Ražošana

66 North Baltic atver jaunu filiāli

Vēsma Lēvalde, 23.09.2013

Jaunākais izdevums

Specializēto apģērbu ražošanas kapitālsabiedrība SIA 66 North Baltic atvērusi jaunu filiāli Kuldīgā.

Ražotne būs atbalsta punkts galvenajai ražotnei Saldū, DB informēja uzņēmumā. Līdz šim uzņēmumam bija viena filiāle Aizputē. Kopumā visās filiālēs tiek nodarbināti gandrīz 200 cilvēki. DB rakstīja, ka Islandes kapitāla uzņēmums Latvijā sāka darbu 1999.gadā.

Uzņēmumā top specifiski apģērbi sportam un aktīvajai atpūtai, tostarp gatavoti arī tērpi Islandes olimpiskajai komandai. No nelielas ražotnes Latvijas uzņēmums kļuvis par tā mātes uzņēmuma Sjoklaedagerdin Ltd. zīmola 66 North Iceland galveno ražošanas centru. Ražotne Latvijā sākotnēji specializējās gumijoto ūdensnecaurlaidīgo apģērbu ražošanā, šobrīd tā produkcijas klāstā ir arī sadarbībā ar zinātniekiem tapuši materiāli termoregulējošiem apģērbiem un speciālajiem apģērbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaug darījumu skaits, pieaug cenas un samazinās piedāvājums - tā varētu raksturot nekustamā īpašuma tirgus tendences Kuldīgā.

Kā biznesa portālam Db.lv stāsta Kuldīgas novada pašvaldības Nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs Klāvs Svilpe, pieprasījums pēc nekustamā īpašuma Kuldīgā ir samērā augsts un pieprasījumu varētu iedalīt divējādi - dzīvojamais fonds un ražošanas, komercdarbības teritorijas, kā arī pieprasījums iegādei vai nomai un īrei.

Pēc pašvaldībā pieejamās informācijas, pircēji visbiežāk iegādājas dzīvojamās ēkas, dzīvokļus, kā arī dzīvojamai apbūvei paredzētus zemes gabalus. Nekustamā īpašuma cenu ietekmē īpašuma stāvoklis, novietojums, komunikāciju esamība un pieslēgumu iespējas, taču pašvaldība nav veikusi šādas informācijas analīzi par vidējām īpašuma cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Goldingen Room saimniekiem nodedzināti četri auto

LETA, 14.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četras naktī uz 13.maiju Kuldīgā un Sabilē sadedzinātās automašīnas piederējušas kafejnīcas «Goldingen Room» saimniekiem, apstiprināja SIA «Propeller Foodie», kam Kuldīgas vecpilsētā pieder kafejnīca «Goldingen Room», pārstāvis Roalds Cinis.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos Madara Šeršņova stāstīja, ka 13.maijā plkst.3.13 Valsts policijā saņemta informācija no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta par to, ka Kuldīgā, Baznīcas ielā, deg divas vieglās automašīnas - «Mercedes Benz» un «Ford». Savukārt Sabilē, Avotu ielā gandrīz tajā pašā laikā dega divas automašīnas - «Mercedes Benz» un «Audi».

«Abos gadījumos ir aizdomas par ļaunprātīgu dedzināšanu, tāpēc Valsts policijā par notikušo ir uzsākti kriminālprocesi,» teica Šeršņova.

Cinis sacīja, ka trīs no četrām automašīnām ir jānoraksta, savukārt senlaicīgo «Ford», kas kalpojusi par Kuldīgas simbolu, atjaunos un tas atgriezīsies Baznīcas ielā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorāns Goldingen Room (kas ieguva 2. vietu DB izdotā žurnāla Horeka labāko restorānu balsojumā 2018. gadā), viesnīcas 2 baloži un Noliktava No 5 ir Ciņu ģimenes tūrisma biznesa atskaites punkti vienā no Latvijas skaistākajām pilsētām, taču ideju ģeneratori piedalījušies arī citos projektos, piemēram, Dzīvā muzeja izveidē un tūristu vilcieniņa radīšanā.

«Uzņēmējdarbība Kuldīgā mums sākās kā ģimenes atkalapvienošanās projekts,» saka Roalds, un Santa viņam piekrīt. Jaunās viesnīcas Noliktava No 5 vestibils priekšpusdienā ir kluss – viesu vairs nav un vēl nav. Ciņu pāris stāsta par savu dzīvesveidu, kas nesaraujami saistīts ar biznesu. Un otrādi. Roalds un Santa runā, turpinot viens otra iesāktos teikumus. Ģimenes kopsavilkums «Bija krīzes laiks, 2008. un 2009. gads. Viss izšķīda, krīze bija visā Latvijā, pieņēmām lēmumus, kas visai būtiski mainīja mūsu tā brīža dzīvi,» stāstu sāk Santa.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Restorāna Bangert’s līdzīpašnieks: mēs šos piecus gadus godam turamies

Linda Zalāne, 31.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gleznainā vietā Kuldīgā, ar skatu uz Ventas rumbu pirms pieciem gadiem durvis vēra restorāns Bangert’s. Tā īpašnieki ir Artis Rozītis, Edgars Zalāns un Andis Putāns, kuri vēsturisko ēku iegādājās pirms astoņiem gadiem. «Ēku iegādājāmies un ilgi renovējām, restaurējām. Kas gan cits kā skaists restorāns tik skaistā vietā varētu būt? Restorāna izveidē ieguldīti apmēram 200 tūkst. eiro,» laikrakstam Dienas Bizness atklāj Bangert’s līdzīpašnieks A. Rozītis, kurš ēdināšanas jomā strādā jau 20 gadus.

Savulaik ēkā atradās Latvijas Banka.

A. Rozītim pieder arī viens no vecākajiem bāriem pilsētā Stenders. Gadu gaitā viņš ne tikai Kuldīgā, bet arī citās Latvijas pilsētās (Talsos, Ventspilī un Saldū) attīstījis picēriju tīklu Stenders.

«Ņemot vērā ēdināšanas sfēras specifiku Latvijā, tas nav vieglākais bizness. Rīgā restorāni veras ciet un vaļā, un tam ir kāds iemesls – nodokļu sistēma un likumdošana, kas šīs jomas uzņēmumiem ir pārāk liela nasta, jo apkalpojošā sfērā ir nepieciešams liels darbaspēka resurss, līdz ar to nodokļu slogs ir liels. Ņemot vērā visus šos faktorus, mēs šos piecus gadus godam turamies,» secina A. Rozītis.

Viņaprāt, Kuldīga uz pārējo Kurzemes pilsētu fona nevar sūdzēties, jo tā piesaista ļoti daudz viesu, kas nes labumu arī restorāniem un kafejnīcām. Tāpat, sākot no jūnija līdz augusta beigām, teju ik nedēļas nogali notiek kāds pasākums, uz kuru sabrauc cilvēki no visas Latvijas. Ēdināšanas uzņēmumu uzdevums ir turēt augstu kvalitātes latiņu un prast karstajā vasaras sezonā nopelnīt iztiku ziemai. «Tad sākas īstā dzīve un «žonglēšana», jo pilsētā uzturas pārsvarā pamatiedzīvotāji. Pozitīvi, ka pilsēta pēdējos gados veiksmīgi iesaistās gastrotūrismā un rīko restorānu nedēļu. Man bija liels pārsteigums, ka pirms diviem gadiem šis pasākums izdevās un bija ļoti daudz cilvēku, kas atbrauca uz Kuldīgu, lai ieturētu maltīti,» atminas A. Rozītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Nevēlēšanās saistīties ar kredītiestādēm netraucē attīstībai

Vēsma Lēvalde, 19.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu gadu laikā tradicionālo krāsu meistars Edgars Raitums no mājražotāja pārtapis par uzņēmēju ar savu darbnīcu.

Edgars Raitums joprojām ir vienīgais pastāvīgais kapitālsabiedrības algotais darbinieks un palīgus piesaista tikai uz laiku, kad ir lielāks pasūtījums. «Laikam esmu pārāk piesardzīgs,» viņš atzīst. Nevēlēšanās saistīties ar kredītiestādēm un riskēt ar plašu atvēzienu tomēr nav traucējusi soli pa solim attīstīt SIA Raituma krāsas no inkubatora cālēna par atzīta produkta ražotāju un saglabāt meistara autoritāti restauratoru lokā. Ar Kurzemes biznesa inkubatora atbalstu izveidota krāsu ražotne jeb darbnīca Kuldīgā, izstrādāts kapitālsabiedrības ražojumu zīmols, atrasts videi draudzīgs metāla iepakojums un saskaņotas produkta etiķetes. «Būs labi,» sola SIA Raituma krāsas dibinātājs Edgars Raitums. Līdz šim esot bijis tikai saturs, kas, protams, ir galvenais, bet tagad arī forma būs tam atbilstoša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Uz Kuldīgu pēc kafijas buķetes

Linda Zalāne, 31.10.2018

SIA Capulus Terra valdes priekšsēdētājs Klāvs Šlakorcins (no kreisās) un valdes loceklis Ingmārs Lādens

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klāvs Šlakorcins un Ingmārs Lādens piesātinātajā Kuldīgas restorānu un kafejnīcu segmentā saredzējuši jaunu nišu un atvēruši kafijas grauzdētavu Curonia Coffee Roasters

Klāvs restorānu un viesnīcu industrijā strādā aptuveni 20 gadus, kuru laikā gan Latvijā, gan ārvalstīs apguvis dažādas šīs jomas šķautnes, bijis arī barista, tas ir, kafijas bārmenis. Mācoties aroda knifiņus, viņam radās ideja atvērt Kuldīgā t.s. speciality jeb īpaši atlasītās kafijas grauzdētavu, un kā biznesa partneri viņš uzrunāja senu paziņu Ingmāru Lādenu, kuram līdz šim darba jomas bijušas nesaistītas ar HoReCa segmentu. «Vēlamies cilvēkiem parādīt pasaules līmeņa produktu, mudināt izprast, cik dažādi spēj būt kafijas aromāti un garšas buķetes. Šī ir ne tikai pirmā kafijas grauzdētava Kuldīgā, bet Kurzemē kopumā,» stāsta SIA Capulus Terra (Curonia Coffee Roasters) valdes priekšsēdētājs Klāvs Šlakorcins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Elvi tīkla izveidotājs darbojas Kuldīgas viesnīcu un īpašumu biznesā

Linda Zalāne, 30.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuldīgā ir četras viesnīcas – Metropole, Jēkaba sēta, Virkas muiža un 2 Baloži, kā arī pēdējos gados kā sēnes pēc lietus ir savairojušies apartamenti. DB aptaujātie uzņēmēji lēš, ka to skaits varētu būt vairāk nekā simts, bet reģistrēti ir ap 80. Apartamentu bums mudinājis Virkas muižas īpašnieku Kasparu Bergmani, kurš savulaik izveidoja Elvi tīklu, pievērsties nekustamo īpašumu attīstīšanai Kuldīgā.

«Kuldīgā būvējam ēku ar 24 dzīvokļiem, jo līdz ar apartamentu izveidi ir jāsaskaras ar sekām, proti, īres dzīvokļu rezerves pilsētā ir izsīkušas. Nopietni skatos arī Kuldīgas vecpilsētas virzienā, kur esmu iegādājies piecas ēkas. Divas no tām ir rekonstrukcijas stadijā, bet pārējās notiek projektēšanas darbi. Mērķauditorija ir cilvēki, kas ir pensionējušies un kuriem ir īpašumi Rīgā, bet tai pašā laikā ir vēlme pārvākties uz dzīvi mazpilsētā,» stāsta K. Bergmanis, kurš kopš 2016. gada Virkas muižas restaurācijā un renovācijā ieguldījis ap 700 tūkst. eiro un tuvākajos gados investīciju plūsmu šajā objektā vēl neapturēs, jo līdz šim izdevies savest kārtībā aptuveni pusi no īpašuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kūpinātas strausa gaļas desiņas un gliemežu delikateses – tāda ir jaunā Latvijas garša, kas dzimst Kuldīgas novadā.

Apvienojot strausu fermas, gliemežu audzētavas un gaļas pārstrādes īpašnieku potenciālu, Kurzemes biznesa inkubatorā izveidots uzņēmums, kas ap pērnajiem Ziemassvētkiem Kalnciema tirgū nogādāja pirmo kopīgi izstrādāto un par labu atzīto produktu – strausa gaļas desiņas. Īsā laikā pieprasījums tā audzis, ka idejas autore Agnese Buka nolēmusi atstāt algotu darbu un pievērsties tikai «jaunas Latvijas garšas» veidošanai, kā viņa pati apzīmē biznesa ideju. Pavisam drīz strausa gaļas produktu klāstu papildinās gliemežu delikateses un eksotika kļūšot par jauno Latvijas tradīciju, uz gardēžu mērķauditoriju tēmē kuldīdznieki. «Patiess stāsts un aicinājums baudīt,» savu koncepciju atklāj SIA Alias products pārstāvētā zīmola Baudi! idejas autore A.Buka. Gastronomiskais tūrisms, viņasprāt, varētu būt viens no lielākajiem tūristu magnētiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietai ir nozīme, laikrakstam Dienas Bizness akcentē uzņēmējs Mārtiņš Einbergs, kurš kopā ar biznesa partneriem decembrī atvēra kafejnīcu The Marmalade Kuldīgā, blakus Rātslaukumam, kas ir viens no tūristu iecienītākajiem apskates objektiem vecpilsētā.

«Ēdināšanas jomā man ir teju 20 gadu pieredze. Esmu strādājis gan Kuldīgā, gan Rīgā. Prieks, ka kopā ar domu biedriem atradām savu nišu, konditorejas un kafejnīcas apvienojumu. Visu cepam uz vietas, un mūsu firmas zīme ir mazmaizītes, kuras pārdodam pēc svara. Tās bieži vien pasūta dažādiem korporatīviem pasākumiem, domāju, ka šādu pasākumu apkalpošana būs labs ienākumu avots arī rudenī un ziemā,» teic M. Einbergs. Viņš ir pārliecināts, ka The Marmalade sezonalitāti neizjutīs tik ļoti kā citi restorāni, jo produkcija ir tāda, kuru patērē ikdienā arī pamatiedzīvotāji, ne tikai tūristi.

Viņš nevēlējās DB atklāt, cik lielas investīcijas bija nepieciešamas kafejnīcas izveidē, bet teic, ka centās visu darīt ar gudru pieeju un meklēja nevis jaunas, bet lietotas virtuves iekārtas. Lielākais izaicinājums bija pašu konditorejas izstrādājumu veidošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Jaunos uzņēmējus aicina uz Starta dienu Kuldīgā

Zane Atlāce - Bistere, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuldīgā 12. aprīlī notiks Kurzemes reģionā gada vērienīgākais bezmaksas pasākums jaunajiem uzņēmējiem Starta diena, uz kuru aicināts ikviens interesents, kuram ir sava biznesa ideja un vēlme to īstenot, kā arī ikviens uzņēmums vecumā līdz 5 gadiem, kas meklē izaugsmes iespējas.

Jaunie uzņēmēji pasākumā varēs iedvesmoties no nozares vadošajiem ekspertiem, uzzināt par pieejamo valsts atbalstu savas uzņēmējdarbības uzsākšanai vai paplašināšanai, kā arī nodibināt noderīgus kontaktus.

Pasākumā ikviens interesents uzzinās, kā pārdomāti plānot un finansēt savu ideju, kā uzsākt biznesu bez uzkrājumiem, un pa kādiem pakāpieniem ir jākāpj, lai gūtu panākumus. Sabiedrisko attiecību konsultants Dzintars Hmieļevskis uzstāsies ar lekciju Personīgā un uzņēmuma publiskā tēla veidošana, savukārt pārdošanas un biznesa trenere Terēze Riekstiņa sniegs ieskatu 10 pakāpienos ceļā uz panākumiem biznesā.

Seminārā ar uzņēmējdarbības pieredzes stāstiem un vērtīgiem padomiem, kas gūti personīgajā pieredzē, dalīsies Kuldīgas reģiona uzņēmēji. Piemēram, Inga Jefrēmova stāstīs par savu līklīniju koka grīdas segumu ražošanas uzņēmumu LatSketch, kuru dibināja, piedaloties vairākos projektos un piesaistot finansējumu. Savukārt Evita Štrausa dalīsies savā pieredzē, veidojot ģimenes uzņēmuma Milzu!, kura idejas pamatā bija vēlme ražot veselīgu un konkurētspējīgu produktu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SIA Stiga RM saņēmusi 4,5 miljonu eiro finansējumu finiera ražošanas iekārtu iegādei

Žanete Hāka, 22.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Danske Bank noslēgusi līgumu ar SIA Stiga RM par 4,5 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu jaunu finiera ražošanas iekārtu iegādei Kuldīgā izvietotās finiera ražošanas rūpnīcas jaudas palielināšanai, informē Danske Bank.

2015.gada sākumā tobrīd mežistrādes un transporta pakalpojumu sniegšanas biznesā strādājošā kompānija SIA Stiga RM iegādājās finiera ražotni no maksātnespējas procesā iesaistītās SIA Kurzemes finieris.

Danske Bank Latvijā vadītājs Raivis Kakānis pauž atzinību par līdz šim paveikto: «Pārsteidzoši, bet pusotra gada laikā jaunā saimnieka Andra Ramoliņa vadībā SIA Stiga RM finiera ražotne Kuldīgā ir spējusi ne vien atsākt finiera ražošanu, bet pilnībā noslogot tās ražošanas jaudas. Es gribētu to izcelt kā veiksmes stāstu un iedrošinājumu citiem uzņēmējiem, jo pārdomāta saimniekošana tik īsā termiņā ļāvusi ražotnei atdzimt, šobrīd darbojoties jau pavisam citā kvalitātē un mērogā. Esmu gandarīts, ka arī mums ir iespēja būt šī stāsta daļai kā uzņēmuma finanšu partnerim.»

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Reģionu restorānu topa līderi: Vecpuisis, Goldingen Room un H.E. Vanadziņš

DB, 21.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas labākie restorāni ir izlauzušies no Vecrīgas mūriem. Cēsis, Kuldīga un tagad arī Valmiera – tie ir karstākie Latvijas gastronomiskā tūrisma galamērķi

Dienas Bizness septembra beigās un oktobra sākumā sociālajos tīklos aicināja sabiedrību vērtēt labākos reģionu restorānus. Balsojuma rezultātā izveidojām restorānu TOP 15, kas pirmo reizi tika publicēts žurnālā Horeka, kas pie lasītājiem devās 18. oktobrī (elektronisko versiju var iegādāties: https://www.dbhub.lv/horeka).

Topa līderi

Reģionu restorānu topa pirmajā vietā Dienas Biznesa lasītāji, aktīvi balsojot, ierindojuši Valmieras Vecpuisi. Britu uzņēmēja valmierieša Maikla Braisa restaurētais senais paviljons Vecpuišu parkā pilnībā atguvis vēsturisko godu, pat vēl vairāk, jo lielākā Vidzemes pilsēta ieguvusi ne tikai cienījamu restorānu, bet arī modernu koncertzāli un telpas konferencēm. Lielisks tandēms!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kurzemes Biznesa inkubatorā darbu uzsākuši desmit jauni uzņēmumi

Dienas Bizness, 13.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes Biznesa inkubatorā (KBI) šī gada martā savu darbu uzsākuši deviņi jauni uzņēmumi - četri no tiem Liepājā, divi Kuldīgā un trīs Saldū.

KBI Liepājas filiālē darbu uzsākuši četri uzņēmumi – Liepāja Bulk Liner, LGV Network, Baltic solar un Wood koozie.

SIA Liepāja Bulk Liner nodarbojas ar polietilēna konteineru oderu ražošanu autoceļu un jūras kravu pārvadājumiem, kas nodrošina pilnīgu produktu drošību un piesārņojuma riska novēršanu.

Uzņēmums LGV Network ir pirmais elektromobiļu uzlādes staciju tīkla izveides uzņēmums Latvijā, kurš piedāvā klientiem uzlādēt elektromobiļu akumulatorus publiski pieejamās uzlādes stacijās. Uzņēmums 2014. gada beigās jau paspējis uzstādīt piecas publiski pieejamas elektromobīļu uzlādes stacijas Rīgā. Uzņēmuma mērķis ir attīstīt uzlādes staciju tīkla infrastruktūru Latvijā, nodrošinot elektromobiļu lietotājus ar uzlādes staciju pieejamību tiem ērtās vietās - pie tirdzniecības centriem, restorāniem, degvielas uzpildes stacijām, biroja centriem un citur.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuldīgā, Liepājas ielā durvis vēris pirmais beziepakojuma veikals "Kuule".

Ideja par šādu veikalu radusies jau pirms diviem gadiem un tā tikai gaidījusi īsto brīdi, telpas un cilvēkus, lai realizētos. Veikalu izveidojusi četru cilvēku komanda – Kārlis Mednieks, Justīne Grantiņa, Māris Ločmelis un Inese Ločmele. K.Mednieks ir dzimis kuldīdznieks, bet pārējie nesen pārcēlušies uz dzīvi Kuldīgā.

"Kuldīga šobrīd aug un attīstās, un arī mēs gribam dot savu artavu tajā, kaut kādā ziņā celt šejienes dzīves kvalitāti, piedāvājot cilvēkiem iespēju iegādāties ikdienā nepieciešamās preces bez iepakojuma, samazinot sadzīves atkritumu daudzumu un iedvesmojot cilvēkus dzīvot dabai draudzīgāk un veselīgāk," stāsta veikala līdzizveidotāja J.Grantiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Sāk pārbūvēt ceļu no Rucavas līdz Lietuvas robežai

Dienas Bizness, 26.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien būvnieki sāk pārbūvēt autoceļa posmu no Rucavas līdz Lietuvas robežai (valsts galvenais autoceļš Liepāja-Lietuvas robeža (Rucava) (A11) posms 50,5-59 km.), kas izmaksās 3,87 miljonus eiro, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) Komunikācijas daļa.

Būvdarbu ietvaros tiks veikta segas rekonstrukcija. Plānots, ka SIA Ceļu un tiltu būvnieks darbus pabeigs nākamā gada pirmajā pusē. Būvdarbu kopējas izmaksas ir 3,87 miljoni eiro (ar PVN) un tos līdzfinansē Kohēzijas fonds.

LVC atzīmē, ka būvdarbu laikā satiksmes ātrums tiks ierobežots līdz 50-70 km/h un satiksme tiks regulēta ar luksoforiem.

Savukārt jau pabeigti šopavasar uzsāktie būvdarbi uz valsts reģionālā autoceļa Talsi-Stende-Kuldīga (34,0.-41,0.km)(P120) un Tukums-Kuldīga (17,60.-26,53.km)(P121). Uz ceļa Talsi-Stende-Kuldīga posmā aiz Rendas Kuldīgas virzienā septiņu km garumā ir uzklāta asfalta izlīdzinošā kārta un atjaunota ceļa virsma. Projekta ietvaros atjaunotas arī astoņas sabiedriskā transporta pieturvietas un vairākas nobrauktuves.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Stiga RM investēs 3,7 milj. eiro divu jaunu ražotņu – bērza lobskaidu sagatavošanas un saplākšņa laminēšanas izveidē, sāks ražot dārgākus produktus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Abām jaunajām ražotnēm jāsāk strādāt jau šī gada septembrī,» pamatakmens ielikšanas brīdī plānus atklāj SIA Stiga RM valdes loceklis Andris Ramoliņš. Viņš norāda, ka ražotnēs tiks uzstādītas jaunas iekārtas. «Ir noslēgta vienošanās par laminēšanas iekārtas piegādi ar Somijas ražotāju Raute,» tā uz jautājumu par piegādātāju atbild A. Ramoliņš. Viņš neslēpj, ka ir izdevies labs darījums gan ar celtniekiem, gan arī ar iekārtu piegādātājiem, jo ne vieniem, ne otriem pašlaik nav tie labākie laiki.

Pašlaik Kuldīgā nav saplākšņa laminēšanas iekārtas, bet rudenī tāda būs. «Iecerētā laminēšanas jauda ir 3000 m3 mēnesī, strādājot divās maiņās, tātad gadā – 35 000–36 000 m3, bet vēl jau paliks trešās maiņas rezerve,» skaidro A. Ramoliņš. «Mums būs nepieciešami jauni censoņi, kuri zina svešvalodas, vēlas papildināt savas zināšanas, paaugstināt kvalifikāciju un palikt strādāt Kuldīgā, nevis doties darba meklējumos uz ārzemēm,» viņš norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Kurzemē asfaltētos segumus atjaunosStrabag un Saldus ceļinieks

Gunta Kursiša, 04.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) novirzīs 1,34 miljonus eiro valsts autoceļu ar asfaltēto segumu atjaunošanas darbiem Kurzemes reģionā.

Konkursā par asfaltēto segumu atjaunošanu Kurzemē uzvarējuši divi uzņēmumi – SIA Strabag un SIA Saldus ceļinieks.

Tiks atjaunoti ceļa posmi uz autoceļa P120 Talsi – Stende – Kuldīga, V1160 Ezere – Vadakste, P112 Kuldīga - Aizpute – Līči, P96 Pūri - Auce – Grīvaiši, P121 Tukums – Kuldīga, V1446 Tukums - Milzkalne - Smārde – Slampe, P111 Ventspils (Leči) – Grobiņa, P131 Tukums -Ķesterciems - Mērsrags – Kolka.

Db.lv jau ziņoja, ka tāpat šodien izsludināti arī uzņēmumi, kas uzvarējuši LVC konkursā par valsts autoceļu asfaltēto segumu atjaunošanas darbu veikšanu Latvijas Centra reģionā. Šiem darbiem tiks atvēlēti 1,13 miljoni eiro, un par konkursa uzvarētājiem izsludināti Panevežio Keliai, Saldus ceļinieks un Strabag.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Vētras dēļ nedarbojas vairāki desmiti lielāko banku bankomātu

Gunta Kursiša, 29.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stiprā vēja radīto elektropiegādes traucējumu dēļ otrdienas rītā nedarbojās Swedbank Ventspils un Kuldīgas filiāles, kā arī aptuveni 50 bankomāti, mikroblogošanas vietnē Twitter vēsta bankas pārstāvji. Tāpat darbības traucējumi ir arī desmit SEB bankomātiem, noskaidroja Db.lv.

Kuldīgā un Ventspilī no rīta nedarbojās arī SEB bankas filiāles, Db.lv stāstīja bankas pārstāve Agnese Strazda. Kuldīgā filiāles darbība atjaunota plkst. 8.50, vēl pirms durvju vēršanas apmeklētājiem, bet Ventspilī filiālē elektroapgāde atjaunota plkst. 9.35.

Kurzemes un Vidzemes pusē otrdienas rītā nedarbojas desmit SEB bankomāti – darbība traucēta bankomātiem Kuldīgā, Alsungā, Cēsīs, Iecavā, Dundagā un citur, stāstīja A. Strazda. «Nedarbojas salīdzinoši maza daļa bankomātu, un iepriekš, pirms vētras, bijām gatavojušies lielākam kaitējumam,» norādīja A. Strazda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ceļa remontu dēļ daudzviet Latvijā noteikti satiksmes ierobežojumi

Žanete Hāka, 22.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ sākas pārbūves darbi uz autoceļa Ventspils–Kuldīga–Saldus (P108) posmā no Ventspils līdz pagriezienam uz Zirām. Jau šonedēļ tur ir sagaidāmi pieci luksoforu posmi un var būt nepieciešamas 45 minūtes remontposma izbraukšanai, informē Latvijas Valsts ceļi.

Turpinās satiksmes organizācijas pārkārtojumi uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Garkalnes līdz Sēnītes mezglam. Uz brauktuvi Siguldas virzienā jau ir pārslēgts posms no Vangažiem līdz Sēnītes mezglam. Plānots, ka nedēļas vidū satiksmi pārslēgs arī posmā no Garkalnes līdz Vangažiem un no Sēnītes mezgla līdz objekta beigām. Arī pēc satiksmes pārslēgšanas uz Siguldas virziena brauktuvi tā ir organizēta pa vienai joslai katrā virzienā.

Citi patlaban plašākie remontdarbi turpinās uz Jūrmalas šosejas (A10) ar ievērojamiem satiksmes pārkārtojumiem krustojumā ar Rīgas apvedceļu A5. Turpinās arī remontdarbi pie Pāvilostas un posmā no Ēdoles līdz Alsungai. 45 minūtes nepieciešamas lai izbrauktu būvdarbu posmus no Gulbenes Balvu virzienā (P35) līdz Kazupei un no Tērvetes līdz Lietuvas robežai (P95).

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Stiga RM dod jaunu dzīvību finiera ražotnei Kuldīgā

Māris Ķirsons, 26.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežsaimniecības SIA Stiga RM reanimēs maksātnespējīgās SIA Kurzemes finieris ražotni Kuldīgā, darba atsākšana plānota decembra vidū, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Ir noslēgts līgums par SIA Kurzemes finieris finiera ražotnes iznomāšanu līdz uzņēmuma mantas izsolei ar SIA Stiga RM,» situāciju skaidro SIA Kurzemes finieris maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Viņš pauda prieku, ka nepilnu divu nedēļu laikā maksātnespējīgā uzņēmuma ražotnei ir nomnieks, kas atjaunos ražošanu. Jāatgādina, ka, pēc SIA Lursoft datu bāzes ziņām, SIA Kurzemes finieris maksātnespēja tika pasludināta šā gada 13. novembrī. «Interesi par Kurzemes finieri izrādīja vairāki pretendenti, tostarp viens uzņēmums no Lietuvas,» tā uz jautājumu, vai par šo maksātnespējīgo uzņēmumu ir bijusi liela interese, atbild A. Bērziņš. Viņš atzīst, ka SIA Stiga RM piedāvājums faktiski nekavējoties reanimēt ražošanu Kuldīgā ir bijis izdevīgs ne tikai maksātnespējīgajam uzņēmumam (mazākas izmaksas), bet arī vietējai pašvaldībai (darbavietas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldības budžetā) un valstij (citi nodokļi, eksporta ienākumi).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kuldīgā vēlas būvēt vēl vienu koģenerācijas staciju

Vēsma Lēvalde, 02.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuldīgas dome izsludinājusi sabiedrisko apspriešanu SIA R.S.V. iecerei būvēt jaunu koģenerācijas staciju Kuldīgā.

Projekta iniciatīva saistīta ar SIA Kurzemes finieris vēlmi paplašināt darbību un tam nepieciešamo siltumenerģiju, db.lv informēja SIA R.S.V. pārstāvis Raimonds Spūls-Vilcāns. Projekta izmaksas ir vairāki miljoni latu, un to nodrošināšanai plānots piesaistīt ārvalstu investoru, kā arī kredītlīdzekļus.

Šā gada 3.aprīlī paredzēta projekta prezentācija pašvaldībā. Objektu iecerēts būvēt ar elektrisko jaudu līdz 1 MW un siltuma jaudu līdz 3 MW. Būvi projektē Kuldīgas novada Padures pagastā reģistrētā SIA Struņķkrogs.

Apspriešana noritēs līdz 21. aprīlim, savukārt novada dome lēmumu plāno pieņemt 25.aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Ministrs sola nepieciešamības gadījumā lemt par drošības pasākumiem Kuldīgā

LETA, 17.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) ir apsolījis nepieciešamības gadījumā lemt par papildu drošības pasākumiem Kuldīgā, kur šonedēļ ļaunprātīgi sadedzināja divas automašīnas uzņēmējiem, izraisot arī vecākās koka ēkas aizdegšanos, informēja Kuldīgas novada pašvaldības Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska.

Šodien Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa (JV) Rīgā tikās ar iekšlietu ministru Ģirģenu un Valsts policijas priekšnieku ģenerāli Intu Ķuzi, lai pārrunātu ļaunprātīgu automašīnu aizdedzināšanu. Bērziņa drīzu tikšanos ar ministru lūdza, jo 13.maija nakts notikumi satrauca iedzīvotājus un radīja plašu rezonansi vietējā sabiedrībā. Tikšanās laikā tika pārrunāta drošības situācija Kuldīgas pilsētā un novadā un potenciālās iespējas situācijas uzlabošanā.

«Vienojāmies kopīgi darīt visu iespējamo, lai notikušais noziedzīgais nodarījums tiktu pēc iespējas ātri atklāts. Iedzīvotāju un uzņēmēju drošība viennozīmīgi ir mūsu prioritāte,» pēc tikšanās sacīja pašvaldības vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ieguldīs 140 tūkstošus latu DUS ar vertikālo virszemes degvielas tvertni izveidē

Žanete Hāka, 19.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Neste Latvija Kuldīgā iegādājusies degvielas uzpildes staciju Sumata, kas rekonstrukcijas rezultātā kļūs par pirmo DUS ar vertikālo virszemes degvielas tvertni Neste Oil tīklā Baltijas valstīs, informē uzņēmuma pārstāvji.

Stacijas rekonstrukcijā plānots ieguldīt vairāk nekā 140 tūkstošus latu, un to paredzēts atklāt oktobra vidū. Jaunā Neste Oil stacija atradīsies Kuldīgā, Graudu ielā 19 un tā paredzēta galvenokārt kravas autotransportam.

Jaunajā Neste Oil DUS būs pieejama tikai dīzeļdegviela un stacija būs aprīkota ar ātrgaitas dīzeļdegvielas sūkni ar četrām uzpildes pistolēm, kas ir piemērotas gan kravas, gan arī vieglajam autotransportam. Arī jaunajā DUS, tāpat kā visās pārējās Neste Oil DUS, dīzeļdegviela tiks piegādāta no Neste Oil rūpnīcas Somijā.

Latvijā pirmās Neste Oil DUS vertikālās virszemes degvielas tvertnes augstums būs 8,5 metri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Investējot 15 miljonus eiro, maina saplākšņa ražotni

Māris Ķirsons, 13.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot aptuveni 15 milj. eiro SIA Stiga RM ir radikāli mainījusi saplākšņa ražotni, līdz gada nogalei ieguldīs vēl vismaz 10 milj. eiro, tādējādi ražos vairāk un dārgākus produktus, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik bērza saplākšņa ražošana Kuldīgā ieguvusi jaunu elpu, turklāt ambiciozie uzņēmuma attīstības plāni paredz saplākšņa ražošanas apjomus pakāpeniski palielināt pat par piecām reizēm. Tādējādi faktiski to saplākšņa ražošanu, kas bija Kuldīgā pirms pāris gadiem un pašlaik vairs nevar salīdzināt, turklāt pēc iecerētā investīciju projekta pēdējo kārtu pabeigšanas tā, pēc SIA Stiga RM vadītāja sacītā, būs kā diena pret nakti.

«Pašlaik ir pilnībā pabeigta pirmā un otrā ražotnes modernizācijas kārta, kurā ir ne tikai izveidota 5 milj. eiro vērā līdz tam Kuldīgā nebijusi bērza saplākšņa laminēšanas ražotne, bet arī īstenota bērza lobskaidas ražošanas iekārtas modernizācija, kur no iepriekšējās ir palicis tikai rāmis,» stāsta SIA Stiga RM valdes loceklis Andris Ramoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru