Pēc īsa ieskata standartizācijas jomā, es gribētu jūs ievest paciemoties precīzās zinātnes lauciņā – metroloģijā.
Pirms attīstīt šo tēmu, citēšu tipveida dialoga sākumu starp diviem paziņām, kas sen nav redzējušies, no kuriem viens esmu es: «Sveiks, Valdi! Kur tad tu tagad raujies (strādā) ?» Un tad es, nedaudz sakoncentrējoties, sāku skaidrot: «Zini- ir tāds Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs. Ne tas, kas nodarbojas ar laika apstākļu prognozēšanu, bet tas, kurš...» Šī nepieciešamība uzreiz izslēgt gandrīz nenovēršamo pārpratumu risku brīnišķīgi raksturo sabiedrības izpratnes dziļumu par valsts kvalitātes infrastruktūras pamatiem. Šajā apskatā es izlaidīšu skaidrojumu par standartizāciju un akreditāciju, un pievērsīšos visvairāk pārprastajai jomai – metroloģija.
Ja vismazāk izprastai, tas nenozīmē, ka mazāk svarīgai. Atklāti runājot, mēs nereti esam pavirši pret lietām, kas mūs neskar tieši vai arī prasa iedziļināšanos. Tas nav nekas nosodāms, jo praksē katrā specifiskā jomā ir savs ekspertu loks, kuri pārzina savu lietu un, kuri tad arī „savā sulā vārās.” Ar metroloģiju ir savādāk, jo, kā izrādās, tā netieši skar praktiski visas jomas, kam ir kāds sakars ar mērīšanu un mēriem. Un ko gan visu mēs nemērām? Mēs sveram preci, mērām ģeometriskos izmērus, pārbaudām spiedienu riepās, uzskaitām siltuma patēriņu un pat mērām decibelus, ja kāds «draņķa kaimiņš» atļaujas būt pārāk skaļš.
Lai mums būtu pārliecība, ka lielveikalā mēs esam nopirkuši tieši 300 gramu siera un nevis 270 vai 320 gramu (pēdējais gan pēc maniem novērojumiem gadās retāk), metroloģijas sistēma Latvijā ir izveidota saskaņā ar reģionālās metroloģiskās organizācijas EURAMET vadlīnijām, ņemot vērā arī Starptautiskās reglamentētās metroloģijas organizācijas OIML rekomendācijas un ES valstu praksi.
Galvenais Latvijas nacionālās metroloģijas sistēmas mērķis ir veicināt Latvijas preču un pakalpojumu konkurētspēju kā iekšējā, tā starptautiskajā tirgū, un aizsargāt patērētājus no dzīvībai, veselībai un videi bīstamu preču izplatības. Lai sasniegtu šo mērķi, ir jāievēro šādi principi:
• Mērījumu vienotības nodrošināšanas valstī – tas nozīmē, ka precīzi un ticami mērījumi tiek nodrošināti, reproducējot mērvienības no nacionālajiem mērvienību etaloniem. Vienotības principa aktualitāte slēpjas apstāklī, ka valsts ekonomiskās sistēmas dalībnieku svariem un mēriem jādod vienādi rezultāti, mērot vienu un to pašu daudzumu, pie tam ar noteiktu precizitāti.
• Mērījumu izsekojamības nodrošināšanas princips nozīmē, ka nacionālie mērvienību etaloni ir iekļauti ES salīdzināšanas sistēmā un tiem veic regulāras salīdzināšanas procedūras starptautiskajās un ES atzītajās institūcijās. Izsekojamības principa ievērošana nodrošina ekvivalentu preču un pakalpojumu apmaiņu starp valstīm.
Tālāk, izejot no neizbēgamo definīciju loka, jāpaskaidro, ka Latvijas Republikas valdība parakstījusi dokumentu «Eiropas līgums par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to Dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses». Saskaņā ar šā līguma 76.pantu Latvija apņemas aktīvi piedalīties Eiropas kvalitātes nodrošināšanas jomas organizāciju darbā, tādējādi radot priekšnoteikumus brīvai preču un pakalpojumu kustībai.
Tātad SAMC Metroloģijas birojs, uzturot nacionālos mērvienību etalonus, ne tikai uz zinātniskiem pamatiem rūpējas par mērījumu precizitāti, bet arī veido uzņēmējdarbības vidi, kas svarīgi pašmāju uzņēmējiem, tā arī ārzemju investoriem.
Šo apskatu par metroloģiju es uzsāku ne tikai popularizācijas nolūkos, bet arī, lai rastu atbalstu iesaistītajās pusēs un izvairītos no tālākiem iespējamiem pāri darījumiem jomai, kas smagi cietusi ekonomiskās krīzes laikā. Nacionālo mērvienību etalonu starptautiskā salīdzināšana pēc pieļaujami (robežojas ar nepieļaujami) retākā perioda (grafika), kā arī minimāla iesaiste starptautisko metroloģisko organizāciju darbā, nolikusi «stand by» režīmā Latvijas nacionālo metroloģijas sistēmu.
Un, pasargā Dievs, ja nākotnē, konsolidējot valsts budžetu, kādam ienāks prātā vēl «nogriezt» līdzekļus metroloģijai. Tas «atsviestu» nozari 90-to gadu sākuma līmenī, kā arī iespaidotu Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, nemaz nerunājot par tādām praktiskām lietām kā neatbilstoša resursu uzskaite un līdz ar to nodokļu aprēķini, problēmām ražošanā, veselības aizsardzībā, darba drošībā un citās sfērās. Rezumējot iepriekš teikto, atļaušos apgalvot «Metroloģija - ne visai novērtēta, bet tautsaimniecībai svarīga joma.»