Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad desmit mēnešos izkrāpti kopumā 10,038 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) publiskotie dati.

Šogad desmit mēnešos īstenoti kopumā 5763 krāpšanas gadījumi un izkrāpti 10 037 620 eiro.

Tostarp konstatēti 3089 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 5 547 607 eiro. Tāpat konstatēti 2128 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 3 812 943 eiro, un 546 cita veida krāpšanas gadījumu, izkrāpjot 677 070 eiro.

Vienlaikus šogad desmit mēnešos novērsti 15 374 krāpšanas gadījumi par kopumā 11 195 481 eiro.

Tostarp šogad desmit mēnešos ir izdevies novērst 4512 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 5 163 746 eiro, 9947 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 5 200 554 eiro un 915 citus krāpšanas gadījumus par 831 181 eiro.

FNA aģentūrai LETA norāda, ka oktobrī bankas apturējušas gandrīz 470 telefonkrāpšanas mēģinājumu, pasargājot vairāk nekā 715 000 eiro. Vienlaikus novērsti investīciju krāpšanas mēģinājumi 756 000 eiro apmērā (1144 gadījumi) un cita veida krāpšanas gadījumi 102 000 eiro apmērā (99 gadījumi). Savukārt īstenoto telefonkrāpšanas gadījumu skaits bijis teju uz pusi mazāks - 236 gadījumi, kuros kopumā izkrāpti 520 000 eiro, savukārt investīciju un cita veida krāpšanas gadījumos izkrāpti 500 000 eiro.

Finanšu nozares asociācijas (FNA) dati par krāpšanas apjomiem četrās lielākajās bankās Latvijā liecina, ka krāpnieku aktivitāte nav mazinājusies. Tieši pretēji – vasarā viņi izmantojuši iedzīvotāju atslābuma brīžus savā labā.

Jūlijā bankām izdevies pasargāt klientu līdzekļus 1 598 950 eiro apmērā, novēršot 1999 krāpšanas mēģinājumus. Visbiežāk klientus izdevies pasargāt no investīciju krāpniekiem, taču lielākās naudas summas joprojām saistās ar telefonkrāpniekiem – šeit bankām izdevies nosargāt vairāk nekā 862 tūkstošus eiro. Diemžēl krāpniekiem izdevies izkrāpt naudas līdzekļus vairāk nekā viena miljona eiro apmērā jeb 1 306 431 eiro. Nemainīgi visvairāk ir telefonkrāpnieku upuri – jūlijā šādi izkrāpti vairāk nekā 797 tūkstoši eiro.

Finanšu nozare Latvijā turpina mērķtiecīgu cīņu pret dažāda veida finanšu krāpšanas shēmām. FNA dati liecina, ka šī gada pirmajos septiņos mēnešos bankām izdevies novērst būtiskus naudas zaudējumus – kopumā no krāpniekiem pasargāti vairāk nekā 7,2 milj. eiro, novēršot vairāk nekā 10 tūkstošus krāpšanas gadījumu. No tiem:

Daudzi cilvēki joprojām nenovērtē, cik lielu vērtību noziedzniekiem sniedz viņu personas un finanšu dati – sākot no sociālo tīklu pieslēgšanās datiem līdz bankas kartes datiem vai konta informācijai.

Kibernoziedzības melnajā tirgū personīgajai informācijai ir sava cena, un Latvijas iedzīvotāju maksājumu karšu cena melnajā tirgū sasniedz 16,99 ASV dolāru. Starptautiskās kiberdrošības uzņēmuma NordVPN analīzes dati liecina, ka melnajā tirgū tirgoto maksājumu karšu informācijas vidējā cena bieži vien nesasniedz pat 10 ASV dolāru, un vispieprasītākie ir Visa, Mastercard un American Express debetkaršu dati. Latvija uzņēmuma izveidotajā risku klasifikatorā norādīta kā vidēja riska valsts ar riska indeksu 0,5. Līdzīga situācija ir arī citās Baltijas valstīs – Lietuvā maksājuma karšu dati maksā ap 16,82 ASV dolāriem, savukārt Igaunijā indekss ir zemāks – 0,4, bet cena – 15,59 ASV dolāri. Melnais tirgus darbojas kā sava veida biznesa ekosistēma – ar naudas atmaksas garantijām un pat klientu apkalpošanu.

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad deviņos mēnešos izkrāpti kopumā 9,044 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) publiskotie dati.

2025. gada deviņos mēnešos īstenoti kopumā 5247 krāpšanas gadījumi un izkrāpti 9 043 506 eiro.

Tostarp konstatēti 2853 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 5 026 074 eiro. Tāpat konstatēti 1914 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 3 374 998 eiro, un 480 cita veida krāpšanas gadījumu, izkrāpjot 642 434 eiro.

Vienlaikus šogad deviņos mēnešos novērsti 13 663 krāpšanas gadījumi par kopumā 9 620 930 eiro.

Tostarp šogad deviņos mēnešos ir izdevies novērst 4044 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 4 447 993 eiro, 8803 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 4 444 277 eiro un 816 citus krāpšanas gadījumus par 728 660 eiro.

FNA aģentūrai LETA norāda, ka septembrī telefonkrāpšanas gadījumos no viena cietušā noziedznieki izkrāpuši vidēji apmēram 1775 eiro. Kopumā summas svārstās no dažiem desmitiem līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro. Piemēram, Latgalē kāds iedzīvotājs saņēmis viltus īsziņu Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) vārdā no adreses "www.ecsdd", kurā bija brīdinājums par neapmaksātu sodu. Noticot krāpniekiem un apstiprinot maksājumus, iedzīvotājs zaudējis 9000 eiro.

Lai vēl efektīvāk aizsargātu lietotājus no datu izkrāpšanas mēģinājumiem, no 11. novembra eParaksts mobile lietošanā tiks ieviests papildu drošības solis.Turpmāk, apliecinot e-Identitāti ar eParaksts mobile dažādās interneta vietnēs, interneta pārlūkprogrammā būs jāievada unikāls trīsciparu kods, kas attēlosies eParaksts mobile lietotnē.

Drošības funkcija būs iespējota portālā eParaksts.lv, programmā eParakstītājs 3.0, gan citās interneta vietnēs, kur pieejama e-Identitātes apliecināšana ar eParaksts mobile. Šis kods būs jāievada tikai pirmo reizi, kad tiek izmantota konkrētā pārlūkprogramma datorā vai planšetdatorā un turpmāk pieslēgšanās pārlūkprogramma notiks ierastajā kārtībā bez papildu koda ievades. Ja dokumentu parakstīšanu vai autentifikāciju portālos un sistēmās persona veic no viedtālruņa, trīsciparu koda ievade nebūs nepieciešama.

Programmā eParakstītājs 3.0 trīsciparu koda ievade būs jāveic katru reizi, parakstot dokumentus ar eParaksts mobile.Drošība funkcija palīdzēs novērst situācijas, kurās krāpnieki, ievadot nejauši izvēlētus lietotāja numurus, varētu mēģināt panākt, ka lietotājs neapdomīgi apstiprina e-Identitāti savā telefonā. Ieviešot šīs izmaiņas, e-Identitātes apliecināšanu varēs veikt tikai pats lietotājs, kurš savā eParaksts mobile lietotnē saņems trīsciparu kodu un ievadīs to pārlūkprogrammā.

Digitālās krāpniecības apjoms Latvijā turpina strauji pieaugt, un kibernoziedznieku metodes kļūst arvien sarežģītākas un psiholoģiski agresīvākas. Lai stiprinātu iedzīvotāju aizsardzību pret kibernoziegumiem, elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” no 2026. gada 1. janvāra pirmais nozarē ievieš jaunu drošības un atbalsta pakalpojumu standartu “Bite Pamatkomplekts” ar iekļautu kiberkrāpniecības apdrošināšanu visiem uzņēmuma privātpersonu klientiem. “Tehnoloģijas vien nespēj apturēt kibernoziedznieku psiholoģiskās manipulācijas,” norāda “Bite Latvija” ģenerāldirektors Mindaugas Rakauskas. “Tāpēc mēs ieviešam jaunu pakalpojumu standartu, kas sniedz plašāku aizsardzību iedzīvotājiem pret kiberkrāpniecības riskiem.”

Finanšu nozares asociācijas aktuālie dati rāda, šī gada pirmajos deviņos mēnešos četru lielāko banku klientiem fiksēti vairāk nekā 19 tūkstoši krāpšanas gadījumu, kuru kopējā summa sasniedz teju 19 miljonus eiro. Īpaši satraucoši – gandrīz puse no tiem ir telefonkrāpšanas. Visizplatītākie uzbrukumi joprojām ir pikšķerēšanas e-pasti, viltoti zvani, smikšķerēšanas īsziņas, krāpnieciskas saites valsts institūciju, policijas un banku vārdā, kā arī viltus interneta veikali.

Līdz ar to no 2026. gada 1. janvāra “Bite Latvija” visiem privātpersonu klientiem bez papildu līgumiem nodrošinās kiberkrāpniecības aizsardzību līdz 1000 EUR gadā. Kiberkrāpniecības apdrošināšana būs viens no “Bite Pamatkomplekts” ietilpstošajiem drošības pakalpojumiem.

Šī gada janvārī finanšu iestādēm Latvijā izdevies novērst četras reizes vairāk krāpšanas mēģinājumu nekā krāpniekiem īstenot, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati.

Kopumā janvārī īstenoti 560 krāpšanas gadījumi, savukārt novērsts 2281 mēģinājums. Naudas izteiksmē novērsto krāpšanas gadījumu apmērs pārsniedz 2 miljonus eiro, kamēr iedzīvotājiem izkrāptā summa janvārī sasniedza 1 680 104 eiro.

Visvairāk krāpšanas gadījumu īstenoti, izmantojot telefonkrāpšanas metodes – apkrāpti 273 iedzīvotāji, kopumā izkrāpjot 631 857 eiro. Vienlaikus finanšu iestādēm izdevies novērst būtisku daļu šādu noziegumu, nosargājot vairāk nekā vienu miljonu eiro.

Augsta aktivitāte saglabājas arī investīciju krāpšanā – janvārī īstenoti 240 gadījumi, kuros izkrāpti 291 200 eiro, bet novērto mēģinājumu rezultātā pasargāti vairāk nekā 650 tūkstoši eiro.

Vienoti visā Eiropā 2025. gada 9. oktobrī spēkā stāsies prasība pirms maksājuma uzsākšanas maksājuma veicējam – finanšu iestādei – obligāti veikt maksājuma saņēmēja vārda vai nosaukuma un konta numura savstarpējās atbilstības pārbaudi (vārda un konta numura atbilstības pārbaude), informē Latvijas Bankā.

Vārda un konta numura atbilstības pārbaude ir papildu drošības elements ar mērķi nodrošināt, ka maksājuma veicējs pirms rīkojuma par maksājuma izpildi saņem informatīvu paziņojumu par vārda un konta numura atbilstības pārbaudes rezultātu, lai samazinātu krāpšanas un kļūdu risku. Process jānodrošina faktiski zibenīgi – ne vairāk kā piecu sekunžu laikā.

Uzrādītais pārbaudes rezultāts neietekmēs maksātāja tiesības nosūtīt maksājumu atbilstoši sākotnēji ievadītajai informācijai par saņēmēju. Lēmums veikt vai neveikt maksājumu neatbilstības gadījumā joprojām paliek paša maksātāja atbildībā.

Vārda un konta numura atbilstības pārbaude ir process, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāveic pirms maksājuma autorizēšanas no maksātāja puses. Tas ietver norādītā maksājuma saņēmēja bankas konta numura (IBAN) un vārda, nosaukuma vai cita identifikatora, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa maksātāja numura vai juridiskās personas identifikatora (LEI), atbilstības pārbaudi. Vārda un konta numura atbilstības pārbaude tiek veikta pirms katra maksājuma arī, ja vienam un tam pašam saņēmējam maksājumu nosūta vairākas reizes vai atkārto to kā parastu kredīta pārvedumu, ja zibmaksājums kāda iemesla dēļ iepriekš ir noraidīts. Vārda un konta numura atbilstības pārbaude netiks veikta gadījumos, kad maksātājs nav saņēmēja norādītājs (piemēram, saņēmēja konta numurs un vārds iegūts no tālruņa numuru un konta numuru reģistra).

“Tele2” investējis 50 000 eiro, lai stiprinātu klientu drošību digitālajos apkalpošanas kanālos. Turpmāk pieslēgšanās pašapkalpošanās portālam “MansTele2” un “Tele2” mobilajai lietotnei būs iespējama tikai ar Smart-ID, internetbanku vai eParakstu.

Līdz ar to tiks pārtraukta līdzšinējā iespēja piekļūt digitālajiem kanāliem, izmantojot “Tele2” numuru un paroli.

“Šīs izmaiņas veiktas, lai būtiski samazinātu krāpniecības riskus. Iepriekš krāpnieki mēdza uzdoties par “Tele2” darbiniekiem un telefonsarunu laikā mēģināja izvilināt klientu paroles vai atjaunošanas kodus, lai piekļūtu klientu datiem un tos izmantotu pretlikumīgās darbībās. Ar jaunajiem autentifikācijas risinājumiem šāda iespēja ir būtiski ierobežota,” skaidro “Tele2” digitālās nodaļas vadītāja Linda Velika.

Kā norāda “Tele2”, aptuveni trešdaļa klientu šobrīd tiek apkalpoti tikai digitālajā vidē – pašapkalpošanās portālā, mobilajā lietotnē un mājaslapā. Visbiežāk klienti digitāli veic rēķinu apmaksu – to dara jau gandrīz puse “Tele2” lietotāju –, kā arī pieslēdz televīzijas pakalpojumus un veic izmaiņas tarifu plānos.

Pēdējos gados līdzekļu apmērs, par kuru iesaldēšanu lemj Finanšu izlūkošanas dienests (FID), samazinās un šogad varētu veidot nedaudz vairāk kā vienu miljonu eiro, intervijā pauda FID priekšnieks Toms Platacis.

Ja Latvijā nemainīsies finanšu sektora dalībnieku skaits vai to darbības modeļi, iesaldēto līdzekļu apmēri turpmāk noteikti vairs nebūs tādi, kādi bija iepriekš, atzina Platacis, piebilstot, ka līdz šim visvairāk līdzekļi tika iesaldēts 2022. gadā.

"Ļoti būtisks faktors, kas, rodoties aizdomām, tiek vērtēts līdzekļu iesaldēšanas gadījumos, ir steidzamības elements. Iepriekš šo steidzamību radīja darbs ar likvidējamajām kredītiestādēm, kas naudas atmazgāšanas shēmās bija kontaktpunkts Latvijā. Ja līdzekļi netiktu iesaldēti, ļoti iespējams tie nekavējoties tiktu pārskaitīti uz trešajām valstīm, kur tiem nevarētu tikt klāt ne iespējamie cietušie, ne valsts iestādes. Šobrīd darbs ar likvidējamajām kredītiestādēm no FID puses praktiski ir pabeigts un līdz ar to fokuss ir uz vietējo noziedzību, kur steidzamības elements parādās reti," stāstīja Platacis.

Mēs dzīvojam neskaidros laikos, un tas pilnā mērā attiecas arī uz mazumtirdzniecības nozari. Eksperti prognozē, ka jau tā sarežģītajā ekonomiskajā vidē uzņēmumiem nāksies saskarties ar pieaugošām izmaksām un sarūkošām peļņas maržām. Taču šī ir tikai viena daļa no izaicinājumiem. Tirgotājiem ik dienu jāaizsargājas pret arvien sarežģītākiem krāpniecības riskiem, un šajā cīņā nereti cieš arī godprātīgi klienti, kļūstot par kļūdaini pozitīvu aizdomu upuriem.

Mūsdienās dažādu iemeslu dēļ aptuveni 15 % tiešsaistes maksājumu netiek pabeigti. Daļa darījumu izgāžas tehnisku iemeslu dēļ, daļa tiek pamatoti noraidīti kā krāpnieciski, taču ievērojama daļa tiek atteikta pārlieku stingru drošības filtru dēļ. Līdz zināmai robežai tas ir saprotams, jo aizdomīgi darījumi ir jābloķē, un cīņā pret krāpniecību neizbēgami var tikt noraidīti arī atsevišķi godīgi maksājumi. Tomēr ilgtermiņā šī situācija nav pieņemama, jo tā tieši ietekmē uzņēmumu ienākumus un klientu uzticību.

Krāpnieku bloķēšanas mērķis ir aizsargāt uzņēmumu no papildu izmaksām, reputācijas bojājumiem un zaudējumiem. Taču pastāvīgais risks atteikt maksājumu godīgam pircējam ir īpaši bīstams nozarei ar jau tā zemām peļņas maržām. Šis ir risks, kuru vairs nevar atļauties ignorēt, īpaši laikā, kad krāpnieki, izmantojot mākslīgo intelektu, izmanto arvien izsmalcinātākas metodes, bet tirgotājiem, savukārt, jāpaļaujas uz arvien stingrākām un sarežģītākām aizsardzības sistēmām.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” aizvadītajā gadā novērsis 163 miljonus apdraudējumu digitālā vidē. Kā rāda apkopotā informācija, krāpnieki īpaši aktīvi bijuši aizvadītā gada pēdējos trīs mēnešos, kad kopumā novērsti 68 miljoni apdraudējumu.

Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka galvenie draudu veidi digitālajā vidē gada laikā nav mainījušies – joprojām vislielākos riskus interneta lietotājiem rada dažādas ļaunatūras un pikšķerēšanas shēmas.

“Drošība digitālajā vidē un zvanu drošība ir viena no mūsu prioritātēm. Decembris bija rekordmēnesis, jo tajā tika novērsti 26,8 miljoni dažāda veida apdraudējumu mūsu klientiem digitālajā vidē. Gada pēdējā mēnesī īpaši strauji pieauga gadījumu skaits, kad tika bloķēta piekļuve inficētām mājaslapām – interneta vietnēm, kas ir īstas, taču uzlauztas un bīstamas apmeklētājiem. Šādu gadījumu skaits sasniedza aptuveni 2,5 miljonus,” stāsta “Tele2” drošības nodaļas vadītājs Aleksandrs Bogdanovs.

Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA) kategoriski iebilst pret praksi, kurā kiberdrošības incidentu rezultātā kriminālatbildība tiek vērsta pret IT administratoriem un programmētājiem, ja nav pierādāms ļaunprātīgs nodoms vai sodāma neuzmanība. Šāda pieeja apdraud ne tikai atsevišķus speciālistus, bet arī Latvijas spēju attīstīties kā digitālai valstij.

Jāatzīst, ka informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozare tikai tagad ir pievērsusi uzmanību absurdiem un līdz galam nenoregulētiem kriminālatbildības piemērošanas apstākļiem, kas ir noteikti Krimināllikuma 245.punktā. Neatkarīgi no nolūka un apstākļiem, ar IT sistēmu drošības pārvaldību saistītas personas var nonākt cietumā, ja tās ir pieļāvušas kļūdu noteikto procedūru ievērošanā. Sekām ir jābūt informācijas nolaupīšanai, iznīcināšanai vai bojāšanai. Diemžēl seku smagums un pārkāpuma ietekme nav vērtējamie apstākļi.

Latvijas tiesībsargājošo iestāžu rīcība ir šokējusi gan uzņēmumu vadītājus, gan valsts pārvaldes iestāžu un IKT jomas darbiniekus. Kā šādos apstākļos strādāt, ja ieslodzījuma risks un kriminālatbildība draud no katra stūra – kur pat uzņēmuma, valsts pārvaldes iestādes vai pašvaldības iekšējās darba kārtības noteikumu pārkāpums – nepieliekot atbilstošu ķeksīti informācijas sistēmā, aizmirstot nosūtīt e-pastu, laicīgi nepamanot uzdoto uzdevumu – draud ar cietumu.