Iepriekšējā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā no 2007.gada līdz 2013.gadam neefektīvi izlietoti 14,5 miljoni eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļu, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK revīzijā konstatējusi, ka ES fondu apguves sistēma nemotivē atbalsta saņēmējus sasniegt plānotos atbalsta mērķus un veicināt attīstību. Tā vietā sistēma ir orientēta galvenokārt uz iegādāto pamatlīdzekļu saglabāšanu un izmantošanu.

VK atgādina, ka no ERAF 2004.-2006.gada plānošanas periodā atbalstītajiem projektiem uzņēmējdarbības un inovāciju jomā vismaz 30% komersantu, kas saņēma atbalstu 50,5 miljonu eiro apmērā, darbību neturpina. Jaunākajā revīzijā VK atzīst, ka atbildīgās iestādes - Ekonomikas ministrija (EM) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) - nav pietiekami ņēmušas vērā 2004.-2006.gada periodā «gūtās mācības», jo arī ERAF 2007.-2013.gada perioda atbalsts uzņēmējdarbības un inovāciju jomā nav nodrošinājis iespējami maksimālo ietekmi uz tautsaimniecības attīstību, jo nav pievērsta pietiekama uzmanība atbalstīto projektu ilgtspējai.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) atklātā projektu iesniegumu atlasē par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai ir saņēmusi 77 projektu iesniegumus, un kopējais pieprasītais ERAF finansējums par gandrīz 19 miljoniem eiro pārsniedz programmā pieejamo, informē CFLA.

Sīvākā konkurence par ERAF finansējuma piesaisti ir Rīgas plānošanas reģionā, savukārt Latgales reģionam pieejamais finansējums ir lielāks par komersantu paredzētajām investīcijām ražošanas telpu attīstībai.

Projektus ERAF finansējuma piesaistei CFLA pieņēma līdz 3.augustam. Pēc projektu iesniegšanas termiņa beigām, lai pārliecinātos par faktiskajiem īstenošanas apstākļiem, CFLA ir veikusi sākotnējās pārbaudes visās paredzētajās projektu īstenošanas vietās, un pašreiz ir uzsākta projektu iesniegumu vērtēšana.

Lielākā konkurence par ERAF finansējuma piesaisti projektu īstenošanā ir Rīgas plānošanas reģionā, kur projektu iesniegumos pieprasītais ERAF finansējums četrkārt pārsniedz reģionam pieejamo apjomu. Arī Kurzemes plānošanas reģionā projektu iesniedzēji bijuši aktīvi - pieprasītais ERAF finansējums ir divkārt lielāks par reģionam paredzēto, Vidzemē iesniegtajos projektos kopējais ERAF finansējums ir aptuveni līdzīgs pieejamajam apjomam, savukārt Latgales plānošanas reģionā projektu iesniedzēju aktivitāte ir viszemākā - pieejamais ERAF finansējums pat trīskārt pārsniedz pieprasīto līdzfinansējumu projektu īstenošanai.

Ķemeros sākti pirmie atjaunošanas darbi Ķemeru ūdenstorņa pārbūvei un tam piegulošo ielu infrastruktūras pilnveidei, informē Jūrmalas dome.

Tāpat uzsākta skvēra labiekārtošana, kurā atrodas vēsturiskā skulptūra – cilnis «Tautu deja», kas tiks veidots kā publiski pieejama ūdens dzeršanas vieta. Restaurējot Ķemeru ūdenstorni, tajā ierīkos tūrisma informācijas punktu un skatu torni.

42 metrus augstā ūdenstorņa ēkas pirmajā stāvā būs tūrisma informācijas punkts, otrajā stāvā – izstāžu zāle, kurā veidos ekspozīciju par Ķemeru kūrorta vēsturi. Savukārt ēkas trešajā stāvā un uz ēkas jumta tiks izbūvētas skatu platformas ar norādēm par apkārtnē esošajiem apskates objektiem. Ūdenstornim tiks saglabāta arī tā pamatfunkcija – ūdenssaimniecība pakalpojumu nodrošināšana. Ķemeru ūdenstornis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, celts pirms 90 gadiem, 1929.gadā. Tas atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa «Ķemeru kūrorts» teritorijā.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ar pieciem uzņēmumiem ir noslēgusi līgumus par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu programmā, kas paredz Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai. Plānoto investīciju amplitūda šo projektu ietvaros ir no 780 tūkstošiem eiro līdz 1,8 miljoniem eiro, informē CFLA.

Ar SIA M.P. Socks, kas ir Dānijas uzņēmuma AS MP Denmark meitas uzņēmums, noslēgtais līgums paredz ražošanas paplašināšanu un ražošanas jaudas palielināšanu visos ražošanas posmos. Projekta ietvaros plānots radīt vismaz 11 jaunas darba vietas. Kopējās projekta attiecināmās izmaksas - 963 634.38 eiro, tai skaitā ERAF ieguldījums - 433 635.47 eiro.

Metāla izstrādājumu un metāla konstrukciju ražotājs AS Mārupes Metālmeistars ar CFLA noslēgtā līguma ietvaros būvēs jaunu ražošanas ēku, lai ieviestu ražošanā jaunu produktu – lielgabarīta un lielsvara metāla konstrukcijas. Jaunbūves kopējā platība būs 5 584,6 m2. Tāpat projekta ietvaros tiks radītas vismaz 20 jaunas darba vietas. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 1 776 623.87 eiro, tai skaitā ERAF - 799 480.74 eiro.

Strādājot pie 2014. – 2020.gada Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas perioda aktivitātēm, Ekonomikas ministrija (EM) kā vienu no būtiskākajām prioritātēm definējusi atbalsta sniegšanas turpināšanu daudzdzīvokļu māju renovācijai, šim mērķim plānojot būtiski lielāku finansējumu nekā šajā periodā.

Kā informē EM, pašlaik sarunās ar Eiropas Komisiju par nākamo ES fondu plānošanas periodu ir noteikts 220 miljonu latu liels ERAF finansējuma apmērs ēku energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Plānots, ka atbalsta sniegšana mājokļu renovācijai varētu atsākties 2014.gada vidū.

Šā gada 31.jūlijā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra pārtraukusi projektu iesniegumu pieņemšanu aktivitātē «Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi», jo pieprasītais atbalsta apjoms ir sasniedzis programmas kopējā finansējuma apmēru – 62,75 miljonus latu.

Ņemot vērā, ka maksimāli pieejamais finansējums energoefektivitātes pasākumu īstenošanai esošajā ES fondu plānošanas periodā jau beidzies, EM ir lūgusi Finanšu ministriju 2014.gada budžetā paredzēt finansējumu fondu pārejas mehānisma izveidei, lai pārtraukums starp ES fondu programmām būtu iespējami īsāks un iedzīvotāji varētu saņemt atbalstu renovācijas projektu īstenošanai.

Eiropas Savienības fondu projektu atlase un uzraudzība nav nodrošinājusi plānoto atbalsta mērķu sasniegšanu un nav pietiekami veicinājusi tautsaimniecības attīstību. Tā vietā sistēma galvenokārt ir orientēta uz iegādāto pamatlīdzekļu saglabāšanu un izmantošanu, secinājusi Valsts kontrole (VK), divās revīzijās pārbaudot, vai Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalstītie projekti ir ilgtspējīgi un sasniedz tiem izvirzītos mērķus.

Revīzijās tika pārbaudīti 2007. – 2013.gada un 2004. – 2006.gada projekti. VK uzskata, ka iepriekšējo periodu trūkumu rūpīga analīze patlaban ir īpaši svarīga, jo jaunais 2014.-2020.gada plānošanas periods ir pašā sākumā, un vēl ir iespēja novērst līdz šim pieļautās kļūdas.

30% komersantu, kuri atbalstu saņēma no 2004.–2006.gada ERAF finansējuma kopumā 50,5 milj. EUR apmērā, savu darbību vairs neturpina vai „nīkuļo”. Līdzīga situācija tika konstatēta ar ELFLA 2004. –2006.gada finansējumu „Lauku tūrisma un amatniecības veicināšanai”, kurā faktiski zaudēti 1,7 milj. EUR, savukārt par aptuveni piektdaļu no tūrisma projektiem nav pārliecības, ka uzņēmējdarbība vispār tiek veikta.

Rīgas Stradiņa universitātē šī gada novembra beigās noslēgsies ERAF projekts «Rīgas Stradiņa universitātes zinātniskās kapacitātes attīstība un veicināšana kopējā Eiropas pētniecības telpā», kas pirmo reizi pētniekiem nodrošinājis finansējumu projekta iesniegumu sagatavošanai dalībai ES pētniecības programmās. Līdz šim finansējums tiks piešķirts tikai jau apstiprinātu projektu īstenošanai nevis projekta izstrādei, kas prasa lielu darba un laika ieguldījumu.

Minētā projekta mērķis bija palielināt RSU zinātniskās kapacitātes attīstību un iesaisti Eiropas kopējā pētniecībā telpā veselības, sociālo un humanitāro zinātņu jomās, tādējādi veicinot RSU kā zinātniskās institūcijas atpazīstamību.

Projekts sastāvēja no četrām aktivitātēm, kas ietvēra projekta iesniegumu izstrādi ES pētniecības un inovācijas programmās, ar to sagatavošanu saistītos komandējumus, darba braucienus uz informatīvajām dienām, brokerage pasākumiem, tikšanām ar sadarbības partneriem, kā arī iespējas pieaicināt apmācībām ekspertus ar pieredzi ES pētniecības un inovāciju programmas projekta iesniegumu izstrādē un īstenošanā. Projekts deva iespēju arī RSU pētniekiem piedalīties Latvijas Prezidentūras laikā organizētajās IZM konferencēs “EuroNano Forum 2015” un 10. Baltijas jūras zinātnes konferencē.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir pabeigusi projektu vērtēšanu Eiropas Savienības (ES) fondu programmas par Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu jaunu produktu ieviešanai ražošanā otrās projektu atlases kārtas ietvaros, informē CFLA.

Kopumā apstiprināti 28 projektu iesniegumi, kuros plānotais ERAF ieguldījums - 34 miljoni eiro.

No otrajā kārtā 28 apstiprinātajiem projektiem viens ir apstiprināts bez nosacījuma, savukārt pārējie 27 projekti ir apstiprināti ar nosacījumu, proti, to iesniedzējiem ir jāveic precizējumi un jāizpilda izvirzītie nosacījumi, lai varētu slēgt līgumus par ES fondu projektu īstenošanu.

Otrajā kārtā apstiprinātie projekti papildinās to ES fondu projektu kopu, kuri jau tiek īstenoti šajā ES fondu programmā un ir apstiprināti pirmajā kārtā. Tās ietvaros uzņēmumi veic ieguldījumus ražošanas un inovāciju attīstībā kopumā vairāk kā 60 miljonu eiro apjomā (t.sk. vairāk kā 22 miljoni – ERAF atbalsts).

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir pabeigusi projektu sākotnējo vērtēšanu Eiropas Savienības (ES) fondu programmā par Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu klasteriem. Izvērtējot iesniegumus, 13 projekti apstiprināti ar nosacījumu, un tajos plānotais kopējais ERAF finansējums pārsniedz 5,3 miljonus eiro, informē CFLA.

Atklātu projektu iesniegumu atlasi biedrībām un nodibinājumiem par sadarbības tīkla jeb klastera veidošanu kādā no tautsaimniecības nozarēm CFLA izsludināja 16. maijā. Līdz projektu iesniegšanas termiņa beigām 18.jūlijā CFLA saņēma 17 projektu iesniegumus dažādās atsevišķās nozarēs (kokapstrāde, mašīnbūve un metālapstrāde, elektrisko un optisko iekārtu ražošana, ķīmiskā rūpniecība, pārtikas un dzērienu ražošana, vieglā rūpniecība, papīra ražošana un poligrāfija, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi (tūrisms), veselība un sociālā aprūpe, transports), bet 6 projektu iesniegumi bija plānoti starpnozaru sadarbības veicināšanai, veidojot starpnozaru klasterus.

Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai izdevies apgūt Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) piešķirtos līdzekļus slimnīcas jaunā korpusa būvniecībai un papildu līdzekļi nebūs jāmeklē, aģentūrai LETA apliecināja slimnīcā.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle, lai izlietotie līdzekļi tiktu attiecināti uz jaunā korpusa būvniecības izmaksām, līdz šī gada beigām no kopējā 28 miljonu eiro lielā līdzfinansējuma bija vēl nepieciešams apgūt sešus miljonus eiro.

Ņemot vērā būvniecības darbu izpildi novembrī un decembrī, Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums ir apgūts.

To aģentūrai LETA apstiprināja arī Stradiņa slimnīcas valdes loceklis Normunds Štāls, norādot, ka ERAF līdzekļi netiks zaudēti un šobrīd vien jāveic pēdējie maksājumi.

Lai finansējuma apguve tiktu atzīta pilnībā, līdz gada beigām slimnīcai jāveic maksājums saskaņā ar izpildītajiem darbiem un attiecīgi līdz 2016.gada 15.janvārim jāiesniedz Centrālajā finanšu līgumu aģentūrā (CFLA) maksājuma pieprasījums. CFLA veic pārbaudi par finansējuma izlietojumu atbilstoši ERAF līgumam, un, to akceptējot, pārskaita attiecīgo finansējumu slimnīcai, skaidroja Sīle.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ministru kabinets nolēmis piešķirt papildu finansējumu 3,4 miljonu latu apmērā atbalstam daudzdzīvokļu māju renovācijai.

2011.gadā ievērojami augusi dzīvokļu īpašnieku interese daudzdzīvokļu māju siltināšanas iespējām, izmantojot ERAF atbalstu. Pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras datiem, līdz šā gada 1.septembrim Latvijas kopā ir saņemti vairāk nekā 600 projektu iesniegumi, tostarp 349 projekti – šogad.

Tā kā vidējais ERAF finansējuma apjoms vienam projektam ir ap 53,7 tūkst. latu, ar aktivitātei papildus pārdalīto finansējumu varēs atbalstīt vēl 63 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovāciju, informē Ekonomikas ministrija. Tā ir aprēķinājusi, ka, ja ERAF finansējuma pieprasījums turpināsies ar tādu apjomu kā 2011.gadā vidēji mēnesī, tad šobrīd pieejamais ERAF finansējums būs pieejams tikai līdz 2012.gada pirmajam ceturksnim (ieskaitot). Ņemot vērā pieaugošo pieprasījumu, Ekonomikas ministrija rosināja aktivitātes īstenošanai piešķirt papildu finansējumu.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludina atklātu projektu iesniegumu atlasi biedrībām par apmācību organizēšanu nodarbinātajiem. Atlases pirmajā kārtā pieejami 9 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), informē CFLA.

No pirmdienas, 25. janvāra, līdz 24. martam biedrības, kas pārstāv apstrādes rūpniecības, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju vai izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozari, var pieteikties ERAF līdzfinansējumam dažādu apmācību organizēšanai komersantiem. Pasākuma mērķis ir nodrošināt komersantus ar atbilstošas kvalifikācijas darbaspēku, kas sekmētu darba ražīguma pieaugumu un jaunu vai uzlabotu produktu un tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu ražošanā.

Šī ir pirmā atklātā projektu atlase, kuru esam sagatavojuši un varam izsludināt, ņemot vērā Ekonomikas ministrijas izstrādātos šī specifiskā atbalsta mērķa plānošanas un ieviešanas dokumentus. Zīmīgi, ka pirmā atklātā projektu atlase tiek izsludināta tieši tehnoloģiju attīstības un inovāciju prioritārā virziena ietvaros, ņemot vērā šīs jomas nozīmību uzņēmējdarbības attīstībā. Kā zināms, atklātas atlases ietvaros starp projektu iesniedzējiem notiek vienlīdzīga sacensība par projekta iesnieguma apstiprināšanu. Tā kā šoreiz projektu iesniedzēji būs profesionālās biedrības, ņemot vērā to pieredzi, ceru, ka projektu iesniegumi par uzņēmēju darbaspēka apmācību organizēšanu būs kvalitatīvi un mērķtiecīgi, tādējādi nodrošinot vienlaikus komersantu darbaspēka kapacitātes celšanu un arī sniedzot savu artavu kopējo ES fondu ieguldījumu mērķu sasniegšanā, uzsver CFLA direktore Anita Krūmiņa.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludinājusi atklātu projektu iesniegumu atlasi biedrībām un nodibinājumiem par sadarbības tīkla jeb klastera veidošanu kādā no tautsaimniecības nozarēm. Atlases pirmajā kārtā pieejami 5,8 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF).

Biedrības vai nodibinājumi iesniegt projekta iesniegumu CFLA var no pirmdienas, 16. maija, līdz š.g. 18. jūlijam.

Pasākuma mērķis ir veicināt komersantu un pētniecības, izglītības un zināšanu izplatīšanas organizāciju un citu institūciju sadarbību vietējā un starptautiskajā līmenī, tādējādi veicinot komersantu konkurētspējas celšanu, palielinot eksporta apjomu un augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu īpatsvaru eksportā, kā arī inovācijas un jaunu produktu veidošanos.

Projekta iesniedzējam (biedrībai vai nodibinājumam) ir jāatbilst vairākiem kritērijiem - jāpārstāv ne mazāk kā 20 savstarpēji nesaistīti sīkie (mikro), mazie un vidējie komersanti (klastera dalībnieki), kā arī jāspēj nodrošināt dalībnieku skaita turpmāka palielināšana. Arī klastera dalībniekiem – komersantiem ir jānodrošina atbilstība vairākiem kritērijiem, kas attiecas uz apgrozījuma un eksporta apjomu. Tāpat projekta ietvaros kā klastera partneri ir jāiesaista vismaz divas pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas.

LU Akadēmiskā centra būvniecības iepirkumu vērtēs Eiropas Komisijā, Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē un Administratīvajā rajona tiesā, šodien izplatītā paziņojumā norāda Skonto būve.

«Iespējams, LU jaunā Akadēmiskā centra iepirkuma organizēšana saistīta ar apzinātu rīcību gūt personīgu labumu un projekta realizēšanu nāksies atmaksāt no valsts budžeta, nesaņemot paredzēto ES finansējumu, tāpēc Skonto Būve pieņēmusi lēmumu vērsties uzraugošajās institūcijās,» skaidro Skonto Būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.

Lai izvērtētu LU Akadēmiskā centra rīkotā konkursa Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra Torņakalnā, Rīgā, 1.kārtas tehniskā projekta izstrāde, būvniecība un autoruzraudzība objektivitāti, Skonto Būve vērsīsies Eiropas Komisijā un Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē. Kā arī Administratīvajā rajona tiesā tiks pārsūdzēts Iepirkuma uzraudzības biroja (IUB) lēmums, kas tika pieņemts pēc iepirkumā piedāvājumus iesniegušo pretendentu sūdzībām.

Rīgas Centrāltirgus teritorijas atjaunošana izmaksās par 18 miljoniem eiro vairāk nekā sākotnēji plānots.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja šodien lēma par līdzfinansējuma piešķiršanu Rīgas Centrāltirgus teritorijas atjaunošanas projektiem. Līdzekļi jāpiešķir diviem atsevišķiem projektiem - Centrāltirgus pazemes pagrabu pārbūvei, kā arī Centrāltirgus kanālmalas infrastruktūras un publiskās ārtelpas sakārtošanai. Kopējā abu projektu vērtība ir 30 miljoni eiro, taču daļu finansējuma piešķirs arī valsts un Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF). Līdz ar komitejas šodienas lēmumu, pašvaldības līdzfinansējums būs 21,61 miljona eiro apmērā.

Aģentūras LETA arhīvā esošā informācija liecina, ka vēl aizvadītajā gadā abu projektu izmaksas bija plānotas 12,04 miljonu eiro apmērā. Pēc Pilsētas attīstības departamenta pārstāves Oksanas Dumpes teiktā, šie aprēķini bija balstīti uz atjaunošanas būvprojekta minimālo sastāvu un ievērojamais sadārdzinājums radies, izstrādājot būvprojektu pilnā sastāvā, kā arī noslēdzot būvniecības iepirkumus.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumus Rīgas domei un Daugavas stadionam sagatavot un iesniegt projektus Eiropas Savienības (ES) fondu programmā, kas paredzēta, lai revitalizētu degradētos objektus un teritorijas Rīgā. Programmā no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdz 2018. gada 31. decembrim paredzēti vairāk nekā 75 miljoni eiro.

ES fondu programmas mērķis ir veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu un veicot ieguldījumus degradēto objektu un teritoriju revitalizācijā. Tās ietvaros paredzēts izveidot vai pārbūvēt maza mēroga sabiedriskus, kultūras, sporta un infrastruktūras objektus, lai nodrošinātu mērķu un uzdevumu izpildi, kas noteikti nacionālajos plānošanas dokumentos kultūras, sporta, tūrisma vai citās nozarēs.

Degradēto objektu un teritoriju atlasi veic, kā arī projektiem paredzēto finansējumu nosaka Kultūras ministrija saskaņā ar katras revitalizējamās teritorijas attīstības stratēģiju. Revitalizējamo teritoriju attīstībai šobrīd ir izstrādāta Kultūras un sporta kvartāla Grīziņkalnā teritorijas attīstības stratēģija un Teikas un Čiekurkalna teritoriju revitalizācijas stratēģija. Atbilstoši tām uzaicinājumi iesniegt ES fondu projekta iesniegumu ir nosūtīti Rīgas domei un VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas Stadions.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu vairākām koledžām sagatavot un iesniegt projekta iesniegumu, lai saņemtu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu studiju programmu mācību vides pilnveidei. Projektu īstenošanai līdz 2018. gada beigām no ERAF paredzēti vairāk nekā 11,3 miljoni eiro, informē CFLA.

ERAF līdzfinansējums paredzēts, lai modernizētu tā dēvētās STEM jeb zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātikas izglītības programmas deviņās pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības iestādēs: Daugavpils Medicīnas koledžā, Jēkabpils Agrobiznesa koledžā, Liepājas Jūrniecības koledžā, Malnavas koledžā, Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžā, Profesionālās izglītības kompetences centrā Rīgas Tehniskā koledža, Rīgas 1.medicīnas koledžā, Rīgas Celtniecības koledžā un Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžā.

Projektu ietvaros iespējams attīstīt koledžu infrastruktūru – uzlabot ēkas, telpas un laboratorijas, kā arī iegādāties iekārtas, aparatūru, datortehniku un instrumentus. Tāpat paredzēta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešana, e-studiju attīstība, bezvadu interneta pieslēguma izveide un bibliotēkas fondu papildināšana.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi ierobežotu projektu iesniegumu atlasi Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstam energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanai valsts ēkās. No ERAF projektu iesniegumu atlases pirmajā kārtā šim mērķim ir paredzēti 70 miljoni eiro, informē CFLA.

Šajā projektu iesniegumu atlases kārtā ERAF atbalsts paredzēts pasākumiem, kas veicinās energoefektivitātes paaugstināšanu, viedu energovadību un atjaunojamo energoresursu izmantošanu tiešās valsts pārvaldes iestādes vai tās padotības iestādes, valsts deleģētās funkcijas veicošas atvasinātas publiskas personas īpašumā vai lietošanā esošajās ēkās.

Atlases kārtas īstenošanai pieejamais kopējais publiskais finansējums ir 82 619 415 eiro, tajā skaitā ERAF finansējums – 70 226 502 eiro un valsts budžeta finansējums – 12 392 913 eiro.

Finansējumu varēs saņemt tiešās valsts pārvaldes un padotības iestādes, valsts augstskolas un zinātniskie institūti, kā arī valsts kapitālsabiedrības, kas saskaņā ar deleģējumu pārvalda un apsaimnieko valsts nekustamos īpašumus.

Liepājas pašvaldība nolēmusi Valsts kasē aizņemties 564, 65 tūkstošus latu aizņēmumu Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas ēkas renovācijai. Tāpat deputāti vienojās Valsts kasē ņemt ilgtermiņa aizņēmumu 442,78 tūkst. Ls apmērā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētā projekta Liepājas pilsētas skvēru un apstādījumu teritoriju rekonstrukcija īstenošanai.

No kopējās aizņēmuma summas 400 tūkstoši tiks pieprasīti jau šogad, savukārt atlikušie 164,6 tūkstoši – nākamgad. Aizņēmums Valsts kasei būs jāatdod nākamo 15 gadu laikā.

Liepājas valsts 1. ģimnāzijas ēka ir viens no izcilākajiem Eiropas augstāko standartu jūgendstila arhitektūras paraugiem, kurai skolu ēku arhitektūrā Latvijā līdzvērtīgu nav (izņemot ēku Rīgā, Strēlnieku ielā 4a, kura celta 1905. gadā pēc būvinženiera Mihaila Eizenšteina projekta). To atzinis RTU profesors J.Krastiņš savā pētījumā Liepājas jūgendstila arhitektūra.

Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas ēka uzbūvēta laika posmā no 1909.-1912.gadam pēc arhitekta L.Melvila projekta kā Liepājas meiteņu ģimnāzija. Pamatakmens skolas ēkai likts 1910.gada 22.maijā. Jūgendstilā celtā skolas ēka pabeigta 1912.gadā.

Starptautisko biznesa pakalpojumu centru asociācija “ABSL Latvia” piedāvā līdzfinansēt mācību organizēšanu darbinieku kvalifikācijas celšanai eksporta nozarē strādājošajiem.

Atbalsts būs pieejams tādu profesionālo kompetenču attīstībai kā programmēšana, svešvalodu zināšanas, projektu vadība, loģistika un citām.

Finansējuma piešķiršana notiks ERAF atbalsta programmas ietvaros. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 1,5 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta apjoms 600 000 eiro apmērā.

Šīs atbalsta programmas mērķis ir starptautiskajiem biznesa pakalpojumu centriem (SBPC) un saistītajiem nozaru uzņēmumiem nodrošināt darbinieku prasmju pilnveidošanas mācības, lai sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.

“Ņemot vērā nozares izaugsmes un paplašināšanās perspektīvas nākotnē, piesaistot šim reģionam arvien jaunus investorus, darbaspēka kompetenču attīstība ir tikusi izvirzīta kā viena no prioritātēm asociācijas līmenī un šobrīd pie tā aktīvi strādājam, domājot arī par papildus finansējuma iespējām valsts un pašvaldību līmenī,” skaidro Monta Geidāne, “ABSL Latvia” izpilddirektore.

Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir apkopojusi un izcēlusi pieejamās Ekonomikas ministrijas (EM) un LIAA programmas un aktivitātes, kur gan topošie zinātnē bāzētie uzņēmumi, gan pētnieki var pieteikties finansējumam vēl šogad.

Pašlaik jaunuzņēmumiem akcelerācijas fondu finansējumu turpina piedāvāt tikai “Commercialization Reactor” un “Buildit”, vēsta

“LabsofLatvia.com”.

““Commercialization Reactor” primārais fokuss ir zinātnisko atklājumu komercializācija un dziļo tehnoloģiju uzņēmumu skaita palielināšana Latvijā. Pašlaik jaunuzņēmējiem ir iespēja saņemt kopējo finansējumu 300 tūkstoši eiro apmērā. Taču tā kā zinātnē balstīto biznesu izveidei un vadībai ir nepieciešamas specifiskas prasmes, mēs aicinām interesentus vispirms piedalīties intensīvā sešu nedēļu apmācību kursu “Cutting-Edge Entrepreneurship”, ko īstenojam kopā ar LIAA un Rīgas Ekonomikas augstskolu,” skaidroja fonda valdes priekšsēdētāja Ilona Gulčaka.

A/s Latvijas Valsts meži noslēgusi vairāk nekā 1,034 milj. Ls apjomīgu iepirkumu konkursu par meža autoceļu būvdarbu veikšanu Latgales reģiona Dienvidlatgales mežsaimniecībā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Konkursā uzvarējuši trīs uzņēmumi – Viļānu novada Dekšāres pagastā reģistrētā SIA Aļņi AS veiks Dzirnavupītes, Silakroga un Slūkas ceļa būvdarbus, Limbažu uzņēmums SIA Limbažu ceļi veiks meža autoceļa Ozolsala būvdarbus un a/s Latvijas autoceļu uzturētājs – būvdarbus uz meža autoceļa Purva ceļš.

A/s Latvijas Valsts meži pēdējā mēneša laikā noslēgusi arī 19,9 tūkst. Ls vērtu iepirkumu konkursu par lokālā datortīkla paplašināšanu un apkopi, 2,47 tūkst. Ls vērtu konkursu par tiesībām veikt meža meliorācijas sistēmas tehnisko dokumentāciju Dienvidkurzemes mežsaimniecībā, 17,4 tūkst. Ls apjomīgu iepirkumu par meža meliorācijas sistēmu uzturēšanas darbiem Silvas un Melnupes meža iecirkņos, 16,7 tūkst. Ls apjomīgu iepirkumu par jaunaudžu kopšanu Mērsraga meža iecirknī 2013. un 2014. gadā, kā arī 680,5 tūkst. Ls apjomīgu konkursu par meža autoceļu būvdarbu veikšanu Vidzemes reģionā un 424,4 tūkst. Ls vērtu konkursu par meža autoceļu būvdarbu veikšanu Ziemeļlatgales mežsaimniecībā u.c.