Latvijā joprojām ir dārgākie produkti Baltijas valstīs, turklāt, iespējams, pircēji pārmaksā neefektīvas tirdzniecības dēļ, atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Neskatoties uz to, ka pēdējā laikā Lietuvā ļoti būtiski ir pieaugušas pārtikas produktu cenas, jau ilgu laiku Baltijas valstīs lētākā pārtika nopērkama Viļņas veikalos, savukārt dārgākā - Rīgas veikalos. No apskatīto vairāk nekā 40 produktu saraksta jūnijā Viļņā bija 21 Baltijā lētākais pārtikas produkts un septiņi dārgākie, Tallinā - 14 lētākie un 18 dārgākie, bet Rīgā - septiņi lētākie un 21 dārgākais produkts.

«Liela loma šajās augstajās Latvijas cenās ir tirdzniecībai, kas, iespējams, nav pietiekami efektīva. Tirgotāji bieži pārmet Latvijas ražotājiem, ka tie nespēj saražot produktus par konkurētspējīgām cenām un viņi ir spiesti tirgot lētākus importa produktus. Tikmēr cenu novērojumi rāda, ka Latvijā ir dārgāki arī daudzi importa produkti, kurus neražo nevienā Baltijas valstī, piemēram, augļi, dārzeņi, tēja, graudu pārslas, importa piena produkti,» sacīja Gulbe.

Finanšu ministrija ir apkopojusi galvenās nodokļu izmaiņas, kas pieņemtas ar nodokļu likumu grozījumiem 2010. gada valsts budžetu pavadošo likumu paketē un kas stāsies spēkā 2010.gadā.

Kopumā nākamgad mūs sagaida 38 nodokļu izmaiņas.Kādi nodokļu palielinājumi mūs sagaida 2010. gadā?

Informācija presei

13.09.2007. Nr.08-02/836

Saistībā ar notiekošajām aktivitātēm mediķu darba samaksas pieauguma nodrošināšanā (piketi, streiku draudi par katru cenu utml.), Veselības ministrija vēlas atkārtoti norādīt uz jau nodrošināto darba samaksu un plānoto pieaugumu 2008. gadā, ka arī vidējām darba samaksas tendencēm ārstniecības iestādēs.

Nodrošinātā vidējā darba samaksa no 2007.gada 1.janvāra:

" ārstiem - 574 Ls (pieaugums 134 Ls jeb 30,4% attiecībā pret 2006.gada otro pusgadu);

" ārstniecības un pacientu aprūpes personām - 344 Ls (pieaugums 80 Ls jeb 30,4%);

" ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - 230 Ls (pieaugums 54 Ls jeb 30,4%).

Ar 2008.gadu plānota vidējā mēneša darba samaksa ārstiem 654 Ls (pieaugums par 80 Ls), ārstniecības un pacientu aprūpes personām - 392 (pieaugums par 48 Ls) un ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - 262 (pieaugums par 32 Ls). Šāds pieaugums pilnībā atbilst programmas "Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē 2006.-2015.gadam" paredzētās darba samaksas pieauguma grafikam veselības aprūpē nodarbinātajām personām.

"Saistībā ar notiekošajām aktivitātēm mediķu darba samaksas pieauguma nodrošināšanā (piketi, streiku draudi par katru cenu utml.), Veselības ministrija vēlas atkārtoti norādīt uz jau nodrošināto darba samaksu un plānoto pieaugumu 2008. gadā, ka arī vidējām darba samaksas tendencēm ārstniecības iestādēs," teikts ministrijas izplatītajā paziņojumā medijiem.

Nodrošinātā vidējā darba samaksa no 2007.gada 1.janvāra:

· ārstiem - 574 Ls (pieaugums 134 Ls jeb 30,4% attiecībā pret 2006.gada otro pusgadu);

· ārstniecības un pacientu aprūpes personām - 344 Ls (pieaugums 80 Ls jeb 30,4%);

· ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - 230 Ls (pieaugums 54 Ls jeb 30,4%).

Ar 2008.gadu plānota vidējā mēneša darba samaksa ārstiem 654 Ls (pieaugums par 80 Ls), ārstniecības un pacientu aprūpes personām - 392 (pieaugums par 48 Ls) un ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - 262 (pieaugums par 32 Ls).

Šāds pieaugums pilnībā atbilstot programmas Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē 2006.-2015.gadam paredzētās darba samaksas pieauguma grafikam veselības aprūpē nodarbinātajām personām.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Starp 11.Saeimas deputātu kandidātiem lielākā parādniece ir Jūrmalas pilsētas domes deputāte un SIA Man-Tess finanšu analītiķe Marija Vorobjova (LPP/LC), kuras parādsaistības ir 944 899 lati, savukārt dāsnākais aizdevējs ir tieslietu ministrs un iekšlietu ministra pienākumu pildītājs Aigars Štokenbergs (V), kurš aizdevis 882 790 latus, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna deputātu kandidātu un divu premjera amata kandidātu reputācijas datubāzei apkopotie dati.

Nākamais lielākais parādnieks 20 lielāko parādnieku sarakstā ir Ainis Dābols (ZRP), kura parādsaistības ir sasniegušas 712 110 latus, Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) - 614 311 lati, Valdis Liepiņš (ZRP) - 564 295 lati, Gatis Sprūds (VL-TB/LNNK) - 402 263 lati, Edmunds Sprūdžs (ZRP) - 329 977 lati, Ivars Zariņš (SC) - 182 026 lati, Rihards Eigims (ZZS) - 178 000 latu, Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) - 140 455 lati, Jānis Reirs (V) - 137 398 lati.

Vjačeslava Dombrovska (ZRP) parādsaistības ir 130 000 latu, Alda Cimoškas (V) - 126 394 lati, Nadeždas Galkinas (LPP/LC) - 117 430 lati, Ilmas Čepānes (V) - 85 553 lati, Ilzes Verginas (V) - 84 448 lati, Ivetas Grigules (ZZS) - 81 496 lati, Vitālija Orlova (SC) - 80 657 lati, Edgara Tavara (ZZS) - 72 954 lati, Viktora Makarova (ZRP) - 72 312 lati, Dzintara Jaundžeikara (LPP/LC) - 70 000 latu.

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Saeima šodien pieņēma šā gada valsts budžeta grozījumus. Kultūras nozarei piešķirti papildu vairāk nekā 14.7 miljoni latu. Šis pieaugums - par aptuveni 30% - ir procentuāli vislielākais, salīdzinot gan ar jebkuru citu nozari, gan ar to, kādu palielinājumu kultūras jomā ir izdevies panākt iepriekšējos gados. Var sacīt, ka kultūras nozare pārskatāmā periodā vēl nekad nav saņēmusi tādu finansējuma pieplūdumu, kurš skars turpat jebkuru kultūras dzīves aspektu.

Budžeta grozījumos kultūras nozarē ir sabalansēti ieguldījumi infrastruktūrā un kultūras cilvēku atalgojuma palielinājums, kā arī izcilību atbalstīšanas un krīzes novēršanas pasākumi.

Bibliotēkas

Saskaņā ar valdības deklarāciju un Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumu par Ls 2 587 696 palielināta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, lai nodrošinātu nekustamo īpašumu atsavināšanu, demontāžu, būvlaukumu sagatavošanu, Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvprojektēšanu un infrastruktūras projektēšanu. Savukārt budžeta ilgtermiņa saistību daļā pirmo reizi paredzēts finansējums visa Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai - kopējo summu veido 114 miljoni latu būvniecībai + finansējuma izmaksas 20 gadu garumā. Tas nozīmē, ka bibliotēkas celtniecība tiks uzsākta nākamgad, un valsts uzņemsies saistības 19 gadus maksāt 6.9 miljonus latu gadā (hipotekārā kredīta princips).

Privātā sektora komercsabiedrībās ar nodarbināto skaitu 50 un vairāk mēneša vidējā bruto darba samaksa šā gada trešajā ceturksnī bija 468 lati, kas ir par 25,4% augstāka nekā visā privātajā sektorā. Visaugstākā darba samaksa šajās komercsabiedrībās bija Rīgas rajonā – 531 lats, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa 2007.gada trešajā ceturksnī bija 404 lati, kas ir par 4,8% vairāk nekā otrajā ceturksnī. Sabiedriskajā sektorā darba samaksa pieaugusi par 2%, bet privātajā sektorā – par 6,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt, salīdzinot ar pērnā gada trešo ceturksni, darba samaksa pieaugusi par 32,9%, tai skaitā darba samaksas regulārās izmaksas (Nav ietverti dati par neregulāro darba samaksu, ko neaprēķina katru mēnesi – dažādas prēmijas, kā arī piemaksas pie atvaļinājuma, atvaļinājuma pabalsts un kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu.) - par 32,5%.

Šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar aizvadītā gada trešo ceturksni, mēneša vidējā neto darba samaksa valstī palielinājās par 33,3% un sasniedza 290 latus.

Turpinot savu sadarbību ar Latvijas studējošo jaunatni un vēloties nodrošināt iespēju ikvienam iegūt sev vēlamo augstāko izglītību, ar 5. augustu SEB banka visu Latvijas augstskolu un koledžu studentiem piedāvā jaunu Studiju kredītu.

Iegūt finansējumu studiju maksas segšanai SEB banka studēt gribētājiem nodrošina jau piekto gadu un šajā gadā piedāvātais kredīts studentiem ir būtiski papildināts ar pievilcīgiem nosacījumiem.

Salīdzinot ar valsts galvoto studiju kredītu, SEB bankas Studiju kredītu jaunietis var saņemt 100% apmērā no studiju maksas, kas nozīmē, ka students droši var izvēlēties sev vēlamo studiju programmu, nesatraucoties par tās izmaksām, tāpat kredītam var pieteikties arī licencēto studiju programmu studenti, kam valsts galvotais Studiju kredīts nav pieejams. SEB bankas Studiju kredītu iespējams iegūt visu Latvijas augstskolu un koledžu studentiem jebkurā bankas filiālē. Kā būtisks priekšrocība – students dažu stundu laikā var uzzināt sev pieejamo studiju kredīta limitu un būt drošs, ka viņam būs līdzekļi gan pirmajai iemaksai par studijām, gan visas studiju maksas segšanai.

LU ir valsts dibināta, autonoma, atbildīga augstākās izglītības institūcija, kas, no vienas puses dzīvo uz valsts rēķina, bet, no otras, ar savu produktīvu darbību ar katru gadu arvien vairāk pienes klāt šai valstij, saka bijušais LU rektors Ivars Lācis.

Viņš uzsver, ka LU nav valsts iestāde - juridiski LU ir atvasināta publiska persona, viņaprāt, ierēdņi to mēdz aizmirst. Ivars Lācis bija šīs atbildīgās un autonomās institūcijas rektors septiņus gadus, un mūsu saruna ir par to, kādu viņš redz Latvijas un Baltijas lielāko universitāti vakar, šodien un arī rīt.

Kā esat apmierināts ar LU rādītājiem, skatoties uz topā apkopotajiem datiem? Kāda jums šķiet aina Latvijas augstākās izglītības laukā?

Ar LU datiem esmu apmierināts. Un pateikšu, kāpēc. Ja tabulā LU 33 % ieņēmumu veido studiju maksa – es būt domājis, ka šis rādītājs ir sliktāks – tad jāteic ideāli. Tas piešķir dinamismu, tas virza attīstību. Manuprāt, ar dalīto atbildību finansējumā mums ir viena no labākajām augstākās izglītības sistēmām pasaulē. Nu labi, ASV, Lielbritānijā un varbūt Nīderlandē ir labākas, bet paskatieties, kas notiek citur - Vācijā, Francijā, Zviedrijā? Augstākā izglītība stagnē. Un tieši tāpēc, ka privātais finansējums tur ir pārāk mazs. ASV pieredze rāda, ka neatkarīgi no dibinātāja vai īpašnieka dinamiskā universitātē budžeta ieņēmumos ir trīs apjomos puslīdz līdzvērtīgi komponenti: pirmkārt, federālais vai štata, otrkārt, studiju maksas, treškārt, pašu nopelnītais vai mecenātu atnestais.

Priekšvēlēšanu periodā - no 5.jūnija līdz 2.oktobrim - vislielākos ziedojumus - 825 926 latus - saņēmusi apvienība "Par labu Latviju!" (PLL) un tajā ietilpstošās partijas, kam izdevās iegūt vismazāko vēlētāju balsu skaitu no Saeimā iekļuvušajām partijām.

Šajā laika posmā apvienībai tikuši ziedoti 798 246 lati, PLL ietilpstošajai partijai LPP/LC atsevišķi ziedoti 14 380 lati, bet Tautas partijai - 13 300 lati, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) interneta mājaslapā pieejamā informācija.

Citāda aina bijusi partiju apvienībai "Vienotība", kas kopumā piesaistījusi 526 757 latu ziedojumus. Šajā gadījumā tieši apvienība saņēmusi salīdzinoši nelielus ziedojumus - 87 934 latus, bet vairāk ziedots apvienībā ietilpstošajām partijām atsevišķi: partijai "Jaunais laiks" priekšvēlēšanu periodā saziedoti 247 050 lati, partijai "Pilsoniskā savienība" - 84 625 lati, bet partijai "Sabiedrība citai politikai" - 107 148 lati.

Informatīvās kampaņas Eiropas Nedēļa drošībai un veselības aizsardzībai darbā "Stop - pārslodze!" ietvaros informāciju tehnoloģiju kompānija "Hewlett-Packard" (HP) ir atsaukusies uz Valsts darba inspekcijas (VDI) aicinājumu veicināt drošu un veselībai nekaitīgu darba vietu izveidi Latvijā. VDI organizētajā Labas prakses balvas konkursā, kas šogad ieguvis nosaukumu "Zelta ķivere 2007", HP pasniegs specbalvu uzņēmumam, kas būs ieviesis veiksmīgākos un ērtākos biroja darba vietas risinājumus darbam ar datoru.

Katru gadu Eiropas nedēļa drošībai un veselībai darbā tiek veltīta kādai noteiktai tēmai. Pērn uzmanības centrā bija jaunieši, viņu nodarbinātība un pirmās darba gaitas, savukārt šogad kampaņas "Stop - pārslodze!" mērķis ir veicināt integrētu vadības pieeju ergonomisku darba vietu ierīkošanai, tādējādi nepakļaujot darbiniekus balsta un kustību sistēmas darbības traucējumu (BKSDT) riskam.

"Labas prakses konkursam ir liela nozīme, jo tā dalībnieki ik gadu apliecina pārējiem uzņēmējiem, ka darba aizsardzības prasības ir veiksmīgi īstenojama prakse. Esam priecīgi, par "Hewlett-Packard" sniegto atbalstu kampaņai "Stop - pārslodze!" un veiksmīgo iesaistīšanos drošu un veselībai nekaitīgu biroja darba vietu izveidē," skaidro Valsts darba inspekcijas direktore Rita Elce.

Vidējās vienas stundas darbaspēka izmaksas valstī 2007.gada trešajā ceturksnī sasniedza 3,41 latu, kas ir par 6,5% vairāk nekā otrajā ceturksnī. Sabiedriskajā sektorā vienas stundas darbaspēka izmaksas trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro, pieaugušas par 11,1%, bet privātajā sektorā – par 5,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Salīdzinot ar pērnā gada trešo ceturksni, vienas stundas darbaspēka izmaksas pieaugušas par 32,9% jeb par 84 santīmiem stundā. Sabiedriskajā sektorā vienas stundas darbaspēka izmaksas šā gada trešajā ceturksnī bija 4,45 lati un gada laikā tās pieaugušas par 36,4% jeb 1,19 latiem stundā, privātajā sektorā – 3,00 lati un kāpums bija 32,4% jeb 73 santīmi stundā.

Darbaspēka izmaksu divas galvenās sastāvdaļas ir bruto darba samaksa un pārējās darbaspēka izmaksas. Bruto darba samaksa vienā nostrādātā stundā šā gada trešajā ceturksnī bija 2,72 lati un, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, tā ir pieaugusi par 32,8% jeb 67 santīmiem stundā. Pārējās darbaspēka izmaksas bija 0,69 lati stundā un šajā periodā pieaugušas par 32,9% jeb 17 santīmiem stundā. (Pārējās darbaspēka izmaksās iekļauts: valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko maksā darba devējs, darba devēja brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas (papildu pensiju apdrošināšanas iemaksas, veselības un dzīvības apdrošināšanas iemaksas u.c.), darba devēja pabalsti, balvas, dāvanas, darbnespējas lapu A apmaksa, atlaišanas pabalsts, samaksa par dīkstāvēm, uzņēmējdarbības riska valsts nodeva. Darbaspēka izmaksās nav iekļautas profesionālās apmācības izmaksas, kā arī izmaksas, kas saistītas ar darbinieku pieņemšanu darbā, darba apģērba un uniformu izmaksas, darba dēļ nepieciešamo medicīnisko pārbaužu un vakcināciju izmaksas, speciālu ēdienu un dzērienu izmaksas.)

Nākamā gada valsts budžeta projektā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārziņā esošajām jomām paredzēts 338 305 000 latu finansējums kopējo izdevumu segšanai, kas ir par 35 733 787 latu vairāk nekā šajā gadā (kopā ar valsts budžeta grozījumiem). Savukārt valdībā apstiprinātais vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvars paredz, ka 2009.gadā IZM plānotie resursi izdevumu segšanai ir 395 443 034 lati, bet 2010.gadā – 513 504 087 lati, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

IZM nākamā gada valsts budžeta prioritātes saistītas ar pedagogu atalgojuma sistēmas pilnveidi un sakārtošanu, ar sekmīgu Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu aktivitāšu nodrošināšanu, kā arī ar zinātnes attīstību. IZM prioritātes:

· Pedagogu atalgojums – valstī kopumā pedagogu atalgojuma palielinājumam (gan pašvaldību, gan IZM, gan citu ministriju padotībā esošo iestāžu) nākamā gada valsts budžeta projektā paredzēts par gandrīz 90 miljoniem latu vairāk nekā šogad. Tajā skaitā – mērķdotācijām pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu atalgojumam 2008.gada valsts budžeta projektā paredzēti 277 317 089 lati, kas ir par gandrīz 72 miljoniem latu vairāk nekā šajā gadā (ar grozījumiem).

Profesionālās izglītības infrastruktūras modernizēšanai un konkurētspējīgas profesionālās izglītības sistēmas veidošanai Izglītības un zinātnes ministrija nodrošinājusi finansējumu 90,7 miljonu latu apmērā, no kuriem Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir 84 534 755 lati, bet valsts budžeta līdzfinansējums - 6 173 485 lati.

«Šo uzskatu par savu vienu no nozīmīgākajiem veikumiem,» uzsver izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, «ERAF līdzekļi, kas iepriekš bija plānoti vairāk nekā 30 profesionālās izglītības iestādēm, lai veiktu nelielus uzlabojumus, ar IZM izlēmīgu rīcību ir koncentrēti, lai izveidotu 11 pilnībā modernizētus profesionālās izglītības centrus visos Latvijas reģionos. Pārliecinot koalīcijas partnerus par šī lēmuma pareizību, aktivitātei tika piesaistīti papildu līdzekļi 43,7 LVL miljonu latu apmērā. Šis ir viens no izšķirīgiem soļiem Latvijas profesionālās izglītības kvalitātes un prestiža celšanā.»

SIA Arčers pasludināts par uzvarētāju Jelgavas Tehnikuma konkursā par izglītības iestādes rekonstrukciju, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Jelgavas Tehnikuma rekonstrukciju SIA Arčers apņēmusies veikt par vairāk nekā 6,63 miljoniem latu, kas ir zemākā konkursā piedāvātā līgumcena. Kopumā konkursā pieteicās četri būvuzņēmumi.

Db.lv jau rakstīja, ka, ieguldot 90 miljonus latu, Latvijā veidos 11 profesionālās izglītības centrus. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir 84 534 755 lati, bet valsts budžeta līdzfinansējums - 6 173 485 lati.

Atbilstoši Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēm 2010. – 2015.gadam, atbalsts plānots 11 profesionālās izglītības iestādēm: Austrumlatgales Profesionālā vidusskola –8 522 371 lati; Cēsu Profesionālā vidusskola – 2 302 928 lati; Daugavpils Celtnieku profesionālā vidusskola – 6 686 155 lati; Daugavpils Valsts tehnikums – 7 943 823 lati; Ogres Valsts tehnikums – 8 878 401 lati; Profesionālās izglītības kompetences centrs Liepājas Valsts tehnikums – 13 218 296 lati; Profesionālās izglītības kompetences centrs Rīgas Valsts tehnikums – 6 723 544 lati; Jelgavas Tehnikums – 10 910 409 lati; Smiltenes Valsts tehnikums – profesionālā vidusskola – 6 130 199 lati; Valmieras Profesionālā vidusskola – 8 500 000 lati; Ventspils Tehnikums –10 892 114 lati.

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” un “Norstat” veiktajā aptaujā noskaidrots, ka katrs piektais praktikants Latvijā nav apmierināts ar savu prakses vietu.

Visbiežāk kā neapmierinātības iemesls tiek minēts fakts, ka praktikantu izmantoja kā lēto darba spēku (55%). Tāpat daudzi respondenti uzsvēra, ka prakses laikā bija jāveic nenozīmīgi darbi (47%), kā arī par paveikto darbu nebija vai bija ļoti maza samaksa (38%).

Aptaujas dati arī atklāj, ka gandrīz 40% bija grūti atrast prakses iespējas kādā uzņēmumā. Visgrūtāk ar prakses vietu atrašanu veicās jauniešiem Kurzemē un Pierīgā.

“Aptaujas dati liek aizdomāties, vai Latvijas uzņēmumiem nevajadzētu nopietni apsvērt iespēju pārvērtēt savas prakšu programmas. Daudzi joprojām sagaida, ka praktikants būs jau ar gatavām zināšanām, bet tas tā nav un ir jāvelta laiks arī praktikantu apmācībām. Turklāt ne tikai prakses sākumā, bet visas prakses gaitā. Arī mūsu veiktās aptaujas dati norāda uz šī jautājuma aktualitāti, jo vairāk nekā 60% respondentu atklāja, ka prakses laikā netika veiktas apmācības vai tās notika ļoti reti,” stāsta “Tele2” personāldaļas vadītāja Aija Bite-Ozere.

Atrast kvalificētu un profesionālu darbinieku ir sarežģīti jebkurā profesijā, arī IT joma nav izņēmums šajā ziņā

Tādēļ aizvien populārāka kļūst uzņēmēju politika savus nākamos darbiniekus meklēt studentu pulkā, kad sadarbībā ar mācību iestādēm uzņēmumi studentiem piedāvā prakses iespējas reālā darbā.

«Mūsu īstenotā politika ir vienkārša – potenciālos nākamos darbiniekus uzlūkojam vēl studiju laikā, kad piedāvājam viņiem iespēju iziet reālu darba praksi pie mums Tildē. Mūsu speciālisti rada valodu tehnoloģijas, faktiski tā ir datorlingvistika, kurā apvienota vajadzība pēc tehnoloģiju un valodu zināšanām,» stāsta vadošā tehnoloģiju lokalizācijas uzņēmuma SIA Tilde personāla direktors Aksels Minders, piebilstot, ka līdz ar to arī uzņēmumam ir daudz specifiskākas prasības par potenciālo darbinieku zināšanām, nekā citiem IT jomā strādājošajiem uzņēmumiem. «Lai arī augstskolas sagatavo labus speciālistus, tomēr katram uzņēmumam ir sava specifika, ko darbinieks var apgūt, jau strādājot uz vietas. Mēs no studentu vidus konkursa kārtībā izraugāmies mums atbilstošākos jauniešus, kuri tad sāk ar praksi pie mums. Šis faktors ir būtisks, lai mēs jau sākotnēji saprastu, vai darbības joma studentam ir interesanta un vai praksē pavadītais laiks būs izaugsmi un profesionālo kvalifikāciju veicinošs. Gadījumā, ja abpusējā sadarbība ir veiksmīga un saprotam, ka vēlētos to turpināt, mēs studentam piedāvājam sākotnēji strādāt nepilnu darba laiku kā pilntiesīgam darbiniekam, lai viņš var pabeigt studijas un jau pēc tam nākt strādāt Tildē pilnu darba laiku,» stāsta A. Minders, norādot, ka parasti 80–90% no prakses studentiem pēc augstskolas beigšanas arī paliek strādāt uzņēmumā.

Par Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) "Gada uzņēmumiem" atzīti SIA "Verems" un AS "Rēzeknes dzirnavnieks", informē Rēzeknes SEZ pārstāvji.

Uzņēmumi tika vērtēti vairākās nominācijās - "Gada produkts", "Gada pakalpojums", "Gada eksportētājs", "Gada sadarbības partneris", "Gada inovācija", "Videi draudzīgākais uzņēmums", "Gada darba devējs", "Sociāli atbildīgākais uzņēmums".

Kopumā tika vērtētas 19 Rēzeknes SEZ komercsabiedrības. Ņemot vērā gan iegūtās nominācijas, gan iepriekšējā gada darbības rādītājus, tika noteikti uzvarētāji arī galvenajai nominācijai "Gada uzņēmums".

Uzvarētājs mazo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Rēzeknes dzirnavnieks". Otro vietu ieguva SIA "Midis", bet trešo vietu - SIA "Energy Resources CHP".

Uzvarētājs lielo/vidējo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Verems". Otro vietu ieguva SIA "NewFuels", bet trešo vietu - SIA "Leax Rēzekne".

Vidējās vienas stundas darbaspēka izmaksas Latvijā 2007.gada I ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada I ceturksni, pieaugušas par 34,6%. Vienas stundas darbaspēka izmaksas šajā periodā palielinājušās no 2,08 latiem līdz 2,80 latiem jeb par 72 santīmiem stundā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Sabiedriskajā sektorā vienas stundas darbaspēka izmaksas šī gada I ceturksnī bija 3,18 lati un gada laikā tās pieaugušas par 35,0% jeb 82 santīmiem stundā, privātajā sektorā - 2,61 lats un kāpums bija 35,2% jeb 68 santīmi stundā.

Galvenās darbaspēka izmaksu komponentes ir bruto darba samaksa un pārējās darbaspēka izmaksas (skaidrojums raksta beigās). Bruto darba samaksa vienā nostrādātā stundā valstī šā gada I ceturksnī bija 2,21 lats un, salīdzinot ar 2006.g. I ceturksni, tā ir pieaugusi par 34,2% jeb 56 santīmiem stundā. Pārējās darbaspēka izmaksas bija 0,59 lati stundā un šajā periodā pieaugušas par 35,8% jeb 16 santīmiem stundā.

Bruto darba samaksa vienā nostrādātā stundā sabiedriskajā sektorā 2007.g. I ceturksnī bija 2,49 lati (pieaugums pret pērnā gada I ceturksni – 34,4% jeb 64 santīmi stundā), bet privātajā sektorā - 2,07 lati (pieaugums pret pērnā gada I ceturksni – 35,1% jeb 54 santīmi stundā). Parējās darbaspēka izmaksas sabiedriskajā sektorā šā gada I ceturksnī bija 0,69 lati un, salīdzinot ar 2006.g. I ceturksni, tās ir pieaugušas par 37,4% jeb 19 santīmiem stundā, bet privātajā sektorā – 0,54 lati, kas veidoja kāpumu par 35,5% jeb 14 santīmi stundā.

Šā gada sešos mēnešos Finanšu ministrija neparedzētiem gadījumiem piešķīrusi vairāk nekā divus miljonus latu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā apstiprinātā finansējuma 2008. gadā.

Neparedzētiem gadījumiem pirmajā pusgadā piešķirti 2 149 917 lati. Kopējais apstiprinātais finansējums 2008. gadam ir 4 874 454 lati.

Ministru kabinetam piešķirti 6 000 lati, lai nodrošinātu trīs socioloģisko aptauju veikšanu par sabiedrībā aktuāliem jautājumiem.

Ārlietu ministrijai piešķirti 190 085 lati, lai nodrošinātu vairāku Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumu izpildi, kā arī segtu Eiropas Savienības (ES) pārdomu grupas priekšsēdētājas vietnieces Vairas Vīķes-Freibergas ārvalstu darba braucienu izdevumus. Tāpat no šiem līdzekļiem ar valdības lēmumu atbalstīta palīdzības sniegšana Mjanmas (Birmas) iedzīvotājiem viesuļvētras izraisīto seku likvidēšanai un pārvarēšanai, kā arī Eiropas Komisijas līdzfinansētās Afganistānas Provinču pārvaldes atbalsta programmas projekta īstenošanai.

No šī gada 6.jūnija līdz 1.augustam Ziedot.lv labdarības akcijai Skolas soma kopumā saziedoti 14560,55 lati, dodot iespēju 416 bērniem no trūcīgām ģimenēm iegādāties skolai nepieciešamās lietas 35 latu apmērā, Db.lv informēja organizatori.

Šos un pārējos akcijai saziedotos līdzekļus trūcīgās, daudzbērnu ģimenes un ģimenes, kuras audzina viens no vecākiem saņems augusta beigās, labdarības akcijai noslēdzoties.

Nepilnu divu mēnešu laikā akcijai portālā ziedot.lv saziedoti 3232 lati, ziedojumu kastītēs RIMI lielveikalos un hipermārketos 9916,05 lati, Talsu novada fonda rīkotajos ziedojumu piesaistes pasākumos 675 lati, Madonas novada fonda rīkotajos pasākumos 341 lati, Latgales skolu atbalsta fonda Veronika rīkotajos pasākumos 256,5 lati, Alūksnes novada rīkotajos pasākumos 125 lati, un Valmieras novada fonda rīkotajos pasākumos - 15 lati.

Lai palīdzētu mazajiem skolēniem uzsākt skolas gaitas, akcija turpināsies līdz augusta beigām.

Arvien vairāk studentu vēlas saņemt samaksu par praksē pavadīto laiku, liecina uzņēmumu novērojumi. Pašu darba devēju viedoklis par to dalās – vieni uzskata, ka alga būtu jāmaksā, citi skaidro, ka prakse ir lielisks veids, kā uzkrāt pieredzi, taču sakarā ar praktisku iemaņu trūkumu studenti nevar ieņemt vai aizstāt pilnvērtīga uzņēmuma darbinieka vietu, līdz ar to darba samaksa izpaliek, raksta laikraksts Neatkarīgā.

«Prakse un algots darbs nav viens un tas pats. Algotam darbam kandidāts piedāvā savas amatam atbilstošās kompetences, īpašības un pieredzi. Savukārt prakse ir tieši iespēja iegūt zināšanas un prasmes, lai labāk sagatavotos interesējošai profesijai vai jomai. Jauniešos, kas nāk praksē uz Swedbank, daudz ieguldām, lai sniegtu zināšanas, izpratni par bankas darbību, praktiskas iemaņas. Turklāt prakse ir arī ļoti laba iespēja jau realitātē saprast, vai šī ir joma, kas mani tiešām interesē un man ir piemērota. Ja atbilde ir jā, tad pieredze reālā uzņēmuma ikdienā palīdz jaunietim izvērtēt, kādas zināšanas viņš var sevī pilnveidot, lai varētu attīstīties izvēlētajā virzienā,» laikrakstam stāstījusi bankas pārstāve Kristīne Jakubovska.