Lielākā daļa 71% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, kuriem ģimenē ir automašīna, izvēloties obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas (OCTA) polisi, vadās pēc zemākās cenas kritērija, tomēr teju tikpat nozīmīgai daļai – 67% svarīgākais kritērijs ir pakalpojuma kvalitāte konkrētajā apdrošināšanas sabiedrībā (38% – sadarbības pieredze, 17% – polises pārdevēja reputācija un 12% - piedāvātais klientu serviss), liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) veiktais pētījums.
Kopumā 55% svarīgs ir polises iegādes ātrums (25%) un iespējas to iegādāties internetā (30%). Pēc FKTK pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS novembrī veica pētījumu Latvijas iedzīvotāju paradumi saistībā ar OCTAA polisi.
Analizējot aptaujas atbildes dažādās grupās, redzams, ka zemākā cena svarīgāku lomu spēlē tiem iedzīvotājiem, kuriem nav pieredzes ar ceļu satiksmes negadījumiem. 37% norāda, ka būtu gatavi maksāt vairāk, ja apdrošinātājs polisē iekļautu papildus riskus un servisus, kādi nav esošajā polisē un kompensācijas par materiālajiem zaudējumiem būtu augstākas.
FKTK Klientu skolas vadītāja Ieva Upleja: «Lai arī zema cena ir kritērijs, šajos rezultātos redzam, ka mūsu patērētāji kļūst arvien zinošāki un prasīgāki, izvērtē arī apdrošinātāju sniegto servisu, savas ērtības, sadarbības vēsturi ar apdrošinātāju. Šovasar Latvijas sabiedrība iesaistījās diskusijā, vai nebūtu ceļu negadījumos cietušo tuviniekiem jāmaksā lielākas morālās kompensācijas, tagad redzam, ka 17% jau pieļauj šādu iespēju, attiecīgi maksājot vairāk par savu OCTAA polisi.»
Tomēr nedaudz vairāk nekā puse (53%) aptaujāto iedzīvotāju, kuriem ģimenē ir automašīna, nebūtu gatavi maksāt augstāku cenu par OCTAA polisi pat, ja tajā tiktu iekļauti papildus riski vai arī atlīdzības par zaudējumiem tiktu palielinātas. Kopumā 61% aptaujāto iedzīvotāju, kuriem ģimenē ir automašīna, uzskata, ka maksa par OCTA polisi, ko viņi šobrīd maksā, ir atbilstoša tiem pakalpojumiem un servisiem, kas tiek saņemti no apdrošinātāja. Tikai 10% ir neapmierināti ar cenu un uzskata, ka tā nav atbilstoša saņemtajiem pakalpojumiem un servisam un 29% nav viedokļa šajā jautājumā.
Pētījums veikts 2015. gada novembrī pēc FKTK pasūtījuma. Aptaujāti 1 005 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.