. Tajā paša laikā sarucis koka mēbeļu imports no 42,35 milj. eiro 2024. gada pirmajā pusgadā līdz 36,78 milj. eiro analogā laikā šogad.

Tirgus spogulis

“Ārējās tirdzniecības dati mēbeļu sektorā rāda iepriecinošu ainu — eksportā kaut neliels, bet tomēr pieaugums, bet importā kritums, kas varētu nozīmēt, ka ārvalstu ražojumi Latvijas tirgū aizstāti ar pašmāju ražojumiem, taču tam ir vēl kāda nianse — sasaiste ar nekustamo īpašumu segmentu, remontiem,” analizē asociācijas Latvijas Mēbeles prezidents un mēbeļu ražošanas un tirdzniecības SIA Marks M valdes priekšsēdētājs Juris Griķis. Viņš atgādina, ka Latvijā lielāko mēbeļu ražotāju galvenais noieta tirgus ir ārzemes un tur notiekošais atspoguļojas arī šo uzņēmumu finansiālās darbības rādītājos, to finansiālajā veselībā, arī nodarbinātībā un samaksāto nodokļu apmēros. “Uzņēmēji cītīgi strādā, un arī ārvalstu tirgos notiek pārmaiņas, piemēram, Skandināvija mostas, jo šo valstu tirgos tāda vājuma, kāds tika novērots pērn, šogad vairs nav,” norāda J. Griķis. Viņš gan atzīst, ka Vācijā joprojām ir sava veida sastingums. “Ir tādi tirgi, piemēram, Kazahstāna, Uzbekistāna, kuros realizācijas pieaugums ir ap 20% un kopējais mēbeļu importa apjoms ap 500 milj. eiro, kas tikai vedina uzņēmējus meklēt iespējas, kā ar savām precēm iekļūt šajos strauji augošajos tirgos,” tā J. Griķis. Viņš atzīst, ka ir tirgi, kuros ir liels pieprasījums pēc luksusa klases mēbelēm.

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

Iedzīvotāji sākuši vairāk tērēt un piebremzēt ar uzkrājumu veidošanu, norāda banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka mazumtirdzniecības apgrozījums trešajā ceturksnī salīdzināmās cenās auga par 1,9% pret otro ceturksni, bet pārtikas mazumtirdzniecības reālais apgrozījums trešajā ceturksnī palielinājās.

Ilgākā periodā pārtikas tirdzniecība attīstās pieticīgāk nekā nepārtikas preču segments. Paula norāda, ka par tā iemesliem var izdarīt dažādus minējumus, piemēram, pārtikas tirdzniecības paplašināšanās ārpus tipiskajiem pārtikas veikaliem un lielveikaliem (piemēram, atsevišķās saimniecības preču un mājokļa preču tirdzniecības vietās) vai gatavo maltīšu pasūtīšana.

Savukārt nepārtikas segmentā augšupejoša reālā apgrozījuma dinamika vērojama gan tajos preču segmentos, kas nav, gan tajos, kas ir saistīti ar mājokļa aprīkojumu un remontu (to varētu minēt, piemēram, pēc mājokļa kreditēšanas pieauguma tendences). "Ļoti iespējams, ka motivāciju sparīgāk tērēt nekā turpināt palielināt uzkrājumus ietekmē negatīvas reālās depozītu likmes. Zināma artava trešā ceturkšņa mazumtirdzniecības uzplaukumā varētu būt "Eurobasket" rīkošanai Latvijā, taču ietekmi ir grūti nodalīt no citiem faktoriem," pauž Paula.

Veselības aprūpe, ekonomiskā drošība un labi apmaksāts darbs – tās ir trīs galvenās jomas, kurās Latvijas iedzīvotāji sagaida vislielākos uzlabojumus, atklāts profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY veiktajā Baltijas mēroga pētījumā*.

Rezultāti iezīmē kopīgu tendenci: sabiedrības rūpes galvenokārt ir saistītas ar fundamentālo drošību – spēju parūpēties par sevi un saviem tuviniekiem. Aptauja parāda, ka šo pamatvajadzību nodrošināšana ir izšķiroša, lai celtu iedzīvotāju apmierinātību ar dzīvi Latvijā.Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (66 %) uzskata, ka tieši veselības aprūpes pieejamība un kvalitāte ir joma, kurā nepieciešami vissteidzamākie uzlabojumi.

Līdzīga situācija vērojama arī kaimiņos – Lietuvā to norāda 69 %, bet Igaunijā 58 % aptaujāto.Diskusijas par valsts budžetu un nepieciešamību palielināt veselības aprūpes finansējumu atspoguļo sabiedrībā valdošo noskaņojumu. Iedzīvotāji skaidri norāda uz sistēmiskām problēmām – rindām pie ārstiem, ģimenes ārstu noslodzi un medikamentu pieejamību.

Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona "Top 500" lielāko un pelnošāko uzņēmumu reitingā iekļuvuši 39 uzņēmumi no Baltijas valstīm - pieci no Latvijas, deviņi no Igaunijas un 25 no Lietuvas, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ikgadējais pētījums par ekonomisko situāciju CAE reģionā.'

Latvija šogad ieņem pēdējo vietu gan Baltijas, gan CAE mērogā pēc reitingā pārstāvēto uzņēmumu skaita.

Vienlaikus "Coface" ekonomisti publicējuši arī 2026. gada iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozes, paredzot Latvijai 2,1% izaugsmi, kamēr Lietuvai un Igaunijai - attiecīgi 3,3% un 2,6%, tādējādi arī šajā rādītājā kaimiņvalstis apsteidz Latviju.

No Latvijas uzņēmumiem visaugstāko pozīciju - 175. vietu - ieņem elektrības ražotājs un tirgotājs AS "Latvenergo". Salīdzinot ar gadu iepriekš, uzņēmums reitingā nokritis par 24 pozīcijām, ko lielā mērā ietekmējis pērnā gada apgrozījuma un peļņas kritums - attiecīgi par 16% un 22%.

Reitingā pārstāvēti arī mazumtirgotāji SIA "Rimi Latvia" (287. vieta, kāpums par 13 pozīcijām), SIA "Maxima Latvija" (294. vieta, kāpums par astoņām pozīcijām) un informācijas tehnoloģiju (IT) produktu un sadzīves elektronikas izplatītājs AS "Elko Grupa" (309. vieta, par divām pozīcijām augstāk). No jauna reitingā šogad iekļuvusi AS "Air Baltic Corporation" (467. vieta), reitingā aizstājot degvielas ražotāju "Orlen Latvija".

Nodokļu īpatsvara pieaugums, rēķinot pret IKP, Latvijā 2024. gadā bijis otrs lielākais Eiropas Savienībā, liecina Eurostat dati.

Kopējā nodokļu un IKP attiecība, kas nozīmē nodokļu un neto sociālo iemaksu summu procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), Eiropas Savienībā (ES) 2024. gadā bija 40,4%, bet 2023. gadā tā bija 39,9%.

Nodokļu izaugsme apsteidz inflāciju

Absolūtos skaitļos 2024. gadā ieņēmumi no nodokļiem un sociālajām iemaksām ES palielinājās par 387 miljardiem eiro salīdzinājumā ar 2023. gadu, sasniedzot 7281 miljardu eiro. Ja veicam tiešu aprēķinu no absolūtajiem skaitļiem, nevis salīdzinām nodokļu īpatsvaru IKP procentos, tad procentuālais pieaugums gads pret gadu bijis 5,6%, savukārt inflācija Eiropas Savienībā 2024. gadā bija vien 2,6%. Proti, nodokļu pieaugums pret IKP par diviem procentpunktiem apsteidz inflāciju. Iepriekšējos gados ES valstu nodokļu ieņēmumus pamatīgi ietekmēja pandēmijas ierobežojumi.

Rail Baltica projekta nacionālais ieviesējs Igaunijā Rail Baltic Estonia ir izsludinājis būvniecības iepirkumu, kura ietvaros līdz 2028. gada beigām Rē (Rae) pašvaldībā, Harju apriņķī, tiks uzbūvēts Rail Baltica ritošā sastāva depo.

Objekts būs stratēģiski nozīmīga infrastruktūra, kurā tiks koncentrētas visas nākotnes ātrgaitas dzelzceļa ritošā sastāva apkopes, remonta un ekspluatācijas funkcijas Igaunijā. Sodevahes (Soodevahe) teritorijā plānotais apkopes un remonta centrs kļūs arī par lielāko ritošā sastāva depo Baltijā.

Iepirkums ietver gan detalizētā projekta izstrādi, gan depo ēkas un tās iekšējo apkalpošanas platformu būvniecību. Piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 2026. gada 10. marts, savukārt līgumu ar būvuzņēmēju plānots noslēgt līdz 2026. gada aprīļa beigām. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2028. gada beigām.Iepirkuma paredzamā vērtība ir 41 331 818 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Coca-Cola HBC Polija & Baltija 2025. gadā iesoļoja ar pārliecinošu attīstības tempu, ko noteica konsekventa stratēģijas īstenošana, nepārtrauktas investīcijas, portfeļa inovācijas un stabila līderība ilgtspējas jomā, nostiprinot uzņēmuma lomu kā nozīmīgam vairāk nekā 15 000 darbavietu nodrošinātājam visā reģionā. Tas ļāva uzņēmumam sekmīgi darboties gadā, kad Polijā ieviesa depozīta atgriešanas sistēmu un kad bija vērojama mainīga tirgus dinamika, vienlaikus saglabājot skaidru fokusu uz stratēģiskajām prioritātēm.

Intervijā Coca-Cola HBC Polija & Baltija ģenerāldirektore Ruža Tomiča-Fontana (Ruža Tomić-Fontana) atskatās uz zīmīgo 2025. gadu, kurā ikdienas biznesa aktivitātes tika īstenotas līdzsvarā ar vērienīgām pārmaiņām, tostarp depozīta sistēmas ieviešanu Polijā, Staniotki ražotnes paplašināšanu un citām.

Īsumā – kāds bija 2025. gads uzņēmumam, kas Polijas un Baltijas reģionā ir atbildīgs ne tikai par ražošanu, bet arī par dzērienu izplatīšanu?

Tas bija interesants, aizraujošs un mācību pilns gads. Gads, kurā mēs strādājām kā ierasts un sastapāmies arī ar jauniem apstākļiem gan Polijā, gan Baltijas valstīs. Mēs turpinājām pildīt savu solījumu būt par pilna spektra dzērienu partneri klientiem ar ļoti plašu 24/7 portfeli un saglabāt nozares līdera pozīciju ilgtspējas jomā. To apliecina mūsu spēcīgie rezultāti galvenajās kategorijās un progress ilgtspējas mērķu sasniegšanā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien otrajam lasījumam atbalstīja grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz publisko iepirkumu sistēmas strukturālo reformu.

Deputāti atbalstīja komisijas izveidoto priekšlikumu, ka Publisko iepirkumu likumu nepiemēros, ja pasūtītājs veic iepirkumu, kas saistīts ar normatīvos noteikto pārtikas preču un kritisko zāļu iedzīvotāju nodrošināšanai valsts apdraudējuma gadījumā rezervju izveidi, uzturēšanu un rotāciju, kā arī šādu rezervju un pirmās nepieciešamības nepārtikas preču iedzīvotāju nodrošināšanai valsts apdraudējuma gadījumā uzglabāšanu un loģistiku.

Tāpat komisija otrajam lasījumam daļēji atbalstīja deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikumu, pārveidojot to par komisijas priekšlikumu, ka no iepirkuma pretendentu loka izslēdz juridisko personu, ja tam ir pasludināts personas maksātnespējas process, ierosināts tiesiskās aizsardzības process vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, apturēta tās saimnieciskā darbība, vai tā tiek likvidēta.

Īstenojot Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projektu 99,5 miljonu eiro apmērā, gāzes sistēmas lietotājiem ir nodrošināta elastīga dabasgāzes iesūknēšanas un izņemšanas iespēja, proti, var iesūknēt gāzi ne tikai iesūknēšanas sezonā, bet arī tās izņemšanas laikā, kas palielina ne tikai Latvijas, bet visa Baltijas reģiona energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.marta žurnālā lasi:

DB analītika

Reālie azartspēļu nami zaudē virtuālajiem

Nodarbinātība

Darba ņēmēju skaits Latvijā atsācis augt

Lauksaimniecība

Vaiņodes bekons pēc cūku mēra

Aktuāli

Cēloņi slēpjas aplamā izglītībā

Mēbeļu ražošana

Izmanto mēbeļu tirgus atjaunošanos

Ražošana

ASNS Ingredient Latvijā īsteno nebijuša mēroga ambīciju

Siltumapgāde

Izmaksas pieaug, taču pagaidām neatspoguļojas tarifos

Mākslīgais intelekts – draugs vai drauds?

Runa ir par cilvēkiem, nevis tehnoloģijām. Kompānijas SAP inovāciju evaņģēlists Timo Eliots

Mēbeļu ražotāji Latvijā izmanto tirgus atdzīvošanos Dānijā, Zviedrijā un Lielbritānijā, kas rezultējas lielākos eksporta ienākumos, tomēr ģeopolitiskie notikumi saglabā nākotnes miglu.

Zemkopības ministrijas apkopotā informācija pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem liecina, ka 2025. gadā koka mēbeļu eksporta ieņēmumi bija 202,65 milj. eiro, kas ir par 6,7% jeb 12,67 milj. eiro vairāk, nekā tika iespēts analogā laikā 2024. gadā. Vislielākais eksporta pieaugums novērots uz Lielbritāniju – par 15%, pieaugums arī uz Dāniju – par 6,1%, bet kritums par 5,2% uz Franciju. Tajā pašā laikā sarucis koka mēbeļu imports no 88,55 milj. eiro 2024. gadā līdz 85,15 milj. eiro 2025. gadā, vislielāko kritumu rāda Itālija – par 47,1%.

Eksporta tirgus spogulis

Asociācijas Latvijas Mēbeles prezidents un mēbeļu ražošanas un tirdzniecības SIA Marks M valdes priekšsēdētājs Juris Griķis norāda, ka Latvijā lielāko mēbeļu ražotāju galvenais noieta tirgus ir ārzemes un tur notiekošais atspoguļojas arī šo uzņēmumu finansiālās darbības rādītājos, to finansiālajā veselībā, arī nodarbinātībā un samaksāto nodokļu apmēros.