Uzņēmēju cerības nākamgad startēt uz 50 milj. eiro atbalstu nav lielas, jo nav noteiktas valsts tautsaimniecības prioritātes, kuras šādi atbalstīt.
Finanšu ministrijas ES struktūrfondu departamenta direktores vietnieks Aleksandrs Antonovs skaidro, ka izveidot atbalsta programmu lielajiem projektiem ir Eiropas Komisijas prasība, taču Eiropas Komisija (EK) sākotnējās diskusijās par nākamo ES fondu plānošanas periodu norādīja, ka katrai ES dalībvalstij būtu jāzina, kādas nozares ir tās attīstības potenciāls, un jāmērķē sasniedzamais atbalsts to virzienā. "Tas nenozīmē, ka citas nozares tiek atstātas novārtā, tomēr prioritātes ir jāizvirza," uzsver A. Antonovs.
Izvairās no konkrētības
Savukārt Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš norāda, ka Nacionālajā attīstības plānā (NAP) ir definēti prioritāšu noteikšanas principi, taču ne pašas prioritātes. "Politikas veidošanā esam izvairījušies no nozaru nosaukšanas. Tas arī ir tas labākais - drīkst pieteikties visi, jo nav ierobežojumu," spriež A. Liepiņš, piebilstot, ka, protams, tiek saglabāts uzstādījums, ka uzsvars jāliek uz zinātni un izglītību veicinošām aktivitātēm.
Nav mērķa, nav naudas
Tādejādi visticamāk, vairākus desmitus miljonus eiro saņems Satiksmes un Vides ministriju pārraudzītās nozares - vide un infrastruktūra, jo šo nozaru mērķi ir iekļauti darbības programmās. "Teorētiski nav izslēgts, ka atbalstu varēs saņemt arī citas nozares, piemēram, uzņēmējdarbība," norāda A. Antonovs, piebilstot, ka tas iespējams, ja tiek ievērotas "konkurenci neierobežošanas prasības".
Tomēr A. Antonovs uzsver, ka šāda iespēja pagaidām ir vairāk teorētiska, jo par uzņēmējdarbības atbalstu atbildīgā Ekonomikas ministri ja (EM) pagaidām nav noteikusi nedz tautsaimniecības prioritātes, kuru sektori varētu saņemt īpašu atbalstu valsts kopējās ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, nedz specifiskos kritērijus šai un citām programmām, pēc kurām projekti tiks salīdzināti savā starpā.
Nekas neesot nokavēts
A. Antonovs, jautāts par to vai nu nebūtu pēdējais brīdis noteikt, kādām jābūt tautsaimniecības prioritātēm, saka: "Neko vēl neesam nokavējuši un arī nemēģinām skriet vilcienam pa priekšu."
Ja EM vēl atlikušajos darbības programmu papildinājumu saskaņošanas mēnešos tomēr izstrādātu valsts tautsaimniecības virzības prioritātes, nav izslēgts, ka atbalstu varētu saņemt arī kāds vietējais uzņēmums, kas vēlētos taisīt teju "revolūciju" savā nozarē.
Jābūt pārliecinātiem
Taču, runājot par to, kādam biznesam EK varētu piešķirt pārdesmit miljonus eiro, A.Antonovam mīļš ir piemērs par Volkswagen rūpnīcas izvietošanu Latvijā.
Tik vērienīgam un svarīgam būtu jābūt biznesa plānam. Ideālā gadījumā potenciālajiem lielo projektu finansējuma saņēmējiem būtu jābūt pieminētiem nule kā EK apstiprinātajās darbības programmās. Tomēr, pagaidām neesot noteiktām tautsaimniecības prioritātēm un konkrētām valdības pārrunām ar investoriem, pagaidām lielo projektu atbalsts vairāk orientēts uz vides un satiksmes jautājumiem, iespējamajiem uzņēmēju projektiem, kas vēlētos startēt uz šādu atbalstu, būtu jābūt ļoti labi pamatotiem, jo lēmumu par atbalsta piešķiršanu pieņems Eiropas Komisija, nevis vietējās autoritātes.
Jāplāno laikus
Taču saskaņā ar FM ierēdņa teikto, ir iespējams izdarīt grozījumus operacionālajās programmās arī vēlākajos septiņos gados, ja pēkšņi kādā no nozarēm parādās potenciāls liela projekta realizācijai.
Tomēr vispirms būtu jāmeklē iespējas precīzāk mērķēt ES fondu atbalstu uz Latvijas attīstībai vissvarīgākajiem jautājumiem jau tagad. Prioritāro nozaru izvirzīšana ne vienmēr nozīmētu ierobežojumus, bet gan pozitīvas diskriminācijas iespēju projektu vērtēšanā vai līdzfinanšjuma noteikšanā, norāda A. Antonovs.
Alternatīvas ir
Ekonomikas ministrijas ES fondu ieviešanas departamenta direktora vietnieks Mārtiņš Jansons norāda, ka, iespējams, tomēr tiks izveidota arī programma, kur tieši uzņēmumi varēs saņemt arī vairāku miljonu atbalstu grantu veidā, lai gan vispārējais uzstādījums ES fondu apguvē nākotnē neparedz investīcijas pamatlīdzekļu iegādei. Šobrīd izstrādes stadijā ir inovāciju programma, kas paredz atbalstu augsto tehnoloģiju nozaru uzņēmumiem, kas spēs attīstīt ražošanu ar augstu pievienoto vērtību.
Bizness gaida starta šāvienu lielajiem projektiem
ES līdzfinansējums līdz 50 milj. eiro lielo rūpniecības projektu realizācijai var iekārdināt īstenot vērienīgus projektus.
To liecina aptaujāto uzņēmēju teiktais. Tiesa, uzņēmējiem neesot zināmi ne šāda atbalsta saņemšanas nosacījumi, ne projektu atlases kritēriji, ne nozares, kurās tādi tiktu atbalstīti. Vairāku uzņēmumu vadītāji atzina, ka jautājums par tik lielām investīcijām ir īpašnieku kompetencē un līdz ar to viņu ziņā esot pieņemt tik svargu lēmumu. Jāņem vērā, ka šobrīd Latvijā nav daudz tādu ražošanas uzņēmumu, kuri varētu atvzēties uz vairāku desmitu vai simts miljonu eiro projektu realizāciju. Kā reālākie pretendenti tiek minēti esošie lielražotāji, gan arī kompānijas, kuru mātes ir ārvalstu kompānijas, kuras nospraudušas mērķi izvērst ražošanu Latvijā.
Grib zināt nosacījumus
"Spanogroup nav atteikusees no idejas Latvijā būvēt rūpnīcu, kurā ražotu ne tikai kokskaidu, bet arī MDF, mēbeļu lamināta un grīdas lamināta plātnes, ja vien būs valsts atbalsts," norāda Spanogroup pārstāvja SIA Latbord direktors Māris Vinklers. Viņš uzsver, ka Latvijas priekšrocības salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu ir gan ģeogrāfiskais stāvoklis, gan koksnes izejvielu resursi. Tiesa, Spanogroup arī Krievijā risina jautājumu par iespējamo rūpnīcas būvniecību.
Db jau rakstīja, ka šis projekts iestrēga, jo Latvijas valsts rīcībā nebija instrumentu, kā atbalstīt šo projektu (ne valsts subsīdiju, ne nodokļu atlaižu, nebija iespējams piesaistīt arī ES struktūrfondu atbalstu), jo investors vēlējās, ieguldot plātņu rūpnīcas izveidē līdz 250 milj. eiro, saņemt valsts atbalstu - 34 % apmērā (85 milj. eiro). Vēlāk potenciālais investors projektu "apcirpa" līdz 135 milj. eiro, bet arī šajā samazinātajā versijā valsts atbalstu 45.9 milj. eiro no Latvijas nebija iespējams saņemt.
"Vispirms gribētu redzēt, kādi ir nosacījumi, vai vispār koksnes plātņu ražotnes izveide Latvijā uz šādu atbalstu varēs pretendēt," norāda Māris Vinklers. Viņš norāda, ka lielo investīciju projektu realizācijai Polijā, Čehijā un pat Lietuvā šo valstu valdības piešķir noteiktu atbalstu gan grantu shēmās, gan ar ES struktūrfondu līdzekļiem.
Var pacelt
"Latvijā ir vairākas kompānijas, kuras spēj pacelt projektus vairāku desmitu milj. eiro apmērā, arī a/s Severstaļlat ir to vidū," uzsver metāla izstrādājumu ražošanas un metālu tirdzniecības a/s Severstaļlat valdes loceklis Roberts Dlohi. Viņš norāda, ka kompānijas izvērstā starptautiskā darbība var likt izvēlēties - visu ražot (lieljaudas rūpnīca) vienā valstī (piemēram, Latvijā) vai arī katrā atsevišķi katrā tirgū. "Atbalsta cipars ir pievilcīgs un varētu iekārdināt pat tos, kuri jau ir realizējusī vai arī vēl turpina lielus rūpniecības projektus," uzsver R. Dlohi. Viņš gan atzīst, ka tādā gadījumā valstij būtu jābūt stratēģijai, ko attīstīt - kādu konkrētu nozari, kādu produktu ražošanu.
Varētu izmantot
"Ja šāda programma tiks izveidota, mēs vispirms aplūkosim visus nosacījumus, pirms pieteiksimies. Taču šobrīd pateikt droši jā vai nē nav iespējams," uzsver Cemex valdes priekšsēdētājs Luiss Migels Kantū (Luis Miguel Cantu). Viņš norāda, ka ir vairākas citas ES atbalsta programmas, uz kurām Cemex ir pieteicies, kā darbinieku apmācība, vides jautājumi utt. "Uzskatu, ka lielajiem ražotājiem nepieciešams arī atbalsts, kas nav ekonomisks, kā būvniecības atļauju iegūšanas procesa paātrināšana utt.," norāda L.M. Kantū. Db jau vairākkārt ziņoja, ka vienīgais cementa ražotājs Latvijā, Meksikā reģistrētais koncerns Cemex sola investēt 160 milj. USD jaunas ražotnes būvniecībā, tādējādi novēršot cementa deficītu Latvijas būvmateriālu tirgū.
Knauf pieteiksies
Būvmateriālu ražošanas uzņēmuma Knauf valdes loceklis Jānis Kraulis šādas atbalsta programmas izveidi vērtē pozitīvi, jo no tās iegūs visa Latvijas tautsaimniecība. "Kā rāda pieredze, tad lielie uzņēmumi ir transparenti, caurspīdīgi, maksā vairāk nodokļus. Labi jau darbojas atbalsts mazajiem uzņēmumiem, taču tiem nereti tā struktūra ir necaurspīdīga un projekti vērsti uz naudas atmazgāšanu," uzsver J. Kraulis. Savukārt lielajiem uzņēmumiem investīcijas ir daudz lielākas. Ja šāda programma tiks izveidota, Knauf labprāt pieteiktos, uzsver J. Kraulis.
Db (25.09.) vēstīja, ka Knauf nākamajā gadā investēs 20 milj. eiro Latvijas rūpnīcā, lai paplašinātu ģipškartona ražošanu. Šogad kaļķa un cementa produktu rūpnīcas izveidē firma investēja 8 milj. eiro.
Ražošana koncentrējas
Globalizācijas rezultātā standarta produktu ražošana koncentrējas lielās rūpnīcās un līdz ar to arī Latvijā šim faktam nevar nepievērst uzmanību, secina asociācijas Latvijas koks izpilddirektors Andris Plezers. Viņš norāda, ka šī iemesla dēļ arī Latvijā vajadzētu būt atbalsta iespējām tieši lielo ražotņu projektu īstenošanai, jo mazajiem dažādi atbalsta pasākumi jau ir.