Tirdzniecība un pakalpojumi

38% iedzīvotāju nezina, kā rīkoties, konstatējot, ka nauda ir viltota

Žanete Hāka, 18.03.2015

Jaunākais izdevums

Vairāk nekā trešā daļa jeb 38% Latvijas iedzīvotāju uz jautājumu, kā viņi rīkotos, saskaroties ar viltotu naudu, atbild, ka nezina, ko darīt, pieļaujot, ka naudas viltojumu pat neatpazītu, secināts Verifone iedzīvotāju aptaujā, kas veikta sadarbībā ar Snapshots.

Biežākā iedzīvotāju rīcība, saskaroties ar naudas viltojumiem, būtu vēršanās policijā (40%). Savukārt nedaudz vairāk kā piektdaļa (22%) šādā situācijā vērstos kādā no Latvijas komercbankām vai Latvijas bankā.

Vairāk nekā desmitā daļa jeb 11% iedzīvotāju atzīst, ka tomēr izmēģinātu laimi un norēķinātos ar viltoto naudas zīmi. It īpaši drosmīgi šajā ziņā ir rīdzinieki (15%) un iedzīvotāji vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem (16%).

«Kopumā tikai 10% aptaujāto norādījuši, ka naudas viltojumu gadījumi uz tiem neattiecas, jo ikdienā norēķinus veic praktiski tikai ar bankas kartēm. Tas liecina par to, ka, Latvijā joprojām ir ļoti daudz vietu, kurās pircējs nevar norēķināties ar karti – tirgus, mazie veikaliņi, kioski, frizētavas, skaistumkopšanas saloni utml. Šie tirgotāji ikdienā saskaras gan ar viltojumu risku, gan arī ar maiņas naudas iztrūkumu, kas ir izteikti raksturīga tendence tieši pēc eiro naudas ieviešanas,» uzsver SIA Verifone Baltic direktors Agris Štikāns.

Iedzīvotāju aptauja rāda, ka izteikti biežāk uz norēķināšanos tikai ar kartēm norāda respondenti augstākajā ienākumu grupā (21%), kā arī vīrieši (12% pretstatā 7% sieviešu), rīdzinieki (12%).

Kopumā tika aptaujāti 726 respondenti vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Brīdinājums tūristiem - par viltotu preču iegādi Itālijā draud pat cietumsods

Dienas Bizness, 21.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Patērētāju informēšanas centrs (ECC) aicina patērētājus būt uzmanīgiem un neiegādāties viltotas preces Itālijā no ielu tirgotājiem vai neautorizētām tīmekļa vietnēm. Pat neuzmanības dēļ iegādāta viltota prece var tikt krimināli sodīta - pircējam piespriest 2-8 gadu cietumsodu un piemērot soda naudu no 516 līdz 10 329 eiro. Tāpat var tikt piemērots administratīvais sods no 100 līdz pat 7000 eiro, informē ECC Latvija pārstāve Sanita Gertmane.

Noziedzīgs nodarījums, pieņemot lietošanā zagtas preces, attiecas uz gadījumiem, kad persona iegādājās preci apzinoties, ka šīs preces ir zagtas vai viltotas. Ja no preču cenas, kas saistīta ar tās kvalitāti un raksturojumu, vai no pārdošanas konteksta un apstākļiem, pircējs var secināt par preces noziedzīgo izcelsmi (piemēram, viltošanu vai zādzību), bet tāpat iegādājas preci, pircējam var tikt piespriests 2-8 gadu cietumsods un soda nauda no 516 līdz 10 329 eiro.

Turklāt, ja veikts šāds «aizdomīgs» pirkums tikai neuzmanības dēļ, var tikt piemērots līdz 6 mēnešu arests un naudas sods, kas nav mazāks par 10 eiro. Tāpat var tikt piemērots administratīvais sods no 100 līdz pat 7000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavisam ikdienišķa situācija – Bauskas tirgū cilvēks ar 50 eiro banknoti rokā klīst starp pārdevēju galdiem. «Kādam ir, ko samainīt? Tikko izņēmu no bankomāta, bet stādu audzētājai nav, ko izdot!» Kāds izpalīdzīgais atrodas, un veiksmīgais pircējs ar dēstu kasti padusē pēc mirkļa ir prom.

Savukārt izlīdzētājs dažas stundas vēlāk uzzina, ka iegūto glīto papīrīti var uzspraust uz nagliņas «sirdsmājiņā», vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve. .

Viltotas naudaszīmes nonāk gan labdarības organizāciju, gan baznīcu ziedojumu kastēs. Pa kādai var atrasties lielākā naudas žūksnī, «no rokas» pārdodot lietotu sadzīves preci, apmeklējot amatnieku tirdziņus, kur katram naudas pārbaudes ierīces nav.

Nācies turēt rokās glītu, nedaudz saburzītu 50 eiro banknoti, kurai, pret gaismu apskatot, bija gan ūdenszīmes, gan metāliskais drošības diegs. Tomēr pārbaudes ierīce lielveikala kasē to meta atpakaļ ar skaļu pīkstienu, un iemaksas bankomāts neņēma pretī. Vai tiešām viltota?

Komentāri

Pievienot komentāru