Eiropiešiem pats svarīgākais jautājums savā valstī liekas bezdarbs, savukārt bažas par stāvokli ekonomikā ir nedaudz mazinājušās, liecina jaunākā Eirobarometra apsekojuma rezultāti.

Ņemot vērā krīzes ietekmi uz nodarbinātību, 54 % eiropiešu domā, ka grūtākais vēl priekšā, toties 38 % uzskata, ka krīze jau ir sasniegusi dziļāko punktu. Šis rādītājs ir pieaudzis par desmit procentpunktiem, salīdzinot ar iepriekšējo apsekojumu.

Līdzīga pozitīva tendence, salīdzinot ar gada pavasari, ir vērojama attiecībā uz ES ekonomikas stāvokļa prognozēm nākamajiem divpadsmit mēnešiem. 30 % eiropiešu uzskata, ka tuvākajos divpadsmit mēnešos stāvoklis uzlabosies, 38 % domā, ka tas nemainīsies, un 21 % – ka pasliktināsies.

Līdzīgi pozitīvi uzskati tika apkopoti par stāvokli pasaules ekonomikā: 29 % uzskata, ka nākamajos divpadsmit mēnešos stāvoklis uzlabosies, pēc 36 % domām, tas nemainīsies, un 24 % paredz, ka stāvoklis pasliktināsies.

Pavisam nesen pašmāju tirgū bez liekas ažiotāžas ir nonācijas jaunākās paudzes korejiešu autoražotāja KIA SUV klases modelis Sorento. Jaunais auto ir pārvērties līdz nepazīšanai, turklāt izskats ir tikai redzamā daļa.

Savulaik KIA Sorento iznāciens radīja milzīgu apvērsumu visā pasaulē, tostarp arī Latvijā. Daudzi noteikti vēl atceras, ka 2003. gadā pēc jaunā Sorento parādīšanās cilvēki bija gatavi stāties garā rindā, lai iegūtu vizuāli pievilcīgo auto, kurš kardināli atšķīrās no citiem KIA produktiem. Pieprasījums bija daudzkārt lielāks nekā piedāvājums. Savā ziņā KIA Sorento parādīšanās iezīmēja pilnīgi jaunu korejiešu ražotāja dizaina kursu, kas vēlāk izrādījās pareizs. Otrās paaudzes modelis iegūtās gudrības ir attīstījis vēl augstākā līmenī, vispirms pielabojot pamanītās kļūdas un nepilnības, kā arī pilnveidojot salona iekārtojumu un atrodot lielisku dīzeļmotoru.

Eiropiešu uzticība privātajam sektoram samazinās un sabiedrībā veidojas uzskats, ka valdību veiktie pretkorupcijas pasākumi ir neefektīvi. Jaunajās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs īpaši smagi kukuļdošana skar nabadzīgāko sabiedrības slāni.

Šādi secinājumi izdarīti jaunākajā Transparency Internetional pētījumā, kas tika veikts 69 valstīs un teritorijās visā pasaulē laika posmā no 2008. gada oktobra līdz 2009. gada februārim.

Sabiedrisko sektoru par korumpētu uzskata puse no 73 tūkst. aptaujāto respondentu, kas ir par 8 procenta punktiem vairāk nekā pirms pieciem gadiem. Cilvēki Īslandē, Luksemburgā, Moldovā, Nīderlandē, Norvēģijā, Spānijā un Šveicē privāto sektoru uztver kā visvairāk korumpēto.

Aptaujā konstatēts, ka 53% eiropiešu uzskata, ka kukuļdošanu privātajā sektorā piekopj, lai panāktu sev izdevīgas politikas un normatīvo aktu veidošanu.

Valsts pasākumus korupcijas apkarošanas jomā lielākā daļa sabiedrības uzskata par neefektīviem. Mazāk nekā viens no desmit respondentiem Bulgārijā, Čehijas Republikā, Ungārijā, Lietuvā un Ukrainā izskata valdības pretkorupcijas pasākumus par veiksmīgiem.

Latvijā iedzīvotāji arvien vairāk aizdomājas par ēšanas ieradumiem un uzturā lietotās pārtikas daudzveidību, tāpēc strauji aug pieprasījums pēc tradicionālajiem eiropiešu ēdieniem un dažādu Āzijas valstu virtuvēm, intervijā stāsta Foodout.lv valdes priekšsēdētājs Lauris Kokins.

Kā tika izveidots uzņēmums Foodout?

Foodout sāka kā start-up uzņēmums, aptverot trīs Baltijas valstis. Apvienojoties ar Ukrainas lielāko ēdienu piegādes kompāniju EDA.UA, šobrīd Foodout Group ietvaros uzņēmums darbojas sešās valstīs - Ukrainā, Baltkrievijā, Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Irānā, kurās kopējais iedzīvotāju skaits pārsniedz 140 miljonus.

Kādas tendences iezīmējas pieprasījumā, kādus ēdienus ar piegādi visvairāk klienti sūta?

Latvijā ēdienu un gatavo maltīšu piegādei nav tik sena vēsture kā citur pasaulē, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs vai Centrāleiropā. Tomēr, nu jau otro desmitgadi arī Latvijā var veikt ēdienu piegādes pasūtījumus. Vēsturiski ēdienu piegāde pie mums aizsākās ar picu piegādi un pēc tam strauju popularitāti guvušo suši ēdienu piegādi. Tāpēc vairumā sabiedrības joprojām pastāv stereotips, ka ēdienu piegāde ir sinonīms picām un suši. Lai gan abas šīs kategorijas vēl joprojām aizņem vairāk nekā 65% no kopējā ēdienu pasūtījuma, arvien lielāks pieprasījums veidojas arī pēc tradicionālās virtuves un citu valstu un kultūru kulinārijas.

Vistaupīgāk eiropiešu vidū šovasar ceļojuši lietuvieši, tērējot aptuveni 518 eiro, bet visvairāk – šveicieši, vidēji veltot tam 1114 eiro, liecina finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma «Revolut» analītiķu aprēķini.

«Revolut» analītiķi izvērtējuši datus periodā no 1. jūnija līdz 20. augustam par to, cik Eiropas iedzīvotāji šajā vasarā tērējuši lidojumiem, naktsmītnēm, transportam, pārtikai un dzērieniem ārvalstīs. Baltijas valstu starpā visvairāk ceļojumiem tērējuši igauņi, latvieši palikuši otrajā vietā, bet vislētāk ceļojuši lietuvieši.

Igauņi vidēji iztērēja 704 eiro un tie ir lielākie Izdevumi Baltijas valstu starpā. Sasummējot galvenos ceļojumu izdevumus, «Revolut» analītiķi secinājuši, ka viens latviešu ceļotājs vidēji iztērēja 597 eiro. Latvieši arvien biežāk ceļo uz ārvalstīm un tur iztērē arvien vairāk naudas. 2017. gadā latvieši ceļojot iztērēja par 18% vairāk, nekā 2016. gadā, un šī summa sasniedza 930 miljonus eiro, liecina Latvijas centrālā statistikas pārvaldes dati.

Publicēta jauna aptauja, kas liecina, ka 61 % eiropiešu uzskata, ka ekonomikas krīzes ļaunākās izpausmes attiecībā uz darba vietām vēl tikai gaidāmas. Trešā daļa no strādājošajiem ir “ļoti norūpējušies” par to, ka krīzes dēļ varētu zaudēt darbu, tomēr 72 % uzskata, ka ES ir pozitīva ietekme uz iespējām radīt jaunas darba vietas un mazināt bezdarba līmeni, un trešā daļa eiropiešu zina, ka ir Eiropas Sociālais fonds — galvenais ES instruments, ar kura palīdzību ieguldīt strādājošajos un saglabāt darba vietas.

Kā teica nodarbinātības, sociālo lietu un iespēju vienlīdzības komisārs Vladimirs Špidla: «Es neesmu pārsteigts par šādu aptaujas rezultātu. Ir saprotams, ka eiropieši ir noraizējušies par krīzes ietekmi uz savu darbavietu un ģimeni». Viņš arī piebilda: «Tieši tāpēc, lai mazinātu krīzes ietekmi uz nodarbinātību, jau pašā tās sākumā ir sāktas darbības Eiropas līmenī. Nesen mēs ieviesām mikrokredītus tiem, kas vēlas veidot savu uzņēmumu, sākām 100 % ESF atbalsta izmaksu turpmākajiem diviem gadiem, lai varētu veikt pastāvīgu darba ņēmēju apmācību, un mudinājām dalībvalstis nodrošināt 5 miljonus stažieru vietu jauniešiem pēc skolas beigšanas. Šie pasākumi palīdzēs eiropiešiem saglabāt darbu un atrast jaunu darbavietu, ja būs zaudēta iepriekšējā».

Pēc ilgstoša ekonomiskās izaugsmes perioda iedzīvotāju uzkrājumi ir palielinājušies – bet tāpat ir pieaugušas arī parādsaistības. Arvien vairāk cilvēku saskaras ar grūtībām: katram piektajam eiropietim nākas aizņemties naudu, lai nomaksātu rēķinus, liecina Intrum 2018. gada European Consumer Payment Report (Eiropas patērētāju maksājumu pārskats).

Šo cilvēku grupa ir palielinājusies no 15% (pirms trim gadiem) līdz 20% šogad.

Baltijā situācija katrā valstī atšķiras. Katrs trešais latvietis ir aizņēmies naudu, lai nomaksātu rēķinus. Lietuvā situācija ir salīdzināma ar ES vidējo rādītāju (19%), bet Igaunijā šis procentuālais rādītājs ir relatīvi zems, un tikai 12% patērētāju pēdējo 12 mēnešu laikā ir aizņēmušies naudu, lai nomaksātu rēķinus, kas ir zemākais rādītājs ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā .

Pēdējo 12 mēnešu laikā 45% Latvijas iedzīvotāju vienu vai vairākas reizes nav laikā samaksājuši rēķinu (39% lietuviešu un 32% igauņu. Pirmajā vietā Eiropā (vai pēdējā) ir Grieķija – tajā 66% iedzīvotāju pēdējo 12 mēnešu laikā nav laicīgi nomaksājuši rēķinus vienu vai vairākas reizes;). Aizmiršana ir visbiežāk minētais iemesls rēķinu neapmaksāšanai laikā, kam seko līdzekļu trūkums.

Eiropas iedzīvotāji kopumā ir apmierināti ar personīgo stāvokli, bet nav tik apmierināti ar ekonomisko stāvokli, sabiedriskajiem pakalpojumiem un sociālo politiku savā valstī, norāda Eirobarometra apsekojums par sociālo klimatu ES.

Apsekojums atklāj arī to, ka dažādās valstīs stāvoklis ir ļoti atšķirīgs un ka Ziemeļvalstu un Nīderlandes iedzīvotāji kopumā ir visapmierinātākie ar savu personīgo stāvokli.

Saskaņā ar Eirobarometra apsekojumu lielākā daļa eiropiešu kopumā ir apmierināti ar dzīvi, vidējais rādītājs ir +3.2 punkti (skalā no -10 līdz +10). Tomēr stāvoklis dažādās dalībvalstīs ļoti atšķiras. Visaugstākais apmierinātības rādītājs ir Dānijā (+8), arī Zviedrijā, Nīderlandē un Somijā šis rādītājs ir augsts. Viszemākais apmierinātības rādītājs ir Bulgārijā (-1.9), kam seko Ungārija, Grieķija un Rumānija.

«Ir labi apzināties, ka, neskatoties uz grūto ekonomisko stāvokli, lielākā daļa eiropiešu vēl joprojām ir apmierināti ar dzīvi, lai gan ir jūtamas zināmas bažas par nākotni,» norādīja ES nodarbinātības, sociālo lietu un iespēju vienlīdzības komisārs Vladimirs Špidla.

Lai Eiropa spētu stabili atgūties no ekonomiskās krīzes, ļoti svarīgi ir izmantot digitālās ekonomikas potenciālu, uzsvērts Eiropas Komisijas ziņojumā.

Ziņojums par konkurētspēju digitālajā jomā liecina, ka 56 % eiropiešu regulāri izmanto internetu, 80 % no tiem — ar ātrdarbīgu pieslēgumu (salīdzinājumā ar tikai vienu trešdaļu 2004. gadā), tādējādi padarot Eiropu par pasaules vadošo spēku platjoslas interneta jomā. Eiropa ir pirmais pasaules kontinents, kurā mobilo sakaru abonentu ir vairāk nekā iedzīvotāju (izplatības līmenis 119 %), informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa.

Līdz 2008. gadam 56 % eiropiešu kļuvuši par regulāriem interneta lietotājiem, un tas ir liels solis uz priekšu salīdzinājumā ar vienu trešdaļu 2004. gadā. Jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem ir visaktīvākie interneta lietotāji: 73 % no viņiem regulāri izmanto mūsdienīgus pakalpojumus, lai radītu un izplatītu saturu tiešsaistē, un šis rādītājs divkārt pārsniedz ES iedzīvotāju vidējo rādītāju, kas ir 35 %. Turklāt 66 % no visiem eiropiešiem, kas jaunāki par 24 gadiem, izmanto internetu katru dienu — salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 43 %. Viņi arī ir daudz prasmīgāki interneta lietotāji nekā pārējā iedzīvotāju daļa — par to liecina Komisijas pētījums par digitālajām prasmēm, kas arī publicēts šodien.

Viltotas preces, galvenokārt apģērbi, Eiropas ekonomikai gadā rada zaudējumus 16 miljardu eiro apmērā, paziņojis Eiropas Savienības (ES) Intelektuālā īpašuma birojs.

Viltojumu dēļ tiek zaudētas arī gandrīz 200 000 darbavietu, aplēsis birojs.

Secinājumi, kas balstīti uz datiem no 2018. līdz 2021.gadam, liecina, ka viltojumi vislielākos zaudējumus rada apģērbu nozarei, - aptuveni 12 miljardus eiro gadā jeb 5,2% no nozares kopējiem ieņēmumiem, norāda aģentūra.

Viltota kosmētika rada trīs miljardus eiro lielus zaudējumus, bet rotaļlietas - vienu miljardu eiro. Taču ES Intelektuālā īpašuma birojs brīdināja, ka "viltošanu, tāpat kā jebkuru nelikumīgu darbību, nevar precīzi izmērīt". Biroja secinājumi balstās uz policijas konfiscēto preču skaitu, kā arī uz eiropiešu aptaujām, kurās zināma daļa atzina, ka pirkuši viltotas preces.

Lietuvas modes zīmola Julia Janus dizainere Jūlija Janulaitīte (Julija Janulaitytė) nākotni saskata e-komercijā un iespējā sev tīkamu apģērbu iegādāties jebkuram neatkarīgi no tā, kādu apģērba izmēru nēsā

Dizainere Jūlija Janulaitīte uzskata, ka modes pasaules radītā ilūzija par to, kā cilvēkam jāizskatās, neatbilst realitātei, tāpēc Julia Janus apģērbu zīmola izmēru skalā ir apģērbi arī lielāka auguma cilvēkiem. Viņas koncepcijai ir panākumi.

Fragments no intervijas:

Pirms pusotra gada jūs sākāt piedāvāt arī apģērbus vīriešiem. Kā izlēmāt par šādu soli?

Ideja par to bija jau no zīmola pirmsākumiem – es domāju par nobeigtu zīmola identitāti, veidojot apģērbu sievietēm un vīriešiem virs 30 gadiem. Pēdējo desmit gadu laikā vīriešu mode ir daudzējādā ziņā mainījusies. Vīriešiem vairs gandrīz nav vajadzīgs formālais apģērbs – uzvalks. Tos vairs nēsā tikai baņķieri un politiķi – cik daudz tādus cilvēkus mēs katrs zinām? Manā kontaktu tīklā tādu nav daudz. Tā vietā vīriešiem vajag ikdienas apģērbu (smart casual), kas nav sporta apģērbs. Vīrieši ir daudz konservatīvāki nekā sievietes. Es domāju, ka mans darbs ar vīriešu kolekciju ir arī viņu izglītošana. Vīrieši ģērbjas tik līdzīgi! Mēģināt iegūt vīriešu uzmanību ir tiešām liels izaicinājums. Joprojām ir daudz vīrieši, kuri nezina par mums, jo nav sasniedzami, neseko modei. Ir liels izaicinājums, kā veidot mārketingu vīriešiem vecumā virs 30 gadiem, lai viņi atpazītu mūsu zīmolu. Tagad tā ir organiska reklāma. Sievietes pamana mūsu apģērbus vīriešiem un rāda saviem draugiem vai pērk viņiem dāvanas. Vīrieši mūs pēta un ar lielu pārsteigumu secina, ka šīs drēbes viņiem der un ir ērtas. Viņi atgriežas. Pirmais solis, kāpēc es sāku šo biznesu, bija manas dusmas – es biju kļuvusi dusmīga. Pirms izveidoju savu zīmolu, es strādāju šajā biznesā 15 gadus. Es biju strādājusi citiem zīmoliem kā ārštata dizainere, un man bija savs ateljē, kur šuvu apģērbu klientiem pēc individuāla pasūtījuma. Tiekoties ar klientiem, es sapratu, ka mēs visi esam tik dažādi un atšķirību mērogs ir milzīgs. Ir ļoti grūti standartizēt cilvēkus. Modes pasaule mēģina radīt skaistums noteikumus, kā cilvēkam jāizskatās – cik tievam vai jaunam jābūt. Tā ir absolūta «buļļa kaka». Tā ir ilūzija, kas reālajā pasaulē neeksistē. Oficiālā mode rādīja un 97% gadījumu reklāmās joprojām rāda jaunus un tievus pusaudžu ķermeņus. Pieaugušajam, kuri ir beiguši augt, kam mainās vielmaiņa, un sievietēm, kuras ir dzemdējušas, nav iespējams tā izskatīties. Mode pārdod bailes kļūt vecam. Protams, ir lētāk ražot trīs četrus izmērus, nevis 10. Es nolēmu veidot šo zīmolu, piedāvājot daudzus izmērus un progresīvu stilu. Mēs strādājam pēc britu izmēriem un mazākais ir 6., kas atbilst eiropiešu 34. izmēram, un lielākais ir 26., kas atbilst eiropiešu 54. Mums ir arī seši vīriešu izmēri.

Pirms trīs gadiem latviete Marta Rožkalne vēl neplānoja Šrilankā uzsākt biznesu. Šodien viņa ir saimniece jau diviem restorāniem un neizslēdz iespēju nākotnē atvērt vēl kādu.

Pirmo reizi M.Rožkalne Šrilanku iepazina 2016. gada augustā, kad trīs nedēļas ceļoja apkārt pa salu. Iemīlēja tās dabu, kultūru un cilvēkus. Latvietei tā šķitusi kā paradīze - kalni, okeāns, safari. Nepagāja ilgs laiks, kad jau divu mēnešu laikā M.Rožkalne bija pārcēlusies uz Šrilanku.

"Sākumā mans plāns nebija atvērt šeit restorānu, jo pieredze tajā jomā man bija īsti nekāda, taču tad satiku savu esošo draugu, kura plāns bija atvērt pludmales restorānu/bāru skaistā sērferu ciemā - Arugam bay. Sāku apsvērt domu, ka mēs varētu kļūt par biznesa partneriem. Jau pēc divām nedēļām tika nokārtotas visas nepieciešamās formalitātes un lielie darbi varēja sākties," stāsta M.Rožkalne.

Eiropas Tiesa ceturtdien par spēkā neesošu pasludinājusi Eiropas Savienības (ES) un ASV datu aizsardzības vienošanos, ka ļāva lielajām tehnoloģiju kompānijām sūtīt datus uz Savienotajām Valstīm.

Tiesa paziņoja, vienošanās "Datu privātuma vairogs" nepietiekoši aizsargā ES pilsoņu datus ASV.

Tiesa norādīja, ka nacionālajiem regulatoriem ir jārīkojas stingrāk, lai aizsargātu lietotāju datu privātumu.

Tomēr tiesa atstāja spēkā citu Eiropas Komisijas (EK) normu kopumu, kas ir standarta līguma noteikumi par datu nodošanu un līdz ar to privāto datu nodošana ārpus ES var turpināties.

Taču līdz ar "Datu privātuma vairoga" atcelšanu datu nodošanas kontrole tiks pastiprināta un ES un ASV varētu nākties veidot jaunu sistēmu, kas garantē eiropiešu datiem tādu pašu privātuma aizsardzību ASV kā Eiropas Savienībā.

Lieta sākās pēc bijušā ASV Nacionālās drošības aģentūras līgumstrādnieka Edvarda Snoudena 2013.gadā atklātās informācijas, ka ASV valdība izspiego lietotāju datus internetā un viņu saziņu. Atklātā informācija arī sniedza ieskatu, kā "Facebook" devis ASV drošības dienestiem piekļuvi eiropiešu personīgajiem datiem.

Pretstatā citām nozarēm, auto nomas un līzinga tirgi Baltijā jau atkopjas, un šīs nozares starptautiskā milža Sixt pārstāvji pārliecināti, ka reģionā vēl ir potenciālsUzlabošanās vērojama visā Eiropā, jo uzņēmumi meklē iespējas izmantot ārpakalpojumus.

Kāda, jūsuprāt, pēc dažiem gadiem izskatīsies auto noma un auto līzings, kādos virzienos šajā laikā šīs nozares attīstīsies?

R. P. Mūsu klientu autoparka menedžeri regulāri tiekas ar uzņēmumiem, lai noskaidrotu, ko viņi turpmākajos piecos gados sagaida no līzinga kompānijas. Piemēram, tagad daudzi uzņēmēji jautā, kad mēs mūsu autoparkos ieviesīsim videi draudzīgas automašīnas - tad, kad būs izdevīgi braukt ar hibrīdauto. Tātad mēs saprotam, ka ir jāizstrādā piedāvājums šajā virzienā, jo klienti tuvāko gadu laikā to no mums sagaida. Mēs izstrādājam, piemēram, piedāvājumu, kurā īsāku distanču braucieniem un pilsētai pieejami hibrīdauto.

Nav iespējams Latvijā uztaisīt profesionālu sporta komandu par peļņas avotu. Sports Latvijā turas uz dullo pleciem, un es esmu viens no tiem, intervijā laikrakstam Dienas bizness saka pazīstamais uzņēmējs un Latvijas Futbola federācijas prezidents Guntis Indriksons.

Viņš vērtē situāciju Latvijas sportā, valsts attieksmi pret to un atzīst, ka krīze līdzēs daudziem sportistiem, kuri pēdējos gados dzīvojuši ārpus realitātes, atkal atgriezties uz zemes.

Nauda Latvijas sportā vienmēr bijusi maza un vienmēr būs maza - respektīvi, nebūs pietiekama. Varu tikai izteikt nožēlu, ka politiķi ne līdz galam šo lietu pareizi saprot. Katrs lats, kas tiek iedots sportam, pēc noteikta laika dod ietaupījumu valstij, ko tā tērē visādām negācijām, noziedzības apkarošanai, tiesām, cīņai ar narkomāniju un alkoholismu. Arī izglītības sistēma nopietni cieš no tā, ka daudzi bērni neizaug garīgi un fiziski veseli.

Latvijas Vēja enerģijas asociācijai (VEA) pievienojušies divi šīs nozares pasaules vadošie uzņēmumi – globālais līderis atjaunojamo energoresursu jomā un otrs lielākais atkrastes vēja enerģijas spēlētājs RWE, kā arī atkrastes un sauszemes vēja enerģijas projektu attīstītājs ORLEN.

“Pasaules vadošo uzņēmumu interese par Latvijas vēja enerģijas tirgu iezīmē faktu, ka ledus ir sakustējies un patlaban esam posmā pirms strauja Latvijas vēja enerģijas potenciāla praktiskās apguves. Latvijai ir otrais lielākais atkrastes vēja enerģijas izmantošanas potenciāls Baltijas jūrā aiz Polijas. Tādēļ esam patiesi gandarīti mūsu biedru pulkā uzņemt divus, starptautiskus atkrastes vēja nozares līderus,” norāda Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

“Esam uzsākuši sadarbību ar Latvijas Vēja enerģijas asociāciju, lai izmantotu atkrastes vēja enerģijas lielo potenciālu Latvijā. Mēs uzskatām visu Baltijas jūras teritoriju par perspektīvu zonu turpmākai atkrastes vēja izaugsmei. Tā piedāvā labus apstākļus – ar nemainīgu vēja ātrumu un mazāku viļņu līmeni nekā Ziemeļjūrā,” pauž Pols Koldevins, RWE Renewables Ziemeļvalstu, Polijas un Baltijas jūras piekrastes attīstības viceprezidents.

Austrāļu traģiskā līderība saslimstībā ar melanomu tiek skaidrota ar dabas apstākļiem, bet ādas vēža augšupejošā skala ASV ir saistīta ar nelabvēlīgu tirgus regulējumu. Pret sauļošanās krēmiem liberālās Eiropas ieguvums ir mazāks saslimstību skaits.

Pēc šā gada karstās vasaras biznesa un ekonomikas ziņu vietne Quartz prognozē, ka amerikāņu saslimstība ar melanomu turpina pieaugt, šā ādas vēža paveidam gadā pārsniedzot 22 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Situācija ASV ir sliktāka par Ziemeļamerikas vidējo rādītāju – 21,1 saslimšanas gadījumu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Teksasas starptautiskais melanomas pētniecības fonds AIM at Melanoma skaidro, ka rekordaugstā saslimstība ar melanomu Austrālijā un Jaunzēlandē ir saistīta ar to atrašanos vistuvāk ozona caurumam atmosfērā virs Antarktīdas. Šajās zemēs saslimstību daudzums ir 54,1 gadījums uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju gadā. Salīdzinot ar Eiropu, Austrālijas sievietes ar sevišķi bīstamo ādas vēža paveidu saslimst desmit reizes biežāk, bet Austrālijas vīrieši – pat 20 reizes biežāk, lēš CNN.

Eiropas Savienības (ES) degpunktā, pašai to negribot, pārāk ilgu laiku ir atradies Brexit, kas, pēc ietekmīgā laikraksta The Guardian domām, nav pati lielākā ES problēma.

Laikraksts raksta: «ES lielākā problēma ir tā, ka tās ekonomiskais modelis noveco līdz ar iedzīvotājiem. Eiropā ir daudz pasaules klases uzņēmumu, bet pretēji ASV neviens no tiem nav radies pēdējo 25 gadu laikā. Eiropas zelta gados Volkswagen bija sāncensis Ford un Siemens varēja spēkoties ar General Electric. Bet pašlaik nav nedz Eiropas Google, nedz Facebook vai Amazon, un jauno tehnoloģiju ceturtajā industriālajā revolūcijā Eiropas vienkārši nav.»

Ja raugāmies uz veiksmīgākajiem un pelnošākajiem pasaules jaunuzņēmumiem, tad saraksta augšgalā eiropiešu nav. 5G tehnoloģiju jomā ķīniešu Huawei ir apmēram gadu priekšā Nokia un Ericsson. Ja raugās uz visinovatīvākajām valstīm pēc izsniegto patentu daudzuma uz vienu iedzīvotāju pēdējos piecos gados, tad pirmajā pieciniekā nav nevienas ES valsts, toties ir tādas nelielas valstis kā Izraēla un Dienvidkoreja. Tas liecina par to, ka Eiropa tiešām ir sagurusi, tajā nav jūtams uzrāviens. To visu vēl pastiprina Eiropas dienvidvalstu lielais parādu slogs un kopējā ekonomikas palēnināšanās. Viens no lielajiem Eiropas izaicinājumiem, kuru, atļaušos apgalvot, atrisināt ir daudz grūtāk, nekā tikt galā ar Brexit, ir eirozonas pārvaldība.

Trim miljoniem Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nav pamata bažām par nākotni, atklātā vēstulē ES pilsoņiem atkārtoti apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Meja vēstulē pauž lepnumu par to, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi un pelnīt savu iztiku Lielbritānijā, piebilstot, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. «Es apzinos, ka mūsu valsts daudz zaudētu, ja jūs to pamestu, un es vēlos, lai jūs paliekat,» norādījusi Meja.

«Tāpēc jau kopš paša sarunu sākuma par Lielbritānijas izstāšanos no ES esmu paudusi konsekventu nostāju attiecībā uz jūsu tiesībām – jūsu tiesību aizsardzība līdztekus ES dalībvalstīs dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesībām vienmēr ir bijusi mana galvenā prioritāte,» teica premjere.

2010. gada jūnijā pirmo reizi vēsturē internetu lietos vairāk, nekā skatīsies televizoru, par Microsoft pētījumu ziņo brandrepublic.com.

Interneta lietošanas laiks 2010. gadā vidēji būs 14.2 stundas nedēļā jeb divas ar pusi dienas mēnesī, salīdzinot ar 11.5 stundām nedēļā jeb 2 dienām mēnesī, ko cilvēki pavadīs skatoties televīziju, vēsta Microsoft pētījums par interneta tendencēm šodien un nākotnē.

Pētījumā teikts, ka, internetam kļūstot par populārāko mediju, tas nebūt nenozīmē, ka TV auditorija kritiski samazināsies. Tas liecina par to, ka mainās patērētāju attieksme pret TV saturu un tā skatīšanās iespējām.

Tāpat pētījumā teikts, ka aptuveni 50% eiropiešu ir interneta pieslēgums un pērn viņi nedēļā internetā pavadījuši aptuveni 9 stundas.

Kopš Lielās franču revolūcijas laika jēdziens vienlīdzība ir gluži kā sarkanais lakats Spānijas buļļu cīņās. Pavicināja, izaicināja un uzvarēja vai zaudēja. Skatītāji vēro arēnu un azartā aiztur elpu, lai uzgavilētu matadoram par izveicību vai noelstos par asiņaino spēles iznākumu. Vienkārša un dzīvnieciska cīņa, kas balstās uz veiksmi un pieredzi, nevis vienlīdzību. Gluži tāpat kā Latvijas vienlīdzības pretstati.

Mums ir Satversme, kurā teikts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Mums ir Veidenbaums, kurš dzejojis, ka dūrei tik spēks. Kur mēs esam nonākuši? Nekur tālāk neesam tikuši, kaut gan jēdziens vienlīdzība ir kļuvis par brīvbiļeti uz eiropiešu sirdīm. Cilvēki grib dzīvot ar apziņu par sociālo taisnīgumu, kuru var izteikt arī matemātiskā izteiksmē, piemēram, ar Džini koeficientu. Latvija nav visnevienlīdzīgākā Eiropas valsts, taču nav arī starp valstīm, kur iedzīvotājiem ir vienlīdzīgi dzīves apstākļi, ienākumi, iespējas.

Salīdzināšanai - 2015. gadā Latvijai Džini koeficients bija ap 35%, un šis rādītājs bija viens no sliktākajiem Eiropā. Tas parāda, cik vienlīdzīgi ir ienākumi starp dažādām sabiedrības grupām un cik liela ir plaisa starp bagātākajiem un trūcīgākajiem. Piemēram, Zviedrijai Džini koeficients bija 25%.

Pasūtīt viesnīcu un nopirkt teātra biļetes internetā, samaksāt rēķinus internetbankā, pasūtīt taksometru vai veikt ēdiena piegādi caur aplikāciju – šīs un daudzas citas ikdienišķās digitālās lietas, kas tik ļoti atvieglo dzīvi, diemžēl nav pieejamas visiem eiropiešiem, tostarp Latvijas iedzīvotājiem.

Tādēļ aizvien aktuālāks ir jautājums, kā mazināt digitālo nevienlīdzību un pārvarēt digitālo plaisu. Vēl aizvien ir pietiekami daudz cilvēku, kas nespēj baudīt digitālā laikmeta priekšrocības. Sāp sirds, skatoties uz ļaudīm pasta nodaļās vai banku filiālēs, kuri sēž garās rindās, lai var klātienē samaksāt savus rēķinus, turklāt vēl piemaksājot brangu komisijas maksu, jo paši internetbankā viņi to nespēj izdarīt. Digitālais analfabētisms rada digitālo atstumtību, kas rezultējas sociālajā un ekonomiskajā atstumtībā.

Ja citviet Eiropā digitālās atstumtības galvenais cēlonis ir fiziski nepieejams internets, tad Latvijā tas ir nepietiekamais prasmju līmenis. Saskaņā ar Satiksmes ministrijas datiem, Latvijā 80% mājsaimniecību ir pieejams internets. Taču tas nenozīmē, ka iedzīvotāju prasmes ir pietiekamas, lai izmantotu visu tā potenciālu. Ar to, ka var atvērt un izlasīt ziņu portālus, ir par maz, lai, piemēram, izmantotu pieejamos e-pakalpojumus, internetbanku vai iesniegtu elektroniski deklarāciju VID. Tā nav tikai Latvijas problēma. Eiropas Komisija ir identificējusi, ka 45% eiropiešu nav digitālo prasmju, bet 37% strādājošo nav digitālo prasmju, kas nepieciešamas darba tirgū. Turklāt ir cieša sakarība starp digitālām prasmēm, atalgojumu un to, vai cilvēks vispār spēj atrast darbu.

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) atbildot uz pandēmijas izaicinājumiem, pilnā apmērā ieslēgta eiro drukāšana jeb tiek īstenotā tā saucamā kvantitatīvā mīkstināšana.

Apmēri ir patiešām ievērojami, un, piemēram, Financial Times ziņo, ka nākamgad ECB uzpirks vairāk eirozonas valdību parāda vērtspapīrus nekā tos spēs emitēt pašas valdības. Citiem vārdiem sakot, lai finansētu pandēmijas budžeta deficītus, nebūs nepieciešams ne eiro no kādas citu investoru naudas, un šo caurumu pilnībā gatavi aizlāpīt ir reģiona monetārās stabilitātes sargi.

Proti, neskatoties uz eiropiešu budžetu deficītu palielināšanos, ECB obligāciju uzpirkšanas apmērs būs lielāks par kopējo eirozonas valdību 2021. gadā no jauna emitēto parādu kalnu. ASV investīciju banka Citigroup turklāt rēķina, ka šāda situācija būtu vērojama pat tad, ja ECB neizlems palielināt savu pandēmijas kvantitatīvo mīkstināšanu, kuras kopējais izsludinātais apmērs ir 1,35 triljonu eiro apmērā.

Latvijā 46% jauniešu apzināti iegādājās viltojumus un 25% apzināti piekļūst pirātiskam saturam, liecina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) pētījums par jauniešu attieksmi pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem pēcpandēmijas periodā.

Pētījumā konstatēts, ka vairāk nekā puse (52%) aptaujāto eiropiešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem pagājušajā gadā tiešsaistē ir iegādājušies vismaz vienu viltotu produktu gan apzināti, gan nejauši. Savukārt trešdaļa (33%) apgalvo, ka ir piekļuvuši digitālajam saturam no nelegāliem avotiem. No tiem, kuri to darīja apzināti, 37% iegādājās viltotu produktu un 21% izmantoja, atskaņoja, lejupielādēja vai straumēja saturu no nelegāliem avotiem. No otras puses, 60% Eiropas jauniešu norāda, ka dod priekšroku digitālajam saturam no legāliem avotiem, salīdzinot ar 50% 2019. gadā. Latvijā šis īpatsvars ir tikai 46% jauniešu.

Eiropas lidsabiedrību pasažieriem neizmaksāto kompensāciju apjoms varētu būt ap 5-7 miljardiem eiro, intervijā aģentūrai LETA norādīja Lietuvas uzņēmuma, kas nodarbojas ar aviopasažieru tiesību aizstāvību, Skycop izpilddirektors Marjus Stonkus.

Viņš atzīmēja, ka caur Eiropu ik gadu lido 900 miljoni cilvēku, taču tikai aptuveni 1% no viņiem ir tiesīgi uz kompensācijām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai Nr. 261/2004, kas paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgstošu kavēšanos noteiktajam. «Pārvēršot to naudas izteiksmē, skaitļi ir iespaidīgi. Vidējā kompensācija ir 400 eiro, tātad ik gadu tas 3,6 miljardu eiro tirgus. Turklāt kompensācijas var pieprasīt arī par iepriekšējos gados nenotikušiem, kavētiem lidojumiem, attiecīgi kompensāciju tirgus ir krietni lielāks. Protams, to nevar noteikt precīzi, taču, aptuvenais neizmaksāto kompensāciju apjoms šobrīd varētu būt 5-7 miljardi eiro. Līdz ar to skaidrs, kāpēc aviokompānijas vilcinās maksāt kompensācijas, runa ir par ļoti lieliem naudas apjomiem,» sacīja Stonkus.