40 gadi cilvēka dzīvē, manuprāt, ir nozīmīgs laika posms. Sasniedzot savu 40 gadu robežu, cilvēki izvērtē savu līdzšinējo dzīvi un aizdomājas par nākotnes perspektīvām. Arī valsts attīstībā 40 gadi nav mazs laiks. Ja padomā, tad pirmā Latvijas brīvvalsts pastāvēja ievērojami mazāk par 40 gadiem, bet cik daudz tika paveikts?! Kāpēc visa šī filozofēšana? Iemesls, kāpēc ar zināmu ironijas pieskaņu es apspēlēju šo maģisko skaitli 40, ir saistīts ar turpmākajām pārdomām?
Nesen, piedaloties Apvienoto Nāciju Organizācijas ekonomikas komisijas Eiropai (UNECE) organizētajā apspriedē standartizācijas un tirgus regulēšanas politikas jautājumos, uzzināju, ka jau 1970. gadā pieņemta rekomendācija, kas aicina Eiropas valstu valdībām iedrošināt standartizācijas tēmu ieviest mācību iestāžu programmās. Tas pamatā attiecināms uz iestādēm, kuru fokuss ir tehniskās, zinātniskās, ekonomiskās, juridiskās un vadības zinību disciplīnas. Kopš tā laika ir pagājuši vairāk kā 40 gadi, bet tikai dažu Eiropas mācību iestāžu programmās iekļauti mācību priekšmeti, kas attiecas uz standartizāciju un citiem ar kvalitātes infrastruktūru saistītiem priekšmetiem. Šobrīd UNECE piedāvā 15 moduļus tādās jomās kā standartizācija, metroloģija, atbilstības novērtēšana, tirgus uzraudzība un risku vadība. UNECE priekšrocība ir tā, ka, atšķirībā no citām institūcijām, tā veicina kompleksu sapratni par kvalitātes infrastruktūru, nevis fokusējas tikai uz vienu tās aspektu.
Saskaņā ar Eiropas Standartizācijas Akadēmijas (EURAS) ziņojumu, vadošās Āzijas valstis ievieš standartizāciju savās augstskolu programmās un Eiropa strauji atpaliek. Āzijas un Klusā okeāna valstu ekonomiskā korporācija APEC pieņēma lēmumu ieviest standartizācijas izglītību savās valstīs no 2006. līdz 2010. gadam un konsekventi to realizē.
Kā redzams no Āzijas valstu piemēriem, ne vienmēr ir vajadzīgi 40 gadi, lai sāktu vismaz domāt par šiem jautājumiem. To, ka Latvijā situācija kvalitātes infrastruktūras izglītības jomā nav labāka kā citās valstīs, aizmirsu pieminēt. Var jau spekulēt, ka līdz pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem mēs izmantojam PSRS normatīvo bāzi un laika mums ir bijis mazāk nekā citiem – mums nebija pat šo nieka 40 gadu. Bet paskatīsimies tepat pāri robežai uz totalitāro Baltkrieviju – viņiem jau tagad tehniskajā universitātē ir katedra, kas sagatavo speciālistus standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas jomās. Tāpēc rodas jautājums: «Vai mēs tiešām vēlamies šo situāciju padarīt neatgriezenisku?» Baidos, ka bez pietiekami attīstītas kvalitātes infrastruktūras, deklarētie mērķi- valsts reindustralizācija un ekonomiskais uz(iz)rāviens- var izrādīties gāzēšana tukšgaitā.