Žēlabām nav iemesla

2017. gada 18. septembris plkst. 7:49
Autors: Didzis Meļķis - Armanda Vilcāne
Sadaļa: Ekonomika
Dalies ar šo rakstu

Latvijas darbaspēka potenciālam ir labi rādītāji; izaicinājums ir augstāka pievienotā vērtība un ekonomikas kopējais apjoms, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretāra Anhela Gurijas viesošanās Rīgā aktualizē jautājumu, kā Latvija izskatās uz pārējo pasaules salīdzinoši bagāto un prestižo valstu kluba fona. Galvenais secinājums – Latvija izskatās labi, līdz ar to Latvijas iedzīvotāju tradicionāli drūmais skats uz situāciju savā valstī ir nepamatots. Šā gada jūlijā pēc Baltic International Bank Latvijas Barometra rādītājiem tikai 5% respondentu pašreizējo Latvijas ekonomikas stāvokli bija atzinuši kā labu, izteikti negatīvu nostāju paužot 50%. Savukārt nākamgad pozitīvas izmaiņas sagaida tikai 19%.

Tomēr realitātē Latvijas rādītāji nudien nav slikti. Arī darba ražīgums, kas tradicionāli ir investoru kritizētais parametrs Latvijā, ja to vērtē pēc pieauguma dinamikas, ir pat ļoti labs. Kā redzams grafikā, pēc IKP attiecības pret produktivitāti tieši pēc dinamikas Latvija ir stabili starp čaklām teicamniecēm. Pretēja aina gan pavērtos, ja to pašu darba ražīgumu mērītu pēc IKP vērtības naudas izteiksmē, ko stundā saražo Latvijā strādājošais. Ar 26 USD šai ziņā Latvija ir pārējiem krietni astē – ceturtā no otra gala. Par to tad arī investoru kritika.

Jānorāda gan, ka Igaunija un Lietuva ar 30 USD ražīguma rādītāju par nostrādāto stundu arī ir turpat blakus. Interpretējot no dinamikas viedokļa, var secināt, ka Latvijas darbaspēka jauda ir lieliska. Nosacītā problēma jeb izaicinājums ir lielāks kopējais ekonomikas apjoms, kas līdz ar lielāku mērogu šim jaudas potenciālam dotu jūtamāku efektu.

Visu rakstu Žēlabām nav iemesla lasiet 18. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Dalies ar šo rakstu