Latvijas kapitāla tirgus attīstība jau daudzus gadus iestrēgusi “vāveres ritenī” – konferencēs, darba grupās, valdības dokumentos atkal un atkal tiek uzsvērts, ka tirgus ir jāattīsta, jāveicina vietējo investoru līdzdalība, jāvirza valsts un pašvaldību uzņēmumi uz biržu. Tomēr, pārāk reti esam nonākuši līdz praktiskiem lēmumiem un darbībām.
2026. gads ir brīdis, kad šo apburto loku beidzot varētu pārraut. Latvijas korporatīvo obligāciju tirgū pēdējo gadu laikā esam pieredzējuši pārliecinošu izaugsmi un virkni jaunu emitentu un ieguldītāju – tas ir spilgts apliecinājums tam, ka spējam darboties kapitāla tirgū, ja vien tiek dots starts. Tagad šis starts nepieciešams arī akciju tirgum.Pēdējā laikā kā reālākie kandidāti kotācijai tiek minēti trīs: SIA Rīgas namu pārvaldnieks, AS airBaltic un VAS Latvijas autoceļu uzturētājs. Šie trīs uzņēmumi kopā varētu radīt kritisko masu, kas Latvijas kapitāla tirgu no marginālas nišas pārvērstu par funkcionējošu ekonomikas izaugsmes instrumentu. Uzņēmumus vada augsti kvalificēti profesionāļi, kas kopā ar kapitāla tirgus ekspertiem ir spējīgi izveidot atraktīvu piedāvājumu investoriem, tajā pašā laikā iegūstot maksimālo iespējamo labumu saviem akcionāriem.
Rīgas namu pārvaldnieks kā publiskā sektora akciju kotēšanas “enkurs”
Pagājušajā gadā Rīgas dome sāka virzīt ideju par SIA Rīgas namu pārvaldnieks reorganizāciju akciju sabiedrībā un sākotnēju 51 % kotāciju biržā. Šobrīd diskusija pilsētas domē joprojām turpinās, pastāv vairākas alternatīvas, taču ir skaidrs – Rīgas namu pārvaldnieka nonākšana biržā ir reāls scenārijs. Arī pats uzņēmums jau ir norādījis, ka privātā kapitāla piesaiste palīdzētu uzlabot pārvaldību, caurskatāmību un reputāciju, kā arī dotu iespēju nodrošināt sabiedrības līdzdalību. Ar stabilu naudas plūsmu un plašu klientu loku Rīgas namu pārvaldnieks būtu būtisks kapitāla tirgus balsts – uzņēmums, ar kuru sākt Latvijas kapitāla tirgus lielo restartu. Taču diskusiju ir iezīmējis strīds par to, vai pašvaldībai jāatdod kontrole pār uzņēmumu? Baltijas labākā prakse rāda: Lietuvā un Igaunijā valsts un pašvaldības, kotējot uzņēmumus, konsekventi saglabā vairākumu (piemēram, Ignitis grupė, KN Energies, Tallinna Sadam, Tallinna Vesi), bet tirgus ieguvumi, tādi kā papildu kapitāls, labāka pārvaldība un caurskatāmība, joprojām iestājas. Rīgas namu pārvaldnieka gadījumā iespējams gan scenārijs, ka uzņēmuma vairākuma daļas paliek pašvaldības īpašumā, gan arī scenārijs, ka uzņēmums tiek pārdots pilnībā – jo tas faktiski darbojas brīvajā tirgū konkurences apstākļos un var lieliski eksistēt arī bez pašvaldības kā galvenā akcionāra. Vai pie šāda scenārija iedzīvotājiem mainītos tarifi, vai pakalpojumu kvalitāte pasliktinātos? Visticamāk nē, jo jau tagad uzņēmumums konkurē ar tādiem nozares spēlētājiem kā Civinity, Hagberg un citiem.
airBaltic – starptautiski nozīmīgākais Latvijas IPO stāsts
Kamēr Rīgas namu pārvaldnieks būtu simbolisks “enkurs” vietējā tirgū, airBaltic ir Latvijas iespēja parādīt sevi starptautiskajiem investoriem. airBaltic kotācija starptautiskā tirgū var nodrošināt Latvijas kapitāla tirgus starptautisku atpazīstamību, investoru interesi par Baltijas reģionu kopumā, pozitīvu fonu un sinerģiju ar citiem vietējiem publiskajiem piedāvājumiem, jaunu investoru segmenta ienākšanu, kas līdz šim Nasdaq Rīga biržā ir bijusi salīdzinoši vāji pārstāvēta.Lai gan airBaltic tuvākajā laikā varētu būt starptautiski pamanāmākais Latvijas publiskais piedāvājums, šī uzņēmuma kotēšana varētu būt sarežģīta, nepieciešamā investīciju apjoma un uzņēmuma finanšu stāvokļa dēļ. Uzņēmumam joprojām ir liels dārgu parādu apjoms, kas negatīvi ietekmē uzņēmuma rentabilitāti. Uzņēmuma jaunā vadītāja uzdevums būs nodrošināt operacionālo stabilitāti un uzņēmuma sagatavošanu nākamajai izaugsmes un transformācijas fāzei, kas būs kritiski svarīga uzņēmuma kapitāla struktūras sakārtošanai un virzīšanai uz sākotnējo publisko piedāvājumu.
Latvijas Autoceļu uzturētājs – nākamais kandidāts tirgus paplašināšanā
Arī Latvijas autoceļu uzturētājs ir labs kandidāts, lai kļūtu par pirmo jauno laiku publiski kotēto uzņēmumu, kas iepriekš bijis valsts kontrolē. Uzņēmuma profils – valsts kapitālsabiedrība, kas netiek finansēta no valsts budžeta, kas sniedz infrastruktūras pakalpojumus, ir stabili ieņēmumi un plaša sabiedriskā nozīme – padara to par loģisku kandidātu kapitāla tirgum. Latvijas autoceļu uzturētāja akciju kotācija nodrošinātu sabiedrības līdzdalību uzņēmumā, kas ikdienā ietekmē gandrīz visus valsts iedzīvotājus, caurskatāmību un investoru uzticības pieaugumu publiskā sektora pārvaldībai kopumā. Arī šis uzņēmums varētu būt ļoti piemērots vietējiem ieguldītājiem, kas vēlas gūt lielāku atdevi no saviem līdzekļiem.
Kāpēc 2026. gads ir īstais brīdis?
Pašreizējās valdības deklarācijā pirmo reizi konkrēti nostiprināts uzdevums kotēt valsts un pašvaldību uzņēmumus biržā, un tas tiek nepārtraukti atkārtots politiskajās prioritātēs un publiskajās debates. Ja to papildinām ar Baltijas kapitāla tirgus izaugsmi un vietējo uzņēmumu aktīvu darbību obligāciju segmentā, tad 2026. gads patiešām ir īstais brīdis.Ja šogad mēs spēsim virzīt uz priekšu vismaz vienu no iepriekš minētājiem projektiem, kapitāla tirgus būs izkustējies. Ja divus – būs vērā ņemams pavērsiens. Taču, ja visus trīs – Latvija beidzot būs izdarījusi to, ko mūsu kaimiņi paveica jau pirms vairāk nekā desmit gadiem.
Kapitāla tirgus nav pašmērķis, tas ir instruments, kas ļauj paātrināt investīcijas, sakārtot uzņēmumu pārvaldību un ļaut iedzīvotāju naudai pelnīt vairāk.2026. gadā mēs beidzot varētu iziet no diskusiju “vāveres riteņa”. Lēmēji pašvaldībā un ministrijās varētu saņemties un pāriet no vārdiem uz darbiem, ļaujot uzņēmumiem sākt sākotnējā publiskā piedāvājuma procesu, un neaizbildināties ar kārtējo vēlēšanu tuvošanos. Ja izdarīsim šo soli kvalitatīvi, nākamie emitenti vairs negaidīs politisku konsensu – viņi sekos tirgum.
