Eksperti

5 tendences uzņēmumu darbībā 2024. gadā

Viesturs Slaidiņš, Jumis Pro vadītājs, 08.01.2024

Jaunākais izdevums

Jauns gads mūsu dzīvē ierasti ienāk ar jaunām cerībām, sapņiem un arī ar tikai tam raksturīgām tendencēm. Šis gads nebūs izņēmums, un jau tagad izkristalizējas svarīgākie attīstības virzieni Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Aplūkosim piecus nozīmīgākos.

Rēķini kļūst elektroniski

Ministru kabinets (MK) 2021. gada 12. oktobrī izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu. Ziņojumā paustā koncepcija paredz no 2025. gada 1. janvāra ieviest elektronisku rēķinu (e–rēķinu) izmantošanu kā obligātu apritē starp komersantiem, kā arī starp komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm. Ja vien pēdējā brīdī netiks veiktas korekcijas koncepcijā, tad uzņēmumiem un publiskajam sektoram atlicis viens gads, lai pilnībā pārietu uz mašīnlasāmu rēķinu apriti. Tas nozīmē atbilstošu grāmatvedības sistēmu ieviešanu tiem, kuriem tādas vēl nav, un nepieciešamo prasmju apgūšanu. Šis process sagaida vairāk nekā pusi Latvijas uzņēmumu un iestāžu. Pērnā gada nogalē veiktajā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets» noskaidrojām, ka šobrīd e-rēķinu aprite funkcionē aptuveni 42-46% Latvijas uzņēmumu un iestāžu, galvenokārt lielajos, daudzus cilvēkus nodarbinošajos. Savukārt mazo un vidēju uzņēmumu vidū joprojām ir populāri elektroniski sagatavoti, taču PDF formātā saglabāti un pa e-pastu vai saziņas lietotnēm nosūtīti dokumenti. Līdz ar to šajā jomā uzņēmējiem būs darba pilnas rokas.

Dati tikai mākonī

Mākoņpakalpojumi uzņēmumu dienaskārtībā lielākā vai mazākā mērā figurējuši vismaz pēdējos 10 gadus, taču šis varētu būt pēdējais gads, kad par tiem tiek runāts tendenču kontekstā. Proti, 2024. varētu būt tas gads, kad pāreja uz mākoņpakalpojumiem biznesa pasaulē tiks pabeigta pilnībā, un dažādu programmu lokālās, datorā vai uzņēmuma serverī glabātās versijas «atmirs». Jau šobrīd programmu izstrādātāji lielākoties fokusējas uz mākoņservisu pilnveidošanu, lokālās versijas atstājot novārtā. Sagaidāms, ka ļoti drīzā nākotnē tās vairs vispār nesaņems uzlabojumus un drošības atjauninājumus, un lietotāji faktiski būs spiesti izvēlēties mākoņpakalpojumu, lai varētu izmantot jaunākās iespējas un drošākos risinājumus.

Digitāla dokumentu aprite

Rēķini ir tikai viena dokumentu kategorija, kas šogad piedzīvos vērienīgu digitalizāciju. Tas pats notiek arī ar līgumiem, atvaļinājumu pieteikumiem, komandējuma rīkojumiem, pavadzīmēm, čekiem un citiem dokumentiem. No «Vadītāja digitālā portreta» izriet, ka gandrīz puse uzņēmumu un iestāžu jau ir ieviesušas datorsistēmas, kas ļauj uzturēt pilnībā digitālu dokumentu apriti. Tā kā šīs sistēmas kļūst finansiāli pieejamākas un viedtelefonu uzvaras gājiena dēļ pat mazkvalificēto darbinieku digitālās prasmes ir pieaugušas, pāreja uz elektronisku dokumentu apmaiņu ir neizbēgama pat nelielos uzņēmumos. Procesu pasteidzinās vēlme paaugstināt darba produktivitāti, lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu personāla dārgās darba stundas. Biznesa un citu vadības sistēmu lietotāju pieredze jau uzskatāmi pierādījusi, ka digitāla dokumentu aprite patiešām spēj atbrīvot darbiniekus no daudzām liekām darbībām.

Vadītāji vairāk iesaistās uzraudzībā

Pandēmijas laikā notikusi straujā digitalizācija ienesa būtisku korekciju uzņēmumu vadītāju uzvedībā. Ja iepriekš sekošana naudas plūsmai un citiem procesiem tika atstāta atbilstošo speciālistu ziņā, vadītajam sapulcēs noklausoties to ziņojumus, tad tagad vadības sistēmu mobilās lietotnes un mākoņpakalpojumi sniedz lielisku iespēju vadītajam pašam regulāri pētīt svarīgus uzņēmuma darbības rādītājus. Ja 2020. gada nogalē specializētās sistēmās ielūkojās vien 30% vadītāju, tad pērnā gada «Vadītāja digitālais portrets» aptaujā noskaidrots, ka tagad tā rīkojas jau 46%.

Pieaugumā liela loma ir pašām datorsistēmām, kas gadu gaitā kļuvušas pārskatāmākas un vieglāk lietojamas. Piemēram, uzņēmuma vadības sistēma - mākoņrisinājums Jumis - ir universāls biznesa instruments, nevis rīks grāmatvedim atskaišu sagatavošanai. Tajā un līdzīgās sistēmās var viegli izveidot pārskatāmus datu grafikus, salīdzināt līknes dažādos griezumos un periodos, tādējādi sniedzot padziļinātu ieskatu par uzņēmuma attīstību.

Aizvien vairāk mākslīgā intelekta

Aizgājušajā gadā biznesa pasaulē skaļi izskanējušais vārdu salikums mākslīgais intelekts (MI) ir ieradies uz palikšanu. Vismaz tuvāko desmitgadi tā būs «karsta tēma», jo izstrādātāji piedāvās uzņēmumiem aizvien jaunus MI rīkus, kas atrisinās dažādas problēmas. Jau tagad programmatūras izstrādes platformas GitHub radītais rīks Copilot palīdz piecreiz ātrāk programmēt, kamēr strauji progresējošie valodas modeļi atvieglo tekstu sagatavošanu un parūpējas par vizuālo noformējumu. Šogad salīdzinoši vienkārši varēs izmantot MI aģentus, kuri spēj pildīt konkrētus rīkojumus. Piemēram, reizi dienā savākt datus un sagatavot atskaites. Tie var būt gan par uzņēmuma apgrozījumu, gan par pieprasītākajiem produktiem un to pārdošanas izmaiņām atkarībā no cenas. Būtiski, ka dati tiek apkopoti un sagatavoti ļoti ātri, dažās minūtēs, kamēr cilvēkam identiska uzdevuma veikšana aizņem vairākas stundas. Labākie aģenti kā Agent GPT, Claude 2, Attri un vairāki citi spēj paši pieņemt lēmumus, mācīties un analizēt. Nākamais solis ir padarīt tos spējīgus saprast ar balsi dotu komandu, lai aģentu varētu nodarbināt gluži kā cilvēku – dodot darba uzdevumu sapulces laikā.

Visas minētās tendences uzskatāmi parāda, ka digitālie rīki ieņem aizvien nozīmīgāku lomu progresīvāko uzņēmumu ikdienas darbā. Tie uzņemas rutīnas uzdevumu veikšanu, tādējādi tādiem kvalificētiem speciālistiem kā grāmatvežiem, finansistiem, mārketinga vadītājiem, dizaineriem, datu analītiķiem un citiem izbrīvējot vairāk laika analizēšanai un kvalitatīvos datos balstītu lēmumu pieņemšanai. Turklāt digitālie rīki kļūst aizvien radošāki un nu jau palīdz ģenerēt idejas, tādēļ var droši teikt, ka līdz ar aizvien jaunu MI balstītu funkciju integrēšanu šajos risinājumos to izmantošana tuvāko gadu laikā tikai pieņemsies spēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) padome apstiprinājusi uzņēmuma 2024. gada budžetu.

Koksnes produktu tirgus cenu samazinājuma ietekmē tiek plānots, ka LVM ienākumi 2024. gadā būs zemāki par 2023. gada ieņēmumiem un sasniegs 525,3 miljonus eiro, savukārt peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas – 105,1 miljonu eiro. No uzņēmuma ienākumiem 95 % jeb 499,9 miljonus eiro plānots gūt no koksnes – apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas – pārdošanas.

2024. gadā kopumā plānots realizēt 7,52 miljonus kubikmetru koksnes, tai skaitā nodrošināt apaļkoksnes sortimentu piegādes klientiem 7,35 miljonu kubikmetru apjomā. Šķeldas realizācijas apjoms plānots 706 tūkstošu MWh apmērā.

“Neskatoties uz nenoteiktību Latvijā un pasaulē – ekonomiskās aktivitātes bremzēšanos, koksnes cenu kritumu un augsto inflāciju – AS “Latvijas valsts meži” 2024. gadā plāno sasniegt vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītos ekonomiskos, vides un sociālos mērķus. Prognozes par privāto meža īpašnieku koksnes piegādēm ir neskaidras, jo pēc rekorda aktivitātes 2022. gadā ir vērojams būtisks aktivitātes samazinājums 2023. gadā. Ja krituma tendences turpināsies arī 2024. gadā, tirgū var izveidoties piedāvājuma deficīts un apaļkoksnes produktu nepietiekamība ražotājiem. Lai nodrošinātu stabilitāti Latvijas kokrūpniecības sektorā, plānots palielināt apaļkoksnes sortimentu piegāžu apjomu,” skaidro LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

ASUS Republic of Gamers paziņo par pavisam jauniem Zephyrus G14 un G16

ASUS, 16.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASUS Republic of Gamers (ROG) izziņo 2024. gada Zephyrus G14 un Zephyrus G16, kas ir jaunākais pienesums izcili jaudīgo plāno un vieglo spēļu klēpjdatoru klāstā. Šīm ierīcēm ir jauni CNC izstrādāti alumīnija korpusi, pielāgojams Slash Lighting gaismas bloks un pavisam jauna Platinum White krāsa, savukārt jaunākie AI paātrinātie čipi no Intel®, AMD un NVIDIA® ir gatavi sniegt spēļu entuziastiem un radošajiem profesionāļiem jaunas veiktspējas virsotnes. Gan Zephyrus G14, gan G16 ir aprīkoti ar ROG Nebula displejiem, satriecoši precīziem krāsu OLED paneļiem, kas ir spējīgi arī uz G-SYNC®, lai nodrošinātu neticamu spēļu pieredzi. Īpaši efektīva dzesēšanas tehnoloģija, tostarp trīs ventilatoru tehnoloģija, šķidrais metāls un iztvaikošanas kameras atsevišķos modeļos, ļauj Zephyrus G14 un G16 viegli elpot, neskatoties uz to īpaši kompakto dizainu.

Pilnīgi jauns korpusa dizains

2024. gada Zephyrus G14 un Zephyrus G16 ir pilnīgi pārbūvēti gan no iekšpuses, gan ārpuses. Abām ierīcēm ir pilnīgi jauni, CNC izstrādāti alumīnija korpusi, kas nodrošina nevainojamu līdzsvaru starp svara samazinājumu, konstrukcijas stingrību un palielinātu korpusa telpu. Tas ļauj izveidot tastatūras dizainu, kas sniedzas no malas līdz malai, kā arī iekļaut lielākus un skaļākus skaļruņus ar izciliem basiem līdz pat 100 Hz. Skaļruņi ir par 25 % lielāki nekā iepriekšējās paaudzes skaļruņi, un par 47 % skaļāki, aizraujošākai audio pieredzei nekā jebkad agrāk. Zephyrus G14 un G16 ir aprīkoti arī ar lielākiem atsevišķiem taustiņiem un lielāku skārienpaliktni, kas nodrošina izcilību rakstot, precizitāti ritinot un plūdenumu spēlējot spēles. Gan 2024. gada Zephyrus G14, gan Zephyrus G16 tiek piegādāti ar trīs mēnešu Xbox Game Pass Ultimate abonementu, nodrošinot piekļuvi bibliotēkai ar simtiem lielisku spēļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: GIVEN

Rotaslietas mūs pavada jau tūkstošiem gadu, un ne vienmēr tās bijušas tikai greznība. Senāk rotas pildīja arī praktiskas funkcijas, norādot uz piederību noteiktai ciltij vai sabiedrības slānim. Mūsdienās, protams, rotaslietu galvenā funkcija ir estētika, kalpojot kā mūsu personības un gaumes izpausme.

Populārākie metāli juvelierizstrādājumu pasaulē neapšaubāmi ir sudrabs un zelts. Kā izvēlēties, kurš no tiem piestāvēs tieši tev? Aplūkosim abu metālu īpašības, plusus un mīnusus.

Sudrabs – daudzveidīgs un pieejams

Foto: GIVEN

Sudrabs ir visai mīksts metāls ar vēsi pelēcīgu mirdzumu. No tā iespējams radīt sarežģītus un smalkus dizainus, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc juvelieri tik ļoti iecienījuši sudrabu. Tas lieliski sader arī ar dažādiem akmeņiem – gan dārgakmeņiem, gan pērlēm vai necaurspīdīgiem akmentiņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica projekta īstenošana Latvijā ir Satiksmes ministrijas (SM) nemainīga prioritāte. 2024.gada budžetā plānots apgūt 174,7 miljoni eiro, no tiem 115,3 miljoni eiro ir piesaistītais ES finansējums, informē SM.

Galvenais uzsvars tiks likts uz Rail Baltica pamattrases projektēšanas un uzsākto būvniecības darbu turpināšanu, kā arī pamattrases būvdarbu uzsākšanu ārpus Rīgas.

"Rail Baltica projekts šobrīd ieiet būvniecības fāzē visās trīs Baltijas valstīs ar mērķi savienot trīs Baltijas valstis ar Poliju līdz 2030.gadam, tostarp paredzot Rīgas integrāciju dzelzceļa līnijas būvniecības pirmajā fāzē. Latvijā ar piešķirto finansējumu uzsāksim pirmos pamattrases būvdarbus prioritārā dienvidu virzienā. Vienlaikus turpināsim pamattrases projektēšanu, kas ir kritisks priekšnosacījums lielapjoma būvdarbu turpinājumam. Ar papildu finansējumu projektēšanas darbiem šis uzdevums jāpaveic līdz nākamā gada beigām," skaidro satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic koncerna peļņa - 33,652 miljoni eiro; plāno piesaistīt papildu 100 miljonus eiro

LETA, 05.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditēto peļņu 33,652 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājās par 33,5%, sasniedzot 667,982 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija. Vēl "airBaltic" plāno piesaistīt papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā, teikts kompānijas auditētajā 2023.gada pārskatā.

Gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

"Aviokompānija plāno ne tikai refinansēt 200 miljonus eiro, bet arī piesaistīt papildu 100 miljonus eiro, lai tādējādi uzlabotu naudas līdzekļu atlikumu un sekmētu turpmāku kapitālieguldījumu finansēšanu, kas saistīti ar uzņēmuma kapacitātes palielināšanu," skaidrots gada pārskatā.

Tajā arī minēts, ka "airBaltic" ir nolīgusi starptautiskas investīciju bankas un finanšu konsultantus un paralēli strādā pie dažādām refinansēšanas iespējām, tostarp pie iespējām piesaistīt līdzekļus publiskā parāda tirgū un privātā parāda tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgū darījumu skaita ziņā bija vērojams neliels kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču neskatoties uz to, darījumu skaits joprojām ievērojami pārsniedza 2018.-2020.gadu līmeni.

Tā liecina M&A datubāzes Mergermarket apkopotā statistika.

Lietuva un Latvija pēdējo trīs gadu laikā ir saglabājušas stabilu darījumu aktivitātes līmeni, savukārt Igaunijas darījumu skaits samazinājies no 72 darījumiem 2021. gadā līdz 49 darījumiem 2023. gadā. Publiskotās darījumu vērtības saruka vēl dramatiskāk. Tas lielā mērā ir saistīts ar finansējuma samazināšanos jaunuzņēmumiem un vispārējo ekonomikas lejupslīdi Igaunijā.

Lai arī regulāri izskan pieņēmumi, ka ārvalstu investori, iespējams, pamet Baltijas M&A tirgus, statistika liecina par pretējo. Saskaņā ar Mergermarket datiem 2020. gadā ārvalstu (ne Baltijas valstu) pircēju īpatsvars Baltijas uzņēmumu iegādēs bija 42%. To skaits 2021. gadā nedaudz pieauga – līdz 44% un 2022. gadā līdz 45%. 2023. gadā šis rādītājs samazinājās tikai nedaudz, noslīdot līdz 40%.Vienlaikus ir acīmredzama tendence vietējo (Baltijas) pircēju vidū pieaugošai Lietuvas investoru aktivitātei. No visiem darījumiem, kuros uzņēmumus iegādājās investors no Baltijas, lietuviešu investoru īpatsvars 2020.gadā bija 27%, 2021.gadā - 43%, 2022.gadā - 39%, bet pērn sasniedza gandrīz pusi (49%) no visiem darījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attēls: idmebeles.lv

Iestājoties 2024. gadam, interjera dizaina pasaule turpina attīstīties, piedāvājot aizraujošas un inovatīvas mēbeļu tendences, kas transformē mūsu dzīvojamo telpu vizuālo un funkcionālo pieredzi. Šajā rakstā mēs izpētīsim jaunākās tendences, kas sola veidot mēbeļu ainavu nākamajā gadā.

Ilgtspēja visa centrā

2024. gadā ilgtspēja ir ne tikai modes vārds; tas ir vadlīnijas princips mēbeļu dizainā. Slavenā vides arhitekte Līsa Grīnfīlda uzsver, "Patērētāji arvien vairāk apzinās savu ietekmi uz vidi, un mēbeļu dizaineri reaģē uz to ar videi draudzīgiem materiāliem un ilgtspējīgu ražošanas praksi." Šī tendence saskan ar nesenajiem nozares ziņojumiem, kas atklāj pieaugošo pieprasījumu pēc mēbelēm, kas ne tikai uzlabo interjerus, bet arī veicina zaļāku, ilgtspējīgu dzīvesveidu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija (VM) līdz 2024.gada 1.jūlijam izstrādās normatīvo regulējumu, lai visām recepšu zālēm ieviestu vienotu uzcenojumu veidošanas mehānismu, tām piemērojot kompensējamo zāļu uzcenojumu, teikts otrdien valdībā apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā par zāļu finansiālo pieejamību.

Visām recepšu zālēm plānots izstrādāt jaunu uzcenojumu veidošanās modeli, kam vajadzētu samazināt zāļu gala cenu pacientiem, ieviešot fiksētu uzcenojumu veidošanās principu, tai skaitā farmaceitiskās aprūpes pakalpojuma maksas veidošanās principu un mazinot aptieku atkarību no lieltirgotavām, teikts VM ziņojumā.

Konkrēti risinājumi un uzcenojuma ierobežojumu piedāvājumi ziņojumā vēl nav norādīti. Pret šīm iecerēm apspriešanas gaitā līdz šim aktīvi iebilduši farmācijas produkcijas tirgotāji.

VM vēlas panākt, lai Latvijas zāļu reģistrā iekļauto recepšu zāļu cena nepārsniegtu zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja piecu miljonu eiro aizdevuma izsniegšanu Rēzeknes pilsētas pašvaldībai finanšu situācijas stabilizēšanai, ja tiek izpildīti vairāki nosacījumi.

Valdība uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu par Rēzeknes pašvaldības finanšu situāciju un valsts budžeta aizdevumu finanšu situācijas stabilizācijai, vienlaikus rosinot pašvaldības saistību izpildei piešķirt aizdevumu līdz pieciem miljoniem eiro.

Ministrijas ieskatā, pašvaldības dome, neparedzot 2023.gada budžetā finansējumu un uzņemoties saistības bez seguma, ir radījusi apdraudējumu pašvaldības maksātspējai - pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt pašvaldības autonomo funkciju izpildi. Ņemot vērā konstatētos finanšu vadības pārkāpumus un bezatbildīgo pašvaldības amatpersonu rīcību, tā ir jānovērš esošajiem domes deputātiem, uzstāj FM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ir izvērtējusi eirozonas valstu 2024.gada budžeta plānus un saistībā ar Latviju secinājusi, ka sagatavotais valsts budžeta plāns nav pilnībā atbilstošs rekomendācijām, kas sniegtas par izdevumu pieaugumu - tas ir straujāks nekā rekomendēts, norādīja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Kā informēja Dombrovska padomniece Maija Celmiņa, pēc EK priekšsēdētājas izpildvietnieka paustā, arī citām valstīm ir līdzīgs EK atzinums, ka budžeta plāns nav pilnībā atbilstošs sniegtajām rekomendācijām. EK priekšsēdētājas izpildvietnieks uzsvēra, ka Latvijai, tāpat kā virknei citu valstu, jāpievērš lielāka uzmanība fiskālās disciplīnas jautājumiem.

"Ja mēs paskatāmies uz EK rudens ekonomikas prognozi, tad redzams, ka Latvijā budžeta deficīts šogad un nākamgad tiek prognozēts nedaudz virs 3% no iekšzemes kopprodukta. Svarīgi turpmākajos gados budžeta deficītu pakāpeniski samazināt," akcentēja Dombrovskis.

Viņš skaidroja, ka līdzīga rekomendācija ir eirozonai kopumā, proti, virzīties un stingrāku fiskālo politiku, lai fiskālā politika un monetārā politika būtu saskaņotas. EK priekšsēdētājas izpildvietnieks arī norādīja, ka Eiropas Centrālā banka patlaban īsteno striktāku monetāro politiku, lai samazinātu inflāciju, līdz ar to ir svarīgi, lai arī fiskālā politika palīdzētu inflāciju samazināt - patlaban papildus fiskālais stimuls stimulētu nevis ekonomiku, bet inflāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024. gada janvārī, salīdzinot ar 2023. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,9 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2024. gada janvārī, salīdzinot ar 2023. gada janvāri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,8 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,5 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,4 procentpunkti), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-1,4 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,9 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+22,9 %) un svaigiem augļiem (+10,7 %). Cenas pieauga cūkgaļai (+9,3 %) un žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,0 %). Cenas palielinājās arī kafijai (+10,1 %), maizei (+3,1 %), konditorejas izstrādājumiem (+5,2 %), olīveļļai (+28,3 %), saldējumam (+13,4 %), saldumiem (+18,9 %), augļu un dārzeņu sulām (+10,9 %). Savukārt cenu kritums bija pienam (-19,5 %), piena produktiem (-10,5 %), mājputnu gaļai (-5,2 %), miltiem un citiem graudaugiem (-8,2 %), augu eļļai (-14,8 %), olām (-7,1 %), sviestam (-9,4 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2024.gadā sasniegs 1,8%, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ekonomistu prognoze.

Lai gan Latvijas un Lietuvas IKP pieauguma prognoze šim gadam pazeminājusies, prognozētais IKP pieaugums Latvijā ir lielāks nekā kaimiņvalstīs: Lietuvā IKP pieauguma prognoze sasniedz 1,6%, savukārt Igaunijai jau otro gadu pēc kārtas tiek prognozēta recesija -0,4% apmērā. Vienlaikus, Baltijas valstu ekonomikas atveseļošanās prognozes neiepriecina: Lietuvai tā tiek prognozēta šī gada otrajā pusē, savukārt Latvijā un Igaunijā - vēl vēlāk. Visas Baltijas mērogā augstam riskam tuvākā gada laikā varētu būt pakļauti eksportējošie uzņēmumi un ar tiem saistītās nozares, tostarp transports, brīdina "Coface".

"Coface" ekonomisti publiskotajā pasaules ekonomikas ceturkšņa barometrā savās prognozēs par globālo ekonomiku ir piesardzīgi: ņemot vērā globālās ekonomikas palēnināšanos, kā papildu nestabilitātes faktors pasaules mērogā tiek minētas arī politiskās pārbīdes - 2024.gadā pasaulē notiks 60 nacionāla līmeņa, prezidenta vai parlamenta, vēlēšanas. "Coface" galvenais ekonomists Centrālajā un Austrumeiropas (CAE) reģionā Gžegožs Sīlevičs (Grzegorz Sielewicz) stāsta, ka, ņemot vērā vispārējo ekonomisko situāciju CAE un ģeopolitiskos riskus, Latvijas IKP pieauguma prognoze šogad samazināta līdz 1,8 procentiem. To galvenokārt noteica aizkavētā ekonomikas atveseļošanās, kam, kā jau tika gaidīts, Baltijas valstīs vajadzēja notikt agrāk. Arī pārējām Baltijas valstīm prognozes pasliktinājušās - pēc "Coface" datiem, 2024.g IKP pieaugums Lietuvā sasniegs 1,6 procentus, savukārt Igaunija piedzīvos -0,4 procentu recesija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir jāsāk strādāt pie 2025.gada valsts budžeta, veidojot to par izaugsmes budžetu, pirmdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

LDDK vadītājs norādīja, ka kopumā darba devēji atbalsta 2024.gada valsts budžeta prioritāti - drošību, jo esošajā ģeopolitiskajā situācijā tas ir saprotami un nepieciešami.

Vienlaikus Bite uzsvēra, ka 2024.gada budžets joprojām ir "dalīšanas budžets", tāpēc aicināja jau savlaicīgi sākt darbu pie 2025.gada valsts budžeta, lai beidzot varētu izveidot izaugsmes budžetu. "Arī šajos grūtajos globālās recesijas apstākļos ir jāatrod veidi, kā ekonomika var nopelnīt naudu," uzsvēra Bite.

Viņš arī pauda viedokli, ka valdībai kopā ar sociālajiem partneriem ir jāsāk diskusija, kā ekonomikai nopelnīt vairāk naudas, kuru pēc tam varētu sadalīt sociālajām un citām vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) šodien no finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) saņēma 2024.gada valsts budžeta projektu.

Budžeta portfeļa tradicionālajā iesniegšanas pasākumā piedalās arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) un Finanšu ministrijas vadības pārstāvji.

Pasniedzot budžeta portfeli Mieriņai, finanšu ministrs Ašeradens kā "ļoti labu" novērtēja Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) valdības sagatavoto "drošības un ilgtspējas budžetu" 2024.gadam.

Finanšu ministrs akcentēja, ka "valdība ir turējusi vārdu", piešķirot līdzekļus arī valsts drošībai, kas ir fundamentāla prioritāte, un ilgtspējīgai izaugsmei veselībā un izglītībā.

Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka parlaments budžetu izskatīs pēc iespējas agrāk un ka 9.novembrī tiks lemts par tā nodošanu skatīšanai komisijās. Mieriņa apliecināja, ka atšķirībā no iepriekšējās valdības laika prakses šoreiz gan budžets netiks skatīts pa nakti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka Rēzeknes pašvaldības deputāti nav vienojušies par 2024.gada budžeta apstiprināšanu, Finanšu ministrija (FM) ir nosūtījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) vēstuli ar aicinājumu operatīvi izvērtēt domes atbildību un turpmāko rīcībspēju, informē FM.

FM ieskatā nav pieļaujama situācija, ka pašvaldības dome pārkāpj normatīvos aktus un nepieņem lēmumus, lai stabilizētu pašvaldības finanšu situāciju.

FM parlamentārā sekretāre un Pašvaldību finanšu stabilizācijas pieteikumu izskatīšanas un finanšu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgās komisijas vadītāja Karina Ploka uzsver, ka noteiktajā termiņā nepieņemt pašvaldības budžetu ir bijusi politiska izšķiršanās. Tas tieši ietekmē pilsētas iedzīvotājus, kā arī apdraud spēju pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt pašvaldības autonomo funkciju izpildi, tāpēc FM aicina VARAM izvērtēt Rēzeknes domes atbildību.

Ploka informē, ka nekavējoties sasaukta sanāksme ar domes administrāciju, lai pārrunātu, kā turpmāk risināt problemātiskos budžeta un finanšu vadības jautājumus pašvaldībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Drošības profesionāļi veiksmīgi seko mērķim - Baltijas Drošības Konference 2024 sagaidāma jaunā mērogā

Sadarbības materiāls, 26.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rudens izskaņā tika atvērta reģistrēšanās iespēja uz šī gada lielāko organizāciju drošībai veltīto pasākumu Baltijā – Baltijas drošības konferenci 2024. Šajā pavasarī tā norisināsies 11. aprīlī, Rīgā. Konferences rīkotājs ir Drošības profesionāļu asociācija (DPA), kas organizē šo pasākumu jau trešo gadu. Asociācijas biedrs, uzņēmējs Māris Baltbergs informē, ka strādājot pie konferences satura, kā vienmēr, padziļināti tiek domāts par tematiku aktualitāti un nozares problemātiku, taču papildu tam šogad pasākums ieguvis citus apmērus gan lektoru ģeogrāfijas ziņā, gan izstādes apmēra, plānoto dalībnieku un demonstrāciju ziņā.

2024. gada konferences tēma – Efektīva drošības pārvaldība

Papildus vieslektoru sesijām jau ierastajos drošības virzienos - fiziskā un tehniskā drošība, kiberdrošība un informācijas drošība, darba aizsardzība un labbūtība, ugunsdrošība un civilā aizsardzība, - tiks aplūkoti arī jauni temati, kas pēdējā laikā iemantojuši lielu aktualitāti gan organizāciju, gan privātpersonu sektorā – finanšu un telekomunikāciju krāpniecība, vispārējā krīžu vadība.

M. Baltbergs norāda, konference ir iespēja iepazīt vietējās un pasaules tendences drošības jomā. “Uzsvaru gribu likt uz iespēju iepazīties ar citiem nozares speciālistiem un izzināt vietējās pieredzes. Ne visiem ir praktiskas iemaņas ārkārtas situācijās vai šo situāciju izmeklēšanā. Konference piedāvā iespēju apvienot praktisko un teorētisko, izzināt scenārijus un iepazīt risinājumus. Šogad plānojam uz skatuves aicināt jau 16 vieslektorus no 8 valstīm, un sagaidām, ka tēmas iezīmēs galvenos diskusiju tematus un pieredzes apmaiņas stāstus starp apmeklētājiem visas dienas garumā,” stāsta Baltbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi nākamā gada beigās Latvijā sagaida bezdarba līmeni ap 6-6,7%

LETA, 27.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā bezdarbs nākamā gada beigās varētu būt ap 6-6,7% līmenī, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA pauda, ka labā ziņa darba tirgū ir tā, ka, neskatoties uz nelielo ekonomikas lejupslīdi, bezdarbs Latvijā 2023.gadā nav pieaudzis. Uzņēmumi šobrīd nesteidzas samazināt darbinieku skaitu, jo iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā samazinās un Covid-19 pandēmijas laikā atsevišķi uzņēmumi, kas samazināja darbinieku skaitu, vēlāk saskarās ar grūtībām atrast jaunus darbiniekus.

"Tomēr lēnāka izaugsme darba tirgū ir jūtama, un tādēļ ļoti lielu bezdarba samazinājumu, visticamāk, nav pamats gaidīt. Kopš vasaras ir samazinājies darba sludinājumu skaits, un pēdējos ceturkšņos uzņēmēju aptaujās darbaspēka pieejamība retāk tiek norādīts kā galvenais šķērslis izaugsmei. Vienlaikus Vācijā bezdarbs pieaug jau vairāk nekā deviņus mēnešus, un bezdarbs 2023.gadā ir pieaudzis arī Igaunijā, kur gan ekonomikas lejupslīde ir bijusi izteiktāka nekā Latvijā," sacīja Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, ar kuriem no 2025.gada tiks apvienoti sabiedriskie mediji - Latvijas Televīzija (LTV) un Latvijas Radio.

Likumā noteikts, ka līdz 2024.gada 31.decembrim Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) veiks nepieciešamās darbības, lai apvienošanās ceļā reorganizētu Latvijas Radio un LTV, nodibinot valsts SIA "Latvijas Sabiedriskais medijs" no 2025.gada 1.janvāra. Uzņēmumu reģistrs ierakstu par to komercreģistrā veikšot tuvākajā darba dienā - 2025.gada 2.janvārī.

Savukārt Latvijas Radio un LTV tiks izslēgtas no komercreģistra.

Par LTV un Latvijas Radio apvienošanu Latvijā ir spriests jau gadu desmitiem, taču lēmums ilgstoši netika pieņemts, gan nespējot vienoties politiķiem, gan iebilstot pašiem LTV un Latvijas Radio. Tieši no radio darbiniekiem pēdējos gados visbiežāk izskanējusi skepse par apvienošanās lietderību, tostarp apšaubot finansiālos ieguvumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM: Pastāv risks šogad neizmantot vairāk nekā 500 miljonus eiro ES fondu investīcijām

LETA, 19.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konstatēts risks šogad neizmantot vairāk nekā 500 miljonus eiro Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijas, teikts Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā par ES fondu un Atveseļošanas fonda (AF) plāna ieviešanas statusu 2023.gada decembrī - 2024.gada janvārī, kuru otrdien, 20.februārī, uzklausīs valdība.

FM ziņojumā norāda, ka ministrijas strādā pie steidzamiem pasākumiem, lai valsts ekonomikas attīstībai izmantotu visas valsts budžeta izdevumu iespējas 2024.gadā.

Vienlaikus ziņojumā teikts, ka 2024.gadā prognozējami izdevumi mazākā apmērā - līdz 505 miljoniem eiro, jo ir bijusi par 150 miljoniem eiro labāka izpilde ES fondu 2014.-2020.gada perioda projektos, kas izmaksāti 2023.gadā, bet aptuveni 155 miljonus eiro veido ES fondu 2014.-2020.gada perioda projektu kavējumi, kurus projektu īstenotāji pabeidz par savu naudu vai finansē no ES fondu 2021.-2027.gada perioda līdzekļiem.

Tāpat aptuveni 150 miljonus eiro veido jauno investīciju - AF un ES fondu 2021.-2027.gada perioda tempu kavējumi, bet aptuveni 50 miljonus eiro projektu ietaupījumi, neattiecināmi izdevumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lētās naudas laiks ir beidzies, un turpmākajos gados gan valsts parāda apkalpošanas izmaksas, gan valsts aizņemšanās cena pieaugs, pirmdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs uzsvēra, ka Latvijas valsts parāds joprojām ir viens no zemākajiem Eiropas Savienības un eirozonas dalībvalstu vidū.

Sagaidāms, ka vispārējās valdības parāds 2023.gada beigās būs 40% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet nākamajos gados parāda līmenis stabilizēsies ap 41% no IKP. Fiskālās disciplīnas likumā noteiktais parāda nosacījums (60% no IKP) vidējā termiņā tiks ievērots.

Nākamajos trijos gados Latvijai ir jāpārfinansē uzņemtās parādsaistības 5,5 miljardu eiro apmērā. Ņemot vērā, ka kopš 2022.gada sākuma eiro procentu likmes ir būtiski palielinājušās, kas tieši ietekmē aizņemšanās izmaksas, vidējā termiņā pieaugs parāda apkalpošanas izdevumi, informēja Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru