Jaunais Acer klēpjdators Spin 7 ir tik plāns un viegls, ka to ir parocīgi lietot kā lielu biznesa planšeti

Pēc ieilguša atslābuma brīža šogad cīņa par plānākā, vieglākā un iekārojamākā klēpjdatora titulu atsākusies ar jaunu sparu. Ražotāji viens pēc otra prezentē izģindušus skaitļotājus, kuros nepietiek vietas pat ierastajām pieslēgvietām, taču tie kļūst aizvien jaudīgāki un, pateicoties skārienjutīgam ekrānam, arī plašāk pielietojami. Pavisam nesen savu jaunāko pienesumu izrādīja Taivānas elektronikas korporācija Acer, prezentējot divus ļoti līdzīgus ultraplānos datorus – Swift 7 un Spin 7.

Otrais pavisam drīz pēc ierašanās Latvijā nonāca DB rīcībā. Lai arī pēdējos mēnešos nācies turēt rokā ne vienu vien klēpjdatora un planšetes hibrīdu – ierīci ar 360 grādos atlokāmu skārienjutīgu ekrānu, Spin 7 nelika vilties.

Pērn pēdējā ceturksnī kompānija Dell kļuvis par pasaulē otru lielāko datoru ražotāju aiz Hewlett-Packard (HP), aizsteidzoties priekšā Acer, kas bija otrs lielākais personālo datoru tirgus spēlētājs 2009. gadā.

Tā liecina jaunākie iSuppli dati, ziņo CNet.

Acer pārdošanas apjomus pērn iedragāja Apple iPad parādīšanās tirgū, kas mazināja pieprasījumu pēc Acer klēpjdatoriem. To izmantojis korporatīvajā sektorā joprojām spēcīgais Dell, pērn kopumā pārdodot par teju diviem miljoniem vairāk datoru nekā Acer.

Kopumā 2010. gadā visā pasaulē pārdoti 345,4 miljoni personālo datoru, kas ir par 14,2% vairāk nekā 2009. gadā. Tirgus līderis joprojām ir HP, kas pērn pārdeva 64,8 miljonus datoru, kas ir par 21 miljonu vairāk nekā spēja realizēt otrajā vietā esošais ražotājs Dell.

Elektronisko ierīču izgatavošana ir daudz sarežģītāka nekā programmatūras, un Microsoft vajadzētu palikt savā ierastajā lauciņā, uzskata Taivānas datoru ražošanas kompānija Acer.

Sarunā ar Taivānas tehnoloģiju mediju Tencent Technology Acer viceprezidents Lins Šiaņlangs (Lin Xianlang) «dzelžu» ražošanu salīdzināja ar nevārītiem rīsiem, kurus Microsoft būšot ļoti grūti pārkost. Acer pārstāvis tomēr norādīja, ka Windows 8 operētājsistēma mainīs spēku samērus datoru tirgū un ļaus kompānijai nākamgad iegūt lielāku peļņu.

Acer jau ne pirmo reizi kritizējis Microsoft lēmumu laist klajā savu planšetdatoru Surface. Iepriekš Acer izpilddirektors Žentangs Vangs (Zhentang Wang) sacīja, ka Microsoft vajadzētu divreiz padomāt pirms ienākšanas ierīču tirgū. «Mēs Microsoft esam teikuši, lai viņi vēlreiz to pārdomā. Lai padomā divreiz. Tas radīs milzīgu negatīvu ekosistēmas ietekmi. Tā nav lieta, ko jūs lieliski protat, tāpēc padomājiet divreiz,» atsaucoties uz Ž. Vanga sacīto, vēsta ZDnet.

Šī gada pirmajā ceturksnī datoru ražotāja Acer tirgus daļa palielinājusies līdz 14,2% no 11,7% pērn pirmajā ceturksnī. Tādējādi Acer kļuvis par pasaulē otru lielāko datora ražotāju pēc pārdošanas apjomiem, apsteidzot Dell, kura tirgus daļa noslīdējusi līdz 12,1%.

Šī gada pirmajos trīs mēnešos pasaules personālo datoru ražotāju pārdošanas apjomi bijuši par 27% lielāki nekā pērn attiecīgajā laika periodā, liecina kompānijas Gartner pētījums.

Joprojām lielākais datoru ražotājs pasaulē pēc pārdošanas apjomiem ir Hewlett-Packard (HP), kurš šogad pirmajā ceturksnī pārdevis par 20% vairāk datoru nekā pērn attiecīgajā laika periodā. Neskatoties uz to, HP tirgus daļa no 19,3% pērn pirmajā ceturksnī noslīdējusi līdz 18,2% šogad pirmajā ceturksnī.

Tirgus daļa samazinājusies arī ražotājam Dell no 12,7% pērn pirmajā ceturksnī līdz 12,1% šogad pirmajā ceturksnī. Kompānijas pārdošanas apjomi gada laikā palielinājušies par 21%.

Taivānas tehnoloģiju kompānija Acer nākusi klajā ar jaunu viedtālruni Liquid S2, kas aprīkots ar sešu collu skārienjūtīgu ekrānu.

Ierīce, kura oficiāli tiks prezentēta IFA tirdzniecības izstādē Berlīnē nākamajā nedēļā, aprīkota ar 2,2 GHz Qualcomm Snapdragon 800 procesoru, 13 megapikseļu aizmugurējo kameru, 2 megapiskeļu priekšējo kameru, 2 GB operatīvo atmiņu, 16 GB iebūvēto atmiņu un Android 4.2.2.

Acer uzsver, ka ierīce aprīkota ar 4K augstas izšķirtspējas video ierakstīšanas funkciju - saskaņā ar kompānijas apgalvoto Liquid S2 ir pirmais viedtālrunis pasaulē, kuram ir šāda funkcija. Paredzēts, ka viedtārunis tirdzniecībā nonāks oktobra beigās un vispirms Eiropā.

Šā gada pirmo ceturksni Acer noslēgusi ar 17,4 miljonu ASV dolāru lielu peļņu, kas bijis pieaugums salīdzinājumā ar attiecīgu laika posmu pirms gada. Periodā no šā gada janvāra līdz martam, salīdzinot ar tādu pašu laiku pirms gada, par 19% samazinājušies kompānijas ienākumi. Tam par iemeslu galvenokārt bijis vājais globālais pieprasījums personālajiem datoriem.

Samazinājusies Taivānas personālo datoru ražotāja Acer akciju vērtība, jo uzņēmums paziņojis par lielākiem nekā tika iepriekš paredzēts zaudējumiem, ko tas cietis šā gada otrajā ceturksnī, vēsta BBC.

Kompānijai šī gada otrā ceturkšņa laikā radušies 234 miljonu ASV dolāru zaudējumi. Attiecīgajā periodā pērn Acer strādājis ar peļņu.

Uzņēmuma peļņu iedragājuši zemie pārdošanas apjomi. Pēdējos gados Acer stratēģija bijusi lielos apjomos ražot lētus klēpjdatorus, tomēr patērētāji personālo datoru vietā sākuši izvēlēties tehnoloģoski attīstītākus un jaunākus produktus kā, piemēram, iPad. Kompānijas ražotais planšetdators līdz šim nav spējis konkurēt ar sāncenšu Apple ražojumu.

Acer akciju cena samazinājusies par 7%.

Jau vēstīts, ka amerikāņu uzņēmums un konkurents Hewlett-Packard paziņojis par lēmumu pirkt Lielbritānijas uzņēmumu Autonomy un savu darbības virzienu mainīt no datortehnikas ražošanas uz patlaban daudz ienesīgāko nozari – programmatūru izstrādi.

Pateicoties pieprasījumam pēc klēpjdatoriem Taivānas personālo datoru ražotāja Acer peļņa šī gada otrajā ceturksnī palielinājusies par 47.5%, ziņo AFP.

Acer, kas ir trešais lielākais personālo datoru ražotājs, trīs mēnešos līdz 30. jūnijam nopelnījis 95.4 miljonus ASV dolāru. Attiecīgajā laika periodā pirms gada kompānijas peļņa bija 64.5 miljoni dolāru.

Acer pārstāvis norāda, ka kompānijas apgrozījums palielinājies visos pārstāvētajos tirgos, taču vislielākais pieaugums novērots Eiropā, kur Acer ģenerē pusi no kopējā kompānijas apgrozījuma, kas šī gada otrajā ceturksnī , salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, palielinājās par 33.5%, sasniedzot 4.1 miljardu ASV dolāru.

Eiropas regulatoru sadarbības aģentūra (ACER) ir pieņēmusi lēmumu par izmaksu sadalījumu starp projekta dalībvalstīm par alternatīvā gāzes vada izbūvi caur Poliju un Lietuvu, kas paredz, ka Latvijai šis projekts izmaksās 29,4 miljonus eiro, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Projekta īstenošana tiek plānota līdz 2019.-2020.gadam, un saskaņā ar ACER lēmumu pēc projekta realizācijas Polija saņems 85,5 miljonus eiro, no kuriem 54,9 miljoni būs jānomaksā Lietuvai, 29,4 miljoni eiro - Latvijai un 1,5 miljoni eiro - Igaunijai.

«Latvijas iemaksa par dalību projektā ir samazināta gandrīz par pieciem miljoniem eiro un būs 29,4 miljoni eiro. Šī summa nav jāsamaksā rīt vai parīt, finansējums ir nepieciešams projekta īstenošanas laikā, kas aizņems vairākus gadus,» norādīja ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) un piebilda, ka alternatīvā gāzes vada būvniecība kļūst pavisam reāla.

Elektrības biržā "Nord Pool" maksimālās cenas robeža tomēr netiks paaugstināta līdz 5000 eiro par megavatstundu (MWh), liecina biržas mājaslapā otrdien publicētā informācija.

Pēc tam, kad 17.augustā "Nord Pool" tika sasniegti līdzšinējie cenas griesti - 4000 eiro par MWh - atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) apstiprinātajam regulējumam piecas nedēļas pēc maksimuma sasniegšanas jeb 22.septembrī spēkā būtu jāstājas jaunai maksimālajai cenai.

Tomēr "Nord Pool" paziņoja, ka pēc aktīvām konsultācijām ar atbildīgajām institūcijām atrasts veids cenas griestu iesaldēšanai.

Biržas paziņojumā norādīts, ka ir saņemts Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) un EK apstiprinājums, ka nekavējoties tiek apturēta automātiska maksimālās klīringa cenas sliekšņa paaugstināšana pēc iepriekšējo griestu sasniegšanas.

«Lēmums par finansējumu reģionālajam starpsavienojumam – Polijas-Lietuvas gāzes vadam - un projekta realizāciju ir ārkārtīgi būtisks Latvijai. Šis projekts izbeigs Latvijas enerģētisko atkarību un radīs reālu alternatīvu gāzes piegādēm,» norāda Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

«Latvija pašlaik atrodas uz «enerģētiskās salas», mums ir pieeja tikai vienam gāzes vadam un reģionālais starpsavienojums ir vienīgais reālais risinājums, kas sniegs enerģētisko neatkarību,» uzsver ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

Šovasar Eiropas regulatoru sadarbības aģentūra (Agency for the Cooperation of Energy Regulators (ACER)) ir pieņēmusi lēmumu par izmaksu sadalījumu starp projekta dalībvalstīm par alternatīvā gāzes vada izbūvi caur Poliju un Lietuvu.

Lai uzlabotu enerģijas infrastruktūru, finansēšanai Eiropas Savienojuma instrumenta ietvaros tika iesniegti vairāki Kopējas intereses projekti. AS Augstsprieguma tīkls iesniedza finansēšanai no Eiropas Savienojuma instrumenta divus projektus: Latvijas–Igaunijas 3.starpsavienojums un Kurzemes loka 3.kārta. AS Latvijas Gāze iesniedza projektu, kas paredz Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizāciju. Tajā skaitā Lietuvas pārvades sistēmas operators pieteica gāzes vada Klaipēda – Kimenai paplašināšanu, kas arī ļaus Latvijai nepieciešamības gadījumā saņemt vairāk gāzes no Klaipēdas sašķidrinātā dabasgāzes termināla.

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosināja reformēt Eiropas Savienības (ES) elektroenerģijas tirgus modeli, lai kāpinātu atjaunīgo energoresursu apguvi, labāk aizsargātu patērētājus un palielinātu rūpniecības konkurētspēju, informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

EK uzsver, ka reforma nepieciešama, lai strauji paātrinātu atjaunīgo energoresursu apguvi un pakāpenisko atteikšanos no gāzes, patērētāju rēķini kļūtu mazāk atkarīgi no svārstīgajām fosilā kurināmā cenām un patērētāji turpmāk būtu labāk aizsargāti pret spējiem cenu kāpumiem un iespējamām manipulācijām ar tirgu, savukārt ES rūpniecība kļūtu tīrāka un konkurētspējīgāka.

Ierosinātā reforma paredz pārskatīt vairākus ES tiesību aktus - Elektroenerģijas regulu, Elektroenerģijas direktīvu un Regulu par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (REMIT regulu). Ar to tiks ieviesti pasākumi, kas stimulē ilgāka termiņa līgumus par nefosilas elektroenerģijas ražošanu un sistēmā ievieš tīrākus, elastīgākus risinājumus, lai tā varētu konkurēt ar gāzi, piemēram, pieprasījumreakciju un uzkrāšanu. Minētie pasākumi samazinās fosilā kurināmā ietekmi uz patērētāju elektroenerģijas rēķiniem, kā arī nodrošinās, ka tajos atspoguļojas zemākās atjaunīgo energoresursu izmaksas. Turklāt ierosinātā reforma veicinās atklātu un godīgu konkurenci Eiropas enerģijas vairumtirgos, uzlabojot tirgu caurredzamību un integritāti, norāda EK.

Kompānija Apple šā gada trešajā ceturksnī ASV pārdevusi 1,999 miljonus personālo datoru, tādējādi apsteidzot konkurentu Acer un ierindojoties ASV lielāko datoru tirgotāju trešajā vietā, atsaucoties uz kompānijas IDC pētījumu, ziņo PC Magazine.

Tajā pat laikā gan kompānijas Gartner pētījumā par personālo datoru pārdošanas apjomiem ASV teikts, ka Apple trešajā ceturksnī pārdevis 1,85 miljonus datoru, tādējādi par mata tiesu atpaliekot no Acer.

Pirmajā un otrajā vietā ASV tirgū pēc abu pētījumu kompāniju datiem joprojām atrodas kompānijas HP un Dell.

Kopumā ASV personālo datoru tirgus šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada audzis par 3,8%. Prognozēts tika pieaugums 11% apmērā.

Gan HP, gan Dell pārdošanas apjomi šā gada trešajā ceturksnī palikuši relatīvi nemainīgi, kamēr Apple personālo datoru pārdošanas apjomi gada griezumā palielinājušies par 24%.

Lietuvas un Polijas gāzes vads sāks darboties 2020. līdz 2024.gadā, prognozē Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs.

«Tas ir Eiropas projekts par Eiropas gāzes tīkla savienošanu. Tas ir nepieciešams, lai Baltijas valstis tiktu integrētas Eiropas gāzes cauruļvadu sistēmā,» ceturtdien intervijā radiostacijai Žiniu radijas norādīja premjers.

Butkevičs izteicās, ka pēc gāzes vada pabeigšanas aptuveni 2020. vai 2024.gadā Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālis varēs tikt savienots ar cauruļvadu.

Eiropas regulatoru sadarbības aģentūra (ACER) augusta vidu pieņēma lēmumu par izmaksu sadalījumu starp projekta dalībvalstīm par alternatīvā gāzes vada izbūvi caur Poliju un Lietuvu, kas paredz, ka Latvijai šis projekts izmaksās 29,4 miljonus eiro.

Kompānija Apple maksu par iPad ir noteikusi 499 ASV dolāru apmērā, kas līdzinās klēpjdatoru cenām. Gadu pēc iPad planšetdatoru tirgū parādījušies trīs lētākas Android ierīces, kas tiek uzskatītas par reālākajiem iPad konkurentiem.

Galvenie Apple iPad izaicinātāji ir Acer ražotais Iconia A100, Asus Eee Pad Transformer un Samsung Galaxy Tab 8.9.

Dienvidkorejas kompānijas Samsung Galaxy Tab 8.9 16 gigabaitu versija maksās 469 ASV dolārus. Acer Iconia A100 cena pašlaik 299 britu mārciņas jeb 483 ASV dolāri, turklāt, ierodoties ASV, šī planšetdatora cena, visticamāk, būs vēl zemāka. Asus Eee Pad Transformer 16 gigabaitu versija bez klaviatūras maksās 400 ASV dolāru.

Ir pieejami arī lētāki planšetdatori, kā, piemēram, kompānijas Archos ražojumi, kas maksā tikai 300 ASV dolārus, bet tie ir nekas vairāk kā lieli viedtālruņi, kas nespēj darboties ar planšetdatoru operētājistēmām, skaidro Techland.

Portāls rus.db.lv sadarbībā ar UniCredit Bank piedāvā akciju, kuras uzvarētājs saņems klēpjdatoru Acer Aspire One. Lai piedalītos akcijā un laimētu klēpjdatoru, akcijas laikā jāpiesakās uz rus.db.lv ziņu saņemšanu e-pastā.

Akcijas noteikumi ir vienkārši - izlozē piedalās ikviens, kurš laikā no 2009. gada 11. līdz 29. maijam parakstījies uz rus.db.lv e-Ziņām un līdz izlozes dienai nedēļu ir saņēmis e-Ziņas no rus.db.lv. Respektīvi - Jums vismaz vienu nedēļu (5 darba dienas) jāiepazīstas ar rus.db.lv ziņu piedāvājumu e-pastā.

Nemaz nav jānopūlas līdzšinējiem lasītājiem - visi, kas līdz šim ir parakstījušies uz rus.db.lv ziņu saņemšanu, automātiski piedalās akcijā!! E-ziņu saņēmēji katru dienu saņem tās dienas interesantāko ziņu apkopojumu.

Pirmie klēpjdatori, kas darbosies ar Google Chrome operētājsistēmu, būs pieejamai jau 15. jūnijā, paziņojusi kompānija.

Ar Chrome operētājsistēmu aprīkotie datori ir paredzēti strādāšanai galvenokārt tikai ar internetu. Kompānija uzskata, ka, izmantojot tīmekli, ir iespējams paveikt faktiski visas vajadzīgās darbības, tāpēc operētājsistēmai nav tik pat kā nekādu papildus aplikāciju - izmantojot «mākoņdatošanas» principus lietotājiem savus failus vairs nevajag turēt uz cietā diska.

Google Chrome klēpjdatorus izgatavos kompānijas Samsung Electronics un Acer. Samsung ražojumi ar 12,1 collu platu ekrānu un Wi-Fi maksās 429 ASV dolārus, bet ar 3G nedaudz dārgāk – 499 ASV dolārus. Acer datori būs lētāki – līdz 349 ASV dolāriem.

Arī datoru ražotājs Lenovo pievienojies trīsdimensiju (3D) revolūcijai. Sekojot kompānijām Acer un Asus, Lenovo nāk klajā ar Ideapad Y560d, integrējot 3D tehnoloģiju klēpjdatorā ar 15 collu ekrānu un līdzi dodot 3D attēla saskatīšanai nepieciešamās brilles, raksta PC World.

Lenovo izmantotā 3D tehnoloģija Tridef ir krietni atšķirīga no izmantotās tehnoloģijas Acer un Asus produktos. Uz Lenovo 3D klēpjdatoriem iepriekš tiks uzstādīta arī speciāla Tridef programmatūra, kas spēj pārveidot ierastos video rullīšus un fotogrāfijas 3D formātā.

Lenovo Ideapad Y560d darbojas ar Intel jaunāko 1,8 GHz četrkodolu procesoru, kas pieļauj operatīvās atmiņas DDR3 kapacitāti līdz pat 8 gigabaitiem. Dators arī aprīkots ar ATI Mobility Radeon HD5730 viena gigabaita videokarti.

Mareka Segliņa virzīšanai jaunajā amatā piekrīt arī Tautas partijas līderis Aigars Kalvītis, kurš uzsver, ka uz priekšsēdētāja amatu izvirzītais M. Segliņš 18. oktobrī partijas kongresā varētu kļūt par viņa pēcteci, jo arī nodaļu vadītāji viņu atbalstot.

Tiesa, kāds būs kongresa iznākums ir neproSegliņš varētu atstāt ministra amatu ja viņu ievēlēs par TP līderi gnozējami. Kā norāda A. Kalvītis ar "Mareka Segliņa ievēlēšanu vēl var būt sarežģījumi", jo viņa kļūšanai par līderi varētu tikt veikta arī pretdarbība. Pats M. Segliņš agrāk ir uzsvēris: Tautas partijā būs spēkā tikai tie lēmumi, kas tiks pieņemti valdē, un, viņš uzklausīs katru, bet "es neklausīšu ne Šķēlem, ne Lembergam", 18. septembrī raksta Diena.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās startējošo partiju solījumos dominē sociālās, tiesiskuma un migrācijas tēmas.

Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 25. maijā. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti. Vēlēšanās piedalās 246 deputāti no 16 partijām. Vidējais kandidātu vecums ir 48,3 gadi, jaunākajam kandidātam - 21 gads, bet vecākajam – 79.

DB, iepazīstinot ar partiju programmām, apskata Saeimā ievēlētās partijas un partijas Progresīvie un Latvijas Reģionu apvienība, kam pēc socioloģisko aptauju datiem ir augstākie reitingi no Saeimā neievēlētajām partijām.

Visas partijas EP vēlēšanās pieteikušas pa 16 deputātiem no katra saraksta. Partiju programmas ir gana dažādas. Ir partijas, kas lielu akcentu liek uz sociāliem jautājumiem, solot panākt, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek noteikti sociālā nodrošinājuma minimālie standarti, ir partijas, kas uzsver tieši tiesiskuma stiprināšanu, runā par sadarbību naudas atmazgāšanas novēršanā un ES ārējo robežu stiprināšanu. Vairākas partijas min, ka iestāsies par ES budžeta palielināšanu un taisnīgākiem maksājumiem lauksaimniekiem, kā arī aizstāvēs kohēzijas līdzekļu nesamazināšanu. Partiju piedāvājumos ir arī gana lielas atšķirības, piemēram, no ģimenes kā tradicionālas vērtības aizstāvības līdz LGTB tiesību stiprināšanai, no saukļa «par daudz Eiropas» līdz uzsvaram uz nacionālām valstīm.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Latvija saskaras ar būtisku globālās ārējās vides nenoteiktību. Ir daudz dažādu faktoru, kas to veicina: plaisas pasaules kārtībā, kāda tā bija izveidojusies pēc aukstā kara, straujas klimata un tehnoloģiju pārmaiņas, pastāvīga urbanizācija un ekonomiskās aktivitātes ģeogrāfiskā koncentrācija, demogrāfiskās pārmaiņas un populisms.

Tie ir tikai daži no galvenajiem faktoriem, tāpēc grūti noformulēt nākotnē gaidāmo pārmaiņu bāzes scenāriju. Tomēr ārējo vidi veido un arī turpmāk veidos vairākas ilgāka termiņa tendences, kas politikas veidotājiem ļauj izdarīt svarīgus secinājumus. Šī raksta mērķis ir aplūkot atsevišķas globālās tendences, kuras varētu ietekmēt Latviju, un piedāvāt atbilstošus politikas pasākumus, ko nenāksies nožēlot.

Attīstīto valstu vidusslāņa negatīvais viedoklis par globalizāciju

Pēdējā Eiropas un ASV vēlēšanu ciklā kandidāti ar nacionālistisku noskaņojumu un negatīvu viedokli par globalizāciju guva nozīmīgu sabiedrības atbalstu vai pat tika ievēlēti amatā. Visspilgtākais piemērs ir Donalda Dž. Trampa (Donald J. Trump) ievēlēšana ASV prezidenta amatā, sabiedrībai atbalstot viņa aicinājumu īstenot nacionālistiskāku ekonomisko politiku un solījumu pārskatīt svarīgāko ASV parakstīto tirdzniecības līgumu nosacījumus. Trampa administrācija jau izstājusies no Klusā okeāna reģiona partnerības (TPP), apturējusi sarunas par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP) ar Eiropas Savienību (ES), kā arī pārskata Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīguma (NAFTA) noteikumus.

Sociologs un Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas pētnieks Viesturs Celmiņš pirms dažiem gadiem atgriezās Rīgā no Ņujorkas, kur, izmantojot viņam piešķirto Fulbraita stipendiju, studēja socioloģijas maģistrantūrā The New School for Social Research.

Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas ietvaros Viesturs Celmiņš veicis pētījumu par Latvijas pilsētu sociālekonomisko attīstību. «Tagad visa socioloģija ir kļuvusi par pilsētu socioloģiju, jo pilsētā notiek viss,» viņš secina.

Kā šobrīd Latvijā jūtas pilsētnieks?

Viens no pieņēmumiem ir, ka cilvēki pilsētās meklē dzīves kvalitāti – iespējas atpūsties, izklaidēties un strādāt. Rīgā salīdzinoši šādas iespējas ir vislabākās, bet cilvēki nav apmierināti – lai gan viņiem ir iespējas iet uz Jauno Rīgas teātri, citiem ir iespējas braukt uz teātri Sidnejā. Secinājums? Objektīvi labos apstākļos tu vari būt subjektīvi nelaimīgs. Sociologiem tas ir interesanti, bet Rīgas domei šādi secinājumi nepatīk, viņi saka – ko jūs tur māžojaties? Jūs teicāt, ja mēs radīsim objektīvi labus dzīves apstākļus, cilvēki būs apmierināti, bet viņi tādi nav! Bet tur neko nepadarīsi – jo cilvēkam vairāk ir, jo viņš vairāk grib. Tas ir dzīves paradokss, ne socioloģijas vaina. Jo nav tā, ka, palielinoties teātru, veloceliņu un parku skaitam, cilvēki kļūs apmierinātāki. Tas neiet cauri. Tomēr analīze liecina, ka pat tie, kuri subjektīvi ir neapmierināti ar savu dzīvi, atzīst, ka pilsētā ir iespējas.

Cerot, ka, iedvešot uzticību pasaules finanšu tirgos, tiks glābta globālā ekonomika, G-20 valstu līderi vienojās par 1.1 triljona USD iepludināšanu krīzes iedragātajā pasaules ekonomikā, vēsta Times.

Pasaules līderu cerības piepildījušās vismaz daļēji. Reaģējot uz šīm ziņām pasaules finanšu tirgu rādītāji strauji auga.

Lielbritānijas premjers Gordons Brauns, kurš Londonā uzņēma pasaules 20 ekonomiski spēcīgāko valstu līderus, atzinis, ka diena, kurā pieņemts šis lēmums, ir vēsturiska, jo pasaule apvienojusi savus spēkus, lai cīnītos pret recesiju.

Kopumā pasaules ekonomikas stabilizēšanai paredzēts tērēt 5 triljonus USD, kas ir lielākā summa, kāda jebkad iepludināta pasaules ekonomikā. Šajā astronomiskajā summā iekļauti arī finanšu līdzekļi, kas izmantoti tiks nākamgad.