252 tūkstoši ekonomiski aktīvo iedzīvotāju var zaudēt iespēju aizņemties pie licencētiem kredītdevējiem

2018. gada 15. augusts plkst. 15:38
Autors: Db.lv
Dalies ar šo rakstu

14. augusta Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde radīja iespaidu, ka tā domāta vairāk politiskajai labskanībai, nevis reālai nozares sakārtošanai, komentē 4finance Latvia izpilddirektors Gvido Endlers.

«Ja deputāti nespēj argumentēt savus priekšlikumus, jo tie balstās priekšvēlēšanu populismā nevis izpētē un ietekmē uz tautsaimniecību, viņi vienkārši rāda politiskos muskuļos. Rezultātā nenotiek inteliģenta diskusija, viedokļu uzklausīšana. Nozares asociācijai pat netika dota iespēja izstāstīt savus argumentus,» uzsver kompānijas pārstāvis.

Pēc viņa teiktā, no vienas puses varētu priecāties, ka valsts cenšas patēriņa kredītus padarīt pieejamākus plašākam patērētāju lokam, Latvijas Reģionu apvienībai piedāvājot kredīta dienas procentlikmi vien 0,07% apmērā. Ar zemākām likmēm ir vieglāk aizņemties. Līdzīgu situāciju jau pieredzējām pēc iepriekšējiem likuma grozījumiem 2016. gadā – patēriņa kreditēšana pieauga, jo kredīti kļuva lētāki.

Tomēr, pēc G. Endlera domām, šoreiz priekšvēlēšanu gaisotnē ir pāršauts pār strīpu viena vienkārša iemesla dēļ – gan bankas, gan distances kredītdevēji ar piedāvātajām likmēm šodien nestrādā un nespēs strādāt arī nākotnē. «Tik lēti finanšu līdzekļi faktiski nav pieejami, lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu, rūpīgi pārbaudīt maksātspēju un izpildītu normatīvo aktu un Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadlīniju prasības. Pie šādas likmes principā tiks iznīcināts patēriņa kreditēšanas tirgus. Centīgie politiķi panāks, ka nebanku sektorā paliks vien daži lielākie komersanti no ap 40 aizdevēju šobrīd, kas turpmāk valsts mākslīgi radītos apstākļos tieši konkurēs ar komercbanku pakalpojumiem,» viņš uzsver.

Tādējādi 252 132 Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kuru bruto alga pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gadā nepārsniedza 500 eiro mēnesī, zaudēs iespējas aizņemties naudu pie licencētiem un likumā regulētiem kredītdevējiem. Šie vairāk nekā 250 tūkstoši ir vesela trešā daļa no visiem Latvijā nodarbinātajiem cilvēkiem.

«Rodas jautājums, ar kādiem paņēmieniem un instrumentiem valsts nodrošinās alternatīvu aizņemšanās formu cilvēkiem, kuriem rodas neparedzētas īstermiņa vajadzības, kurām nav nepieciešams liels, ilgtermiņa aizdevums? Neviena banka šodien neizsniedz mazus aizdevumus uz īstiem termiņiem, turklāt nespēj ātri un kvalitatīvi izvērtēt patērētāju maksātspēju, lai aizdevumu izsniegtu nekavējoties. Distances kredītdevēji to spēj,» atgādina kompānijas izpilddirektors.

Līdzīga situācija, pēc viņa teiktā, ir arī ar Finanšu ministrijas priekšlikumiem par vienā maksājumā atgriežama aizdevuma summas ierobežojumu 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas un kredīta pagarināšanas skaita ierobežojumu līdz divām reizēm. Šie priekšlikumi ir atrauti no reālās tirgus situācijas un patērētāju pieprasījuma. Ierobežojot vienā maksājumā atgriežamos kredītus, nosakot, ka to summa nedrīkst pārsniegt 215 eiro, tiks veicināts pieprasījums pēc lielākiem kredītiem. Nekur Eiropā šādas normas, turklāt absolūti neizvērtētas un nepamatotas, neeksistē. Pieņemot grozījumus esošajā redakcijā cilvēki 300 eiro aizņemsies vairs ne uz 30 dienām, bet gan uz trīs mēnešiem, kā rezultātā kredīta izmaksas un izdevumi patērētājam tikai pieaugs.

«Mēs saprotam, ka tuvojas vēlēšanas, bet tādēļ nevajadzētu zaudēt lemtspēju par ekonomikai nozīmīgiem jautājumiem, kuri vēlētājiem būs svarīgi vēl ilgi pēc 6. oktobra,» uzsver G. Endlers.

LASI VĒL:

Atbalsta priekšlikumu aizdevumus līdz 30 dienām ar atmaksu vienā maksājumā limitēt līdz 50% no minimālās algas

ExpressCredit: Kādas tieši problēmas nozarē tiks atrisinātas, ja 30 dienu aizdevums drīkstēs būt līdz 215 eiro?

LAFPA: Patērētājs būs spiests aizņemties lielākas summas un uz garākiem termiņiem


Dalies ar šo rakstu