Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums (ACTA) ir apsveicams un tā pamatideja ir pozitīvi vērtējama. Tomēr, par cik tajā lietotā terminoloģija atklāj daudz vietas interpretācijai, kā arī var konstatēt pretrunas starp nolīguma tekstiem angļu un latviešu valodā, ACTA ietekme uz sabiedrību būs atkarīga no Latvijas rīcības to piemērojot, atklāj Db.lv aptaujātie juristi.
Advokātu biroja Krodere & Judinska zvērināta advokāte Brigita Tērauda uzsver, ka visvairāk jautājumu izraisa nolīguma sadaļa par krimināltiesisko aizsardzību. «Ja nolīgums tiek ratificēts, tad Latvijai būtu gudri un samērīgi jāinterpretē šīs sadaļas normas, lai tās nenonāktu pretrunā ar pastāvošā regulējuma principiem,» sacīja B. Tērauda. Nolīgums pieprasa dalībvalstīm paredzēt kriminālsodu par «komerciāla mēroga» apzinātu preču zīmju un autortiesību vai blakustiesību pārkāpumiem, bet LR Krimināllikums šādu terminoloģiju nelieto.
B. Tērauda skaidroja, ka LR Krimināllikums kriminālatbildību gan par preču zīmju nelikumīgu izmantošanu, gan arī par autortiesību un blakustiesību pārkāpšanu paredz kā kritēriju nosakot «būtiska kaitējuma» nodarīšanu, nevis «komerciālu mērogu». «Manuprāt, ir skaidrs, ka starp jēdzieniem «būtisks kaitējums» un «komerciāls mērogs» ir vērā ņemama atšķirība un otro nevar «ielasīt» pirmajā. Līdz ar to nolīguma ratifikācijas gadījumā būtu nepieciešamas izmaiņas Krimināllikumā,» sacīja juriste.
«Tomēr te būtu jāņem vērā arī nolīguma vispārējie noteikumi, kas paredz, ka dalībvalstīm, ieviešot nolīguma noteikumus, jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt samērīgumu starp pārkāpuma smagumu, trešo pušu interesēm un piemērojamo sodu,» skaidroja juriste.
Tāpat B. Tērauda paskaidroja, ka pēc ratifikācijas nolīguma noteikumus varēs izmantot interpretējot nacionālo normatīvu aktu prasības, taču, tāpat kā līdz šim, līdzsvaru atrast būs tiesu kompetencē.
Viņa arī norādīja, ka interesentiem un juristiem vajadzētu lasīt nolīguma tekstu angļu valodā, jo tulkojums latviešu valodā ne visur ir precīzs un labi uztverums. Interpretējot nolīguma normas un konstatējot pretrunas starp angļu un latviešu valodas tekstiem, latviešu valodas tulkojumam nebūs izšķirošā nozīme.
Arī advokātu biroja Borenius pārstāvji Indriķis Liepa un Rūta Olmane Db.lv atzina, ka krimināltiesiskā aizsardzība ir tā joma, kas tiek uzskatīta par Eiropas Savienības un to dalībvalstu «dalīto» kompetenci, un tāpēc šie jautājumi dalībvalstīm būtu jāanalizē īpaši rūpīgi.
Borenius pārstāvji norādīja, ka, lai gan Latvijas Krimināllikumā ir normas, kas aizsargā kriminālatbildību par preču zīmes, citas atšķirības zīmes un dizainparauga nelikumīga izmantošanu, atklāts paliek jautājums par jēdziena «komerciālais mērogs» interpretāciju, kā arī jautājums par juridisko personu atbildību.
Īpaša neizpratne advokātu birojam rodas redzot šajā «jumta» nolīgumā ietvertu vienu atsevišķu, ļoti konkrētu normu, proti, par «kinematogrāfisku darbu neatļautu kopēšanu izpildījuma laikā kinofilmu izrādīšanas telpās, kas parasti ir publiski pieejamas» iekļaušanas jēgu. «Šādai normai noteikti nevajadzētu būt aktā, kas paredz vispārēju autortiesību aizsardzības regulējumu,» norādīja Borenius pārstāvji.
ACTA daļu par tiesību ievērošanu digitālajā vidē, kas izraisījusi visskaļāko kritiku, Borenius pārstāvji vērtēja neviennozīmīgi, norādot uz normu formulējumu salīdzinošo nekonkrētību, kas atstāj dalībvalstu kompetencē ļoti plašas interpretācijas iespējas.
Advokātu birojs norāda, ka neskaidrs ir jautājums par ACTA 27. panta 4. punktā ietverto jēdzienu «kompetentās iestādes». Nolīguma 5. pantā dota definīcija minētajam terminam, kas nosaka, ka kompetentās iestādes ir atbildīgās tiesu, administratīvās un tiesībaizsardzības iestādes saskaņā ar Puses tiesību aktiem.
«Līdz ar to dalībvalstis (Puses) pašas var noteikt, vai kompetentās iestādes ir tikai tiesas vai tiek veidota kāda speciāla tiesībaizsardzības iestāde, kas tiek pilnvarota likt tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem steidzami izpaust tiesību īpašniekam informāciju, kas ir pietiekama, lai identificētu abonentu. Atkarībā no tā, kā Latvija varētu izvēlēties piemērot šo normu, tas tiešāk vai netiešāk ietekmēs tiešsaistes pakalpojumu sniedzējus, kā arī sabiedrību kopumā,» norāda Borenius pārstāvji.
Advokāti arī atzīmē, ka, ņemot vērā termina «tiesību īpašnieks» plašo formulējumu, nav pagaidām skaidri saprotams, kas ACTA izpratnē būs tiesību subjekts ar pilnvarām pieprasīt šāda veida informāciju un kādi pierādījumi intelektuālā īpašuma tiesību faktam tiks uzskatīti par pietiekamiem.