Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Valdība šodien lēma piešķirt 3,1 miljonu eiro Ukrainas rekonstrukcijai, pārdalot finansējumu budžeta resora programmām.

Ārlietu ministrija norāda, ka Latvijas iesaiste Ukrainas rekonstrukcijā ir balstīta Ukrainas vajadzībās, kā arī ņemot vērā Latvijas iespējas, esošās iestrādnes un attīstības sadarbības prioritāros virzienus.

Kopš 2022.gada 24.februāra Krievijas sāktās agresijas proporcionāli Latvija ir viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām - Latvijas kopējais atbalsts pārsniedz 1,24% no iekšzemes kopprodukta.

Ukrainai nodarītie zaudējumi ir mērāmi miljardos un turpina pieaugt - pēc Pasaules bankas izvērtējuma, Ukrainas zaudējumi sasniedz 135 miljardus ASV dolāru. Ukrainai nepieciešams ātrs un adekvāts starptautisko partneru atbalsts.

Kopš Krievijas agresijas Ukrainā sākuma Čerņihivas apgabalā ir izpostīti vairāk nekā 20 000 objektu, no kuriem vairāk nekā puse ir mājokļi. Tāpat ievērojami postījumi nodarīti kritiskajai infrastruktūrai un sociālajai infrastruktūrai.

Visvairāk uzņēmēju starp prāvākajiem 11.Saeimas vēlēšanām iesniegtajiem deputātu kandidātu sarakstiem atrodams nacionālās apvienības Visu Latvijai! -Tēvzemei un Brīvībai/LNNK sarakstā – 39 uzņēmēji no 115 kandidātiem. Otro vietu šajā ziņā ieņem Zatlera Reformu partija, bet trešo - Šlesera Reformu partija LPP/LC, liecina sarakstu analīze.

11.Saeimas vēlēšanām savus deputātu kandidātu sarakstus kopumā iesniegušas 13 partijas un to apvienības: Saskaņas centrs, Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība, Nacionālā apvienība Visu Latvijai! - Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Par prezidentālu republiku, Šlesera reformu partija LPP/LC, Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Tautas kontrole, Pēdējā partija, Kristīgi demokrātiskā savienība, Zatlera reformu partija un partija Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām.

Uzņēmēju netrūkst

Zatlera Reformu partijas sarakstā no kopumā 114 kandidātiem 36 kandidāti norādījuši, ka darbojas dažādos uzņēmumos kā valdes priekšsēdētāji, valdes locekļi, direktori, īpašnieki un tamlīdzīgi, Šlesera Reformu partijā LPP/LC - 35 no 115, Zaļo un Zemnieku savienībā - 33 no 115, bet politisko partiju apvienībā Saskaņas Centrs - 32 no 115. Savukārt starp Vienotības 115 kandidātiem ir 26 uzņēmējdarbības vidē strādājošie.

Šā gada pašvaldību vēlēšanās uz vienu deputāta vietu kandidēs vidēji seši deputātu kandidāti, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā statistika par pašvaldību vēlēšanām reģistrētajiem deputātu kandidātu sarakstiem.

Pavisam šā gada pašvaldību vēlēšanām republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisijās reģistrēti 737 deputātu kandidātu saraksti, kuros uz 1765 pašvaldības deputātu vietām pieteikti 11210 deputātu kandidāti. Salīdzinot ar 2005.gada pašvaldību vēlēšanām, konkurence uz vienu deputāta vietu pieaugusi gandrīz divas reizes. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās bija jāievēl 4179 deputāti, un vēlēšanām tika reģistrēti 15682 deputātu kandidāti jeb vidēji četri deputātu kandidāti uz vienu deputāta vietu.

Šā gada pašvaldību vēlēšanām iesniegtajos kandidātu sarakstos deputātu kandidātu vidū nedaudz vairāk – 58 procenti – ir vīrieši, bet 42 procenti – sievietes. No visiem deputātu kandidātiem divām trešdaļām jeb 64 procentiem kandidātu ir augstākā izglītība, 35 procentiem – vidējā izglītība, bet vienam procentam jeb 180 deputātu kandidātiem ir pamata izglītība.

Koncerns Royal Dutch Shell saņēmis Baltā nama atļauju sākt urbšanas darbus Čukču jūrā starp Kamčatku un Aļasku ar mērķi iegūt naftu, vēsta laikraksts The New York Times.

Urbšanas darbus Arktikā uzņēmums varēs sākt jau vasarā.

Shell plāno izvietot Čukču jūrā divas urbšanas platformas, kas spēs iegūt līdz 400 000 barelu dienā. Vides aktīvistu kustība Greenpeace uzskata, ka urbšanas darbi var apdraudēt rezervātu Vrangeļa sala.

Neraugoties uz ekologu bažām, naftas industrijas pārstāvji aktīvi lobēja darbu uzsākšanu, jo šajā reģionā varētu atrasties 15 miljardi barelu naftas.

Kā norādīja ASV Iekšlietu ministrijas pārstāve Ebigeila Rosa Hārpere, varasiestādes apņēmušās spert visus nepieciešamos soļus, lai Čukču jūrā garantētu darbu drošību.

Romāns Abramovičs saglabājis otro vietu bagātāko Lielbritānijas iedzīvotāju sarakstā, kuru veido laikraksts The Sunday Times.

R. Abramoviča bagātība, salīdzinot ar pagājušo gadu, samazinājusies par 40% līdz 7 miljardiem GBP.

Savukārt bagātākais Lielbritānijas iedzīvotājs ir Indijas tērauda magnāts Lakšmi Mitals (Lakshmi Mittal), kura bagātība novērtēta par 10.8 miljardiem GBP. Jāatzīmē, ka viņš ir arī cietis vislielākos zaudējumus, jo salīdzinot ar pagājušo gadu viņa bagātība samazinājusies par 16.9 miljardiem GBP.

Bagātāko Lielbritānijas iedzīvotāju reitinga līderu trijnieku noslēdz Vestminsteras hercogs ar 6.5 miljardiem sterliņu mārciņu. Kopš 2008. gada Lielbritānijas lielākais zemes īpašnieks kļuvis nabadzīgāks tikai par 500 miljoniem mārciņu.

Lielbritānijas valdība trešdien atļāva Toda Bolija investoru grupai pārņemt Anglijas premjerlīgas futbola klubu Londonas "Chelsea", ka pieder sankciju sarakstā iekļautajam Krievijas oligarham Romanam Abramovičam.

Lielbritānijas Digitālā, kultūras, mediju un sporta departamenta valsts sekretāre Nadīne Dorīsa paziņoja, ka otrdien vēlu vakarā ļāvusi notikt darījumam, kuru apstiprinājusi arī Anglijas premjerlīga.

"Esam gandarīti, ka darījuma rezultātā Romans Abramovičs vai kāds cits sankcijām pakļautais negūs nekādu peļņu," norāda Dorīsa. "Ņemot vērā sankcijas, ko piemērojām tiem, kas ir saistīti ar [Krievijas prezidentu Vladimiru] Putinu un asiņaino iebrukumu Ukrainā, kluba ilgtermiņa nākotni var nodrošināt tikai jauna īpašnieka vadībā."

Jau ziņots, ka investoru grupa Beisbola augstākās līgas (MLB) kluba Losandželosas "Dodgers" līdzīpašnieka Toda Bolija vadībā iegādāsies Londonas "Chelsea" futbola klubu par 4,97 miljardiem eiro.

Trūkst skaidru kritēriju, pēc kādiem vienam vai otram projektam tiek piešķirti līdzekļi no tā saucamajām deputātu kvotām; svarīga arī atskaite par izdarīto

Tā DB norāda aptaujātie eksperti. Strādājot pie nākamā gada budžeta, arī šogad tika aktualizēts jautājums par tā saucamajām deputātu kvotām jeb papildu finansējumu deputātu ierosinājumiem. Šogad politiķi pauda apņemšanos atteikties no deputātu kvotām, tomēr deputāti var iesniegt priekšlikumus par efektīvāku līdzekļu izlietojumu. Iesniedzot budžeta projektu parlamentā, apņemšanos atteikties no deputātu kvotām uzsvēra finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, līdzīgu nostāju pauda arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kura arī norādīja, ka papildu fiskālās telpas deputātu priekšlikumiem nav. Parlamentāriešu priekšlikumi var attiekties uz to, kā naudu, kas atvēlēta kādai nozarei, izmantot efektīvāk. Šādi ierosinājumi tikšot vērtēti, uzklausot arī attiecīgās jomas ministru. Līdz ar to deputātiem ir iespējas izteikt piedāvājumu budžeta pilnveidošanai. Tomēr iepriekšējos gados bija ierasts, ka deputāti rosināja piešķirt finansējumu konkrētiem projektiem, bet kā resurss tika norādīti līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, raksta LETA. Jāatgādina, ka 2017. gada budžeta ietvaros deputātu kvotām tika piešķirts finansējums 27,9 milj. eiro apmērā, un tas izsauca plašas diskusijas. Jāmin gan, ka Finanšu ministrija pērn norādīja, ka sporta infrastruktūras objektus sešās pašvaldībās, divus zinātnes projektus un valsts mūzikas skolu nevar pieskaitīt pie Saeimas deputātu priekšlikumiem, jo tie bija valdības atbalstīti priekšlikumi. Savukārt deputātu priekšlikumi uz otro lasījumu bija vērtībā ap 20 milj. eiro.

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments atstājis negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā, kas saistīta ar balsošanu Saeimas vēlēšanās, atrodoties ārvalstīs.

Augstākā tiesa atzina, ka Saeimas vēlēšanu likuma 44.panta pirmajā daļā noteiktā kārtība, ka vēlētāji, kas balso ārvalstīs izveidotajos vēlēšanu iecirkņos, saņem Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, un viņu balsis pieskaita Rīgas vēlēšanu apgabalā nodotajām balsīm, nav pretrunā vēlēšanu principiem, informē AT.

Augstākā tiesa spriedumā norādījusi, ka, izsniedzot pieteicējam ārvalstīs izveidotā vēlēšanu iecirknī Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes (atbilstoši Saeimas vēlēšanu likuma 44.pantam), netiek aizskartas pieteicēja tiesības uz brīvu un vienlīdzīgu vēlēšanu norisi. Tāpat Centrālās vēlēšanu komisijas rīcība nav pretrunā proporcionālajai vēlēšanu sistēmai. Neviens no minētajiem vēlēšanu principiem netiek pārkāpts, jo, arī balsojot ārvalstīs, vēlētājam ir nodrošinātas tiesības brīvi veidot savus uzskatus un paust savu izvēli, kā arī tiek ievērota proporcionāla pārstāvības veidošana atbilstoši vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam. Līdz ar to nav konstatējams vēlēšanu tiesību, kas paredzētas Satversmes 8.pantā, pārkāpums.

Ministru kabinets šodien atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierosinājumu samazināt deputātu skaitu pašvaldībās un mainīt deputāta statusu, kas iepriekš paredzēja, ka deputāts pienākumus pilda no darba brīvajā laikā.

Galīgais lēmums par VARAM sagatavotajiem grozījumiem būs jāpieņem Saeimā.

Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā paredz, ka novada domē ievēlējamo deputātu skaits noteikts atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā. Ja novadā dzīvo līdz 5000 cilvēku, tad ievēlami ir deviņi deputāti, ja no 5001 līdz 20 000, tad jāievēl 11 deputāti. Ja reģistrēto iedzīvotāju skaits ir no 20 001 līdz 50 000, tad ievēlē 13 deputātus, bet, ja novadā ir vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju, tad ievēlē 15 deputātus. Republikas pilsētas domē ievēlē 13 deputātus, ja iedzīvotāju skaits ir līdz 50 000, bet, ja tas pārsniedz 50 000, tad ievēlē 15 deputātus.

Romānam Abramovičam finanšu krīzes iespaidā pēdējo mēnešu laikā bagātība samazinājusies par vairākiem miljardiem un šobrīd Krievijas miljardieris izskata varbūtību par futbola kluba Chelsea pārdošanu, ziņo Interfax.

Interfax, atsaucoties uz laikrakstu Sunday Times, raksta, ka viena no mīļākajām R. Abramoviča rotaļlietām varētu pāriet pie kāda no Arābu bagātniekiem.

Jāatzīmē, ka R. Abramoviča oficiālais pārstāvis Džons Mans paziņojis, ka R. Abramovičš tomēr nedomā pārdot futbola klubu Chelsea un nemeklējot tam nekādus pircējus. Dž. Mans arī uzsvēris, ka R. Abramovičam nav ne nepieciešamības, ne arī plāna pārdot klubu.

Krievijas oligarhs Boriss Berezovskis tiesā zaudējis Čelsijas futbola kluba īpašniekam Romānam Abramovičam, vēsta BBC.

R. Abramovičs Londonas tiesā noliedza, ka ir bijis B. Berezovska biznesa partneris, savukārt tiesā B. Berezovskis centās pierādīt, ka futbola kluba Čelsijs īpašnieks ir viņu nodevis. B. Berezovskis prasīja savu daļu no 13 miljardiem ASV dolāru, ko R. Abramovičs 2005. gadā guva no Sibneft pārdošanas Gazprom. Prasība Londonas Augstajā tiesā iesniegta jau 2007. gadā.

B. Berezovskis norādīja, ka ticis pārkāpts kontrakts, un pieprasīja trīs miljardus Lielbritānijas mārciņu zaudējumu segšanai. Tāpat viņš norādīja, ka R. Abramovičs esot lauzis solījumu saistībā ar Krievijas alumīnija kompāniju. Savukārt R. Abramovičs norādīja, ka B. Berezovskim tika samaksāts miljoniem mārciņu par «politiskā krusttēva» jeb «jumta» pakalpojumiem, tomēr viņš nekad nav bijis magnāta biznesa partneris, tādēļ B. Berezovska prasītās akcijas uzņēmumā viņam nekad nav piederējušas.

Šveices miljardieris Hansjorgs Vīss saņēmis piedāvājumu no krievu oligarha Romana Abramoviča iegādāties Anglijas premjerlīgas futbola klubu Londonas "Chelsea".

"Abramovičs cenšas pārdot visas savas villas Anglijā, un ātri grib tikt vaļā arī "Chelsea"," Šveices laikrakstam "Blick" atklājis 86 gadus vecais Vīss. "Es un vēl trīs cilvēki esam saņēmuši piedāvājumu nopirkt "Chelsea" no Abramaviča."

Kā norāda šveiciešu miljardieris, viņš apsvērs iespējamo darījumu kopā ar citiem partneriem, ja summa nepārsniegs divus miljardus mārciņu (2,4 miljardus eiro), taču apgalvoja, ka viens pats klubu nepirkšot.

"Man jānogaida četras vai piecas dienas," piebilda Viss. "Abramovičs pagaidām prasa pārāk daudz."

"Jūs jau zināt, ka "Chelsea" viņam ir parādā divus miljardus [mārciņu], tikai viņiem nav naudas," piebilst šveicietis.

12.Saeimā visvairāk mandātu ieguvusi partija Saskaņa - 24 deputātu vietas.

Vienotība jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 23 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17 vietas.

Mārtiņa Bondara vadītā Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Saeimā ieguvusi astoņus deputāta mandātus, bet Ingunas Sudrabas vadītā No sirds Latvijai (NSL) - septiņus, šodien preses konferencē informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Kā liecina CVK informācija par 1047 no 1054 iecirkņiem, par Saskaņu nobalsojuši 23,13%, par Vienotību - 21,76%, par ZZS - 19,62%, par nacionālo apvienību - 16,57%, par NSL - 6,88%, bet par LRA - 6,55%. LRA ieguvusi astoņus mandātus, lai arī par to nobalsojis mazāks vēlētāju skaits nekā par NSL. Par NSL nobalsoja 62 472 vēlētāji, bet par LRA - 60 553 balsstiesīgie.

Valdošās koalīcijas pārstāvji šodien vienojās, ka šonedēļ Saeimas plenārsēdē steidzamības kārtā tiks atbalstīts likumprojekts, kas paredzēs deputātu skaita samazināšanu mazajās pašvaldībās.

«Ar šo likumprojektu koalīcija ceturtdien ātros tempos virzīsies uz priekšu, lūdzot šo likumprojektu skatīt steidzamības kārtā, savukārt diskusijas par pašvaldību deputātu skaita samazināšanu lielajās pašvaldībās Saeimā noritēs bez steidzamības, un ceru, ka tiks panākts risinājums,» šodien pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja premjera pienākumu izpildītāja, labklājības ministre Ilze Viņķele (V).

Politiķe apgalvoja, ka mazās pašvaldības «ir signalizējušas», ka pašvaldības deputātu skaita samazinājums uzlabošot darba kvalitāti.

Koalīcija vienojusies, ka Saeimā iesniegs likumprojektu gan par deputātu skaita samazināšanu mazajās pašvaldībās, gan likumprojektu par pašvaldību deputātu statusa izmaiņām, kuras 24.janvārī Saeima noraidīja. Savukārt, lai analizētu ieceri samazināt deputātu skaitu lielajās pašvaldības, tiks izveidota darba grupa.

Krievijas kompānija Evraz Group, kuras lielākais akcionārs ir miljardieris Romans Abramovičs, pašlaik risina sarunas par apvienošanos ar Ukrainas lielāko metalurģijas holdingu ISD, ziņo Lenta.

Krievijas un Ukrainas kompāniju apvienošanās radītu organizāciju, kas būtu pasaulē piecu lielāko šīs industrijas pārstāvēto kompāniju pieciniekā ar kopējo kapitālu tuvu 50 miljardiem ASV dolāru.

Oficiāli ne Evraz Group, ne ISD nekādu informāciju par potenciālo darījumu neizpauž, taču Ukrainas kompānijas pārstāvji uzsvēruši, ka pēc ISD aktīviem kāro vairāki pasaules metālapstrādes tirgus spēlētāji.

ISD jau agrāk esot mēģinājusi apvienoties ar kādu līdzīga profila kompāniju, taču toreiz darījums dažādu iemeslu dēļ nenotika un tagad ISD meklē jaunus partnerus.

2008.gada pirmajā pusgadā valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija Latvijas apgabaltiesām, kā arī rajonu un pilsētu tiesām ieteikusi 581 maksātnespējas procesa administratora kandidātu, kas ir par 197 administratoriem mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

2008.gada jūnijā tiesām ieteikts 101 maksātnespējas procesa administrators, kas ir par 26 administratoriem mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Statistiskie dati rāda, ka jūnijā visvairāk administratoru – 52 – ieteikti Rīgas tiesu apgabala darbības teritorijā, 21 – Kurzemes tiesu apgabala darbības teritorijā, 14 – Vidzemes tiesu apgabala darbības teritorijā, 8 – Zemgales tiesu apgabala darbības teritorijā un 6 – Latgales tiesu apgabala darbības teritorijā.

2008.gada pirmajā pusgadā iesniegti 585 maksātnespējas pieteikumi. No statistikas datiem izriet, ka visvairāk maksātnespējas pieteikumu – 255 – Latvijas rajonu un pilsētu tiesās iesniedzis Valsts ieņēmumu dienests. Kreditori pirmajā pusgadā pieteikumus iesnieguši 171 gadījumā, bet paši parādnieki pirmajā pusgadā pieteikumus iesnieguši 159 gadījumos.

Šī gada desmit mēnešos valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija Latvijas apgabaltiesām, kā arī rajonu un pilsētu tiesām ieteikusi 1 352 maksātnespējas procesa administratora kandidātus, kas ir par 96 administratoriem vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, Db.lv informēja Valsts aģentūras Maksātnespējas administrācija Sabiedrisko attiecību speciālists Raimonds Andžāns.

2008.gada oktobrī tiesām ieteikti 203 maksātnespējas procesa administratori un tas ir par 31 administratoru vairāk nekā 2007. gada oktobrī. Statistiskie dati rāda, ka 2008.gada oktobrī visvairāk administratoru – 127 – ieteikti Rīgas tiesu apgabala darbības teritorijā, 48 – Kurzemes tiesu apgabala darbības teritorijā, 14 – Latgales tiesu apgabala darbības teritorijā, 11 – Zemgales tiesu apgabala darbības teritorijā un 3 – Vidzemes tiesu apgabala darbības teritorijā.

No statistikas datiem izriet, ka 2008.gada oktobrī visvairāk maksātnespējas pieteikumu – 111 – Latvijas rajonu un pilsētu tiesās iesniedzis Valsts ieņēmumu dienests. Kreditori oktobrī pieteikumus iesnieguši 54 gadījumos, bet paši parādnieki pieteikumus iesnieguši 37 gadījumos.

Krievu miljardieris Romans Abramovičs iesniedzis Eiropas Savienības (ES) Vispārējā tiesā sūdzību pret Eiropadomi par sankcijām, kas viņam piemērotas par saistību ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā ES martā iekļāva Abramoviču to personu sarakstā, kam iesaldēti līdzekļi un aizliegts ieceļot ES.

Eiropadomes amatpersonas un ES tiesa nekomentēja Abramoviča sūdzību.

Avens un Fridmans ES tiesā apstrīdējuši pret viņiem vērstās sankcijas 

Eiropas Savienības (ES) tiesa saņēmusi izskatīšanai miljardiera Pjotra Avena un viņa biznesa...

Lielbritānijas piemēroto sankciju dēļ Abramovičs bija spiests pārdot Anglijas premjerlīgas futbola klubu Londonas "Chelsea".

Darījums par "Chelsea" pārdošanu tika pabeigts pirmdien. Futbola klubs pārdots Toda Bolija vadītajai investoru grupai par 4,25 miljardiem sterliņu mārciņu (4,99 miljardi eiro), kas ir lielākā summa, kāda jebkad samaksāta par sporta komandu.

Eiropas Komisija (EK) pavēstīja, ka Portugāles varasiestādes apstiprinājušas, ka Abramovičs vai ar viņu saistītās organizācijas nav guvušas labumu no kluba pārdošanas, un nauda, kas iegūta no darījuma, tiks novirzīta humānajai palīdzībai Ukrainā. Abramovičam ir Portugāles pilsonība.

"Tas seko ciešai sadarbībai starp Eiropas Komisiju, Portugāli un Apvienoto Karalisti, kuras mērķis ir nodrošināt, lai pārdošana pilnībā atbilstu ES sankciju tiesību aktiem," teikts EK paziņojumā ziņu aģentūrai AP. "ES sankciju efektīva ieviešana un izpilde ir Komisijas prioritāte," norādīts paziņojumā.

Piemērojot sankcijas Abramovičam, ES martā norādīja, ka viņam bijusi priviliģēta piekļuve Putinam un viņš saglabājis ļoti labas attiecības ar prezidentu, kas savukārt palīdzējis Abramovičam paturēt savu bagātību.

Krievu miljardiera Romāna Abramoviča Eclipse, kas ir atzīta par pasaules lielāko privāto jahtu, ceturtdien bija redzama «klusi un lēni» slīdam pa Hudzona upi, līdz tā piestāja netālu no Manhetenas centra, sašķobot R. Abramoviča noslēpumainā bagātnieka tēlu, vēsta Business Insider.

Paredzams, ka jahtas parādīšanās Ņujorkas centrā izraisīs virkni spekulāciju par tās īpašnieku. «Redzēt Eclipse piestājam Manhetenas centra piestātnē ir tas pats, kas redzēt zilo vali, plunčājoties Hudzona upē ziemas spelgonī,» raksta medijs, skaidrojot, ka Krievijas miljardieris R. Abramovičs ir slavens ar savu nelabvēlīgo attieksmi pret publicitāti un izvairīšanos no nonākšanas sabiedrības redzeslokā. Līdz šim Eclipse kuģojusi vietās, kur apgrozās tikai citi miljardieri, piemēram, Monako, Kannās u. tml., savukārt, Eclipse parādoties Manhetenā, miljoniem cilvēku un pulka mediju kompāniju «acu priekšā», noslēpumainais R. Abramovičs gluži vai aicinājis pēc uzmanības.

Krievijas 100 bagātākie cilvēki krīzes dēļ zaudējuši 73% no savu īpašumu vērtības, atsaucoties uz Forbes Russia, ziņo Bloomberg.

Bloomberg atzīmē, ka Krievijas bagātāko cilvēku īpašumu vērtība samazinājusies vairāk nekā trīs reizes un nokritusi līdz 2004. gada līmenim.

Krievijas oligarhus krīze skārusi īpaši smagi, jo viņi naudu pelnījuši ar izejvielu ražošanu, kuru cena pēdējos sešos mēnešos ir ievērojami samazinājusies, turklāt viņiem vēl ir jāatmaksā milzīgi parādi, kas ņemti izejvielu kompleksu iegādei. Ziņu aģentūra AFP norāda, ka 2008. gadā Krievijā miljardieru skaits krietni pārsniedza simtu un ar šiem rādītājiem tā atpalika tikai no ASV, taču krīze miljardieru skaitu ir samazinājusi līdz 32.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien izsludināja 5.jūnija pašvaldību vēlēšanas, kas norisināsies 41 pašvaldībā - sešās ārpus novadiem esošajās valstspilsētās un 35 novados, informēja CVK pārstāve Laura Zaharova.

Savukārt Rīgas pašvaldībā vēlēšanas šogad nenotiks, jo tās dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn, un tā turpinās strādāt līdz 2025.gada vēlēšanām.

Pašvaldību domēs ievēlējamo deputātu skaitu CVK paredzējusi noteikt 26.janvārī. Atbilstoši Pašvaldības domes vēlēšanu likumam domēs ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā.

Novados ar iedzīvotāju skaitu līdz 30 000 domē būs jāievēl 15 deputāti, novados ar iedzīvotāju skaitu no 30 001 līdz 60 000 - 19 deputāti, bet novados ar vairāk nekā 60 000 iedzīvotāju - 23 deputāti. Savukārt valstspilsētās ar iedzīvotāju skaitu līdz 50 000 iedzīvotāju domē būs 13 deputāti, bet valstspilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju - 15 deputāti.

2008.gada jūlijā pavisam kopā ierosināta 191 maksātnespējas lieta, no kurām jaunas ir 185, jo četros maksātnespējas procesa gadījumos maksātnespējas procesa administrators iepriekš atkāpies, savukārt no maksātnespējas procesu administrēšanas atcelti divi administratori, liecina Valsts aģentūras Maksātnespējas administrācija statistikas dati.

Apkopotie statistikas dati rāda, ka jūlijā visvairāk maksātnespējas pieteikumu – 95 – Latvijas rajonu un pilsētu tiesās iesniedzis Valsts ieņēmumu dienests. Kreditori jūlijā pieteikumus iesnieguši 56 gadījumos, bet paši parādnieki – 34 gadījumos.

2008.gada jūlijā Maksātnespējas administrācija tiesām ieteikusi 191 maksātnespējas procesa administratoru. Statistiskie dati rāda, ka visvairāk administratoru – 127 – ieteikti Rīgas apgabala tiesās, 28 – Kurzemes apgabala tiesās, 19 – Vidzemes apgabala tiesās, 9 – Latgales apgabala tiesās un 8 Zemgales apgabala tiesās.

Savukārt 2008.gada pirmajos septiņos mēnešos kopā Latvijas apgabaltiesām, kā arī rajonu un pilsētu tiesām ieteikti 772 maksātnespējas procesa administratoru kandidāti, kas ir par 134 administratoriem mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.