Kohēzijas jeb izaugsmes politikas finansējums 3,2 miljardu latu apmērā 2007.– 2013. gada plānošanas periodā ir visnozīmīgākās investīcijas Latvijā.
Tā tikšanās laikā ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) ziņotājiem norādīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietnieks Eiropas Savienības (ES) fondu jautājumos Armands Eberhards. Atbilstoši FM sniegtajai informācijai Kohēzijas politikas finansējums veido 70% no kopējā publiskā finansējuma Latvijā.
«Pateicoties šiem ieguldījumiem, Latvijas dzīves līmenis ir būtiski tuvinājies ES vidējam līmenim,» klāstīja A. Eberhards. Ja 2004. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju Latvijā bija 46% no ES vidējā, tad pērn tas bija pieaudzis līdz 58% no ES vidējā, norāda FM. Novērtētā ES fondu ietekme uz IKP svārstās no 2 procentpunktiem 2004. gadā līdz 8,5 procentpunktiem 2011. gadā un nepilniem 8 procentpunktiem šogad.
Ministrijā atgādina, ka pašlaik tuvojas noslēgumam ES kohēzijas politikas septiņu gadu plānošanas periods 2007.-2013. gadam un norisinās intensīvas sarunas par ES daudzgadu budžetu 2014.– 2020. gadam. Šā brīža piedāvājums Latvijai ir par 0,6 miljardiem eiro mazāks nekā 2007.– 2013. gada piešķīrums. Par šiem līdzekļiem būtu
iespējams elektrificēt Latvijas tranzīta dzelzceļa tīklu, kas palielinātu dzelzceļa koridora konkurētspēju un efektivitāti, radītu jaunas darba vietas un būtiski mazinātu negatīvo ietekmi uz vidi, min FM.
DB jau rakstīja, ka Latvijas iebilst pret Eiropas Komisijas priekšlikumu noteikt katrai dalībvalstij kohēzijas politikas griestus 2,5% apjomā no IKP. Ņemot vērā, ka krīzes laikā Latvijas IKP strauji saruka, šādi griesti nozīmē mazāku kohēzijas finansējumu.
«Latvija joprojām saskaras ar būtiskiem izaicinājumiem, lai nodrošinātu ekonomisko attīstību, tai skaitā, Latvija ir viena no retāk apdzīvotajām valstīm Eiropā, līdz ar to pamata infrastruktūras sakārtošana sastāda proporcionāli lielākus izdevumus nekā blīvāk apdzīvotajās valstīs,» uzsver FM.
EESK vizīte Latvijā noris EESK ziņojuma par kohēzijas politikas vienoto stratēģisko ietvaru 2014.–2020. gadam sagatavošanas ietvaros.