Radot priekšnosacījumus investīciju veicināšanai, ražošanas modernizācijai un jaunu darba vietu radīšanai, Latgales reģionā jau septīto gadu darbojas Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ). Latgales SEZ teritorijā strādājošie uzņēmēji kopš 2017. gada ir noslēguši 62 investīciju līgumus par vairāk nekā 67,7 milj. eiro ieguldījumu veikšanu. Šī nauda tiek virzīta uzņēmumu, tātad arī Latgales, attīstībai.

Šobrīd Latgales SEZ darbojas 28 uzņēmumi un ir radītas vismaz 350 jaunas darba vietas, bet līdz 2025. gadam, saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, kopumā tiks radītas vairāk nekā 600 jaunas darba vietas. Taču šiem rādītājiem laika gaitā ir tendence arvien pieaugt.

Uzņēmēju interese par Latgales SEZ apliecina, ka savulaik – 2017. gadā – valdība ir spērusi nozīmīgu un pareizu soli, atbalstot speciālās ekonomiskās zonas izveidošanu, jo šobrīd tas ir kļuvis par vienu no svarīgākajiem instrumentiem reģiona attīstības veicināšanā: investējot sava uzņēmuma attīstībā vai jaunu darba vietu radīšanā Latgalē, uzņēmums var saņemt 80% atlaidi ienākuma nodoklim un 80% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim. Savukārt, pašvaldība ar atsevišķa lēmuma palīdzību, papildus var nodrošināt vēl 20% atlaidi. Faktiski uzņēmēji var saņemt pat līdz 100% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim.

Pamatīgu brendu (zīmolu) diagnostikas un attīstības plānošanas metodi "Young & Rubicam BrandAsset Valuator" izstrādājis starptautiskais reklāmas aģentūru tīkls "Young & Rubicam Inc.". "BrandAsset Valuator" ir startējis 44 pasaules valstīs, globālais pētījums ir ievācis informāciju par 19 500 brendiem, kurus vērtējuši 350 000 respondentu. Pētījums norisinājies arī Latvijā. ""BrandAsset Valuator" ieviešana Latvijā notika gandrīz pusotru gadu, veicot pilotprojektus, lai pārbaudītu metodikas izmantošanu atsevišķās produktu un servisu kategorijās, adaptējot starptautiskā pētījuma anketu," atklāj reklāmas aģentūras "Young & Rubicam / garage 4x4 Riga" (SIA "Garage 4x4") klientu servisa direktors Ģirts Ozoliņš. Latvijā "BrandAsset Valuator" notestēja 268 brendus 50 kategorijās. Ģ.Ozoliņš atklāj, ka ļoti labi pastrādājusi tirgus pētījumu kompānija "TNS Baltic Data House", kas pēc "Young & Rubicam / garage 4x4 Riga" pasūtījuma veikusi pētījuma lauka darbu, atzīstot, ka "BrandAsset Valuator" anketa ir viena no apjomīgākajām pašaizpildamajām anketām "TNS Baltic Data House" pieredzē. Ar "Young & Rubicam BrandAsset Valuator" metodi brendi tiek vērtēti pēc vairāk nekā 70 dažādiem kritērijiem - brendu diferenciācija, atbilstība patērētājam, brenda vērtējums (cieņa), brenda izpratne un zināmība, brendu tēls, lietošana, lojalitāte, lietošanas nodomi. "Papildus tiek noskaidrota respondentu demogrāfija un vērtīborientācija, tādējādi "BrandAsset Valuator" ļauj savienot brendus ar patērētāja vērtīborientāciju," skaidro Ģirts Ozoliņš. "BrandAsset Valuator" ietvaros tiek izmantoti arī citi "Young & Rubicam" "darbarīki" - "Y&Rchetypes" (metode brendu personības fokusētai veidošanai un analīzei) un "4Cs" (auditorijas psihogrāfiska segmentācijas metode pēc cilvēku vērtībām un motivācijas). Par galveno "BrandAsset Valuator" trumpi tiek atzīts tā skatījums uz kopējo situāciju brendu pasaulē, t.i., iespēju salīdzināt konkrētu brendu ar visiem tirgū esošajiem, neatkarīgi no kategorijas. Ģirts Ozoliņš norāda, ka "BrandAsset Valuator" metodika ļauj izdarīt tālejošus secinājumus par brenda attīstības iespējām: - saprast un skaidrot brendu izaugsmi un vājināšanos; - saprast, kas nosaka brenda finansiālo veiksmi un kā to virzīt; - mērīt un vadīt brenda attīstību laikā; - mērīt brenda veselību un novērst iespējamās problēmas; - izstrādāt brenda vīziju un Brenda Ideju. Līdzīgi citiem brendu pētījumiem, "BrandAsset Valuator" Latvijā parādīja to, ka brendi no servisa kategorijām tiek vērtēti vājāk nekā brendi, aiz kuriem ir taustāmi produkti. Latvijas gadījumā interesants fakts esot tas, ka, piemēram, "Coca-Cola", kuru vairumā valstu respondenti vērtē kā sev ļoti atbilstošu brendu, Latvijā šajā vērtējumā atpaliek no "Iļģuciema kvasa" un "Pilskalna kvasa". "Piemēram, sporta apavu kategorija, iespējams, nelielo reklāmas apjomu dēļ Latvijā ir daudz vājāka nekā vairumā pasaules valstu," stāsta Ģ.Ozoliņš.

Aicinām iepazīt Latgali kā iespējamo reģionu jūsu biznesa izaugsmes paplašināšanai un jaunu iespēju akumulēšanai. Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) ir risinājums, lai ikviens uzņēmējs varētu izmantot mūsdienu ekonomikas priekšrocības un plānotie uzņēmuma izaugsmes procesi norisinātos maksimāli īsākos termiņos, ar iespējami efektīvāku valsts un pašvaldību atbalstu. Mēs piedāvājam izmantot jūsu biznesa attīstībai Latgales unikālo kodu: strauji pieaugošo jauno cilvēku skaitu, kas iegūst augstāko izglītību; tehnisko un augsto tehnoloģiju jomas speciālistu īpatsvaru aktīvā darbaspēka vidū; sabalansēto un labi integrēto transporta infrastruktūras tīklu; dzelzceļa satiksmes pieejamību un ātrgaitas optisko internetu. Tas nodrošinās auglīgu vidi plaša spektra uzņēmējdarbības izvietošanai, attīstībai un ražošanas bāzes izveidei.

Kas ir Latgales speciālā ekonomiskā zona?

Latgales SEZ uzņēmuma statuss un nodokļu atlaides, atbilstoši normatīvajam regulējumam, var tikt piešķirtas uzņēmumiem, kas reģistrēti un darbojas Latgales reģionā. Latgales SEZ pārvaldība notiek centralizēti ar Latgales plānošanas reģiona starpniecību.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas galvenā priekšrocība – uzņēmumu var atvērt un attīstīt jebkurā reģiona teritorijā, jo SEZ statuss Latgalē var tikt piešķirts neatkarīgi no tā atrašanās vietas un platības. Turklāt, lai kapitālsabiedrība varētu attīstīties, Latgales SEZ uzņēmējiem, sadalot uzņēmuma finanšu plūsmu, ir iespēja paplašināt savu darbību arī ārpus Latgales SEZ teritorijas. Savukārt citu reģionu uzņēmējiem – ienākt Latgales SEZ, nedibinot jaunu uzņēmumu.

Saeima galīgajā lasījumā ceturtdien atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto likumprojektu Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums, ar kuru ir paredzēts izveidot jaunu speciālo ekonomisko zonu (SEZ) Latgales reģionā. Par Latgales SEZ izveidošanu šodien nobalsoja 89 deputāti.

Latgales SEZ izveidošanas mērķis ir veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai.

«Ar Latgales SEZ izveidi tiek radīts papildu instruments, lai Latgale attīstītos līdzvērtīgi citiem Latvijas reģioniem, jo ikviena reģiona attīstība ir cieši saistīta ar uzņēmējdarbības vides attīstību Latvijā,» uzsver vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Likumprojekts nosaka, ka SEZ darbība ilgs līdz 2035. gada 31. decembrim un tās kopējā teritorija nepārsniegs 5% no Latgales reģiona platības.

Likumprojektā nav noteikta katras Latgales plānošanas reģionā ietilpstošās pašvaldības maksimālā teritorijas platība, kurai var tikt piešķirts SEZ statuss. Lai teritoriju platību noteikšanas process būtu elastīgs un spētu pielāgoties uzņēmējdarbības vides pieprasījumam, priekšlikumus par katrai Latgales plānošanas reģionā ietilpstošajai pašvaldībai nosakāmo teritorijas platību, kurai var tikt piešķirts SEZ statuss, sniegs Latgales plānošanas reģiona attīstības padome.

Par ieguldījumu Latgales reģiona izaugsmē un par godu Latvijas Valsts 90.gadadienai 16. novembrī Rēzeknes rajona padomē ar Latgales plānošanas reģiona (LPR) Atzinības rakstu tika apbalvoti 10 cilvēki, kuri savu ikdienas darbu veltījuši Latgales attīstībai un nostiprināšanai.

Atzinības rakstus saņēma:

SIA Latgales Lauksaimniecības zinātnes centrs direktore Veneranda Stramkale - par Austrumlatvijas lauku uzņēmēju, zemnieku darbības veicināšanu un lauksaimniecības produkcijas ražošanas attīstību.

Rēzeknes Latgales kultūras centra izdevniecības vadītājs, grāmatizdevējs, Rēzeknes Goda pilsonis Jānis Elksnis – par Latgales izdevniecības attīstību un latgaliešu valodas popularizēšanu.

SIA Rēzeknes slimnīca valdes priekšsēdētājs Jānis Jukna - par sasniegumiem Latgales reģiona attīstībā.

Ludzas Bērnu un jauniešu centra direktore Eleonora Obrumāne – par veiksmīgu un radošu darbu bērnu un jaunatnes pilsoniskajā audzināšanā, Latgales kultūrvēsturisko tradīciju saglabāšanu un attīstību.

Tūrisma klients pēdējo piecu gadu laikā ir mainījis ieradumus ceļojumu meklēšanā un komunikācijā. Vēl pirms pāris gadiem tūrists stiepa mājās ceļojumu katalogus un ceļvežus, lai izvēlētos savu atvaļinājuma galamērķi. Mūsdienu apstākļos liela daļa klientu un, jo sevišķi, ārzemnieki izmanto tieši interneta sakarus, lai iegūtu informāciju par atpūtas un izklaides iespējām. Rietumu sabiedrībā aizvien biežāk veidojas sava veida standarts, proti, ja uzņēmumam nav interneta mājas lapas, tad tas nav nopietns tūrisma piedāvātājs. Arī tūrisma komunikācijās ir notikusi sava veida revolūcija, jo lielākā daļa informācijas apmaiņas notiek tieši ar e-pasta starpniecību. Latvijas lauku tūrisma uzņēmēju lielākais vairums šajā informācijas apmaiņā nav spējīgi piedalīties un līdz ar to ievērojami zaudē konkurencē ar citu valstu uzņēmējiem. Piemēram, Latgalē ir tikai daži tūrisma uzņēmumi, kuriem ir sava interneta mājas lapa un e-pasta adrese. Tūrisma uzņēmumam ļoti lielu lomu spēlē komunikācijas iespēja ar potenciālo klientu, lai uz pieteikumu var nekavējoši atbildēt. Mūsdienu tūrists ir izlutināts un tas nevēlas apgrūtinošu, dārgu un lēnu komunikāciju, tāpēc e-pasts ir iekarojis plašu atzinību. Latgales reģiona attīstības aģentūra jau kopš 2000. gada sadarbībā ar Latgales tūrisma informācijas centriem aktīvi veicina lauku tūrisma iespēju popularizēšanu Latvijā. Kopš 2001. gada LRAA ir uzņēmusies vadošo lomu Latgales vienotā tūrisma stenda sagatavošanā un pārstāvniecībā BALTTOUR izstādes ietvaros, šogad Latgales stends saņēma 1. vietu izstādes rīkotāju konkursā par stenda oriģinalitāti un noformējumu. Pašlaik notiek gatavošanās nākošgad paredzētajai BALTTOUR-2005. 2003.-2004. gados ar PHARE pārrobežu programmas atbalstu tika īstenots projekts „Latgales reģiona tūrisma informācijas vadības modeļa izveidošana”. Šī projekta ietvaros ir izstrādāta shēma, kādā veidā notiek informācijas apmaiņa starp LRAA, Latgales TIC un uzņēmējiem ar mērķi Latgales viesiem nodrošināt visaktuālāko informāciju par tūrisma norisēm un pakalpojumiem Latgalē. Tā kā arvien vairāk potenciālo Latgales apmeklētāju kā efektīvāko informācijās ieguves līdzekli par ceļojuma mērķi izvēlas Internetu, tad LRAA izstrādāja un publicēja vienoto Latgales tūrisma informācijas portālu. Latgales tūrisma informācijas portāls darbojas kopš 2004. gada augusta un uzsāktais darbs tiek turpināts, saturiski pilnveidojot portālā atspoguļoto informāciju, aktualizējot datus par tūrisma uzņēmumu pakalpojumiem. Līdz 2005. gada janvārim ir paredzēts atklāt portāla versijas krievu un angļu valodās, kā arī ieviest rezervēšanas sistēmu, kas ļautu portāla apmeklētājiem lēti un ērti rezervēt nepieciešamos Latgales tūrisma pakalpojumus vienuviet. Taču neatrisināta problēma ir komunikācijas nodrošināšana starp klientu un tūrisma uzņēmēju, jo kā jau iepriekš minēts, tāda iespēja pastāv tikai nedaudziem uzņēmējiem. Lai meklētu alternatīvas problēmas risinājumam Latgales reģiona attīstības aģentūra un Eiropas Informācijas Centrs ar LR Zemkopības ministrijas atbalstu rīko semināru ciklu Latgalē, lai iepazīstinātu lauku tūrisma uzņēmējus ar jaunākajām tūrisma nozares tendencēm Latvijā un Eiropā, iepazīstinātu uzņēmējus ar Latgales tūrisma informācijas portālu un veidojamo rezervēšanas sistēmu, kā arī Eiropas Informācijas Centra darbību un sniegtajiem pakalpojumiem. Īpašs uzsvars semināros tiks liks uz komunikācijas nodrošināšanu tūrisma nozarē, izmantojot Lattelekom, Latvijas Mobilais Telefons un Tele-2 pakalpojumus. Aicina piedalīties semināros tūrisma un citu nozaru uzņēmējus, pašvaldību vadītājus un speciālistus, un visus, kuriem ir interese par interneta pieejamības iespējām Latgalē! 09.12., plkst. 11:00 – Balvu rajona padomē 14.12., plkst. 11:00 – Preiļu rajona padomē 15.12., plkst. 11:00 – Ludzas lauku tūrisma aģentūrā 16.12., plkst. 11:00 – Rēzeknes rajona padomē 17.12., plkst. 10:00 – Krāslavas rajona padomē 17.12., plkst. 14:00 – Daugavpils rajona padomē Dalība seminārā ir bezmaksas, tomēr vietu skaits ir pietiekami

Lai nodrošinātu pēctecību iepriekš īstenotajam pasākumiem Latgales reģiona attīstībai, valdība otrdien, 2015.gada 14.aprīlī akceptēja jaunu Rīcības plānu Latgales reģiona attīstībai 2015.-2017.gadam.

Rīcības plānā likts uzsvars uz uzņēmējdarbības aktivitātes palielināšanu Latgalē norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Kā viens no būtiskākajiem pasākumiem ir ieguldījums degradēto teritoriju revitalizācijā Latgales reģiona un Alūksnes novada pašvaldībās, šim mērķim piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu 52,24 miljonu eiro apmērā. Plānā tiek paredzēts paplašināt speciālo ekonomisko zonu uz citām Latgales reģiona pašvaldībām. Tāpat kā papildinošs atbalsts tiek paredzēti Norvēģijas finanšu instrumenta finansētie pasākumi, piemēram, Latgales uzņēmējdarbības centra darbība, granta konkursu Ideju kausa organizēšana u.c.

PKN Orlen tuvāko nedēļu laikā sola atklāt konkrētus plānus par ienākšanu Latvijas degvielas mazumtirdzniecībā.

Veicot Latvijas tirgus izpēti, PKN Orlen veikusi pārrunas ar vairākiem Latvijas degvielas tirgotājiem, visticamāk, apspriežot to iespējamo iegādi, uzzināja Db. "Mēs arvien vēl esam ieinteresēti Latvijas tirgū, taču detalizētāka informācija tiks publiskota dažu nedēļu laikā," Db paskaidroja PKN Orlen preses pārstāvis Davids Pekažs (Dawid Piekarz). Savukārt vairāki Latvijas degvielas tirgus dalībnieki pieļauj, ka Orlen uz Latviju nenāks.

Atklās kārtis

Baltijas valstīs vienīgā naftas pārstrādes kompleksa Mažeiķu nafta īpašnieks PKN Orlen savus plānus par ienākšanu Latvijas degvielas mazumtirdzniecībā līdz šim nav slēpis, bet nav arī konkretizējis. Grupas stratēģijā 2007. - 2012. gadam minēts, ka līdz 2012. gadam paredzēts sasniegt vismaz 20% līdzdalību Baltijas valstu tirgos. PKN Orlen vadītāja vietnieks Voicehs Heidels (Wojciech Heydel) iepriekš (Db, 10.09.2007.) aģentūrai Reuters norādīja, ka Lietuvas un Latvijas degvielas mazumtirdzniecības tirgū plāno iegūt 10 - 15%. Nedz Latvijas tirgus iekarošanai atvēlēto naudas summu, nedz Latvijā plānoto DUS skaitu D. Pekažs joprojām atklāt nevēlējās, norādot, ka uz šiem un citiem jautājumiem atbildes taps zināmas šā gada novembra sākumā, kad paredzēts publiskot visas PKN Orlen stratēģijas detaļas, tostarp arī plānus attiecībā uz Baltijas valstīm. "Pašlaik mēs gatavojamies aktualizēt mūsu stratēģiju saskaņā ar atsevišķu tirgus segmentu," atzīmēja D. Pekažs.

Lai Latgalē un Latvijā veiksmīgi attīstītos uzņēmējdarbība, lai vairotos veiksmes stāstu skaits, jaunā paaudze uzņēmējdarbībai jāsāk gatavot jau no «autiņiem», - apkopojot tikšanos ar Latgales skolu jauniešiem rezultātus, secinājuši Latgales uzņēmējdarbības centra un Latgales plānošanas reģiona (LPR) vadības pārstāvji.

«Bērnudārzos tas darāms caur spēlēm un rotaļām, skolās - vienkāršā un visiem saprotamā veidā sniedzot jauniešiem informāciju par uzņēmējdarbības pamata lietām, līdzīgi kā tas ir daudzās attīstītajās vecās Eiropas valstīs,» šādu pārliecību Latgales uzņēmējdarbības centra organizētajā noslēguma pasākumā pauda Latgales plānošanas reģiona (LPR) administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne.

Ar jauniešiem ir jāstrādā, viņi ir jāiepazīstina ar uzņēmējdarbības veiksmes stāstiem, jādod iespēja apmeklēt šos uzņēmumus un iepazīties ar to darbību, lai jaunieši reālajā dzīvē redzētu, kā notiek ražošana, produkcijas eksports un viss pārējais. Tā viņus var ieinteresēt pievērsties uzņēmējdarbībai.

Augsto tehnoloģiju uzņēmums SIA "Pulsar Optics" investīciju projektu īstenošanai Latgales Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) teritorijā plāno ieguldīt 5,1 miljonu eiro, informē Latgales SEZ pārstāvji.

SIA "Pulsar Optics" ir Lietuvas augsto tehnoloģiju kompānijas "Yukon Advanced Optics Worldwide"' meitas uzņēmums, kurš kopš 2021.gada Daugavpilī ražo termovizuālo, digitālo nakts un dienas redzamības optisko aprīkojumu civilajām vajadzībām, gatavo produkciju eksportējot galvenokārt uz Eiropu, Lielbritāniju un ASV.

SIA “Pulsar Optics” investīciju projektu īstenošanai Latgales SEZ teritorijā plāno veikt ieguldījumus 5,1 milj. eiro apmērā, kopumā Daugavpilī radot 112 jaunas darba vietas. Tiks realizēti divi ieguldījumu projekti: ražošanas iekārtu iegādei un telpu pielāgošanai plastmasas liešanas un mehāniskās apstrādes ražošanas vajadzībām 2,03 milj. eiro apmērā, kā arī uzņēmuma darbības paplašināšanai jaunu darba vietu izveidē, paredzot saņemt Latgales SEZ kapitālsabiedrībām likumā paredzētos nodokļu atvieglojumus par sākotnējo ieguldījumu rezultātā radītajām jaunizveidotajām darba vietām 2,8 milj.eiro apmērā.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas statusā pašlaik strādā tikai viens uzņēmums SIA Varpa, tuvākajā laikā varētu pievienoties vēl trīs uzņēmumi, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš 2017. gada savu darbību uzsākusi Latgales speciālā ekonomiskā zona. Attiecīgais likums Saeimā tika pieņems jau pērn maijā. DB jau vēstīja, ka investoru piesaistei Latgalē izmantos speciālo ekonomisko zonu un tās labumus, bet pagaidām par ieguldītāju «rindām» runāt nevar, kaut arī ir pirmie pionieri, kuru darbība varētu kalpot kā savdabīga reklama – pozitīvais piemērs – citiem. Latvijā pašlaik darbojas speciālā ekonomiskā zona Rēzeknē (tajā darbojas 18 uzņēmumi) un Liepājā (41 uzņēmums). Latgales SEZ ir jaunākais šāds veidojums. Atšķirībā no citiem SEZ, Latgales reģiona pašvaldībām nav noteikta katras maksimālā teritorija un platība, kurai var tikt piešķirts SEZ statuss, Kopumā Latgales SEZ teritorija var būt līdz 72 735 ha jeb 5% no reģiona kopējās platības. Latgales SEZ darbības termiņš paredzēts līdz 2035. gada 31. decembrim. Uzņēmumiem, kas vēlas pretendēt uz tiešo nodokļu atvieglojumiem, proti, uzņēmuma ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm (līdz 80%) ir jāslēdz attiecīgs līgums ar Latgales SEZ.

Nacionālās programmas Mūžizglītības stratēģijas izstrāde un ieviešana projekta Latgales reģiona mūžizglītības atbalsta sistēmas veidošana un kapacitātes stiprināšana ietvaros Latgales reģiona attīstības aģentūra, sadarbībā ar SIA Konsultanti šī gada laikā Latgalē veica divus pētījumus: Darba devēju vajadzību izpēte personālpolitikas un darba tirgus politikas jautājumos un Iedzīvotāju apmācību vajadzību un iespēju izpēte, biznesa portālu Db.lv informēja projekta vadītāja Sarmīte Teivāne.

Šis projekts vērsts uz izglītības kvalitātes un tās pieejamības palielināšanu un tālākizglītības iespēju paplašināšanu Latgales reģionā, un abu pētījumu mērķis bija noskaidrot nepieciešamo pamata informāciju mūžizglītības un cilvēkresursu attīstības plāna izstrādei.

Abi pētījumi bāzējās uz aptaujām, kas tika veikti visos Latgales rajonos un divās lielākajās pilsētās - Daugavpilī un Rēzeknē, aptverot iedzīvotājus vecumā no 15-75 gadiem. "Iegūtie dati gan deva jaunas atziņas par situāciju Latgalē, gan arī savā ziņā apstiprināja jau iepriekš nojausto", apliecina SIA Konsultanti eksperte Ināra Stalidzāne.

Vairāk nekā trešā daļa - 34,6 % aptaujāto pētījumā Iedzīvotāju apmācību vajadzību un iespēju izpēte atzina, ka ir gatavi pārkvalificēties, ja vien būtu tāda iespēja vai nu lai atrastu labāk apmaksātu darbu, labāku darbu vai darbu vispār. Tas nozīmē, ka pašreizējā kvalifikācija salīdzinoši lielai Latgales iedzīvotāju daļai neatbilst darba tirgus pieprasījuma reģionā.

Lai sekmētu Latgales tūrisma attīstību un piesaistītu arvien vairāk apmeklētāju, ir izstrādāts un pašlaik tiek realizēts projekts «Kulināro pakalpojumu tīkla pilnveidošana Latgalē, pamatojoties uz Kulinārā mantojuma koncepciju». Projekta mērķis ir uzlabot kulinārijas servisu Latgalē, sekmēt gastronomiskā tūrisma attīstību, kā arī palielināt esošo biznesa potenciālu kulinārijas sektorā un pilnveidot pārrobežu sadarbību ēdināšanas pakalpojumu sektorā. Projekta vadītāja Ilze Stabulniece uzskata, ka Kulinārā mantojuma koncepcijas ieviešana Latgales reģionā nodrošinās ēdināšanas pakalpojumu kvalitātes uzlabošanos, sekmēs ekonomisko attīstību projektā iesaistītajos rajonos un palielinās nodarbināto skaitu. Projekts noslēgsies nākamā gada augustā. Projekta kopējais budžets ir 165 515 eiro, tas tiek finansēts Phare 2001 Pārrobežu sadarbības Baltijas jūras reģionā programma ietvaros. Projektā piedalās Eiroreģiona Ezeru zeme Latvijas birojs (piedalās Daugavpils pilsētas dome un rajona padome, Preiļu rajona padome, Rēzeknes pilsētas dome, Krāslavas rajona padome), bet sadarbības partneri ir Ludzas rajona padome un Daugavpils tirdzniecības skola, kā arī Utenas apgabala administrācija. Projekta ietvaros tiks savāktas un apkopotas Latgales tradicionālo ēdienu receptes un izstrādāta Latgales ēdienkarte, kā arī izdota Latgales recepšu grāmata latviešu, krievu un angļu valodās (tiks izplatīta ar tūrisma informācijas centru starpniecību). Savukārt izstrādātā Latgales ēdienkarte kalpos par pamatu gastronomiskā tūrisma veicināšanai un īpašu gastronomisko maršrutu izstrādei Latgalē. Tiks izstrādāta gan Latgales ēdienkarte, kas būs vienāda visā Latgalē, un arī Kulinārā mantojuma ēdieni, kas būs atšķirīgi katrā ēdināšanas uzņēmumā. Gardēžu tūrisms veicinātu arī Latgales lauku atlabšanu, jo Kulinārā mantojuma koncepcija pieprasa, lai ēdienu būtu gatavoti no vietējiem produktiem. Projekta ietvaros ir plānots piedalīties arī tūrisma izstādēs Latvijā, Lietuvā un Vācijā, līdz ar to prezentējot jauno Latgales tūrisma produktu. Projektā iesaistītie Latgales reģiona 25 ēdināšanas un pārtikas produktus ražojošie uzņēmumi un 7 arodvidusskolas tiks apgādātas ar Latgales tradicionālajiem galda klāšanas piederumiem — māla traukiem un linu galdautiem. Paredzēts arī apmācīt gan arodskolu audzēkņus, gan arī kulinārijas nozarē strādājošo uzņēmumu speciālistus —apgūst latgaliešu ēdienu gatavošanu, galda klāšanas kultūru, Latgales tradīcijas un ēdienkarti. Pieredzes apmaiņai ir plānoti arī braucieni uz Lietuvu un Zviedriju, lai iepazītos ar līdzīgi strādājošīem uzņēmumiem, kas piedāvā reģionālos ēdienus. Projekta ietvaros tiks iegādātas arī jaunas virtuves iekārtas Daugavpils tirdzniecības skolai, kurā apmāca arī ēdināšanas uzņēmumu darbiniekus.

Pirmo reizi Latvijas tūrisma vēsturē tiek uzsākta novada reklāmas kampaņa, kuras mērķis ir veicināt tūrisma atpazīstamību Latgales reģionā. Mārketinga aktivitātes organizē Eiropas reģionālais tūrisma institūts, (Eiropa.lv) Latgales reģiona attīstības aģentūras (Latgale.lv) uzdevumā. Kampaņas budžeta pamatsumma ir 4 930 eiro, kuras ietvaros tika sagatavoti četru veidu radioreklāmas, dažāda veida reklāmkarodziņi interneta medijiem, kā arī Latgales tūrisma logo un moto “Vasals Latgolā!”. Mērķa auditorijas sasniegšanai tiks izmantoti sekojoši plašas saziņas līdzekļi: radio SWH (10.08-12.08.2004), Latvijas radio 2 (6.09-19.09.2004), populārākais ziņu portāls internetā Delfi.lv, laikraksta Dienas bizness portāls Db.lv un citi mediji. Kopš pagājušās ceturtdienas, 6.08.2004, Latgale ir ieguvusi jauna dizaina portālu www.latgale.lv, kurš ir viens no modernākajiem portāliem Latvijas tūrisma biznesā. Tas iemieso jaunus tehnoloģiskus risinājumus, kuri jau tuvākajā laikā radīs novada tūrismam izcilas priekšrocības informācijas apkalpošanā un klientu piesaistē. Portāls tapis projekta "Latgales reģiona tūrisma informācijas vadības modeļa izveidošana" ietvaros, kuru finansē Phare 2001 CBC programma. Latgales tūrisma asociācija kopā ar tūrisma informācijas centriem strādā pie informācijas datu aktualizācijas. Reklāmas kampaņa tiek balstīta uz Latgales informatīvo portālu www.latgale.lv un reģiona tūrisma informatīvo telefonu 7118118 sadarbībā ar Lattelekom! Latgales tūrisms šajā gadā ir ieguvis daudzus jaunus draugus, jo piedāvājuma kvalitāte ir krietni uzlabojusies un naktsmītņu saimnieki ziņo par veiksmīgu biznesu vasaras mēnešos. Zilo ezeru zeme piedāvā ceļotājiem Latgalei raksturīgo amatniecību, aktīvo atpūtu un sakrālo tūrismu. Tie ir trīs galvenie Latgales tūrisma industrijas pamatvirzieni, kuru attīstībai arī nākotnē tiks piesaistīti ievērojami līdzekļi. Būtiska loma Latgales tūrismā ir Aglonai (Aglyunai), kur ik gadu pulcējas vairāki simti tūkstoši svētceļnieku. Par godu Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem, kuri ik gadu norisinās gada 33. nedēļā (14.-15.08.), Latgales tūrisms jau otro gadu strādā pie projekta “33. nedēļa”. Ar šo produktu Latgale cer piesaistīt ceļotāju mērķa auditoriju, kura vēlas pavadīt garākas brīvdienas, nevis tikai nedēļas nogali. Latgalei, līdzīgi kā citu novadu tūrismam, visdrīzākā laikā ir nepieciešamas būtiskas investīcijas no valsts puses lielceļu un telekomunikāciju infrastruktūrā, lai straujā tūrisma attīstība reģionā netiktu mākslīgi bremzēta. Satiksmes ministrijai būtu jāstrādā pie plāna, kurš paredzētu, ka Rīgu no jebkuras Latvijas apdzīvotās vietas var sasniegt 2 ½ stundu laikā. Latgales tūrismam ir lielas iespējas jau tuvākajā nākotnē kļūt par vienu no interesantākajiem ceļojumu reģioniem Latvijā, jo šis reģions pēc savas kultūras un mentalitātes ir kā valsts valstī, līdzīgi kā Bavārija Vācijā vai arī Katalonija Spānijā.

Latgales reģiona attīstības aģentūra izdeva krāsainu brošūru «Latgales daba», kura mērķis ir popularizēt reģionu, iepazīstinot interesentus ar Latgales ainavām un dabas vērtībām. Brošūra «Latgales daba» sniedz informāciju par interesantākajām un savdabīgākajām dabas teritorijām, putnu novērošanas vietām un dabas pieminekļiem Latgalē. Par katru objektu ir sniegts gan apraksts, gan informācija par tūrisma iespējām. Brošūra ir izdota latviešu un angļu valodās, bet piejama tā ir Latgales reģiona TIC. Brošūru «Latgales daba» Latgales reģiona attīstības aģentūra izdeva sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu, Latgales tūrisma informācijas centru speciālistiem un Latvijas Ornitologu biedrību. Tā ir pirmā no piecām brošūrām par Latgales reģionam raksturīgāko: Latgales dabu, podniecību un etnogrāfiju, vēsturi, reģiona cilvēkiem un ekonomiku. Jāatzīmē, ka projekta «Apceļo Latgali ar IT» ietvaros ir iznākusi Latgales tūrisma maršrutu karte un papildināta brošūra tūrisma maršrutu karte un papildināta brošūra «Apceļo Latgali». Turklāt, papildus informāciju par tūrismu var saņemt apmeklējot interneta mājas lapu www.latgale.lv .

Atbilstoši Rīcības plānam Latgales reģiona attīstībai 2015-2016. gadā, valdība otrdien, 2015. gada 15. decembrī, atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto likumprojektu Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums, ar kuru ir paredzēts izveidot Latgales speciālo ekonomisko zonu Latgales reģionā.

Likumprojekts nosaka, ka speciālās ekonomiskās zonas teritorijas lielums nevarēs pārsniegt 5% no Latgales reģiona platības. Ministru kabinetam ir deleģētas tiesības noteikt teritoriju sarakstu Latgales reģionā, uz kurām attieksies speciālās ekonomiskās zonas statuss.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveidošanas mērķis ir veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai.

«Speciālās ekonomiskās zonas izveidošana ir ļoti būtisks priekšnosacījums tam, lai Latgales reģiona attīstība Latvijā notiktu ne tikai uz papīra, bet arī realitātē. Sagaidām, ka labvēlīga attieksme pret biznesa vidi šajā vietā radīs darba vietas vietējās pašvaldībās. Tas, savukārt, nozīmē nomaksātus nodokļus un ekonomikas attīstību,» sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Rīga, 20.03.2007. Ceļu būves un rekonstrukcijas uzņēmums Latgales Ceļdaris 2006. gadā sasniedzis 2,7 miljonus latu lielu apgrozījumu, kas ir divas reizes vairāk nekā 2005. gadā.

Pērn uzņēmuma projektu finansiālais apjoms sasniedza 3,5 miljonus latu, 2005. gadā tas bija 1,5 miljoni latu. Tiek prognozēts, ka 2007. gadā darbu apjoms varētu sasniegt 4 miljonus latu. Arī turpmāk uzņēmums plāno nostiprināt savas pozīcijas Latgales reģionā, palielināt darbības jaudu un ceļu būves tehnikas parku, kā arī apgūt jaunākās nozarē izmantojamās tehnoloģijas. 2006. gadā jaunu tehnoloģiju ieviešanā asfaltbetona ražotnē un ceļa būves iekārtu iegādē tika investēti vairāk nekā 150 tūkstoši latu. Šogad investīciju apjomu plānots divkāršot, veicot rūpnīcas rekonstrukciju un paplašinot iekārtu klāstu. Latgales Ceļdaris mātes uzņēmums, Lietuvas ceļu būves gigants Paņevežio Keliai 2007. gadā plāno ieguldīt 250 tūkstošus latu bituma krātuves un rūpnīcas rekonstrukcijā.

Pagājušā 2002. gada brenda titulu ieguvis meklēšanas pakalpojumu sniedzējs Google, kuram cieši seko informācijas tehnoloģiju kompānija Apple. Pērn lielākā daļa datoru īpašnieku, sakot «internets», domāja «Google», jo šī meklētāja popularitāte ir augusi ievērojamā ātrumā. Brendu topa tabulā pirmo vietu ieguvušais Google apsteidzis pagājušā gada uzvarētāju Apple, un pat Coca cola un Starbucks. Brandchannel, veicot pētījumu, lūdza savus lasītājus sarindot brendus, vadoties pēc kritērija, kādu ietekmi brendi atstājuši uz viņu dzīvi 2002. gadā. 1315 respondentu vidū 15 % atzina, ka Google pērn ir bijis viņu vistuvākais sabiedrotais. 2001. gadā Google ierindojās ceturtajā vietā ar 10 % respondentu atzinību. Visinteresantākais ir fakts, ka Google savu uzvaras gājienu sācis, pat neizmantojot reklāmas iespējas televīzjā, kas tiek uzskatīts par vienu no visstiprākajiem sabiedriskās domas veidotājiem. Savus panākumus tā ir guvusi, informācijai izplatoties paziņu un kolēģu lokā. Brandchannel redaktore Robina Raša (Robin Rusch), komentējot Google panākumus, uzsver, ka Google tas izdevies, pateicoties uzticībai tehnoloģiju iespējām, kā arī veiksmīgai logo izvēlei. Un šāda pieeja ir skaidri parādījusi, ka spēj dot augļus — šī interneta mājas lapa piesaista vairāk nekā 14 milj. lasītāju nedēļā, pārspējot savus konkurentus Yahoo un AOL. Starp citu, šis nav vienīgais Google panākums, pagājušā gada jūnijā brendu konsultantu kompānija Brand Keys izplatīja pētījumu, kurā Google tika piedēvēta visaugstākā online brendu uzticamība un lojalitāte, kas gūta, pateicoties lietotāju apmierinātībai un vislabākajiem novērtējumiem. Pasaules brendu tops (%) Google.com............15 Apple.................14 Coca — Cola...........12 Starbucks.............11 IKEA..................10 Nike..................9.5 Nokia.................9 BMW...................8.5 Volkswagen............8.3 Absolut...............8 Avots: www.brandchannel.com

Saistībā ar SIA Latgales enerģija vēršanos Starptautiskajā šķīrējtiesā, Rēzeknes pilsētas dome norāda, ka šādas tiesības nav nevienam liegtas.

Kā norāda Rēzeknes dome, šis nebūs vienīgais tiesvedības process, kurā iesaistīts bijušais Rēzeknes siltumapgādes operators. Pret to pašvaldības a/s Rēzeknes siltumtīkli tiesā vērsusies par nenomaksāto aktīvu nomas maksu (880 tūkstoši latu), SIA Rēzeknes enerģija – par siltumenerģijas ražošanai izmantotās dabasgāzes parādu (tas jau sasniedzis 2.5 miljoni latu). Atsevišķi tiesvedības procesi ir arī ar Latgales daudznozaru sabiedrisko pakalpojumu regulatoru. Vienā no tiem (par licenču anulēšanu), tiesa lēmusi par labu regulatoram.

Ir absurdi SIA Latgales enerģija un ar to saistīto kompāniju paziņojumi par tīšu uzņēmuma izspiešanu no Rēzeknes tāpat kā apgalvojums par SIA Latgales enerģija spēju nodrošināt siltumapgādes pakalpojumus Rēzeknē, uzskata Rēzeknes dome.

Kopš 2011.gada, kad Latgales reģiona uzņēmumi kopumā apgrozīja 1,675 miljardus eiro, 2013.gadā kopējais apgrozījums palielinājies par 12,48%, liecina Lursoft apkopotie dati.

Pēdējo gadu laikā pozitīvu uzrāvienu piedzīvojuši reģiona lielākie uzņēmumi, tāpat arī reģiona uzņēmējdarbības videi piepulcējies ievērojams skaits jauno uzņēmumu, kuri vēl tikai meklē savu attīstības virzienu un noieta tirgus.

Kamēr Latgales uzņēmumu kopējais apgrozījums uzrāda samērā stabilu pieaugumu, pretēja situācija vērojama, aplūkojot uzņēmumu kopējo peļņu/ zaudējumus. Īpaši veiksmīgs reģiona uzņēmumiem bijis 2012.gads, kad to kopējā peļņa palielinājusies par 57,22%, sasniedzot 66,029 miljonus eiro. Tiesa gan, pēc veiksmīgā 2012.gada kāpuma sekojis tikpat straujš kritums pērn, kad Latgales uzņēmumi kopumā guvuši 27,988 miljonu eiro lielus zaudējumus. Tiesa gan, lielāko daļu no reģiona uzņēmuma zaudējumu kopapjoma veido SIA LatRosTrans, kas 2013.gadu, neskatoties uz bruto peļņu, noslēdzis ar 59,465 miljonu eiro zaudējumiem pēc nodokļu nomaksas. Kā skaidro uzņēmuma vadība, zaudējumu rašanos ietekmējis viens no nozīmīgākajiem uzņēmuma vadības lēmumiem, kura rezultātā tika atzīti ievērojami zaudējumi no vērtības samazinājuma atbilstoši uzņēmuma grāmatvedības politikai.

Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojuma skartā AS Latgales bekons tuvākajā laikā plāno nodot ekspluatācijā pārstrādes cehu, kur līdz šim ir tikuši ieguldīti lieli finanšu līdzekļi, aģentūru LETA informēja Daugavpils novada domē.

Cehā tiks pārstrādāta un kūpināta gaļa. Šobrīd uzņēmuma īpašniekiem notiek pārrunas ar cūkkopības asociācijām un potenciālajiem piegādātājiem, meklējot vietējās izcelsmes gaļu.

Daugavpils novada domes vadība cer, ka vismaz gaļas pārstrādes jomā uzņēmums drīzumā spēs atsāks darbību. Savukārt par ražošanas telpām patlaban ir grūti pateikt - vai īpašnieki turpinās audzēt cūkas vai pārorientēsies uz citu nišu.

Patlaban uzņēmumam AS Latgales Bekons joprojām ilgst 40 dienu karantīna, pēc kuras atkārtoti tiks veiktas analīzes, lai pārliecinātos, ka novietnēs nav ĀCM klātbūtne. Kā ĀCM varēja nokļūt novietnēs, pagaidām nav izdevies noskaidrot.

Savukārt Daugavpils novada pašvaldība patlaban aktīvi risina jautājumu par kompensācijām gan uzņēmumam, gan pašvaldībai, kurai arī tika nodarīti zaudējumi, nodarbinot strādniekus un pašvaldības tehniku.

Kā ziņo Latgales tūrisma projekta* vadītāja Liene Amantova, aprīlī tika uzsākta mācību kursu organizēšana Latgale tūrisma uzņēmējiem. Visiem Latgales tūrisma uzņēmējiem nu ir dota apgūt labas zināšanas bezmaksas kursos tūrisma mārketingā, sanitārijas un higiēnas prasībām tūrisma uzņēmumos. Kursi notiek Daugavpilī un Rēzeknē – Latgales lielākajos centros, lai no visiem Latgales rajoniem kursu dalībniekiem būtu visērtākā piekļūšana. Kuros piedalās uzņēmēji no visas Latgales – Rēzeknes, Balviem, Krāslavas, Ludzas, Daugavpils, Preiļiem un pat Jēkabpils. Tuvākajā laikā kursi notiek Rēzeknē un Daugavpilī: 24.aprīlī no 10.00 Atbrīvošanas alejas 90, Rēzeknē un 25.aprīlī no 10.00 Latgales transporta koledžas telpas Strādnieku ielā 16, Daugavpilī. Kursus par ekskursiju vadīšanas metodoloģiju, fokusējoties uz lauku tūrisma uzņēmēju vajadzībām vadīs Latvijas Gidu asociācijas valdes locekle, metodiķe, ekskursiju vadītāja, RA lektore Guna Puriņa. 8.maijā Daugavpilī un 9.maijā Rēzeknē Rēzeknes augstskolas pasniedzēja Inese Silicka vadīs kursus "Ēdināšanas organizācija". "Vides sakopšana un ainavu veidošana" - 8.maijā Rēzeknē un 9.maijā Daugavpilī, ko vadīs Ilze Grudule, LMA Rēzeknes filiāles pasniedzēja. Un 15. un 16.maijā, Rēzeknē - Aivars Mackevičs par tūrisma partnerības psiholoģiskiem aspektiem. Vēl paredzēti kursi ekotūrismā, angļu un vācu valodās, kā arī datorkursi, par kuru norises laikiem var uzzināt visos Latgales tūrisma informācijas centros. Tam vēl papildus, lai uzņēmēji varētu ne tikai mācīties teorētiski, projekta ietvaros paredzēta arī mācību ekskursija uz Kurzemi, kurā piedalīties – arī par brīvu aicināti Latgales tūrisma uzņēmēji. Braucienam paredzētas 2 dienas: 22.-23.maijs. Latgales tūrisma uzņēmējiem, kuriem ir interese piedalīties, lūdzam pieteikties tuvākajā tūrisma informācijas centrā. * projekts ir apstiprināts finansējuma saņemšanai no ES Phare 2000 Ekonomiskās un sociālās kohēzijas programmas līdzekļiem. Projekts apvieno visus septiņus Latgales rajonus un divas pilsētas – Rēzekni un Daugavpili.

Skanot latgaliešu tautasdziesmām, Rīgā, Torņa ielā 4/ III C, atklāta Latgales pārstāvniecība.

Kā atklāšanā sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK), Latgales pārstāvniecība būs nozīmīga Latgales jaunajiem uzņēmējiem, kas Rīgā varēs tikties ar partneriem un pārdot produktus, tādējādi veicinot reģiona tautsaimniecību. Tāpat te tiks piedāvāti tūrisma pakalpojumi un taps mājaslapa, kurā varēs gūt informāciju par investēšanu Latgalē.

«Šie pasākumi veicinās kopējo Latvijas tautsaimniecību,» izteicās Naudiņš.

Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs norādīja, ka Latgalei ir nepieciešama šāda vieta, kur sevi parādīt. Par to liecinot arī fakts, ka 2013.gadā Latgalē viesojušies par 200 000 tūristu vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt izstādē Sanktpēterburgā no Latgales vestā kulinārā produkcija tikusi «izķerta» dienas laikā.

Latgales reģiona attīstības aģentūra (LRAA) ir izstrādājusi projektu «Latgales reģiona tūrisma informācijas vadības modeļa izveidošana», kura mērķis ir stiprināt tūrisma atbalsta institūcijas un sniegt efektīvu informāciju par tūrisma iespējām Latgalē. Projekta «Latgales reģiona tūrisma informācijas vadības modeļa izveidošana» partneris ir Somijas ziemeļaustrumu reģiona attīstības aģentūra. Kopējais projekta finasējums ir 54 503, 5 eiro, no tiem Phare līdzfinansējums ir 43 602, 73 eiro, pārējais LRAA līdzfinansējums. Projekta realizācijas termiņš ir 12 mēneši. Projekta mērķa grupas ir tūrisma mazie un vidējie uzņēmumi, uzņēmumi, kas sniedz ar tūrismu saistītus pakalpojumus, pašvaldības, tūrisma informācijas centri un informācijas punkti Latgales reģionā, Latgales apmeklētāji, LRAA un Somijas ziemeļaustrumu reģiona attīstības aģentūra. Projekta ietvaros ir paredzēta Latgales tūrisma informācijas pakalpojumu vadības sistēmas un modeļa izveide, kā arī tūrisma informācijas pakalpojumu mārketinga pasākumu attīstība. Projekta dalībnieki veiks klientu prasību analīzi, informatīvo tehnoloģiju risinājumu izstrādi Latgales tūrisma informācijas pakalpojumu vadības sistēmai, informācijas apkopošanu par tūrisma attīstības tendencēm un tūrisma infrastruktūru Latgalē un Latvijā, kā arī dosies mācību braucienā uz Somiju. Paredzēts arī seminārs, kurā tiks veikta Latgales reģiona tūrisma informācijas vadības sistēmas modeļa un informācijas pakalpojumu prezentācija. Lai sekmētu tūrisma informācijas pakalpojumu mārketinga pasākumu attīstību, tiks izveidots Latgales tūrisma informācijas pakalpojumu vizuālais tēls, rīkots apmācību seminārs tūrisma sakaru mārketinga jautājumos un dažādu mārketinga pasākumu ieviešana, kā arī Latgales tūrisma informācijas plūsmas plāna izstrāde nākamajam gadam.

Latgales novada stends atzīts par labāko stendu starptautiskajā tūrisma gadatirgū “Balttour 2004”, kas notika izstāžu centrā Ķīpsalā no 13. līdz 15. februārim. Latvijas tūrisma aģentu asociācijas rīkotajā stendu konkursā Latgales novada stends saņēma pirmo godalgu kā atraktīvākais un draudzīgākais stends. Latgales kopīgais stends tapis visu novada tūrisma informācijas centru, Latgales pašvaldību, Latgales reģiona attīstības aģentūras un Eiroreģiona "Ezeru zeme" sadarbības rezultātā. Latgales stenda moto šajā izstādē bija – “Uz Latgali pēc gardumiem!”, kas tika realizēts pateicoties Eiroreģiona "Ezeru zeme" PHARE 2001 programmas projektam "Kulinārais mantojums Latgalē". Stenda māksliniecisko noformējumu veidoja Preiļu muzeja māksliniece Silvija Berezovska, kā arī Tūrisma informācijas centru darbinieki. Latgales stenda kuplo apmeklētāju pulku priecēja folkloras ansamblis ,"Ceiruleits" no Līvāniem. Tika piedāvātas dažādas tējas, maize, Latgales alus. Izstādes apmeklētājiem tika piedāvāta jauna Latgales tūrisma karte, kas tapusi ar Tūrisma attīstības valsts aģentūras atbalstu, kā arī tūrisma informācijas centru sagatavotie informatīvie materiāli par tūrisma iespējām novadā un Latgales kultūras norisēm 2004. gadā. Avots: LRTA “Ezerzeme”