Sekmīgi pabeidzis modernas kūdras ražotnes izveidi Rendas pagastā, tagad uzņēmējs Jānis Ķirsis krāj spēkus jauniem projektiem.
Kūdras ražošanas uzņēmuma Baloži & Ko valdē Jānis Ķirsis bijis trīs gadus. Viņa atbildībā bija uzņēmuma izveidošana un «palaišana». «Ideja nebija jāizdomā man pašam, resurss — kūdras purvs — šajā vietā jau bija, vajadzēja tikai atjaunot kūdras ieguvi.»
Kā izrādījās vēlāk, vārdiņš «tikai» ir nevietā. Rokas nedaudz nolaidušās jau tad, kad pirmoreiz aizbraukts iecerētās rūpnīcas vietu apskatīt. «Ieraudzīju postažu, degradētu vidi. Tā bija pamestības un nolemtības ainava. Labi, ka uzņēmuma īpašnieki, kas ir zinoši cilvēki kūdras biznesā, mani iedrošināja.»
«Tas bija vistīrākais valsts rekets. Pašvaldība nāca mums pretī un centās šo projektu veicināt, bet no valsts puses bija tikai pretdarbība. Nebija ne mazākās ieinteresētības saprast, ka pie durvīm ir investors ar miljonu ieguldījumiem, jaunām darbavietām, kurš gaida, kad varēs sākt strādāt. Man bija ļoti grūti saviem vācu partneriem izskaidrot, kāpēc tā notiek — kāpēc atsaucības vietā viņi saņem pretējo,» atceras Jānis Ķirsis.
Uzņēmuma atklāšanā šovasar gan bijis gandarījums — ir radīta jauna ražotne ar modernām tehnoloģijām, kurā ziemā tiek nodarbināti 15, vasarā — līdz 60 cilvēkiem. Kūdrai ir stabils noieta tirgus Rietumos, tāpēc par investīciju — vairāk nekā 3 miljonu eiro — atpelnīšanos bažu neesot.
Dzīvot ar atdevi
Baloži & Ko nav pirmais projekts, kurā Jānis Ķirsis vadījis tikai sarežģīto, bet radošo izveides fāzi. Līdzīgi bijis ar viņa dibinātajiem veselības un rehabilitācijas centriem, kuri turpina darboties profesionālu ārstu vadībā. «Tagad tajos esmu tikai pacients,» saka uzņēmējs, kurš pēc smagas autoavārijas pirms 11 gadiem nolēma censties dzīvot un strādāt tā, it kā nekas nebūtu noticis, lai arī dienas tagad tiek vadītas ratiņkrēslā.
Divas stundas katru dienu tiek veltītas darbam ar ķermeni, lai uzturētu veselību un fizisko formu. Nav atmestas arī iepriekšējās aizraušanās — medības un burāšana. Ratiņkrēslā esot, pašam izdevies nomedīt divus briežus, kuru ragi papildina trofeju zāli. Iepriekšējās vasaras daudz burāts, pat četras dienas nedēļā atrodoties uz jahtas. Šī vasara gan neesot bijusi laba — lietaina un vējaina.
Tāpat Jānis Ķirsis atrod laiku savam vaļaspriekam — mūzikai. Nesen apmeklēts kora Ave Sol 40 gadu jubilejas koncerts. Jānis Ķirsis ir lepns par to, ka bijis viens no lielākajiem kora atbalstītājiem, 90. gadu vidū organizējot arī tā koncertus lauku rajonos.
Diemžēl nav daudz tādu kultūras iestāžu, ko būtu ērti apmeklēt cilvēkiem ratiņkrēslā. «Regulāri braucu uz Baltā flīģeļa koncertzāli Siguldā. Vēl puslīdz vienkārši var tikt iekšā Operā. Citur ir grūti, vajadzīgi palīgi. Dīvaini, ka daudz kur par to nav padomāts. Pat Nacionālajā teātrī, kura rekonstrukcijā ieguldīti prāvi līdzekļi, foajē trepēm nav uzbrauktuves, kaut vietas tur pietiktu. Tā ir nevērība, ko nedrīkstētu pieļaut.»
Izvēlas biznesu
Jāņa Ķirša veselības centra devīzi atradis viņš pats — latīniski tā skan Debes, Ergo potes jeb «tev vajag, tātad tu spēj». «Toreiz es atmiņas trenēšanai galvā kolekcionēju latīņu izteicienus. Šis man ienāca prātā, kad rakstīju tekstu veselības centra bukletam, un es tam piekrītu. Ir jau robežas, «griesti» cilvēku spējās, bet, cik tālu vai tuvu tie ir, mēs nezinām. Ne katram ir tādas prāta spējas, lai kļūtu par akadēmiķi, bet, ja ir vēlēšanās, līdz profesoram gan var aizcīnīties.»
Tikai mēnesi pēc avārijas, vēl atrodoties Vaivaru rehabilitācijas centrā, Jānis Ķirsis, tolaik a/s Lindeks valdes un padomes priekšsēdētājs, vadījis akcionāru sapulci. Viens no lielākajiem Latvijas meža nozares uzņēmumiem bija izaudzis no Jāņa Ķirša 1991. gadā dibinātas firmas, vienas no pirmajām SIA valstī.
Izmantojot savas zināšanas, vadošos amatos meža nozarē Jānis Ķirsis sācis strādāt jau 32 gadu vecumā, kaut arī nekad nav bijis ne komunistiskajā partijā, ne komjaunatnē. 1991. gadā notika izvēle. «No visas sirds biju piedalījies Tautas frontes kustībā. Pēc tam bija iespēja iet politikā, bet es no tās atkāpos un ne mirkli nenožēloju. Politikā ir pārāk daudz kompromisu. Es nevarētu klausīt kāda īkšķa pacelšanai vai nolaišanai, man ir cita daba. Vienmēr esmu bijis ar savu viedokli un spēju pieņemt lēmumus dzīvē.»
Sākas ar mērķi
Tautas frontes laiks ar savu pacēlumu un sajūsmu daudzus pamudināja darīt kaut ko jaunu, uzsākt biznesu. «Es biju viens no tiem, kuriem tas izdevās,» atzīst uzņēmējs, kura vārds vairākus gadus bijis Latvijas miljonāru sarakstā.
«Šis pacēlums daudz deva, bet daudzus tas arī sadragāja. Priekšā bija neskarts lauks, katru dienu vajadzēja pieņemt jaunus lēmumus, vajadzēja intuīciju un uzņēmību. Kļūdu bija bez sava gala, bet tajā laikā to varēja atļauties. Toreiz cilvēki nestrādāja tikai naudas dēļ. Tādu vārdu «dividendes» arī vēl daudzi nezināja. Cilvēki mūsu komandā strādāja, netaupot sevi. Man pašam 12-14 darba stundas bija ikdiena daudzus gadus.»
Uzsverot komandas lielo lomu, Jānis Ķirsis tomēr ir līderisma idejas piekritējs. «Demokrātija var pastāvēt tikai līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums. Var sēdēt pie galda un strīdēties, bet pēc izlemšanas diskusijām vairs nav vietas, nolemtais vienkārši jāizdara. Gan biznesā, gan sabiedrībā ir nepieciešami spēcīgi līderi, īpaši šādos kritiskos laikos. Līderis ir tas, kurš virza uz priekšu.»
Bizness sākas ar mērķi, saka uzņēmējs. «Tomēr mērķis nav peļņas vai zaudējumu aprēķinā redzamais skaitlis. Peļņa ir tikai procesa mēraukla — cik labi tu esi spējis to veikt. Bizness ir vēlēšanās strādāt, ieguldīt, improvizēt, kļūdīties un nebaidīties. Tas viss kopā.»
Uzņēmēji ir gatavi
Protams, ne visi projekti ir bijuši veiksmīgi. Ar rūgtumu Jānis Ķirsis piemin nerealizēto ieceri sadarbībā ar pašvaldību uzbūvēt sociālo un atpūtas kompleksu senioriem. «Privātā kārtā vien šādu projektu realizēt nebūtu iespējams, turklāt vecu ļaužu aprūpes nodrošināšana ir vistiešākā pašvaldību funkcija. Šis projekts bija rūpīgi izsvērts, nevis kāda no gaisa paķerta ideja. Tajā tika ieguldīts pusotrs gads smaga darba, veikta nopietna izpēte par demogrāfisko situāciju un senioru mājām, kopā ar arhitektiem izstrādāti plānojumi un skiču projekti, kas šobrīd aizceļojuši uz Ukrainu, kur par tiem bija interese.»
Rīgas domes ierēdniecībai publiskās un privātās partnerības projekta ideja acīmredzot izrādījusies pārāk novatoriska. «Bija izveidota darba grupa ar konkrētiem uzdevumiem, kas jāizdara. Notika trīs šīs darba grupas sanāksmes, kurās pie galda sēdēja padsmit cilvēki, gari un tukši izrunājās, un tas beidzās ar neko. Esmu pietiekami ilgi vadījis cilvēkus un procesus, lai zinātu — ja nevienam nebūs intereses un vēlēšanās uzņemties atbildību, pieķerties pie šī projekta, tad tas būs lemts bezcerībai. Tā arī notika. Vārdos atbalsts bija, bet pietrūka tās uguntiņas, kas nozīmē — tad darām!»
Uzņēmējs ar neizpratni runā arī par valdības noraidošo attieksmi pret publiskās un privātās partnerības projektiem. «Rietumos tie ir ļoti populāri un tiek realizēti lielos vērienos. Tā ir divu pušu kooperācija uz labprātības principiem, kurā ir jāspēlē atklātām kārtīm. Tāpēc jau to sauc par partnerību. Esmu pārliecināts, ka uzņēmēji ir tam gatavi. Vai valsts ir gatava?»
Vizītkarte
Jānis Ķirsis
Uzņēmējs, inženierzinātņu doktors
Vītolu fonda mecenāts, Urugvajas goda konsuls Latvijā
Dzimis 1948. gadā
Izglītība: Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Meža fakultāte, Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultāte, Maskavas Mežtehnikas institūts
Darba pieredze: zinātnes un ražošanas apvienības Silava ģenerāldirektora vietnieks, ražošanas apvienības Latvijas Mežs ģenerāldirektors ekonomikas jautājumos, a/s Lindeks valdes un padomes priekšsēdētājs, Jāņa Ķirša veselības centra un veselības centra Audemus dibinātājs, Baloži & Ko valdes loceklis
Ģimene: precējies, divas meitas, divi mazbērni
Vaļasprieks: mūzika
Latvija var — televīzijā
Tikšanās ar Latvija var varoņiem — katru pirmdienu Latvijas televīzijas 1. programmā plkst. 22:25, ar atkārtojumu otrdienās.
30. novembrī — Diāna Zaķis, tirdzniecības viceprezidente starptautiskā televīzijas izplatīšanas kompānijā Fireworks International.
7. decembrī — eksportuzņēmuma Wenden Furniture vadītājs Normunds Brēmers.
