Marts sakustinājis ledu ne tikai Latvijas ūdenstilpēs, bet arī nekustamo īpašumu tirgū – rosība notiek, taču saukt to par atkusni būtu pāragri.

Mājokļu segmentā, īpaši Rīgā un Pierīgā, parādījusies aktivitāte. Potenciālie pircēji kļuvuši elastīgāki savos nosacījumos, apsverot arī otrreizējā tirgus piedāvājumu, turpretī pārdevēji cenas šūpot negrib, tādējādi paildzinot objekta pārdošanai nepieciešamo dienu skaitu. Salīdzinot ar 2022. gada nogali, sērijveida dzīvokļu piedāvājums Rīgā palielinājies par 15%, bet īrei pieejamo dzīvokļu skaits sarucis par 6%. Vairumā gadījumu pircēji lūkojas pēc kvalitatīva, dzīvošanai gatava mājokļa – par šādiem īpašumiem pircēji gatavi pacīnīties, turklāt 31% darījumu notiek bez kredīta piesaistes, secināts nekustamo īpašumu aģentūras "Latio" jaunākajā "Mājokļu pircēju pārliecības indeksā".

Par spīti tam, ka zemi neklāj balta sniega sega, Ziemassvētku tirdziņos svētku atmosfēru tomēr izdodas sajust. Pagaidām kuplākais apmeklētāju skaits esot vērojams brīvdienās un reizēm darba dienu vakaros, bet lielākā andelēšanās vēl esot tikai priekšā, jo, kā ierasts, pēc Ziemassvētkiem Latvijā ieradīsies daudz tūristu no Krievijas, kas esot naski uz iepirkšanos un gatavi maciņus atvērt plašāk nekā vietējie pircēji.

Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā jūtama karstvīna, ceptu desiņu un sutinātu kāpostu smarža. Šeit atrodama kafejnīca, kur iespējams siltumā ieturēt maltīti, un turpat ārā var nogaršot karsto dzērienu, kas tiek sildīts prāva izmēra čuguna katlā. Līdzās vēderprieku apmierināšanai Doma laukuma tirdziņa būdiņās cits pie cita rosās vairāki desmiti tirgotāju, kas piedāvā gan ādas un vilnas izstrādājumus, gan rotas, suvenīrus, saldumus, meža gaļas desas, mājas vīnu, pītus grozus un pat marinētus gurķīšus, tā saucamo vīriešu zapti un konservētus tomātus – gluži kā no pagraba krājumiem.

Svētku duna un rosība notiek arī Līvu laukuma tirdziņā, kas izmēra ziņā ir nedaudz pieticīgāks: šeit tirgojas 25 pārstāvji, tostarp izveidots liels sveču veikals, kāds nav atrodams nevienā citā tirdziņā. DB novēroja, ka starp blīvi izvietotajiem plauktiem, kas pildīti ar dažādu izmērau un dizaina svecēm, cilvēku rosība ir liela. Vēl viens pozitīvs pluss Līvu laukuma tirdziņam – šeit iespējams ne vien sasildīties ziemas bārā Rockabilly House, bet arī brīvdienās lustīgi izdejoties. Reizēm šeit par muzikālo atmosfēru gādājot Pits Andersons, kura repertuārā ir 50. gadu amerikāņu rokenrola dziesmas.

Sava nekustamā īpašuma pārdošana kļūst par arvien aktuālāku jautājumu, jo ģeopolitiskais saspringums un medijos publicētās ekonomistu prognozes dažkārt mudina domāt par to, ka īpašumu cenas tuvākajā nākotnē varētu kristies.

Līdz ar to rodas neliela panika un vēlme īpašumu pārdot, kamēr cenas ir pietiekoši augstas. Lai gan ilgtermiņā īpašumu cenas pieaug, vēlme iegūt no īstermiņa cenu svārstībām ir saprotama un vienmēr aktuāla.

Neraugoties uz to, vai pārdošanas procesam tiek piesaistīts profesionāls nekustamā īpašuma pārdevējs, kas pārdošanas cenu rūpīgi izanalizē, vai pasūtīts īpašuma vērtējums, īpašniekam ir arī savs redzējums par sava mājokļa vērtību. Subjektīvais īpašnieka redzējums bieži vien ir optimistiskāks par reālo īpašuma vērtību un saistās gan ar personīgajiem pārdzīvojumiem konkrētajās telpās, gan ar īpašumā ieguldīto naudu tā individualizēšanai savām vajadzībām un gaumei. Nekustamo īpašumu konsultante Evita Ažīte, kura ar dzīvojamā fonda īpašumiem kompānijā Kivi Real Estate darbojas jau gandrīz desmit gadus, atzīst: «Ļoti bieži īpašnieki, plānojot pārdot savus īpašumus, vēlamajā cenā cenšas iekļaut arī visus ieguldījumus, ko šajā īpašumā veikuši (interjera apdare, mēbeles un tamlīdzīgi).» Taču pircēji iepriekšējā īpašnieka ieguldījumos bieži vien vērtību nesaskata un nav gatavi par to piemaksāt. Tā kā nekustamais īpašums lielākoties tiek pirkts kā ilgtermiņa investīcija, primārie faktori par labu konkrētā īpašuma (mājas vai dzīvokļa) izvēlē ir lokācija, ēkas stāvoklis un cena. Tā stilistisko iekārtojumu pircēji bieži vēlas izveidot paši, līdz ar to dārgs un specifisks aprīkojums var būt pat traucēklis. «Ir gadījumi, kad esošais interjers pat ļoti neatbilst potenciālā pircēja gaumei, kas nozīmē, ka, iegādājoties šādu īpašumu, pircējam pat jārēķinās ar papildus izdevumiem, interjeru pārveidojot savā gaumē,» piebilst E. Ažīte. Jo specifiskāki ir šie ekskluzīvie risinājumi, jo mazāk būs cilvēku, kas par tiem vēlēsies maksāt. Ekskluzīvs interjers ne vienmēr ir pārdošanu veicinošs faktors, īpaši, ja ir pieejamas alternatīvas par zemāku cenu, kuras pircēji var iekārtot paši.

Maksātnespējīgās a/s Liepājas metalurgs pamatražotnes pārdošanu starptautiskajā piedāvājumā organizēs uzņēmuma administratora izraudzīts konsultāciju uzņēmums, sacīja Liepājas metalurga maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

«Pārdot uzņēmumu ir administratora uzdevums, bet šajā gadījumā uzskatu, ka ir nepieciešams pieaicināt arī konsultantu, kas nodrošinātu pašu starptautiskā piedāvājuma procesu, kuram ir pieredze uzņēmumu pārdošanā un kuram ir iestrādnes, kā apzināt potenciālos nozares uzņēmumus, kuriem Liepājas metalurgu varētu piedāvāt. Viena lieta ir tie potenciālie pircēji, kuri paši ir vērsušies pie manis, taču mērķis ir apzināt iespējami lielāku potenciālo pircēju loku,» sacīja H. Velmers.

Iespējami lielāka pircēju loka apzināšana būtu tieši konsultanta uzdevums. Tāpat konsultanta uzdevums būtu sniegt pircējam informāciju par uzņēmumu, kā arī izvērtēt pašu potenciālo pircēju un tā nākotnes plānus un to atbilstību valsts, Liepājas, uzņēmuma darbinieku un arī visu pārējo kreditoru interesēm, skaidroja administrators.

Aizvien vairāk cilvēku interesējas par zemes iegādi privātmājas būvniecībai, jo nespēj atrast tirgū savām prasībām atbilstošu māju, norāda nekustamo īpašumu uzņēmums SIA Kivi Real Estate.

Privātmāju piedāvājumu veido banku meitas uzņēmumu īpašumi un jau pabeigtas, iepriekš apdzīvotas mājas. Liela daļa esošo īpašumu nereti prasot papildu ieguldījumus no potenciālā pircēja puses, lai novērstu celtniecības gaitā radušās nepilnības, kas sadārdzina mājas iegādi. Savukārt pilnībā pabeigto māju īpašnieku prasītā cena mēdzot būt par augstu. Interesi par zemes iegādi veicinājušas arī bankas, kas ir kļuvušas pretimnākošākas, kreditējot privātmāju būvniecību, skaidro uzņēmums.

Tas secinājis, ka pircējus pārsvarā interesē zemes gabali Rīgā, privātmāju rajonos, piemēram, Bieriņos, un Rīgas rajonā, apmēram 30 minūšu brauciena attālumā no Rīgas centra, ar platību no 1 000 līdz 1 800 kv.m. Lielāki zemes gabali tiek izskatīti, ja pircēji plāno celt dvīņu māju, kurā vienā daļā dzīvotu, bet otru tās daļu pārdotu. Šobrīd pircēji par zemes gabala iegādi esot gatavi maksāt no 35 000 līdz 45 000 EUR.

Salīdzinot ar gada pirmo mēnesi, februārī tirgus temps kļuvis mazliet gausāks – vienlaikus interese par īpašumu iegādi nav apstājusies.

Vidējais dienu skaits, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu, samazinājies līdz 76 dienām. Kā novērojuši “Latio” darījumi vadītāji, aktīvāk iegādei tiek meklēta apbūves zeme un nelielas privātmājas, tomēr likvīdu piedāvājumu tirgū būtiski trūkst. Paturot prātā skaļi izskanējušo retoriku par šogad gaidāmo Euribor kritumu, potenciālie pircēji sāk apsvērt arī lielākas platības mājokļus ar trim un vairāk istabām, tomēr no galējā lēmuma pieņemšanas aizvien biežāk attur cits faktors - ģeopolitiskā nestabilitāte.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa” dati par janvāri:

Pēdējo pāris mēnešu laikā mājokļu tirgu var raksturot kā filmu “slow motion” režīmā. Darījumi notiek, taču dažādos segmentos ļoti atšķirīgos tempos, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio apkopotie dati.

Pircēji un pārdevēji katrs cer uz izmaiņām cenu korelācijās sev vēlamajos virzienos – pārdevēji uz kāpumu, pircēji kritumu. Tomēr būtiskas svārstības cenās nav vērojamas – arī decembrī, kad vairums saņēmuši rēķinus par novembri un apzinās paredzamās izmaksas.

Lai iedzīvotāji būtu labāk informēti par aktuālo situāciju, “Latio” ik mēnesi “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā” apkopo piecus rādītājus, kas visizteiksmīgāk raksturo situāciju tirgū aizvadītajā mēnesī. Decembra nozīmīgākie jaunumi – pieaug iedzīvotāju īpatsvars, kas, izvairoties no inflācijas sekām, brīvos līdzekļus investē nekustamajos īpašumos.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par decembri:

E-komercija ir viena no tendencēm, kas pandēmijas dēļ attīstījās straujāk nekā tas būtu noticis normālos apstākļos.

Daudzi uzņēmumi ir pārorientējuši pārdošanu uz interneta vidi, un pircēji ir apguvuši digitālās iepirkšanās prasmes, taču – jo plašāk e-komercija tiek izmantota, jo drošākiem jābūt maksājumu veidiem internetā. Šobrīd populārākie un drošākie ir maksājumi ar karti vai pārskaitījumu, izmantojot BankLink vai maksājumu ierosināšanas pakalpojumu.

Pirkumi ar karti

Šobrīd tirdzniecībai internetā ir diezgan stingi regulējumi, īpaši tad, ja tirgotājs piedāvā norēķinus ar karti vai internetbanku. Fakts, ka e-veikalā ir pieejami norēķini ar karti, jau parāda tirgotāja uzticamību. Lai ieviestu karšu norēķinus, sākotnēji uzņēmumam ir jāatrod pakalpojumu sniedzējs, piemēram, banka, kura šim klientam uzticēsies, jāizpilda prasības attiecībā uz mājaslapas saturu un dizainu – preču, pakalpojumu aprakstiem, tirgotāja politikām, un tikai tad karšu pieņemšana var tikt uzsākta. Latvijā strādājošās bankas ir diezgan prasīgas šo noteikumu ievērošanā, tādējādi pircēji lielākoties var justies droši, iepērkoties pie tirgotājiem, kuru karšu pieņemšanu nodrošina tirgū esošās bankas.

Pircēju aptaujā par iepirkšanās paradumiem, tendencēm un vēlmēm noskaidrots – neatkarīgi no apmeklētā pārtikas veikala pircēji lielākoties cenšas iekļauties pirkuma summā līdz 20 eiro.

Turklāt pircēji ar salīdzinoši augstākiem mājsaimniecības ienākumiem pārtikas veikalu apmeklē biežāk un tērē salīdzinoši mazāku summu vienā pirkuma reizē, savukārt pircēji ar salīdzinoši zemākiem – retāk un vairāk. Lai samazinātu sava pirkuma summu, pircēji aktīvi izmanto atlaides. Nedaudz vairāk nekā puse aptaujāto (51%), atzīst, ka par atlaidēm visbiežāk uzzina no atlaižu avīzēm, ko saņem pastkastītē.

«Reklāmas bukleti joprojām ir ātrākais un efektīvākais veids, kā uzzināt par atlaidēm, īpaši tai cilvēku kategorijai, kas neizmanto internetu. Atlaides būtiski palīdz pircējam nepārsniegt plānoto pirkuma summu,» skaidro SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Par dzīvokļa iegādi sekundārajā tirgū pircēji netieši pieņem lēmumu, aplūkojot sludinājumu un īpašumu klātienē apskatot vienu reizi, savukārt, iegādājoties mājokli jaunajos projektos, pircēji klātienē dzīvokli apskata vismaz piecas līdz desmit reizes un pievērš uzmanību vissīkākajām detaļām, norāda nekustamo īpašumu uzņēmuma Kivi Real Estate pārstāvji.

Nosacījums, ka sekundārajā tirgū dzīvoklis tiek skatīts klātienē vien vienu reizi un lēmums par tā iegādi tiek pieņemts ātri, ja objektam ir atrašanās vietai un kvalitātei atbilstoša pārdošanas cena — vidēji 600,00 eiro/m2, norāda Kivi Real Estate pārstāvji.

Pērkot dzīvokli jaunā projektā, pirms objekta apskates klātienē pircēji vēlas noskaidrot svarīgākos jautājumus - īpaši interesējas par komunāliem maksājumiem, apsaimniekotāju, apsaimniekošanas maksu un uzturēšanās izdevumiem, apkures veidu un skaitītājiem, vai zeme ir īpašumā un kāda ir nomas maksa, ja zeme pieder trešajai personai.

Šobrīd vietējie pircēji par dzīvokli Rīgas centrā ir gatavi maksāt aptuveni 150 000 – 250 000 eiro (1500-1700 eiro par kavdrātmetru). Par šādu summu tiek meklēti dzīvokļi ar 3 vai 4 guļamistabām, bet interese saglabājas arī par nelieliem 2 istabu dzīvokļiem, informē Kivi Real Estate.

Vēlamā īpašuma atrašanās vieta ir Baznīcas, Blaumaņa un Skolas ielu rajonā.

Pircēji vēlas iegādāties dzīvokļus ar izolētām guļamistabām un vairākiem sanmezgliem daļēji vai pilnībā rekonstruētās ēkās, bet par īpašumiem neremontētās un sliktā stāvoklī esošās pirmskara ēkās interese ir minimāla. Vietējiem pircējiem ir svarīgi, lai kāpņu telpa ir remontēta, tāpat arī fasādei jābūt labā stāvoklī, savukārt dzīvoklis nereti var būt remontējams, līdz ar to nopērkams par zemāku cenu. Ja kāpņu telpa ir sliktā stāvoklī, pircēji atsakās arī no labu dzīvokļu iegādes šādā ēkā.

Kompānijā atzīmē, ka gada sākumā no jauna kļuva aktuāls jautājums par «nolikto atslēgu principa» ieviešanu, kas pircējiem lika domāt par iespējamo dzīvokļu cenu samazinājumu, jo lielai daļai potenciālo pircēju rastos grūtības nodrošināt līdzekļus kredīta pirmajai iemaksai. Kaut arī vietējie pircēji izrāda lielu interesi par dzīvokļiem Rīgas centrā un tā apkārtnē, gaidot cenu samazinājumu, īpašumu pārdevēji pieprasījuma dēļ cenas negrasās samazināt.

Iespēju aizņemties dažādām ikdienas vajadzībām šogad apsver 21% iedzīvotāju, liecina Swedbank iedzīvotāju aptaujas dati.

Galvenie aizņēmuma mērķi ir mājokļa remonts un labiekārtošana (aktuāli 37% respondentu), lielāki pirkumi, piemēram, sadzīves tehnika vai elektronika (aktuāli 27% aptaujāto), kā arī veselības uzlabošana (aktuāli 16% aptaujāto).

13% no tiem, kuri šajā gadā plāno aizņemties savu vajadzību nodrošināšanai, norādījuši, ka aizņēmuma mērķis būtu jauna apģērba vai apavu iegāde, kā arī lielāku svētku sarīkošana. 12% plāno aizņemties ceļojumam, savukārt katrs desmitais (10%) izglītībai – lai veiktu studiju vai atsevišķu kursu apmaksu. Kas būtiski – 40% norādījuši, ka patēriņa vajadzībai plāno aizņemties savā bankā.

Ja ir interese par īpašumu reģionos, tad ir pēdējais laiks rīkoties, jo kāpj cenas un samazinās piedāvājums. Par kvalitatīvu īpašumu gan Rīgā, gan reģionos pircēji šobrīd ir gatavi arī pārmaksāt, secina nekustamo īpašumu eksperti.

Nekustamo īpašumu tirgus mājokļu segmentā bija apstājies vien dažus mēnešus - sākoties pandēmijai. 2020. gada decembrī bija rekordliels darījumu skaits. Savukārt 2021. gadā viss ir ritējis savu gaitu - gada pirmie mēneši bija klusāki, pēc tam tirgus atkal atdzīvojās, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio veiktais 2021.gada 1.pusgada pārskats.

“Mūsu novērojumi liecina, ka daļai iedzīvotāju ir gana lieli uzkrājumi, kurus viņi ir gatavi tērēt, iegādājoties nekustamo īpašumu. Vēl pirms kāda laika iedzīvotāji uzkrājumus tērēja nelabprāt. Tagad daļa iekrājumu turētāju acīmredzot ir sapratuši, ka ir pēdējais brīdis pirkt, un to arī dara. Ja salīdzina šo gadu ar gadu pirms pandēmijas jeb 2019. gada pirmo pusgadu, tad tie abi darījumu skaita ziņā ir līdzvērtīgi,” saka Latio Mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja Evija Dzenīte.

Šogad pavasaris ieskrienas kūtri – ne tikai laikapstākļu, bet arī nekustamo īpašumu darījumu ziņā. Gaidīto darījumu skaita uzplaukumu joprojām bremzē augstais Euribor, liekot nesteigties ar lēmumu par īpašuma iegādi tiem, kas plāno piesaistīt bankas finansējumu.

Tādējādi tirgū lielāko aktivitāti uztur pircēji ar saviem līdzekļiem. Arvien vairāk pircēju nekautrējas kaulēties par cenu, un arī pārdevēji šajā jautājumā kļūst elastīgāki, situācijai daļēji atspoguļojoties “Latio” ikmēneša “Mājokļu pircēju pārliecības” indeksā: aprīlī pārdevēju skaits, kas prasa tirgus situācijai nesamērīgu cenu, samazinājies līdz 49%.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par aprīli:

Mazumtirgotājs Rimi paplašina pašapkalpošanās skeneru sistēmas pieejamību - investējot 130 tūkstošus eiro, 90 jaunākās paaudzes pašapkalpošanās skeneri un 4 kasu termināļi ieviesti arī tirdzniecības parka "Alfa" Rimi hipermārketā.

Sistēmas galvenā priekšrocība ir iespēja Mans Rimi kartes īpašniekiem paātrināt iepirkšanās procesu, iegādājoties lielāku preču daudzumu. Noskenējot pirkumus jau brīdī, kad pircējs tos pievieno savam grozam, preces iespējams uzreiz ievietot iepirkumu maisiņā. Mans Rimi karte identificē pircēju un savieno informāciju par noskenētajām precēm ar maksājumu termināli, tādējādi, norēķinoties pie specializētās kases, tie nav atkārtoti jāskenē.

Pilotprojekta ietvaros veikalā "Rimi Valdemārs" novērots, ka pašapkalpošanās skenerus lielākoties izvēlas pircēji, kuri veic lielākus pirkumus; tos aktīvi lieto jaunieši, bet īpaši aktīvi - 67% gadījumu - šo iespēju izmanto 26-45 gadus veci pircēji.

Baltijas valstīs un Ukrainā nekustamo īpašumu tirgū pēdējo trīs gadu laikā vērojams stabils cenu kāpums – Latvijā nekustamo īpašumu cena par kvadrātmetru laikā no 2016.līdz 2018.gadam pieaugušas par vidēji 15,4%, liecina nekustamā īpašuma platformas DOM.RIA.com pārvaldītāja, Igaunijas uzņēmuma «RIA.comMarketplacesOÜ» apkopotā informācija.

Tāpat izpētīts, ka arvien populārāka izvēle dzīvokļu pircēju vidū ir studiju tipa dzīvokļi. Pircējiem arvien svarīgāks faktors ir arī tas, vai dzīvoklis aprīkots ar tā dēvētajiem viedajiem risinājumiem, piemēram, tehnoloģijām, kas ļauj ar viedierīču palīdzību ērti pārvaldīt mājokļa temperatūru, apgaismojumu un ventilāciju.

No 2016. gada līdz 2018. gada otrā ceturkšņa beigām Latvijā mājokļu cenu indekss vidēji audzis par 15,4%, Igaunijā - par 15,9%, Lietuvā – par 14,6%, bet Ukrainā – par 12% (OECD.Stat dati). Balstoties uz uzņēmuma «RIA.com Marketplaces OÜ» apkopotajiem un izanalizētajiem datiem, prognozējams, ka cenu palielinājuma tendence par kvadrātmetru turpināsies vismaz līdz 2020. gada beigām.

Rīgas centrā, aktīvajā centrā un premium īpašumu pircēju iecienītajā klusajā centrā jūtami iztrūkst laba piedāvājuma: ir niecīga izvēle labas kvalitātes dzīvokļiem jaunajos projektos un renovētajos namos, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty apkopotie dati.

Latvijas premium īpašumu tirgus "pīrāga" lielāko daļu tradicionāli aizņem augstākās klases dzīvokļu pirkumi: tie šajā pusgadā veidoja 82% no kopējā apgrozījuma. Kopumā šogad laika periodā no janvāra līdz jūnijam iegādāti 339 premium dzīvokļi 82 miljonu eiro vērtībā, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Premium dzīvokļu darījumu jomā tas ir par 24,5 miljoniem eiro jeb 42,7% lielāks apgrozījums nekā pērn, kad atbilstošajā laika periodā notika 257 premium dzīvokļu darījumi par 57,5 miljoniem eiro. Investīciju pieplūdums skāris visus trīs pārskata reģionus. Skaitliski apjomīgākais kāpums novērojams galvaspilsētā, bet Pierīgā un Jūrmalā izaugsme bija straujāka.

Pēdējā gada laikā mājokļu tirgus ir piedzīvojis straujas izmaiņas – no pārdevēju diktētiem nosacījumiem gada sākumā līdz izšķirošās lomas pārņemšanai pircēju rokās patlaban.

“Latio” ik mēnesi “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā” apkopo piecus rādītājus, kas visizteiksmīgāk raksturo situāciju tirgū aizvadītajā mēnesī. Oktobra nozīmīgākie jaunumi – lielā piedāvājuma dēļ gan sērijveida dzīvokļu, gan jauno projektu segmentos pircēji šobrīd atrodas unikālā pozīcijā un var noslēgt izdevīgus darījumus ar tālejošiem nākotnes ieguvumiem.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par oktobri:

Foto: facebook.com/DinoZooLV

Neatkarīgi no mājdzīvnieka sugas, ikvienam mājas mīlulim nepieciešama kvalitatīva barība un aprūpe. Plašākais zoo preču interneta veikals Dinozoo.lv jau kopš 2018. gada mājdzīvnieku saimniekiem nodrošina iespēju visu mīluļiem nepieciešamo iegādāties ne tikai ērtāk un ātrāk, bet arī izdevīgāk. Dinozoo.lv interneta zoo veikals piedāvā preces gan suņu un kaķu, gan grauzēju, putnu un zivtiņu, gan arī eksotisko mājdzīvnieku īpašniekiem.

Kā atzīst uzticīgie Dinozoo.lv pircēji – plašais preču klāsts, daudzveidīgā izvēle, izdevīgie akciju un atlaižu piedāvājumi, kā arī ērtā iepirkšanās pieredze, ir tas, kas vilina iepirkties tieši Dinozoo.lv. Taču, kādas tad ir bijušas Dinozoo.lv pircēju un viņu mīluļu iecienītākās pērnā gada izvēles? Par populārākajām 2023. gada precēm un preču grupām stāsta Dinozoo.lv E-komercijas projektu vadītāja Jekaterina Kļučerova.

"Rimi" e-veikalā pasūtītos pirkumus "Rimi Ozols" un "Rimi Spice" būs iespējams saņemt 24 stundas diennaktī.

Piedāvājot arvien daudzveidīgākas iepirkšanās iespējas un ātrāku "Rimi" e-veikalā veikto pirkumu saņemšanu, tiešsaistē pasūtītos pirkumus "Rimi Ozols" un "Rimi Spice" būs iespējams saņemt 24 stundas diennaktī. Savus pirkumus visu diennakti "Rimi Ozols" varēs saņemt "Rimi Drive", kurā pircēji var ierasties ar savu auto un saņemt e-veikalā veikto pasūtījumu tieši automašīnā. Savukārt "Rimi Spice" pirkumus visu diennakti varēs saņemt "Saņem veikalā" punktā pie "Rimi Spice" Informācijas centra, kur, ievadot speciālā terminālī pasūtījuma PIN kodu, "Rimi" darbinieks izsniegs sakomplektēto pirkumu grozu.

"Aicinām ikvienu šajā laikā būt atbildīgiem pret sevi un citiem – ne vien ievērot drošības un piesardzības noteikumus veikalos, bet arī plānot savus pirkumus, gatavot iepirkumu sarakstus, uz veikalu doties tikai nepieciešamības gadījumā. Savukārt, lai nodrošinātu ātrāku pirkumu saņemšanu "Rimi" e-veikalā, esam uzsākuši darbu nakts maiņās un sākuši testēt "Rimi" vēsturē pirmo nakts pasūtījuma saņemšanas projektu.

Pēc krīzes, kad dominēja lētums, šovasar saldējuma ražotāji sola konkurēt premium segmentā.

Saldējuma tirgus pērn pieaudzis par 5 % un ražotāji sagaida kāpumu arī šogad. Tendences liecina, ka pircēji priekšroku dod saldējumam no piena un krējuma un šīm tendencēm seko arī aukstā našķa ražotāji.

Valstī lielākais saldējuma ražotājs – Food Union jau pērn savu zīmolu Ekselence un Pols saldējumus sāka ražot no piena un šogad arī Latvijā pirktākais saldējums Tio tiek ražots bez augu taukiem, kā galveno sastāvdaļu izmantojot pienu un krējumu. Pagaidām vēl tikai Karlsona ražošanā tiek izmantoti augu tauki, bet plānots no tiem atteikties.

Food Union saldējuma kategorijas attīstības direktors Dmitrijs Dokins to skaidro ar tirgū valdošo tendenci, pircējiem arvien vairāk izvēloties dabīgus produktus. Arī citi ražotāji novērojuši, ka arvien lielāku uzmanību cilvēki Latvijas veikalos pievērš produktu sastāvam - pircēji izvērtē, vai tie nesatur mākslīgas piedevas un vai to gatavošanā izmantoti kvalitatīvi un dabiski produkti. «Ja ekonomiskās krīzes laikā izvēli galvenokārt noteica produktu cena, tagad pircēji ir kļuvuši izglītotāki un daudz rūpīgāk izdara izvēli par labu vienam vai otram pārtikas produktam,» klāsta Druva Food sabiedrisko attiecību konsultante Ieva Jansone. Šo tendenci apstiprina arī Premia FFL valdes priekšsēdētājs Andis Kļaviņš, uzsverot, ka pircēji aizvien vairāk dod priekšroku produktiem, kas ir veselīgi un satur dabīgas izejvielas. No Premia Foods produktu klāsta vairāk nekā 80% ir krējuma saldējums un šosezon uzņēmums sāk piedāvāt saldējumu no biezpiena, kas esot viens no sarežģītākajiem produktiem, ko pārvērst saldējumā. Premia Foods šogad plāno nostiprināt savu pozīciju Latvijas saldējumu tirgū, sasniedzot vismaz 10 miljonus pārdoto vienību, kas būtu par 25% vairāk nekā pērn. Jāpiebilst, ka Premia Foods daļa saldējuma tirgū pērn bija 22%.

Lai gan varētu šķist, ka daudzu potenciālo pircēju pozīcija esošajā situācijā varētu būt nogaidoša, dažos gadījumos uz vienu īpašumu pretendē pat desmit pircēji, stāsta Ksenija Ijevleva, SIA Latio tirgus analītiķe.

Pašlaik pieprasījums pēc jauniem nekustamajiem īpašumiem, sevišķi mūsdienīgiem un energoefektīviem, ir ļoti augsts, bet piedāvājums – ierobežots, teic K. Ijevleva, uzsverot, ka Krievijas iebrukums Ukrainā interesi par īpašumu pirkšanu un pārdošanu bija apturējis tikai īslaicīgi. Daži pircēji un pārdevēji atcēla darījumus, bija arī atsevišķi interesenti, kas paziņoja par to, ka vairs nevēlas iegādāties īpašumu Latvijā, jo mēs atrodamies pārāk tuvu kara zonai, taču šādas tendences bija novērojamas vien aptuveni trīs nedēļas, atzīmē Latio tirgus analītiķe.

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un strauji augošo inflāciju, kā kopumā mainījies pieprasījums pēc nekustamajiem īpašumiem Latvijā?

Iegādājoties sērijveida dzīvokli, pircēji biežāk pievērš uzmanību tam, vai zeme, uz kuras atrodas daudzdzīvokļu ēka, pieder dzīvokļu īpašniekiem vai arī tiek nomāta, informē Latio.

«Mūsu praksē ir gadījumi, kad pircēji ir atteikušies no dzīvokļa iegādes tikai tādēļ, ka zeme pieder citam īpašniekam un ir jāmaksā par tās nomu. Šāda situācija sāk ietekmēt arī dzīvokļu cenu mājās, kas atrodas uz nomātas zemes, it sevišķi tad, ja nomas maksa ir augsta. Daudzviet notikušais nomas maksas pieaugums, un pēdējo mēnešu tendences tipveida dzīvokļu tirgū apliecina, ka valstij būtu daudz nopietnāk jāpievēršas dalītā īpašuma un piespiedu nomas problēmu risinājumam,» pauda Latio Vērtēšanas daļas vadītāja Diāna Štāle.

Pēc Latio aprēķiniem, sērijveida dzīvokļu kvadrātmetra vidējā cena jūlijā saglabājusies iepriekšējā mēneša līmenī un bija 583 eiro. 2012.gada septiņu mēnešu laikā sērijveida dzīvokļu kvadrātmetra vidējā cena ir pieaugusi par 1,4%. Salīdzinājumā ar 2011.gada jūliju šā gada jūlijā sērijveida dzīvokļu cenas bija augstākas par 1,2%. Tāpat kā iepriekšējos mēnešos, arī jūlijā pircēji lielākoties ir interesējušies par nelieliem – vienas, divu istabu – dzīvokļiem tādā stāvoklī, lai tajos būtu iespējams uzreiz dzīvot bez lielu līdzekļu ieguldīšanas remontā. Pēc Latio speciālistu teiktā, piedāvājums par īpašuma kvalitātei adekvātu cenu esot neliels. Pašlaik mazākus dzīvokļus pircēji pārsvarā iegādājoties par saviem līdzekļiem. Tuvojoties mācību gada sākumam, par vienistabas dzīvokļu iegādi interesējušies citu pilsētu un lauku iedzīvotāji, kuru bērni sāks studijas Rīgā.

Cilvēki lielākoties uzskata, ka ekskluzīvus vīnus ražo Vecajā pasaulē — Francijā, Spānijā vai Itālijā —, un šie vīni parasti pamatā arī veido premium, super premium un ultra premium klases segmentu. Taču daudzi bieži nezina, ka Jaunajā pasaulē — Čīlē, Argentīnā, Dienvidāfrikā un Jaunzēlandē — ražo daudzus ekskluzīvus vīnus. Šis ekskluzīvo vīnu klases segments pagaidām vēl nav guvis plašu atpazīstamību, taču minēto valstu vīndari aktīvi iekaro savu tirgus nišu, intervijā DB pastāstīja Liene Avotiņa, alkoholisko dzērienu izplatītāja un tirgotāja SIA Amber Distribution Latvia vīnu zīmolu vadītāja.

Kāds ir Latvijas ekskluzīvo vīnu segmenta tirgus īpatsvars procentos?

Precīzi nevaru pateikt, jo Latvijas ekskluzīvo vīnu tirgus segments ir neliels un fragmentēts — izplatītāju ir daudz un šādus vīnus eksportē arī daudzi restorāni. Domāju, ka tie varētu būt aptuveni 5-7 %.

Cik liels ir ekskluzīvo vīnu īpatsvars Jūsu uzņēmuma portfelī?

Mūsu portfelī ir vairāk nekā 450 dažādu vīnu no kuriem 200 ir ekskluzīvie vīni.

Kā Jūs izvēlaties ekskluzīvos vīnus?

Mēs saņemam retu un dārgu vīnu pasūtījumus no restorāniem un viesnīcām, ar kuriem sadarbojamies. Tāpat arī mūsu vīnu speciālisti atrod un atved uz Latviju ekskluzīvus vīnus. Mūsu uzņēmumā ir HoReCa nodaļa, kurā strādājošie speciālisti uztur kontaktus ar starpniekiem Eiropā, kur mēs iepērkam vīnus, bet šādi pirkumi negadās bieži, jo tie ir apjomīgi un dārgi. Chateau vīnus — vīni no slavenām darītavām — mēs iegādājamies, pamatojoties uz pasaulslavenu vīnziņu reitingiem, kā arī atkarībā no pieprasījuma pēc ražas gada. Kā arī veicam aprēķinus, lai mūsu vīna pagrabā uzglabāto vīnu vērtība ik gadu pieaugtu. Taču dažkārt pieeja vīna izvēlei atšķiras — kastes Miko Chardonnay baltvīna atvešanai uz Latviju vajadzēja 2 gadus.

Informācija paredzēta saimnieciskās darbības veicējiem.

Inovatīvā maksājumu pieņemšanas risinājuma Klix veiktajā sabiedriskās domas aptaujā Baltijā noskaidrots, ka pircēji internetā visbiežāk gribētu izmantot iespēju maksāt pa daļām, iegādājoties lielākas preces, piemēram, mēbeles un mājokļa aprīkojumu, TV, elektronikas preces un datortehniku. Tomēr katrs desmitais gribētu izmantot “pērc tagad, maksā vēlāk” pakalpojumus arī tādiem pirkumiem kā lidmašīnas biļetes, celtniecības materiālu iegāde un auto remonts.

Reprezentatīva iedzīvotāju aptauja veikta Baltijā, kopumā aptaujājot 2100 iedzīvotājus, kuri ikdienā izmanto internetu. Aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat.

Visbiežāk aptaujā minētās preces un pakalpojumi, kurus pircēji iegādātos, maksājot pa daļām, ir mēbeles un preces mājokļa iekārtošanai, TV un elektronikas preces, datortehnika. Kā otrā populārākā izvēle ir iespēja veikt apmaksu vairākos maksājumos, iegādājoties būvniecības materiālus un veicot automašīnas remontu. Trešā populārākā izvēle ir lidmašīnas biļešu, dārza aprīkojuma, juvelierizstrādājumu iegāde vairākos maksājumos un medicīnas pakalpojumu apmaksa pa daļām. Retāk pircēji izvēlētos apmaksāt pa daļām skaistumkopšanas pakalpojumus un pasākumu biļetes.