Būve

4,5 miljonus latu vērtais ceļu būves iepirkums tiek Strabag

Gunta Kursiša, 20.08.2013

Jaunākais izdevums

SIA Strabag uzvarējusi valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) izsludinātajā konkursā par autoceļa A8 segas rekonstrukciju, kurai atvēlēti vairāk nekā 4,5 miljoni latu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Minētā konkursa ietvaros paredzēts veikt autoceļa Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža (Meitene) 49,3 – 60 kilometra segas rekonstrukciju.

Konkursā savus piedāvājumus iesniedza deviņi būvnieki, taču par uzvarētāju tika atzīts piedāvājums ar viszemāko cenu.

Ceļa segas rekonstrukcija tiks veikta Kohēzijas fonda (KF) aktivitātes «TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumi» ietvaros.

SIA Strabag, vērtējot pēc 2011. gada apgrozījuma, Latvijas lielāko uzņēmumu sarakstā TOP 500 ierindojas 230. vietā. Aizpērn uzņēmums apgrozīja 18,9 milj. Ls. Savukārt 2012. gadā kompānijas apgrozījums veidoja 11,9 milj. Ls, bet peļņa – 183 tūkst. Ls. Vidēji kompānijā strādā 186 darbinieki. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā darbojas Māris Paiders, savukārt valdes locekļa amata pienākumus pilda austrietis Markus Kallers (Marcus Kaller) un Iveta Sārta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves uzņēmums SIA Strabag pērn apgrozījis vairāk nekā 21,9 miljonus eiro, kas ir par 17% vairāk nekā 2016. gadā.

Šis ir lielākais uzņēmuma apgrozījums kopš 2014. gada. 2017. gadā SIA Strabag strādājis ar 610 tūkstošu eiro peļņu, nodrošinot stabilus finanšu rezultātus jau trešo gadu pēc kārtas, neskatoties uz spraigo situāciju ceļu un infrastruktūras būvniecības tirgū.

«2017.gads ir aizvadīts veiksmīgi, jo, lai arī peļņas apjoms ir samazinājies, mums ir izdevies kāpināt apgrozījumu ne tikai pamatdarbībā, bet arī materiālu ražošanā un materiālu testēšanas laboratorijas pakalpojumu sniegšanā,» komentē SIA Strabag valdes loceklis Pēteris Lejnieks.

Pērn SIA Strabag ekspluatācijā nodeva 40 būvobjektus. Aizvadītajā gadā veikti liela apjoma būvdarbi uz valsts nozīmes autoceļiem A10 un A12, kā arī uz vairākiem reģionālās un vietējās nozīmes ceļiem valsts autoceļu tīklā. Starp SIA Strabag klientiem pērn bija VAS Latvijas Valsts ceļi, Tukuma, Bauskas, Engures un Kandavas pašvaldības, kā arī vairāki privātie pasūtītāji. SIA Strabag Zvāres un Iecavas asfaltbetona rūpnīcās saražotas 52 tūkstoši tonnas asfaltbetona.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem ceļu būves uzņēmumiem Latvijā SIA Strabag pērn apgrozījis 18,6 miljonus eiro un guvis vairāk nekā 941 tūkstoti eiro peļņu, kas, ir nedaudz mazāk nekā gadu iepriekš, informē uzņēmuma pārstāvji.

Pērn SIA Strabag ekspluatācijā nodeva 43 būvobjektus, kas ir par 18 būvobjektiem vairāk nekā gadu iepriekš. Aizvadītā gada laikā uzņēmums atjaunojis arī 47 km valsts autoceļu segumus. Starp Strabag klientiem pērn bija VAS Latvijas Valsts ceļi, Tukuma, Engures un Kandavas pašvaldības, kā arī vairāki privātie pasūtītāji.

Starp lielākajiem Strabag darbiem minami tādi projekti kā seguma atjaunošana uz valsts galvenā autoceļa A10, uz valsts reģionālajiem autoceļiem P128 Sloka – Talsi un P73 Vecumnieki – Nereta – Subate, kopumā vairāk nekā 25 km garumā. Tāpat realizēti vairāki pilsētvides projekti, tostarp Tukuma pilsētas parka rekonstrukcija. Papildus tam, pērn uzsākti būvdarbi trīs ielu būvniecībai Tukumā, kur STRABAG SIA veica arī tehnisko projektu izstrādi apvienotu projektēšanas un būvniecības līgumu ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas STRABAG tagad viens īpašnieks

Lelde Petrāne, 18.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būvniecības uzņēmums un viens no lielākajiem šīs jomas uzņēmumiem Eiropā STRABAG AG iegūst savā īpašumā pārējās sabiedrības STRABAG SIA 17,98% akcijas, tādējādi kļūstot par vienīgo STRABAG SIA dalībnieku un nostiprinot savu klātbūtni un darbību Baltijā, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Iegūto kapitāla daļu pēdējie īpašnieki bija Latvijas uzņēmuma dibinātāji.

STRABAG grupa Latvijā ar šo nosaukumu ir darbojusies celtniecības un būvniecības nozarē kopš 2004.gada. 2011.gadā STRABAG AG iegādājās Latvijas ceļu būvniecības uzņēmumu SIA Šlokenbeka, kuras nosaukums 2012.gadā tika nomainīts uz STRABAG SIA.

Līdz šim brīdim STRABAG AG piederēja 82,02% STRABAG SIA kapitāla daļas.

STRABAG SIA ir viens no lielākajiem ceļu būves nozares spēlētājiem Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves uzņēmums SIA Strabag pēc VAS «Latvijas Valsts ceļi» pasūtījuma pabeidzis autoceļa P128 Sloka – Talsi 24,48 – 32,02 km rekonstrukciju. Kopumā 7,54 km garajā ceļa posmā veikta autoceļa pārbūve, mainot ceļa segumu un labiekārtojot to, informē Strabag Valdes loceklis Pēteris Lejnieks.

«P128 ir viens no mūsu ievērojamākajiem reģionālo ceļu rekonstrukcijas projektiem pēdējā gada laikā. Projekta laikā mēs veicām apjomīgus nederīgās grunts apmaiņas darbus, zemes klātnes ierakuma būvniecību, asfaltbetona segas būvniecību un citus nozīmīgus autoceļa labiekārtošanas darbus,» skaidro Mārcis Gulbis, Strabag projektu vadītājs.

Visā posma garumā tika veikta pilna ceļa segas konstrukcijas pārbūve, izbūvējot 32 632 m3 salizturīgo kārtu, 87 016 m2 šķembu pamatu un virskārtu un 55 730 m2 asfaltbetona segas apakškārtu un dilumkārtu, kā arī uzstādot metāla drošības barjeras (1556m). Ņemot vērā, ka pārbūvējamais posms ietver divas apdzīvotas vietas, tika veikta arī gājēju celiņu būvniecība Apšuciemā un Plieņciemā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Eksperti: Ceļu kvalitāti varētu paaugstināt, ceļot prasības projektos un normatīvos

LETA, 30.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves projektos kvalitātes riski samazinātos, ja jau projekta stadijā un iepirkumos nepārklātos lētākā piedāvājuma taupības principi, tāpat būtiska loma ir finansējumam, skaidroja aptaujātie ceļu būves nozares eksperti.

Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs skaidroja, ka ielām un ceļiem pieejamais finansējums pašvaldībai ir daudzkārt mazāks nekā valstij Latvijas Valsts ceļu (LVC) rīcībā un tas bieži spiež samazināt tehnoloģijas un paredzēt riskus jau rekonstrukcijas projekta tapšanā.

Projekta turpmākajā gaitā šie riski tikai augot, jo projektu izstrādā projektētājs, kurš uzvarējis ar lētāko piedāvājumu, varbūt aiztaupot vairāk izpētes esošajam ceļa stāvoklim, tālāk arī būvnieks uzvar ar lētāko piedāvājumu, varbūt neparedzot nekādas rezerves darba gaitā konstatētu trūkumu novēršanai, un būvnieks precīzi izpilda projektu, jebkādu papildu pienesumu uzskatot par lieku, jo tad viņam nebūs lētākā piedāvājuma konkursā, skaidroja J. Šulcs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dobeles novada pašvaldība nepiekrīt Valsts akciju sabiedrības Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) valdes priekšsēdētāja Vladimira Kononova teiktajam, ka Latvijā būtu par daudz ceļu un ir jādomā, kuri ceļi būtu jālikvidē.

Dobeles novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Gunārs Kurlovičs pauda, ka ceļu blīvums uz iedzīvotāju, kā to piemēro Kononovs, nav rādītājs, kas liecina par nepieciešamību pēc autoceļiem.

«Ja iedzīvotāju skaits saruks uz pusi, vai tad Latvijā jālikvidē puse ceļu? Ja ceļi būtu lieki, tie nebūtu izbraukti un nebūtu daudz jāremontē,» secināja Kurlovičs.

Viņš uzskata, ka ir tieši otrādi - problēma ir lielajā ekspluatācijas slodzē, jo pietiekami intensīvās lauksaimnieciskās darbības un smagās tehnikas dēļ grantētie lauku ceļi ir ļoti sliktā stāvoklī, jo nepietiek resursu to uzlabošanai.

«Ceļu infrastruktūra ir būtiska tautsaimniecības attīstībā, tikai problēma tā, ka Latvijā tā ir ļoti slikti uzturēta. Lielu daļu meža ceļu uztur Latvijas Valsts meži,» skaidroja Dobeles novada pašvaldības vadības pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinoties ceļu būvdarbu izmaksām, valsts iecerējusi papildus atjaunot segumu vēl uz vairāk nekā 30 kilometriem ceļu; diskutabls ir jautājums par kvalitāti.

Tā kā ceļu būves kompānijas va/s Latvijas Valsts ceļi konkursos piedāvā darbus veikt par būtiski zemākām cenām, nekā pasūtītājs iepriekš prognozējis, par ietaupītajiem līdzekļiem šobrīd paredzēts papildus atjaunot segumu deviņos km valsts galveno autoceļu, 20,5 km reģionālajos autoceļos un vienā kilometrā vietējo autoceļu. Ar ietaupīto uz valsts reģionālajiem un vietējiem autoceļiem veiks arī papildu segumu virsmu apstrādi kopumā vairāk nekā 36 km garumā, liecina va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) DB sniegtā informācija.

Valsts galveno autoceļu programmā papildu līdzekļi paredzēti Rīgas – Ventspils šosejas seguma atjaunošanai no 136,5. līdz 145,5. km, savukārt uz valsts reģionālajiem ceļiem Ulbroka – Ogre, Rīga (Jaunciems) – Carnikava – Ādaži, Kandava – Saldus, Valmiera – Rūjiena – Igaunijas robeža tiks saremontēti posmi četru līdz sešu km garumā. LVC pārstāvji gan norāda - ņemot vērā, ka iepirkumi vēl notiek, prognozējams, ka šis saraksts papildināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate vadība saņēmusi vairākus dažādā laikā klāto jauno ceļu segumu paraugu izpētes rezultātus no VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC), kas apliecina, ka būvnieka darbs bijis atbilstošs normām.

SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate valdes loceklis Madars Radželis aģentūru LETA informēja, ka uzņēmums apkopojis visus LVC testus un tajos secināts, ka ceļu būvnieka veiktais darbs atbilst ceļu specifikāciju prasībām, tāpat Igates darbu nevienā objektā neesot apšaubījis būvuzraugs un LVC pārstāvis, un tas visur īstenots saskaņā ar pasūtījumu un tā tehnisko projektu.

Radželis pauda, ka attiecībā uz ceļu posmu rekonstrukcijas objektiem Dobeles šosejā Jelgavā un Jelgavas šosejā pie Rīgas medijos iepriekš īstenotā Igates darba apšaubīšana vairāk atgādinot nomelnošanas kampaņu, par ko esot izbrīnīti daudzi. Daudzu komentētāju apgalvojumi bijuši vai nu nepamatoti, vai arī, iespējams, izrauti no citāda konteksta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par 25–30% samazinoties šogad piedāvātajām ceļu būvdarbu izmaksām, rodas iespēja atjaunot vairāk ceļu, nekā plānots, vienlaikus pastāv bažas par darbu kvalitāti

Šogad valsts ceļu atjaunošanas darbi iecerēti 1032 km garumā, kas ir vairāk nekā pērn, kad darbi notika 750 km garumā. Paredzēts izsludināt iepirkumus 81 valsts ceļa posma remontdarbiem, kopā ar 11 no pērnā gada pārejošiem projektiem darbi paredzēti 92 objektos. «Tie ir šī brīža plāni, jo šīs sezonas iepirkumos rādās diezgan liela ekonomija 25–30% apmērā. Krietni lētāk, nekā mēs esam plānojuši. Konkurence ir ļoti liela, līdz ar to uzņēmēji piedāvājumos neatļaujas ielikt lielāku peļņas procentu, iespējams, peļņas procents nav nekāds,» DB stāsta va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. Viņš neslēpj, ka cenu kritums ir pārsteigums pasūtītājam. Arī DB pārliecinājās, ka būtiski atšķiras cenas, kādas iecerējuši LVC un par kādām noslēgts līgums, piemēram, reģionālā autoceļa Tukums–Auce–Lietuvas robeža ap 10 km garā posma Zebrene–Lielauce rekonstrukcijas izmaksas tika lēstas vairāk nekā 8 milj. eiro apmērā, taču uzvarētājs a/s Kauno tiltai to apņēmies paveikt teju uz pusi lētāk – par 4,25 milj. eiro, izriet no Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā rodamās informācijas. Līdz marta beigām plānots apkopot informāciju par piedāvātajām līgumcenām un tad, iespējams, LVC organizēs papildu iepirkumus par ietaupīto naudu, līdz ar to sakārtoto kilometru skaits varētu būt lielāks. Valsts ceļu sakārtošanai – gan būvniecībai, gan ikdienas uzturēšanai – šogad paredzēti 250 milj. eiro, no tiem 136 milj. ir ES fondu līdzfinansējums, bet 111 milj. eiro – valsts budžeta līdzekļi, nedaudz tiek izmantota arī INTEREG nauda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - KNAB aizdomās par kukuļa ņemšanu no būvuzņēmēja aizturējis Dobeles pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju

LETA, 19.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizdomās par kukuļņemšanu no būvfirmas īpašnieka Madara Radžeļa aizturējis Dobeles novada pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju Lailu Šereiko, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB 15.jūlijā sākts kriminālprocess par to, ka Dobeles novada iepirkumu komisijas priekšsēdētāja Šereiko, iespējams, laikā no 2019.gada janvāra līdz jūlijam pieņēmusi kukuļus no SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»'» par sniegto atbalstu Dobeles novada iepirkumu procedūrās, kā arī veikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

KNAB rīcībā esošie audioieraksti, liecības, dokumenti un priekšmeti dodot pamatu pieņēmumam, ka Dobeles novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Šereiko, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja, esot pieņēmusi kukuļus no «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» dažādu materiālu labumu veidā.

Birojam ir aizdomas par ne mazāk kā 2000 eiro vērtu tirdzniecības centra «Rīga Plaza» dāvanu karšu pieņemšanu no Šereiko puses. Tāpat KNAB ir aizdomas, ka šonedēļ Jelgavā automašīnā amatpersona no «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» un «Igate Būve» valdes locekļa Radžeļa pieņēma kukuli 2500 eiro apmērā, lai neliktu šķēršļus un atbalstītu abus uzņēmumus iepirkumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Cemex uzbūvējis pirmo betona ceļu Latvijā un vēlas sadarboties ar ceļu būvniekiem

LETA, 16.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cementa ražotāja SIA Cemex realizējusi pilotprojektu, kaļķakmens karjerā Kūmas uzbūvējot 500 metrus garu ceļa posmu no valčbetona, un ir gatava sadarboties ar ceļu būves uzņēmumiem un VAS Latvijas Valsts ceļi šādu ceļu būvniecībā Latvijā.

Cemex valdes loceklis Ēriks Maikls Trusevics stāstīja, ka betona ceļu izmaksas ir par aptuveni 20% lētākas nekā asfalta ceļu izmaksas, piemēram, šī eksperimentālā ceļa izmaksas bija 45 eiro par kvadrātmetru.

«Betona ceļiem ir arī daudz mazākas uzturēšanas izmaksas. Piemēram, ja asfalta ceļam remonts ir jāveic septiņus līdz desmit gadus pēc uzbūvēšanas, betona ceļš bez remonta var nokalpot līdz pat 20 gadiem. Tāpat betona ceļam var izmantot vietējās Latvijas izejvielas, un nav jāimportē bitumens un granīts. Betona ceļa būvniecībai nav nepieciešama speciāla tehnika, to var veikt ar esošo ceļu būves tehniku,» sacīja Trusevics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap 60 tiltus Latvijā vajadzētu nekavējoties slēgt vai jāuzliek vēl stingrāki satiksmes ierobežojumi, jo ir bīstami tālāk tos ekspluatēt, šodien, tiekoties ar žurnālistiem, sacīja biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš pauda sašutumu, ka nākamgad budžets vietējiem un reģionāliem ceļiem un tiltiem neko nesola. Piemēram, vietējiem ceļiem piecu gadu laikā vajadzēja ieguldīt 690 miljonus eiro. Tāpēc būvnieki plānojuši vērsties Satiksmes ministrijā (SM) un pie premjerministres Laimdotas Straujumas (V), lai skaidrotu pašreizējo lauku ceļu bīstamību.

SM atzinusi, ka 145 tilti ir sliktā stāvoklī, bet līdzekļi šim mērķim nav piešķirti.

Būtiska esot arī pārkrauto automašīnu ietekmes uz ceļu stāvokli problēma - tās par vienu piektdaļu laika samazina ceļu ilgmūžību. Līdz ar to 20% naudas, nekontrolējot automašīnu svaru, tiekot «nomesta zemē». Kā norāda Bērziņš, tā ir strukturāla problēma. SM ar vienu roku uzstādot svaru ierobežojošas zīmes uz ceļiem, bet ar otru ik gadu palielina izsniegto kravas auto atļauju jeb licenču skaitu: 2012.gadā - 12000, bet 2014.gadā - 15000. Autotransporta direkcijas atļaujas dod tiesības pārvadātājam veikt kravas pārvadājumus. Tāpat ministrija izliekoties neredzam, ka mašīnu svaru kontroles funkcija, kas 2011.gadā tika atdota Iekšlietu ministrijai, netiek pienācīgi pildīta. «Kā citādi lai raksturo uz ceļa svērto mašīnu skaita samazinājumu no 930 reizēm 2010.gadā uz 156 reizēm 2014.gadā?» jautā Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Gada būve 2018: ievērojamākie objekti Latgalē

Armanda Vilcāne, 05.12.2018

Rūpniecības kompleksa buvniecība Rēzeknē izmaksāja teju 4 miljonus eiro. Šis šogad ir lielākais ekspluatācijā nodotais objekts Rēzeknē un viens no lielākajiem Latgalē.

Foto: Aleksandrs Lebeds

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latgalē ekspluatācijā nodots aptuveni tikpat daudz būvobjektu cik pērn, vairākus lielos projektus plānots pabeigt 2019. un 2020. gadā.

Būtiska aktivitāte būvniecības nozarē šogad novērojama Rēzeknē – ekspluatācijā nodots gan par teju četriem miljoniem eiro uzbūvētais rūpniecības komplekss, gan 2,5 miljonus vērtais graudu pieņemšanas, pirmapstrādes un uzglabāšanas komplekss u.c.. Nozīmīgi projekti īstenoti arī citās Latgales pilsētās – 1,9 miljoni eiro investēti Līvānu 1. vidusskolas peldbaseina jaunbūvē un sporta zāles pārbūvē, 1,8 miljoni eiro – lauku grants ceļu pārbūvē Ludzas novadā, 1,17 miljoni eiro – Balvu pilsētas stadiona rekonstrukcijā, bet 700 tūkstoši eiro – pamatskolas nama pārbūvē par vieglās rūpniecības ražošanas ēku Kalkūnes pagastā.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lietā par iespējamu korupciju Dobeles novada pašvaldībā veicis kratīšanu uzņēmumā «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» un nopratinājis uzņēmuma darbiniekus.

«Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» un uzņēmuma «Igate Būve» pārstāvis Jānis Stundiņš aģentūru informēja, ka uzņēmuma kolektīvam joprojām nav zināms, cik un kādi darbinieki nopratināti, jo procesā iesaistītie precīzi pilda likuma prasības par pirmstiesas informācijas neizpaušanu.

Par kratīšanām uzņēmuma kolektīvam pagājušajā nedēļā neesot bijusi ne jausma, jo tās veiktas ārpus darba laika un pat naktī.

KNAB radītā publicitāte uzņēmumam sagādājusi pārsteigumus ar pilnīgi negaidītu informāciju un daudz apjukuma, taču plašāku informāciju uzņēmums nevarot izpaust.

Būvfirmas īpašnieks Madaris Radželis neatzīst kukuļdošanu un cer, ka izmeklēšanas gaitā tiešām atklāsies un noskaidrosies fakti, nevis tikai aizdomas. «Šim nolūkam visi sadarbojas ar izmeklēšanas iestādi, respektējot tās pienākumus un uzdevumus,» norādīja Stundiņš, gan nekomentējot, vai Radželim piemērots aizdomās turētā statuss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievu oligarhs Deripaska palielina savu līdzdalību būvniekā Strabag

Lelde Petrāne, 16.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas oligarha Oļega Deripaskas Kiprā bāzētā kompānija Rasperia Trading palielina savu līdzdalību Austrijas celtniecības milzī Strabag, ziņo thelocal.at.

Deripaska, kuram jau piederēja 19,4 procenti akciju, iegādājies papildu akcijas aptuveni 123 miljonu eiro vērtībā, un tagad viņam pieder 25 procenti akciju plus viena.

2007. gadā Deripaska jau ieguva 30 procentus no Austrijas lielākās un Eiropas sestās lielākās būvkompānijas Strabag, bet vēlāk no šīm akcijām atbrīvojās.

Strabag apgrozījums jau pirms vairākiem gadiem tika lēsts vairāk nekā 12 miljardu eiro apmērā. Tās kopējais darbinieku skaits sasniedz 76 tūkstošus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būvniecības uzņēmuma SIA Strabag valdes priekšsēdētājs Māris Paiders pārdevis līdz šim viņam un Strabag piederējušo siltumenerģijas ražošanas biznesu Tukuma novada Milzkalnē, sacīja Paiders.

Enerģētikas kompānijai SIA Ava Termo pārdota iepriekš Paideram 100% piederējusī SIA Šlokenbeka, kas līdz līdz šim saimniecisko darbību nav veikusi. Tāpat Ava Termo iegādājies līdz šim Strabag piederējušo katlumāju, kas nodrošina siltumenerģijas ražošanu Milzkalnes ciemā.

«Pārdevu nosaukumu Šlokenbeka un atdalījām katlumāju no ceļu būves uzņēmuma, jo tam nav jānodarbojas ar komunālo pakalpojumu sniegšanu,» skaidroja Paiders. Viņš piebilda, ka darījuma summu neatklās.

Paiders arī norādīja, ka SIA Šlokenbeka tika reģistrēta 2012.gada sākumā, lai saglabātu kādreizējo ceļu būves uzņēmuma Šlokenbeka nosaukumu, kas tajā laikā tika pārdēvēts par Strabag.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietavas atgādina par vienotas pieejas un naudas trūkumu infrastruktūrai

Neplānotais nokrišņu daudzums Latgalē un citviet Latvijā pagaidām piestādījis aptuveni vienādus rēķinus valsts un pašvaldību ceļu saremontēšanai, proti, abos gadījumos izmaksas tiek lēstas ap miljonu eiro. Lai gan šoreiz sliktais infrastruktūras stāvoklis netiek piesaukts kā galvenais ceļu applūšanas vai izskalošanas cēlonis, gan pašvaldību, gan būvnieku pārstāvji norāda uz neatrisinātiem jautājumiem, kas tikai pastiprina lietavu ietekmi.

Precīzi pateikt, cik līdzekļu būs nepieciešams, lai atjaunotu lietavu dēļ bojātos ceļus, varēs tikai tad, kad ūdens pilnībā noies, norāda VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārstāve Anna Kononova. Pēc viņas teiktā, šobrīd valstij piederošo ceļu remontdarbos piedalās tikai VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs. «Tam nav nekāda sakara ar ceļu kvalitāti,» par izskalotajiem ceļiem saka A. Kononova, piebilstot, ka ūdens masas esot bijušas milzīgas, turklāt ceļi netiek būvēti kā dambji. Kā liecina LVC mājaslapā pieejamā informācija, valsts ceļi Latgalē izskaloti vai joprojām applūduši vismaz 10 vietās. Pēc A. Kononovas teiktā, jautājumi par pašvaldību ceļu stāvokli jāuzdod attiecīgajām pašvaldībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lidostas Rīga pirmā perona rekonstrukcija izmaksās 8,9 miljonus eiro

Žanete Hāka, 20.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies VAS Starptautiskā lidosta Rīga izsludinātais iepirkums par pirmā perona rekonstrukciju, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā piedalījās divi pretendenti un par uzvarētāju atzīts piegādātāju apvienības ACB&Strabag piedāvājums. Pretendenta piedāvātā līgumcena ir 8,909 miljoni eiro. Sākotnēji paredzamā līgumcena bija 6,015 miljoni eiro.

Db.lv jau rakstīja, ka slēgto konkursu VAS Starptautiskā lidosta Rīga izsludināja pērnā gada 14. augustā un pieteikumus bija iespējams iesniegt līdz 23. septembrim.

Saskaņā ar slēgta konkursa nolikumu kandidātam, kurš uzaicināts iesniegt piedāvājumu, bija jāiesniedz Eiropas Savienības vai Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalstī reģistrētas bankas piedāvājuma nodrošinājums - neatsaucama bankas galvojuma veidā par kopējo summu desmit tūkstoši eiro, kas būs spēkā līdz piedāvājuma derīguma termiņa beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta - Rāvis: Iekavēto iepirkumu dēļ Rail Baltica projekts var arī netikt realizēts

LETA, 03.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» projektā iepirkumu procedūra ir tik ļoti iekavēta, ka projekta realizācijai varētu nepietikt laika un tas tā arī var palikt tikai «uz papīra», intervijā aģentūrai LETA sacīja «Skonto» grupas īpašnieks Guntis Rāvis.

«»Rail Baltica« projektā daudz kas ir tik ļoti iekavēts, ka laika tā realizācijai nepietiks. Man ir grūti pateikt, kāpēc tā ir noticis, bet ir stiprs pamats aizdomām, ka visa šī tautsaimniecībai ļoti svarīgā būve paliks tikai uz papīra,» teica Rāvis.

Viņš norādīja, ka «Skonto» grupā ietilpstošais būvuzņēmums «Skonto Būve» ar piesaistītajiem ārvalstu partneriem - Spānijas kompāniju «Acciona Construccion S.A.» un Polijas kompāniju «Mostostal Warszawa S.A.» - ir viens no sešiem Rīgas stacijas mezgla pārbūves iepirkuma pretendentiem, tāpēc, redzot iepirkuma dokumentus, ir pamats izteikt šādas bažas.

«Domāju, ka Eiropas Komisijas noteiktajā termiņā šo projektu nebūs iespējams realizēt, attiecīgi, finansējums no Eiropas Komisijas tam nepienāksies, bet ar pašu līdzekļiem to realizēt nav iespējams. Tas laika posms, kas patlaban tiek atvēlēts būvniekiem, lai sagatavotu iepirkuma dokumentāciju, ir nepietiekams. Sagatavot kvalitatīvus dokumentus šajā laika posmā nav iespējams,» norādīja Rāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pomers: Rīgas lidostai jāatīstās straujāk nekā kaimiņiem

Egons Mudulis, 10.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar šobrīd vērojamo krīzi būvniecības nozarē Latvijā eksporta spēju stiprināšanai tiek pievērsta arvien lielāka nozīme; statistika gan rāda kritumu arī šajā segmentā

«Jau kopš krīzes 2008. gadā būvniecības nozares uzņēmumi ir strādājuši, lai apgūtu ārvalstu tirgus. Tomēr jāsaprot divas lietas. Pirmkārt, 5–6% tiek uzskatīti par labu rādītāju ārvalstu pasūtījumu īpatsvaram. Latvijā šobrīd šis rādītājs ir zem 2%. Kamēr būvnieki mājas tirgū būs spiesti cīnīties ar birokrātijas kalniem un ēnu ekonomiku, ir ļoti grūti investēt ārvalstu tirgu apguvē, jo tas prasa nopietnus administratīvos resursus. Otrs faktors – ir dažādu izmēru un profilu uzņēmumi, līdz ar to vienmēr būs daļa kompāniju, kas strādās tikai un vienīgi mājas tirgum,» DB norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Viens no tādiem uzņēmumiem ir AS RERE Grupa. Tās valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš ir pārliecināts, ka Latvijā ir, ko būvēt, rekonstruēt un restaurēt, uzlabot infrastruktūru, līdz ar to tuvāko gadu laikā uzņēmuma plāns ir nostiprināt savas pozīcijas tieši vietējā tirgū. «Šobrīd mums ir aktīvi 26 projekti visā Latvijā gan no valsts un pašvaldībām, gan privātajiem pasūtītājiem. Mūsu mērķis ir būvēt kvalitatīvi ar pirmo reizi, līdz ar to veicam dubultās drošības pārbaudes, kas prasa daudz resursu, kas, iespējams, atmaksāsies tikai ilgtermiņā,» viņš saka un uzskaita virkni objektu, piemēram, muzeja krātuvju kompleksa būvniecību Pulka ielā, stacionāra Gaiļezers Ambulatorās daļas rekonstrukciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēkas būvniecību Apē un daudzus citus. Arī par finanšu situāciju, neņemot vērā sarežģīto situāciju nozarē, uzņēmums šogad nesūdzas – apgrozījums kāpis vairākas reizes. Te gan jāpatur prātā, ka RERE Grupa ir jauns uzņēmums – dibināts vien 2014. gada vasarā –, kurš pārņem aktīvo darbību būvniecībā no SIA Re&Re. Tādējādi tā finanšu rādītāji vēl nav pat tuvu nozares lielākajiem uzņēmumiem, proti, 2015. gadu RERE Grupa beidza ar 772,9 tūkst. eiro lielu apgrozījumu un 716,8 tūkst. eiro zaudējumiem, liecina Lursoft informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

LVC par 242 tūkstošiem iegādājies autoceļu apsekošanas un novērtēšanas ierīci

Dienas Bizness, 17.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) par 242 000 eiro no Somijas uzņēmuma Roadscanners OY iegādājusies jaunu autoceļu apsekošanas ierīci - grunts penetrācijas radaru un lāzerskenēšanas iekārtu, kas ļaus ievērojami labāk novērtēt ceļu stāvokli un būtiski uzlabot projektēšanas kvalitāti, iekārtas prezentācijā sacīja LVC Autoceļu kompetences centra direktors Vladimirs Akimovs.

Grunts penetrācijas radars un 3D lāzerskenēšanas iekārta Road Doctor Survey Van (RDSV) ir kompleksa un modulāra ceļu apsekošanas sistēma, tā patlaban ir viena no modernākajām ceļu apsekošanas sistēmām Eiropā.

Ar iekārtas palīdzību iespējams novērtēt ceļa tehnisko stāvokli - iegūt telpisku ceļa un tam pieguļošās teritorijas attēlu, ceļa seguma ģeometriju, izmērīt rišu dziļumu un konfigurāciju, saņemt informāciju par ceļa segu veidojošo konstruktīvo kārtu biezumu.

Akimovs skaidroja, ka RDSV automašīnas priekšgalā piestiprināts radars, kas var noteikt konstrukcijas slāņa stāvokli līdz viena metra dziļumam, uzreiz aiz šī radara ir vēl viens, kas konstrukcijas slāni izmēra līdz četru metru dziļumam. Automašīnas aizmugurē ir radara antena, kas pie ideāliem grunts apstākļiem var izanalizēt konstrukciju līdz 15 metru dziļumam, ietverot arī ceļa pamatni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu tīklu daudzgadu plāni problemātisko budžetu laikmetā ir retums, bet bez tiem cieš plašāka ekonomika

Tā kā biznesa attieksme pret savām vērtībām nav izteikta ne sabiedrībai, ne politiķiem, nākas pārlikt uzsvarus uz ceļu infrastruktūras sociālo nozīmību, saka Pasaules ceļu asociācijas (PCA) ģenerālsekretārs Žans Fransuā Kortē.

Kāds ir ieteicamais finanšu instruments šai valstu budžetiem spiedīgajā situācijā? Vai tā ir publiskā un privātā partnerība (PPP)?

(Vilcinās.)

Un – vai ir kāda noslodze, pie kuras PPP darbojas efektīvāk? Teiksim, Latvijā tās noslodzes ir atšķirīgas no Polijas vai Vācijas – vai šeit PPP ir labākais modelis?

Vislabāk jau tas darbojas tur, kur ir liela satiksme, jo tur ceļu būve atmaksājas efektīvāk. Dažādos veidos atmaksājas, bet pārsvarā es ar to domāju transporta nodevas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Vai nu pirmajā līgā, vai 
nespēlē vispār


Anda Asere, 17.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas būvniecības kompānija a/s TREV-2 Grupp pēc īpašnieku maiņas izvēlas atšķirīgu nākotnes stratēģiju, lūkojot, kā iespējams attīstīt biznesu

Tā intervijā DB stāsta Erki Melders (Erki Mölder), a/s TREV-2 Grupp vadītājs. Viena no šī brīža aktualitātēm būvniecībā saistās ar jauno ES fondu plānošanas periodu, kas spēcīgi ietekmē biznesu. «Igaunijas ceļu administrācijas stratēģija nākamajam periodam ir atšķirīga. Šis ir pirmais gads jaunajā normalitātē. Iepriekšējā periodā bija daudz lielu projektu – milzīgi būvniecības darbi, tilti utt. Nākamajā periodā finansējums paredzēts mazākiem projektiem. Naudas apjoms varbūt būs tikpat liels, bet projektu daba būs atšķirīga. Tā ir normāla evolūcija – lielie darbi ir pabeigti, tagad koncentrēsimies uz esošās infrastruktūras uzturēšanu. Uzskatu, ka tas ir labi,» teic E. Melders.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Orlovskis: būvuzņēmēji jākontrolē stingrāk, bet būvinženieru sertifikācija ir formalitāte

Gunta Kursiša, 26.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Reizēm šķiet, ka valsts pārvaldes pārstāvji aizmirst, ka strādājam vienotā Eiropas Savienības (ES) tirgū, radot birokrātiskas kontroles sistēmas un apgrūtinot būvinženieru darbu un konkurētspēju,» uzskata būvkompānijas Selva būve valdes priekšsēdētājs Rolands Orlovskis, norādot, ka būvinženieru sertifikācija ir birokrātiska un neefektīva.

Jaunajā Būvniecības likumā jāatceļ obligātā būvinženieru sertifikācija, vienlaikus nosakot lielāku atbildību būvuzņēmējiem, kas vēlas strādāt gan pašmāju, gan vienotajā ES tirgū, norāda būvuzņēmējs.

Katra Eiropas valsts pati regulē būvinženieru sertifikācijas un reģistrācijas jautājumus, tā nav stingri reglamentēta ES līmenī. «Latvijas būvinženieru sertifikācijas process, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, ir sarežģīts, dārgs un rada šķēršļus gan būvuzņēmēju, gan arī speciālistu darbam,» stāsta R. Orlovskis.

Saskaņā ar Latvijas Būvniecības likumu, arhitektiem, būvinženieriem un būvtehniķiem (visas minētās ir tā saucamās reglamentētās profesijas) patstāvīgam darbam šajās profesijās nepieciešams būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts jeb darba atļauja - minētos sertifikātus piešķir uz pieciem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru