11.februārī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē tika apspriesti grozījumi Elektronisko dokumentu likumā (EDL), kas tika atspoguļots arī DB 12.02.2015. numurā. Latvijā ir uzstādīts mērķis līdz 2017.gadam panākt 90% bezpapīra saraksti visās dzīves jomās. Tāpēc arī sekojusi LVRTC iniciatīva atvērt iespēju elektronizēt atsevišķus procesus to darījumu veidiem, kas šobrīd tiek izslēgti no e-vides, piemēram, darījumiem ar nekustamo īpašumu. Taču, tiklīdz ķeramies klāt darījumiem ar nekustamo īpašumu, pat daļā Latvijas IKT nozares pārstāvju vidū sākas paniskas bailes no «e», turklāt tās bez jebkāda racionāla pamata tiek iedvestas citos.

Ir tāds teiciens: ja baidies no vilka, neej mežā. Un ir vēl viens teiciens: drošam pieder pasaule. Var piesaukt vēl vienu teicienu desmit reizes nomēri, pirms nogriez! Šodien, domājot par grozījumiem EDL, kā arī citiem normatīviem, kas nosaka to, cik efektīvi un konkurētspējīgi attīstīsies Latvijas e-vide, ir jāatbild uz jautājumu – vai pēdējam no pieminētajiem teicieniem «desmit» vietā ieliksim «simts», vai arī izdarīsim visu, lai, runājot par Latvijas e-vidi, tie dotu iedzīvotājiem reālu pienesumu un Latviju citas valstis piesauktu kā veiksmes stāsta piemēru.

Šobrīd EDL nosaka, ka šā likuma noteikumi nav piemērojami līgumiem, ar kuriem tiek radītas vai nodotas tiesības uz nekustamo īpašumu, izņemot nomas tiesības. Šajā likumā ir vēl trīs citi izņēmumi, kur šis likums nav piemērojams. Pilnīgi skaidrs, ka arī nekustamā īpašuma gadījumā, līdzīgi kā piena pārdošanas gadījumā, pastāv daudzas informācijas sistēmas, kurās jau tagad par katru no Latvijas Republikā reģistrētu nekustamo īpašumu glabājas vairāki elektroniski dokumenti – tie paši ieraksti Zemesgrāmatu reģistrā ir elektroniski dati. Proti, šim nevainīgajam izņēmumam EDL tik nesaprotamā apjomā nav loģiska pamata. Tas jauc galvu ne tikai zemesgrāmatu tiesnešiem, bet arī visiem, kuri darbojas ar un ap nekustamo īpašumu un būtu gatavi atsevišķus jautājumus kārtot elektroniski. Piemēram, parakstīt servitūta līgumus elektroniski, ko šobrīd nevar darīt. Ja pēc desmitkārtīgas nomērīšanas joprojām pastāv uzskats, ka nostiprinājuma lūgums šādam servitūta līgumam jāslēdz pie notāra, tad to var darīt, un šo jautājumu jau regulē cits likums, nevis EDL. Taču, izņemot šādu ierobežojumu no EDL, citam likumam (Zemesgrāmatu likums) netiek liegta iespēja sākt desmitkārtīgu nomērīšanu, izvērtēt iespēju šādu nostiprinājuma lūgumu pie notāra parakstīt arī elektroniski, tādējādi radot iespēju šo dokumentu paketi nosūtīt atbilstošām iestādēm elektroniski, nevis liekot tās apmeklēt klātienē. Runa ir par iespēju birokrātisko aparātu padarīt efektīvāku, tādējādi tuvojoties mērķim – 90% bezpapīra saziņai.

Akciju tirgus galvenā ziņa janvārī – pasaules gals nav iestājies. Tie, kas neseko līdzi akciju tirgiem, droši vien būs pārsteigti par šādu ievadu un sarkastiski vaicās: «vai tad bija jābūt?». Atbildēšu, ka decembra beigās daudzi cilvēki to paredzēja un no tā baidījās.

Atgādināšu dažus faktus par 2018.gada decembri: tika piedzīvotas vislielākās svārstības decembrī akciju tirgus vēsturē, smagākais nedēļas kritums vairāku gadu laikā, sliktākais Ziemassvētku vakars tirgū un citi.

Kopumā jaunā gada brīvdienas visiem brokeriem un investoriem bija neskaidrību pilnas un viņi ar pesimismu gaidīja janvāri. Taču pasaules gals neiestājās.

Kopumā sakot, janvāris kārtējo reizi apstiprināja to, ko es ne reizi vien esmu teicis – tirgus var pievērst uzmanību kādai jaunai tēmai, pārspīlēti reaģējot uz katru ziņu, bet tikpat ātri zaudēt interesi par šo tēmu un vispār uz to nereaģēt. Tā bija arī ar ASV valdības darba apturēšanu – decembrī katrs jaunums, kas saistīts ar termiņa pagarināšanu vai, tieši pretēji, pārtraukšanu, izraisīja tirgus kritumu vai izaugsmi, savukārt janvārī uz šīm ziņām tirgus īpaši nereaģēja. Tā notika arī ar decembrī aktuālo tēmu par ASV un Federālo Rezervju sistēmas vadītāja pretrunām – janvārī tā tika atstumta otrajā plānā. Kopumā tirgū atkāpās visas bailes. Tiesa gan, pirmajā gada darbdienā tirgus gan piedzīvoja kritumu, reaģējot uz negaidīto Apple vēstuli akcionāriem, kurā kompānija pazemināja pārdošanas apjomu prognozes, taču pēc tam iestājās spēcīgas izaugsmes periods, kas turpinājās līdz pat mēneša beigām. Tirgus ignorēja ikvienu negatīvu ziņu (piemēram, neveiksmīgo Lielbritānijas parlamenta balsojumu saistībā ar Breksita plānu) un ar prieku uzņēma ikvienu pozitīvu ziņu. Tomēr jāatzīst, ka pozitīvo ziņu ir bijis pietiekami daudz. Starp tām var minēt valdības darba atsākšanu un FRS paziņojumu par vieglāku ASV monetāro politiku, arī veiksmīgu ASV un Ķīnas tirdzniecības politikas sarunu virzību. Rezultātā labais uzvarēja un visi ASV indeksi ievērojami pieauga. Interesanti, ka līdzīgu izaugsmi piedzīvoja visi indeksi – Dow, Nasdaq un S&P 500 – katrs palielinājās par aptuveni 8%.

Nepārdomātas un sasteigtas reformas vienmēr noved pie reformējamās nozares krīzes, tajās nodarbināto cilvēku dzīves līmeņa krišanās, nodokļu ieņēmumu sarukuma valsts budžetā un kārtējā emigrācijas viļņa. Šobrīd uz šādas reformas sliekšņa stāv Latvijas trīs lielās ostas.

Šajās ostās strādā tūkstošiem darbinieku, un ikvienam no viņiem ļoti svarīga ir nākotnes prognozējamība, pārliecība, ka arī rīt viņiem būs darbs, un uzņēmums, kurā viņi strādā, jau tā strauji rūkošajos kravu apstākļos spēs turpināt darbu. Tas, kāda būs Latvijas ostu nākotne un kāds ir to ilgtermiņa attīstības plāns, ir viens no galvenajiem jautājumiem, uz kuriem visi ostās strādājošie – gan stividori, gan celtņu operatori, noliktavu darbinieki, dokeri un citi, vēlas saņemt skaidru atbildi. Diemžēl atbildes vietā tik vien ir kā paziņojums, ka reforma būs, un 1. aprīlī grozījumi “Likumprojektā par ostām” tiks skatīti valdībā.

Jau tagad ir skaidrs, ka ostu reforma nav pienācīgi izdiskutēta, mēs neesam dzirdējuši, ka būtu veikts reformas ekonomiskais izvērtējums un skaidri pateikts, kādas sekas tā atstās uz ostās strādājošajiem cilvēkiem. Vai reformas rezultātā tiks piesaistītas jaunas investīcijas, attīstīti jauni pakalpojumi un darba vietu skaits palielināsies, vai arī tās ietekmē potenciālie investori un kravu īpašnieki izvēlēsies kaimiņvalstu ostu pakalpojumus? Ostu industriālajās zonās nav iespējams radīt tik daudz jaunu ražotņu, lai tās spētu nodrošināt ar darba vietām visus, kuri nepārdomātas valsts tranzīta politikas un arī ostu reformas ietekmē zaudēs darbu. Tikai viens piemērs.

Pirms nogriez, septiņreiz nomēri! Kas skrien kā vējš, atduras kā miets. Dari, ko darīdams, apdomā galu! Nestrēb karstu! Nelaime nenāk brēkdama. Šie sakāmvārdi ir īpaši liekami aiz auss, gaidot Jāņus, kas atšķirībā, piemēram, no Ziemassvētkiem ir skaļi, lustīgi un tādi kā dauzīšanās svētki.

Ir jauki dauzīties, baudīt putojošu miestiņu, lēkt pāri ugunskuram un meklēt papardes ziedu. Bez tā visa Latvijas vasara nebūtu tā īpašā un mīļā. Taču jādauzās, jāpriecājas, jādzer un jāmīl tā, lai pēc tam nav sirdēstu, morālu vai fizisku paģiru vai, nedod Dievs, salauztas dzīves un likteņu. Tieši tādēļ DB, gaidot gada lustīgākos svētkus ar gaismas un saules svinēšanu, aicina neaizmirst par drošību – savu, bērnu un apkārtējo. Jāatgādina vecais joks, kas ir gana skumjš, – visas nelaimes sākas ar vārdiem: paskaties, kā es māku! Tāpēc mēs aicinām nesēsties pie stūres reibumā, nelēkt uz galvas nezināmās ūdenstilpēs, nepeldēties stiprā žvingulī, neatstāt nepieskatītu ugunskuru, uzmanīt mazos jāņabērnus, lai tie nenoklīst.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild EuroPark Latvia valdes loceklis Mārtiņš Meisītis. EuroPark ir privātais autostāvvietu operators.

EuroPark dibināts 1979.gadā Norvēģijā. EuroPark Latvia darbību sāka 2001.gadā, tā dibinātāji - Norvēģijas uzņēmumi Linstow AS un Indigo Invest.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šajā jomā strādāju jau teju 15 gadus un vēl joprojām ir interesanti - nemitīgi izaicinājumi, jauni objekti un situācijas. Iekārtot jaunu stāvvietu nenozīmē tikai nodrošināt tehnisko aprīkojumu un izvietot informatīvās zīmes. Katrā objektā, vietā un pilsētas rajonā ir cita specifika. Jāmeklē risinājums, kas vienlīdz apmierina objekta īpašnieku, tā klientu un arī apkārtējos iedzīvotājus. Ir daudz stāvvietu, kam izstrādājam arī autostāvvietu funkcionālos risinājumus, piemēram, pie lielveikaliem vai degvielas uzpildes stacijām meklējam veidu, kā nodrošināt autostāvvietas pieejamību konkrētā objekta klientiem.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild zīmola Nordic Club House dibinātājs Rinalds Trukšs. Nordic Club House ir uz noteiktām vērtībām balstīts koprades un sharing economy (dalīšanās ekonomikas) zīmols. «Es ticu tam, ka darbu, ko darām, var paveikt labāk, ja apkārt ir cilvēki, kas varbūt nav tiešie kolēģi, bet pārstāv tās pašas vērtības. Koprades vietas visā pasaulē sniedz iespēju bagātināties tādos unikālos veidos, kādos to nevar izdarīt tradicionālās darba vietās vai mājas biroji,» stāsta R. Trukšs.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Droši vien tāpēc, ka vienmēr esmu meklējis perfektu darba vidi, kas ietver sevī gan telpu, gan noformējumu, gan to īpašo auru. Ja nevari atrast to, ko meklē, tas nozīmē, ka jārada pašam. Vieta tev apkārt kaut kādā mērā ir spogulis tavai iekšējai kārtībai, tas ir sava veida palielināmais stikls tam, kas notiek galvā. Man nav īsti skaidrs, kāpēc 90% ofisu ēkās ir iekārtie griesti, sarunām neatbilstošas pārrunu telpas vai bezgaismas un bezgaisa kabineti. Es neticu ofisu kastēm. Un Nordic Club House iespējams ir sava veida protests šādai kārtībai.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Ja kāds cer, ka influenceru jeb digitālā satura autoru ēra tuvojas izskaņai, tad lai šis kāds ievelk īpaši dziļu elpu, jo 2022. gads solās būt vēl spraigāks.

Pieprasījums pēc influenceru mārketinga pakalpojumiem pieaug ar katru gadu, taču salīdzinājumā ar citiem tieši pērnajā gadā bija vērojama vislielākā izaugsme, ko rāda arī skaitļi. Influencer Marketing Benchmark Report jaunākie dati vēsta, ka 2021. gadā influenceru mārketinga kopējā vērtība, salīdzinot ar 2020. gadu, provizoriski palielinājusies par 4,1 miljardu, kopumā sasniedzot 13,8 miljardus ASV dolāru.

Aizvadītā gada noslēgums arī Baltijas valstīs bijis īpaši spraigs, ar burtisku naudas cīņu starp aģentūrām un zīmoliem, lai tikai izveidotu sadarbību ar vēlamajiem digitālā satura autoriem. Iepriekš minētais atkal apliecina digitālā satura veidotāju nozīmīgumu mārketinga un reklāmas tirgū, kā arī zīmolu attīstībā. Tostarp arvien vairāk notiek sociālo un tradicionālo mediju robežu saplūšana, kad digitālā satura autori kļūst, piemēram, par televīzijas sejām. Ir pilnīgi skaidrs, ka šī tendence ne vien neplāno mazināties, bet tieši pretēji – kļūst aizvien pieprasītāka. Aizvadītais gads arī Latvijā bijis īpaši izaicinošs un interesants, un no tā ir vērts atcerēties arī dažas mācības.

Sievietēm kurpju piedāvājums ir gana liels, tāpēc Andris Runcis mācās izgatavot vīriešu apavus.

«Kad mamma mani bērnībā sūtīja uz apavu darbnīcu pēc savām kurpēm, man gribējās uzturēties tur pēc iespējas ilgāk, jo man patīk tā smarža. Apavu līmēšanā izmanto parastu kontaktējošo līmi, bet kopā ar ādu rodas ļoti specifiska smarža. Esmu iekārtojis darbnīcu VEF teritorijā, kur aiz trim durvīm tusē mūziķi un viņi man prasa – vai tik tu neesi kurpnieks,» stāsta Andris Runcis, apavu zīmola June9 radītājs. Viņš apavus izgatavo pēc pasūtījuma un sākumā bija atvērts idejām, bet saprata, ka tas ir daudz dārgāk nekā gatavot paša izlolotus modeļus. Tāpēc var izvēlēties starp dažiem modeļiem un krāsām. «Jo lielāks sortiments, jo grūtāk izvēlēties. Es tomēr esmu lecīgs un man gribas savus noteikumus. Es nevēlos uzvārīties tikai tāpēc, ka ir roku darbs – es nāku pretim ar pieejamu cenu, bet man ir savi noteikumi,» tā viņš.

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Stella Lapiņa, SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāja. SIA Centrālā laboratorija ir dibināta 1994. gadā, 20 gadu laikā no 1 darbinieka kolektīvs ir paplašinājies līdz 160 darbiniekiem.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Es jau no mazotnes zināju, ka mans darbs būs saistīts ar medicīnu. Diemžēl bija sarežģīta situācija ģimenē, tāpēc, lai ātrāk varētu kļūt neatkarīga, sāku studijas medicīnas skolā, kurā stājoties, mani pierunāja mācīties par laboranti, un es nekad neesmu nožēlojusi savu izvēli. Man vienmēr bija vēlēšanās studēt augstskolā, un nākošais likumsakarīgais solis bija studijas bioloģijas fakultātē, kuru absolvējot, ieguvu maģistra grādu dabaszinātnēs.

Kad ziema aiziet un saule sāk sildīt zemi, ir pienācis laiks jaunai pavasara modei. Viens no būtiskākajiem elementiem katras sievietes garderobē šajā pārejas sezonā ir stilīga un daudzpusīga pavasara jaka. Neatkarīgi no tā, vai pastaigājaties pa parku, veicat darījumus vai tiekaties ar draugiem vēlajās brokastīs, laba un ērta jaka var uzlabot jūsu vizuālo tēlu, sniedzot perfektu siltumu un aizsardzību pret neparedzamiem laikapstākļiem.

Padomi, kas palīdzēs izvēlēties ideālu sieviešu pavasara jaku

Padomājiet par savu dzīvesveidu

Veltiet laiku, lai noteiktu savu dzīvesveidu un ikdienas aktivitātes. Pastāvīgi atrodaties ceļā vai dodat priekšroku mierīgākai dzīvei? Vai jums ir nepieciešama jaka kā ikdienas apģērbs, darbam vai āra aktivitātēm? Izpratne par savu dzīvesveidu palīdzēs sašaurināt jūsu meklējumus.

Galvenais ir daudzpusība

Izvēlieties jaku, kas var bez īpašām pūlēm noderēt dienā un naktī, ikdienā un daļēji formālos gadījumos. Daudzpusīgs apģērbs nodrošinās lielākas iespējas un ļaus jums to saskaņot ar dažādiem citiem tērpiem. Meklējiet tādas pavasara jakas sievietēm, kas apvieno klasiskus siluetus un neitrālas krāsas, lai papildinātu dažādus stilus.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Xiaomi Mi Mix 3 piedāvā savdabīgu ekrāna paplašināšanas veidu, priekšējās kameras paslēpjot zem nobīdāma ekrāna

Mēģinot «izstiept» ekrānu pēc iespējas lielāku, viedtelefonu ražotāji turpina nākt klajā ar radošiem risinājumiem korpusa priekšpuses atbrīvošanai no traucēkļiem. Pirkstu nospieduma lasītāji pārceļojuši uz aizmuguri vai iestrādāti ekrānā, un priekšējām kamerām tiek atvēlēts aizvien mazāk vietas. Ar atjautīgu risinājumu nācis klajā Ķīnas zīmols Xiaomi, faktiski atdzīvinot reiz ļoti iecienītu, bet nu jau aizmirstu telefona tipu – izbīdāmo jeb slaideri. Tieši tāds izskatās pērnā gada nogalē prezentētais Mi Mix 3.

Pirms pāris gadiem Latvijas tirgū oficiāli ienākušais Xiaomi pasaulē, jo īpaši austrumu puslodē, ir pazīstams jau kopš 2011. gada un pat uzaudzējis pamatīgu cienītāju pulku. Apgādājot Ķīnas un Indijas tirgu ar salīdzinoši lētām, taču jaudīgām viedierīcēm, tas kļuvis par ceturto lielāko telefonu ražotāju pasaulē. Taču Mi Mix 3 nav gluži kārtējais lētais ķīniešu produkts. Tas pat tiek dēvēts par Xiaomi inovatīvāko tālruni.

"Samsung" šā gada viedtelefonu flagmaņu sērijas "Galaxy S20" dārgākais modelis "Ultra" piesaista uzmanību ar iespaidīgu 108 megapikseļu kameru un 100x tālummaiņu.

Dažus gadus it kā no malas noskatoties, kā "Huawei" «privatizē» viedtelefonu fotokameru lauciņu, "Samsung" šopavasar beidzot sagatavoja skaļu atbildi. Lielākais un dārgākais no jaunās "Galaxy S20" sērijas tālruņiem - "Ultra" – aprīkots ne vien ar uzkrītošu četru aizmugurējo kameru bloku, bet arī 100x tālummaiņu. Tā ir divreiz lielāka nekā "Huawei P30 Pro", kas pērnajā pavasarī tehnoloģiju pasaulē izpelnījās ovācijas un pat tika nodēvēts par «labāko spiegu telefonu».

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

"Ultra" ir jaunpienācējs "Galaxy S" saimē. Vēl nebijām apraduši ar domu, ka flagmanis sadalīts divos atzaros – parastajā un lielākajā jeb "Plus" versijā, kad sērijai pievienojās trešais brālis "Ultra". Kā var noprast pēc nosaukuma, gradācijas skalā šis ieņem augstāko pakāpienu. Tas ir lielāks par abiem pārējiem, ar 6,9 collu Dynamic AMOLED displeju un ar jau minēto simtkārtīgo tālummaiņu, kāda abiem pārējiem nav tikusi.

Godātā redakcija, lai arī esmu visnotaļ pozitīvs Jūsu laikraksta lasītājs un caur Jūsu redakcijas laipnu atsaucību neesmu liedzis savu atbalstu dažādām personām un parādībām, šobrīd esmu nonācis situācijā, kad mans konservatīvi–liberāli–patriotiskais pozitīvisms draud izsīkt. Esmu apjucis un dezorientēts, un vēlos dalīties ar Jums savās bažās.

Pēc NATO samita kļuva skaidrs, ka savus militāros tēriņus esam palielinājuši pēdējā brīdī, lai netiktu ieskaitīti nesekmīgajos. Tiktāl viss kārtībā, un izdevumu palielināšana līdz 2,5% vai pat 4% no IKP vairs nav aiz kalniem. Šis jautājums gan ir risināms pavisam vienkārši, atgādināšu, ka šiem izdevumiem nav nosprausts kāds absolūts skaitlis, bet gan daļa no iekšzemes kopprodukta. Jo mazāks kopprodukts, jo mazāki tēriņi. Saglabājot pašreizējo izdevumu konkrēto apjomu, sasniegt 4% no IKP ir smieklīgi viegli: divkārt jāsamazina kopprodukts, un iecerētais normatīvs sasniegts. Neliels solītis šai virzienā jau sperts, nosusinot Latvijas banku sistēmu, kas gan jau kaut kā uz IKP atsauksies. Atliek aicināt par premjeru Godmaņa kgu, lai tas banku sistēmu sev ierastā kārtā nograuj pavisam, un tad Valdi Dombrovska kgu, lai nogriež budžetu un pensijas, un lieta darīta. Nekāda riska, viss pazīstams.

Ekonomikas ziņu vietne Business Insider apkopojusi neparastākos indeksus, pēc kuriem tiek novērtēts valstu ekonomiskais stāvoklis un iedzīvotāju pirktspēja.

Starp neparastajiem ekonomikas novērtēšanas rīkiem iekļuvis arī Latviešu prostitūtu indekss, kuru veido tirgus pieprasījums un piedāvājums. Uzplaukuma laikā sievietes var atrast labāku darbu, tāpēc ir mazāk prostitūtu un cenas pieaug.

Valstu ekonomisko situāciju var novērtēt arī pēc Seksīgo oficianšu indeksa, saskaņā ar kuru krogos un restorānos strādājošie pievilcīgie cilvēki liecina, ka valsts ekonomikai klājas plāni. Uzplaukuma laikos skaistules var izmantot savu izskatu, lai iegūtu labāk apmaksātu darbu, piemēram, modes industrijā vai korporatīvo pasākumu organizēšanā.

Viens no dīvainajiem ekonomikas indeksiem ir mazuļu autiņu dermatīta rādītājs, kas skaidrojams ar to, ka grūtākos laikos jaunie vecāki mēģina ietaupīt un mazulim autiņus maina retāk. Līdz ar to pieaug pieaug dermatīta ārstēšanai paredzēto krēmu pārdošanas apjoms, bet samazinās autiņbiksīšu tirdzniecība.

Mūs ilgi mocīja doma – kāpēc klienti neizvēlas pašu efektīvāko un kvalitatīvāko risinājumu? – stāsta RCG Lighthouse līdzautors Kaspars Osis.

Sākotnēji nodarbojos ar elektroenerģijas konsultācijām, un vienā brīdī radās skaidrība, ka vajag klientiem palīdzēt vairāk. Iepazinos ar Raitu Bebri, kas ir eksperts LED apgaismojumā, un likām mūsu zināšanas kopā. Izdomājām, ka apgaismojums kā ārpakalpojums varētu sniegt klientam pašu lielāko labumu.

Esam pionieri – ne tikai Latvijā vai Baltijā, bet arī pasaules mērogā. Klienta uzticību iekarot nebija viegli, jo mēs radījām pilnībā jaunu nozari. Elektrība ir pietiekami sarežģīta tēma, un ne visi grib tajā iedziļināties.

Mūsu ideja – klientam uzstādām bez maksas apgaismojumu, kas ir krietni energoefektīvāks un par 70% nogriež esošās apgaismojuma izmaksas. Līgums tiek slēgts uz noteiktu periodu, un tā laikā uzņemamies pilnu atbildību par apgaismojumu. Jau no nākamā mēneša, kad klients redz rēķinā izmaiņas, mēs dalām šo ietaupīto naudu.

Dizaina priekšmetiem svarīga ir nevis zema cena, bet pareizs pozicionējums konkrētajā tirgus nišā. «Esam sapratuši, ka mūsu produkts ir īpašs un sarežģīts, un tāpēc maksā tik, cik maksā,» saka Agnese Garā-Nīmane, SIA Angel Glass Design zīmola an&angel līdzīpašniece.

An&angel traukus ir sarežģīti ražot – tie veidoti nevis no viena, bet pieciem slāņiem un katrs no tiem maksā savu – gan materiāls, gan darbs, gan laiks. Vienkāršoti runājot, lai iegūtu vienu bļodu, jāuzpūš apaļš stikla «bumbulis», no kura nogriež tikai vienu galu, kas pēc tam tiek apstrādāts un pārtop an&angel traukos, bet otra daļa nav izmantojama un nonāk atkritumos.

«Tie trauki, kas veikalā maksā simt latu, ir apčubināti un izloloti un pēc matemātiskās biznesa kalkulācijas tiem būtu jāmaksā vēl dārgāk,» spriež A. Garā-Nīmane. Viņa lepojas, ka liela daļa individuālo klientu kļūst par pastāvīgajiem klientiem un veido kolekciju sev mājās un pērk dāvināšanai citiem. Šos traukus izvēlas cilvēki, kas vērtējami kā estēti, apzinās produkta vērtību un neuzdod jautājumus, kāpēc tie ir tik dārgi. Klienti seko līdzi tendencēm, novērtē dizainu un dod priekšroku Latvijā ražotām lietām. Esot uzņēmumi, kuri, izvēloties korporatīvās dāvanas, prasa, lai tās būtu ražotas Latvijā.

Viltoto preču realizācijas sekas uz valsts ekonomiku kopumā nes ne tikai miljonu zaudējumus, bet arī samazina darba vietu skaitu nozarēs, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Viltoto preču dēļ Eiropas Savienības (ES) tirgū katru gadu tiek zaudēti vairāk nekā 48 miljardi eiro, kas veido 7,4 % no kopējā pārdošanas apjoma. Tā liecina Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra (EUIPO) pētījumi. Papildus šiem zaudējumiem tiek lēsts, ka viltojumu netiešās ietekmes rezultātā ES dalībvalstu ekonomikā katru gadu tiek zaudēti vēl 35 miljardi eiro, kas ir izskaidrojams ar to, ka ražotāji no piegādātājiem pērk mazāk preču un pakalpojumu, kas rada ietekmi saistītās nozarēs. Apkopotie dati parāda, ka viltojumu dēļ ik gadu budžeta ieņēmumos ES valstīs netiek iekasēti līdz pat 14,3 miljardi eiro, jo viltoto preču ražotāji un izplatītāji nemaksā nodokļus, sociālās iemaksas un pievienotās vērtības nodokli. Latvijā viltoto preču radītie zaudējumi tirgū ir 140 milj. eiro, kas veido 15,7 % no pārdošanas apjoma nozarēs kopumā, izraisot arī darbavietu samazināšanos par 2,5 tūkst. vietu.

Nedz Nauris, nedz Sanita Strujeviči pirms ģimenes biznesa uzsākšanas šajā jomā nebija saistīti ar skaistumkopšanu.Tik vien, kā Nauris bija izbaudījis vīrietim paredzēto procedūru kādā bārberšopā. Tas izrādījās pietiekams impulss, lai dzimtu uzņēmējdarbības ideja.

Sajutu, ka tā ir reāli forša lieta. Ja neesi bijis,pat nevari iedomāties to, ka aiziet pie friziera, sakopt matus un bārdu nozīmē stundu atpūsties no dzīves mūžīgajām skriešanām, relaksēties,» stāsta Nauris.«Sievietēm vienmēr ir bijušas savas procedūras,lai atslābinātos. Veči parasti pa fikso nogriež matus un iet tālāk. Apjaušot šo atšķirību, sapratu, ka tā ir forša lieta, kuru būtu vērts popularizēt un attīstīt,» atceras The Beard Barbershop saimnieks. Un šis impulss ideāli sapasēja ar mūžīgi urdošo ieceri pamēģināt veidot kaut ko savu.

Divi vienā

Nauris un Sanita vienā kursā studēja sabiedriskās attiecības Biznesa augstskolā Turība, tagad komunikācijas prasmes palīdz uzņēmuma popularizēšanāun veidojot attiecības ar klientiem. Sākotnēji meklētas telpas Pārdaugavā, jo «vīriešu frizētavas Rīgas centrā radušās kā sēnes pēc lietus». Nauris sapratis,ka cilvēkiem, kuri nedzīvo galvaspilsētas centrā,bārberšopa apmeklējums rada zināmas neērtības– jātērē laiks braucienam, jāmeklē un jāapmaksā autostāvvieta. Saskaitot šos apgrūtinājumus kopā,Nauris secinājis, ka bārdaiņus varētu interesēt vīriešu frizētava tuvāk mājām. Un kāpēc gan ne Mārupē?Sākotnēji telpu meklējumi šaipus Rīgas robežas bijuši neveiksmīgi, tāpēc pieņemts lēmums veikt pirmo mazo soli pretim savai iecerei – nevis atvērt savu vīriešu frizētavu, bet sākt ar bārdas kopšanas kosmētikas ražošanu mājas apstākļos. Sākumā bija kosmētikas gatavošanas eksperimentu un testēšanas periods, līdz 2017. gada septembrī Mārupes centrā durvis vēra savs salons. «Pašiem sava kosmētikas līnija un savas vietas atvēršana ir absolūti saistīti. Mums šķita svarīgi, ka mūsu salonā klientiem sniedzam ne tikai pieredzi, bet arī izmantojam produktus, kurus paši esam savām rokām maisījuši un ko esmu izmēģinājis uz savas bārdas,» saka Nauris.Pašu no bioloģiski sertificētām izejvielām gatavotās bārdas eļļas un balzami ir kā pakalpojuma pievienotā vērtība, ko sniegt klientiem. The Beard Cosmetics produkcija atrodama dažos veikalos Rīgā un ārpus tās, iepriekš tirgojušies arī Norvēģijā. Savs bārberšops pamazām dos iespēju nopietnāk attīstīt arī kosmētikas līniju, uzskata Nauris.

«Esmu «ielicis» dažos uzņēmumos, esmu gan zaudējis, gan arī vinnējis,» tā par savu pieredzi ar eņģeļinvestīcijām laikrakstam Dienas Bizness stāsta riska kapitāla fonda Change Ventures vadošais partneris un kopstrādes TechHub Riga līdzdibinātājs Andris K. Bērziņš.

«Esmu strādājis nesen dibinātos jaunuzņēmumos, tagad vairāk nodarbojos ar kompāniju attīstīšanu,» viņš piebilst.

Vaicāts, kā izsāpēt pazaudēto naudu, viņš atbild: «Pazaudētā nauda vienmēr sāp. Jāpieņem, ka ne vienmēr laimēsies. Var ieguldīt projektā ar ļoti talantīgiem uzņēmējiem, bet ir dažādi iemesli, kāpēc viņiem nesanāk, – nav pareizais laiks tirgū vai kāds konkurents izdara kaut ko, kas viņiem nogriež ceļu. Sākuma fāze ir riskants posms, kad investēt.»

«Galvenie kritēriji, ko tipiski skatās tādi investori kā mēs, ir komanda, produkts vai ideja un tirgus,» atklāj Andris K. Bērziņš.

«Visvairāk fokusējamies uz komandu. Ieguldot agri, apzināmies, ka produkts mainīsies, biznesa modelis attīstīsies, tirgus mainīsies, un var gadīties, ka lieliskas iespējas pavērsies kādā tirgus nišā, kas sākumā nebija redzama. Tāpēc pats galvenais ir pietiekami strādīga, elastīga, gudra un uz sadarbību vērsta komanda, lai varētu šo sarežģīto ceļu iziet veiksmīgi.»

«Protams, ka ietekmē, bet tā ir lietuviešu politika. Ja skatāmies, jau no padomju laika lietuvieši ir sākuši tradīciju visus bīstamos objektus atvirzīt tuvāk Latvijas robežai,» tā uz laikraksta Diena jautājumu par Visaginas AES atrašanos tuvāk Latvijas robežai nekā Lietuvas galvaspilsētai atbildējis Latvijas Zaļās partijas (LZP) līdzpriekšsēdētājs Viesturs Silenieks.

Viņš uzskaitījis: «Būtiņges naftas terminālis, Akmenes cementa rūpnīca, Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca, Ignalinas atomelektrostacija - visi šie objekti atrodas tuvāk mums nekā Lietuvas galvaspilsētai.»

«Jau šodien ir sūdzības no zemniekiem Daugavpils pusē, ka viņiem ir problēmas savu pārtiku notirgot, jo cilvēki zina, ka tā ir no turienes - Latvijas pierobežas, kas atrodas atomelektrostacijas tuvumā. Tas ir tagad, kad nekāds jauns objekts nav tapis, ir vecais - Ignalina. Mēs LZP uzrakstījām vēstules vairākām ministrijām ar jautājumu, kāds labums no tā, ka būs Visaginas AES. Neviena, pat Ekonomikas ministrija nespēja paskaidrot, kas mums, Latvijai, no tā, ka būs Visagina,» viņš turpinājis.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma atzīt AS Trasta komercbanka par likvidējamu.

Par bankas likvidatoru tiesa iecēla zvērinātu advokātu Ilmāru Krūmu. Spriedums ir galīgs, tas nav pārsūdzams.

Kamēr vēl nav izskatīta bankas pārsūdzība par licences anulēšanu, tiesa, likvidējot banku, tai mākslīgi liedz īstenot savas tiesības, pauda Trasta komercbankas pārstāve tiesā Krista Kreicberga-Neija. Bankas pārstāve vēlreiz uzsvēra, ka likvidācija «nogriež» daudzas lietas, kas paredzētas Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāve Ieva Berroni skaidroja, ka šajā procesā ir runa par laiku, jautājumu atliekot. Pat, ja tiktu gaidīts prejudiciāls nolēmums vai likvidācijas lietas izskatīšana tiktu atlikta citu iemeslu dēļ, bankas licence jau ir anulēta, līdz ar to šis process nebūtu apturams.