Pasaulē Valdorfa un Montesori pedagoģija tiek plaši izmantota gadu desmitiem. Latvijā šādu skolu izveide pārsvarā balstās uz privātpersonu vai biedrību iniciatīvu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valdorfa pedagoģijas filozofija un metodika ietver zināšanas par bērnu kopumā no dzimšanas līdz vecumam, kad viņš skolu beidz. Piemēram, pirmajās klasēs stāstītās brīnumu pasakas vēlākos gados sekmē to, ka bērniem izveidojas elastīga, nevis šablona veida domāšana, raksturo biedrības Ādažu Brīvā Valdorfa skola valdes priekšsēdētāja Kerola Dāvidsone.

«Montesori dod visaptverošas zināšanas, bet atšķirībā no klasiskās skolas bērns ir pieradis brīvi darboties un pārvietoties telpā, mācīties savā tempā. Iespējams, bērniem būtu problēma pierast, ka par katru darbību jāprasa skolotājam atļaujal, visi darbi jāveic vienādā tempā ar citiem klasesbiedriem. Tāpat Montesori pedagoģija paredz, ka vismaz uz desmit bērniem ir viens pedagogs, kas ir liela atšķirība no klasiskajām skolām, kur klasē ir 25 un vairāk bērnu, bet skolotāja tikai viena,» papildina Privātās Montesori sākumskolas dibinātāja Laine Ligere -Stengrevica.

Ādažu Brīvajā Valdorfa skolā atklāts jauns energoefektīvs sporta komplekss, kas tapis pēc skolas izstrādātā projekta uzvaras atklātā projektu konkursā Ilgtspējīgu ēku, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju un inovatīvu emisiju samazinošu tehnoloģiju attīstība, informē skolas pārstāvji.

Jaunās sporta celtnes būvniecība un iekārtošana finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta palīdzību.

Kopējās projekta izmaksas ir 1,086 miljoni eiro.

«Mēs esam uzbūvējuši vienu no retajām celtnēm valstī, kas pilnībā atbilst „zaļajai domāšanai un ir ārkārtīgi energoefektīva,» būvi raksturo Ādažu Brīvās Valdorfa skolas valdes priekšsēdētāja Kerola Dāvidsone, piebilstot, ka gan apkures sistēmas, gan ventilācija, gan tehnoloģiskie risinājumi jaunajā būvē ir inovatīvi un atbilst visaugstākajām prasībām: «Speciālisti sapratīs, ko nozīmē rādītājs, ka sporta kompleksa kopējais energopatēriņš apkurināmās telpās ir tikai 14,03 kW/m2. Nespeciālistiem vien pateikšu, ka tas ir ļoti labs, tātad īpaši zems rādītājs,» uzsver Kerola Dāvidsone.

Privātskolās (pamata, vidējā izglītība) skolēnu skaits ir audzis vismaz par 14% pēdējā mācību gada laikā, liels svars kopējā izaugsmē ir tālmācības skolām, kas audzēkņu skaitu audzējušas īpaši strauji, liecina Izglītības zinātnes ministrijas apkoptā informācija.

Pēdējos gados atkal vērojams lielāks pieprasījums pēc privātās izglītības, liecina arī nozares pārstāvju novērojumi. Kopumā privātajās pamata un vidējās vispārējās izglītības iestādēs pēdējā mācību gadā skolojās 6,2 tūkst. audzēkņi, kas salīdzinājumā ar kopējo skolēnu skaitu valstī ir samērā maz – virs 200 tūkst. Te gan jāmin, ka pēc ministrijas prognozēm, kopējais skolēnu skaits valstīs turpmākajos gados gandrīz nemainīsies. Topa pirmajās piecās vietās sev stabilas vietas nodrošinājušas tālmācības skolas, kurās skolēnu skaita pieaugumu tik ļoti neierobežo tādi faktori kā, piemēram, telpu lielums, kas ir būtisks nosacījums tradicionālajās skolās. Saraksta tālākās vietas ieņem skolas ar definētu pedagoģisku fokusu kā Ādažu Brīvā Valdorfa skola, Latvijas Starptautiskā skola, Talsu Kristīgā vidusskola utt. Turklāt Latvijā ar lielām investīcijām darbu sākušas vairākas privātskolas, piemēram, Starptautiskā vidusskola Ekziperī Piņķos, kurā investēti 11 miljoni eiro. «Potenciāls šo skolu darbībai valstī ir, jo maksātspējīgi vecāki saviem bērniem vēlas sniegt kvalitatīvu izglītību. Jautājums, protams, kādas mācību programmas tiek piedāvātas, kādi ir ieguldījumi un vai maksa par šādu izglītību ir adekvāta. Taču idejiski šāds tirgus segments Latvijā ir,» vērtē Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) attīstības prorektors Artūrs Zeps. «Katrai privātskolai ir jābūt īpašam piedāvājumam – vai nu pēc izglītības ieguves formas, kā tas ir ar tālmācību, vai ar īpašu pedagoģisko pieeju un metodēm. Tām ir jāpierāda savs piedāvājums ar noteiktu darbības ilgtspēju, ar mācību sasniegumiem un rezultātiem, ar skolu absolvējušo jauniešu skaitu,» uzskata Rīgas Tālmācības vidusskolas vadītāja un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes locekle Ilze Kalniņa.

SIA TakTil vadītāja Ulla Krūmiņa izgatavo attīstošās bērnu rotaļlietas – grāmatiņas, sedziņas, kalendārus un spēli alfabēta apgūšanai

Visas rotaļlietas viņa veido tā, lai bērnos attīstītu radošumu. Viņas skatījumā, laba rotaļlieta ir tāda, kas attīsta bērna spējas un vecākam uz mirkli dod atelpu. Uzņēmējai pašai patīk koka rotaļlietas, piemēram, leļļu koka mājas, viņas meitām patīk Gigi Bloks kartona kluči. «Maniem bērniem ir dažādas rotaļlietas, bet šobrīd ir posms, kad viņām aktuālas ir lelles, līdz ar to vecākā meita darbojas ar Claudia papīra lellēm,» viņa stāsta.

Ģimene pirmajā vietā

TakTil pirmsākumi meklējami 2015. gadā, kad Ulla ar astoņus mēnešus mazo meitiņu uz rokām bija pabeigusi Rīgas Stradiņa universitāti un fotoskolu. «Esmu pieradusi visu laiku kaut ko darīt. Visi teica, lai nomierinos un atpūšos, pasēžu mājās, bet man tas šķita jocīgi. Nolēmu iemācīties šūt. Sāku iet uz kursiem Skrodernīcā ar domu, ka iemācīšos šūt meitai un sev kleitas, kursu vadītāja visu laiku deva materiālus, ko šūt kopā, piemēram, kabatas, rāvējslēdzējus utt. Liku tos kopā, meita ar tiem spēlējās un no tā visa sanāca grāmatiņa. Vēlāk uzšuvu meitai attīstošo sedziņu,» stāsta Ulla. Runājot par to, kā salāgot biznesa un bērna vajadzības, viņa uzsver, ka bērni vienmēr būs pirmajā vietā. «Nekad neviens mans projekts nebūs svarīgāks par ģimeni. Es no tiem atteikšos, ja jutīšu, ka tie traucē maniem bērniem. Es visu daru, kad tas netraucē bērniem, – kad kāds palīdz pieskatīt viņus vai arī naktīs, kad meitenes guļ,» neslēpj Ulla. Visbiežāk viņa strādā naktīs.