Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) rosina vakcīnu loģistiku uzticēt bruņotajiem spēkiem.

Ceturtdien valdības sēdes laikā premjers pauda neizpratni par to, ka vakcinācijas procesā "esam pakļauti nezināmiem un ne pārāk atbildīgiem privātiem pakalpojuma sniedzējiem".

"Vai nav pienācis laiks pateikt - pietiek? Mums ir bruņotie spēki. Mēs otrreiz nevaram šādi riskēt, tāpēc pārņemam procesu valsts uzraudzībā," mudināja Kariņš.

Premjers pauda sašutumu, ka valsts izdod naudu reklāmai, bet nevar nodrošināt vakcinācijas procesu. "Mēs esam izsmiekls," secināja premjers.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) atbalstīja Ministru prezidenta viedokli par vajadzību vakcināciju piegādē iesaistīt armijas spēkus. Linkaits pauda, ka nav skaidrs, kā sistēma ar dažādiem piegādātājiem varētu darboties pie masu apjomiem, kā arī vai šādu piegādātāju vispār būs pietiekami daudz, lai nodrošinātu vajadzīgo loģistikas pakalpojumu apjomu vēlākajos vakcinācijas posmos.

Nacionālie bruņotie spēki (NBS) vakcinācijas pret Covid-19 loģistikas procesā iesaistīsies ar transportu, cilvēkiem un teltīm.

Par to šodien vienojās valdība, izskatot Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotos trīs rīcības variantus par armijas iesaisti šajā procesā.

A1 variants paredz, ka armija pēc nepieciešamības ir gatava nodrošināt lieltirgotavu farmaceitisko darbību ar savā rīcībā esošajiem transportlīdzekļiem, ja lieltirgotava nodrošinās atbilstoši aprīkotus vakcīnu transportēšanas konteinerus.

Šis variants paredz, ka NBS nodrošina divas vieglās un divas kravas automašīnas. Diennaktī šī procesa nodrošināšanai armija gatava atvēlēt astoņus zemessargus un karavīrus. Šī varianta sagatavošanai nepieciešamas 1-3 dienas.

A2 variants paredz, ka armija var nodrošināt atbalstu veselības resora vakcinācijas centriem, nosūtot uz šiem centriem teltis un personālu. Šādā gadījumā pie mazajiem vakcinēšanas centriem atrastos trīs, bet lielākos centros desmit bruņoto spēku pārstāvji. Armijas pārstāvji pie centra ieejas sagaidītu iedzīvotājus un palīdzētu organizēt iedzīvotāju plūsmu.

No šodienas līdz 19.septembrim Krievijas Rietumu kara apgabalā, Ņižņijnovgorodas apgabala Muļino poligonā, notiks apvienotās Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības «Ščit Sojuza 2019», aģentūru LETA informēja Latvijas Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.

Pēc oficiālās informācijas, mācībās piedalīsies aptuveni 12 000 karavīru, tostarp aptuveni 8 000 Krievijas karavīru un vairāk nekā 4 000 Baltkrievijas karavīru.

Militārajās mācībās tiks iesaistītas aptuveni 950 kaujas tehnikas vienības, tai skaitā vairāk nekā 230 tanki, 240 artilērijas sistēmas un aptuveni 70 militārie lidaparāti. Minētajā militārās tehnikas apjomā ieskaitītas arī Baltkrievijas bruņoto spēku kaujas tehnikas vienības - vairāk nekā 30 tanki, 80 kājnieku kaujas mašīnas un bruņutransportieri, aptuveni 50 daudzstobru reaktīvās artilērijas sistēmas, artilērijas ieroči un mīnmetēji, kā arī aptuveni 15 lidaparāti.

Savukārt no 16.septembra līdz 21.septembrim Centrālā kara apgabala poligonos notiks Krievijas bruņoto spēku stratēģiskās militārās mācības «Centr 2019».

Ēģiptes islāmisti aicinājuši valstī organizēt plašas demonstrācijas, lai protestētu pret bijušā prezidenta Muhameda Mursi gāšanu pēc tam, kad armija arestējusi daudzus Musulmaņu brālības līderus.

Nacionālā leģitimitātes atbalsta koalīcija, kas pārstāv bijušā prezidenta atbalstītājus, aicinājusi Ēģiptes iedzīvotājiem pēc piektdienas lūgšanām «doties ielās un miermīlīgi mobilizēties», lai paustu savus iebildumus pret arestiem un militāro apvērsumu, vēsta Reuters.

«Mēs tiekam medīti pa visu valsti. Mēs organizēsim demonstrāciju, lai spertu visus miermīlīgos soļus, kas nepieciešami, lai pretotos apvērsumam,» sacījis Musulmaņu brālības pārstāvis Gehads Elhadads.

Prezidenta atbalstītāju aicinājumi doties ielās seko pēc apjomīgiem arestiem, kuros aizturēti M. Mursi pārstāvētās Musulmaņu brālības līderi. Tikmēr pats M. Mursi izmeklētāju priekšā stāsies jau nākamajā nedēļā. Pret viņu izvirzītas apsūdzības prezidenta varas ļaunprātīgā izmantošanā.

Nacionālie bruņotie spēki (NBS) pēdējo gadu laikā ir piedzīvojuši strauju izaugsmi un modernizāciju, tādēļ ir palielinājusies arī iespēja uzņemt savās rindās arvien vairāk cilvēku. Pašlaik Sauszemes spēku Mehanizētajā kājinieku brigādē Ādažos ir pieejamas darbavietas līdz pat 1000 Latvijas pilsoņiem 170 dažādās specialitātēs, informē Nacionālie bruņotie spēki.

"Nepieciešami dažādu jomu speciālisti, piemēram, mehāniķi, inženieri, sagādes un informāciju tehnoloģiju speciālisti un citi. Militārajā dienestā ir gaidīti gan cilvēki, kuriem jau ir izglītība un profesija, gan tādi, kuriem tādas vēl nav, bet viņi ir gatavi mācīties un apgūt jaunas zināšanas. Mēs kā darba devējs esam ieinteresēts savu darbinieku pilnveidē un izaugsmē, tādēļ nodrošinām iespēju apgūt jaunas zināšanas un prasmes, tostarp, atbalstām augstākās izglītības iegūšanu armijai nepieciešamās specialitātēs," norāda Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris Sandris Gaugers.

Līdzīgi ir arī ar fizisko sagatavotību. Lai gan joprojām topošajiem karavīriem ir jāspēj izpildīt pamata prasības, kā uzsver S.Gaugers, Ādažu bāzē nupat ir atvērts viens no modernākajiem sporta centriem NATO dalībvalstīs, kurā ikvienam militārajā dienestā esošajam cilvēkam ir iespēja uzlabot savu sportisko formu.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) apkopojis informāciju par pērn apsekotajām stratēģiskas nozīmes publiskajām ēkām, kurām ir būtiska loma ārkārtas situāciju gadījumos. Kopumā birojs veicis ekspluatācijas uzraudzības kontroli 146 stratēģiskas nozīmes publiskās ēkās. 86% gadījumu jeb 125 objekti ir vērtējami kā droši, savukārt 14% gadījumu drošība ir jāuzlabo. Visdrošākās publiskās ēkas ir tās, kurās atrodas Nacionālie bruņotie spēki un citi valsts drošības uzturētāji.

«Rūpējoties par valsts un visas sabiedrības drošību, lielu vērību esam veltījuši esošajai situācijai valstij stratēģiski svarīgās publiskās ēkās. Jāuzsver, ka Birojs izstrādājis 2016.gada ekspluatācijas uzraudzības pārbaužu plānu, pamatojoties uz 2015.gada rezultātiem. Šī gada plānā iekļauti objekti pēc pērn identificēto problēmu atlases kritēriju kopuma. Kopumā plānots veikt līdz 800 šādu problemātisko objektu kontroles,» uzsver BVKB vadītājs Pēteris Druķis.

No pērn pārbaudītajām 2076 publiskajām ēkām 146 jeb 7% ir stratēģiskas nozīmes objekti, kurus Birojs iedalījis šādās kategorijās: valsts nozīmes pārvaldes iestādes, kurās galvenokārt uzturas augstākās valsts amatpersonas (26%); ēkas, kurās atrodas Nacionālie bruņotie spēki un citi valsts drošības uzturētāji (16%); galvenās ārstniecības un veselības aprūpes ēkas (39%), kā arī sakaru ēkas – stacijas, termināļi un ar tām saistītās ēkas (19%). 125 jeb 86% gadījumu publisko ēku stāvoklis ir teicams vai labs. Varam secināt, ka visdrošākās publiskās ēkas ir tās, kurās atrodas Nacionālie bruņotie spēki un citi valsts drošības uzturētāji.

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Neatslābstot sasprindzinājumam Krimas pussalā, Ukrainas armijas rekrutēšanas centrus pārpludinājuši brīvprātīgie, ziņo Kyiv Post.

«Man nav pieredzes armijā. Taču, ja notiek mobilizācija, es iešu un cīnīšos. Cilvēki būs gatavi,» medijam stāstīja jurists Andrijs Huks. Viņš 2. martā saņēmis zvanu ar aicinājumu nākamajā rītā doties uz armijas rekrutēšanas biroju, jo sākta sagatavošanās nacionālajai mobilizācijai saistībā ar Krievijas armijas iebrukumu Krimas pussalā. Jāatgādina, ka mobilizāciju 2. martā izsludināja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome.

«Es nevaru teikt, ka gaidu to [karu – red.], tomēr, ja tas būs, tas ir mans pienākums. Mums jāaizstāv sava valsts,» tā pauda inženieris un armijas rezervists Romāns Suržikovs, ziņo AFP. «Desmit miljoni vīru ir gatavi ķerties pie ieročiem,» norādīja 33 gadus vecais vīrietis.

Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir noslēguši vispārīgo vienošanos un pasūtījuma līgumu ar Vācijas kompāniju Heckler & Koch GmbH par triecienšauteņu G-36 iegādi, informē Aizsardzības ministrijas pārstāve Mairita Senkevicina.

Papildus triecienšautenēm G-36, vispārīgā vienošanās un līgums paredz arī cita bruņojuma iegādi. Līgums ir noslēgts uz septiņiem gadiem un tas paredz ieroču iegādi Nacionālo bruņoto spēku un Valsts robežsardzes vajadzībām. Kopējā iepirkuma līguma summa veido vairāk nekā 13 miljonus eiro (bez PVN). Pirmās ieroču piegādes gan Nacionālo bruņoto spēku, gan Valsts robežsardzes vajadzībām ir plānotas 2018. gadā.

«Triecienšauteņu G-36 iegāde un pārējo līgumā iekļauto ieroču iegāde nodrošinās Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes karavīrus, kā arī robežsargus ar viena veida un modernākiem ieročiem. Tas ir vēl viens solis ciešākas sadarbības un attīstības virzienā, ko bijām apņēmušies pildīt un šobrīd pildām,» norāda aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

Desmitiem gāztā Ēģiptes līdera Muhameda Mursi atbalstītāju demonstrāciju laikā Ēģiptē tikuši nogalināti, vēsta pasaules mediji.

Pašreizējās ziņas liecina, ka dzīvību demonstrācijās M. Mursi atbalstam zaudējuši 42 iedzīvotāji, bet vairāk nekā 300 ir ievainoti, vēsta Reuters un AFP.

Dažādi avoti sniedz atšķirīgas ziņas par to, kas noticis Ēģiptē. Partijas Musulmaņu brālība, ko pārstāvēja arī M. Mursi, oficiālajā paziņojumā teikts, ka tās biedri un atbalstītāji esot lūgušies, tikmēr Ēģiptes armija pauda, ka protesti neesot bijuši tik miermīlīgi. Arābu televīzijas Al-Jazeera publicētajā video redzams, kā uz M. Mursi atbalstītājiem tiek izsmidzināta asaru gāze.

Jau ziņots, ka Ēģiptes islāmisti pagājušajā nedēļā aicinājuši valstī organizēt plašas demonstrācijas, lai protestētu pret bijušā prezidenta Muhameda Mursi gāšanu pēc tam, kad armija arestējusi daudzus Musulmaņu brālības līderus. Nacionālā leģitimitātes atbalsta koalīcija, kas pārstāv bijušā prezidenta atbalstītājus, aicinājusi Ēģiptes iedzīvotājus pēc piektdienas lūgšanām «doties ielās un miermīlīgi mobilizēties», lai paustu savus iebildumus pret arestiem un militāro apvērsumu, vēstīja Reuters.

ASV raķešu triecienā Šairatas aviobāzē Sīrijas vidienē nogalināti vismaz seši cilvēki un faktiski iznīcināti teju visi objekti tajā, paziņoja Sīrijas armija un novērotāju organizācija.

«Aviobāze tika gandrīz pilnībā iznīcināta - skrejceļš, degvielas cisternas un pretgaisa aizsardzība - viss tika saspridzināts gabalos,» sacīja Londonā bāzētās nevalstiskās organizācijas Syrian Observatory for Human Rights (SOHR) direktors Rami Abderrahmans. «Tur uz vietas bija iznīcinātāji Su-22, Su-24 un MiG-23. Pēc viņa teiktā, triecienā arī sapostītas virsnieku kazarmas.

Sīrijas armija nosodīja ASV «agresiju» kā starptautisko tiesību pārkāpumu un paziņoja, ka triecienā nogalināti vismaz seši cilvēki un nodarīti smagi postījumi.

Valsts televīzijā nolasītajā armijas paziņojumā teikts, ka triecieni padara ASV par partneri teroristu grupējumiem, kas saistīti ar Al Qaeda un Islāma valsts. Triecieni arī vājinās cīņu pret terorismu, norādīja armija.

Ēģiptes armija no ieņemamā amata atcēlusi prezidentu Muhamedu Mursi, apturējusi konstitūcijas darbību un paziņojusi, ka valstī tiks sarīkotas ārkārtas vēlēšanas. Militārs apvērsums Ēģiptē sekojis vērienīgām demonstrācijām, kurās protestētāji centās panākt prezidenta atkāpšanos.

Armijas komandieris ģenerālis Abdulfatahs as Sisi, uzstājoties valsts televīzijā kopā ar reliģiskajiem līderiem, paziņoja, ka līdz vēlēšanām prezidenta pienākumus pildīs Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Adli Mansūrs.

M. Mursi un viņa partijas Musulmaņu brālība atbalstītāji notikušo nosaukuši par militāru apvērsumu. Izsniegti arī aresta orderi vairāk nekā 300 Musulmaņu brālības pārstāvjiem, atsaucoties uz vietējo presi, vēsta BBC. M. Mursi pārstāvji norāda, ka atceltais prezidents atrodas mājas arestā, bet viņa atbalsta mītiņam Kairā uzbrukuši bruņoti cilvēki. Sadursmes M. Mursi atbalstītāju un pretinieku vidū izcēlušās arī citviet Ēģiptē.

Atzīmējot gleznotāja Arnolda Mazīša (1913. – 2002.) simtgades jubileju, mākslinieka tuvinieki Latvijas Mākslas akadēmijai dāvinās trīs Arnolda Mazīša gleznas: Atis Teihmanis (1950.), Čellists Atis Teihmanis (20. gs. 60. gadu II puse) un Magnolijas (pēc 20. gs. 50. gadiem).

Dāvinājums Mākslas akadēmijai tiks pasniegts 18. jūlijā, A. Mazīša dzimšanas dienā.

A. Mazītis ir dzimis 1913. gada 18. jūlijā Cēsīs. Pamatizglītība iegūta Cēsu Valsts amatniecības skolā un mācības turpinātas Rīgā. No 1929. līdz 1933. gadam Mazītis mācījās Rīgas pilsētas Amatnieku skolā, ar labām sekmēm apgūstot gleznošanas un zīmēšanas pamatus. 1933. gadā A. Mazītis uzsāka studijas Latvijas Mākslas akadēmijā, bet jau nākamo gadu Mazītis pavadīja dienējot Latvijas Valsts armijā. Pēc dienesta mācības tika turpinātas, apgūstot zīmēšanu pie Augsta Annusa un Kārļa Miesnieka, bet glezniecību pie Valdemāra Tones, Konrāda Ubāna un Ģederta Eliasa. 1937. gadā Arnolds Mazītis ieguva pirmās pakāpes mākslinieka diplomu un iestājās Ģederta Eliasa vadītajā figurālās glezniecības meistardarbnīcā. Sākoties Otrajam pasaules karam, oficiālais mācību process palika nenobeigts, jo sekoja iesaukums Vācu armijā un aizsākās A. Mazīša trimdas gaitas.

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

Krievijas Jūras spēki no 17. līdz 19. aprīlim rezervējuši gaisa telpu virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā, kur 19.aprīlī plāno veikt raķešu šaušanas pārbaudi.

Līdzīgi kā iepriekšējā reizē aprīļa sākumā Nacionālie bruņotie spēki (NBS) arī šoreiz novēros Krievijas plānoto raķešu šaušanu Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. NBS darbosies ikdienas režīmā un izmantos dažādus elementus, tajā skaitā kuģus un radarus, novērojumu veikšanai.

Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) uzsvērusi, ka saistībā ar Krievijas plānoto raķešu šaušanu satraukumam nav iemesla.

Krievijas Galvenais gaisa satiksmes vadības centrs informējis Latvijas Civilās aviācijas aģentūru, ka Krievijas Jūras spēki no 17.aprīļa līdz 19.aprīlim rezervējuši gaisa telpu un 19.aprīlī plāno veikt raķešu šaušanas pārbaudi gaisa telpā virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā.

No februāra līdz maijam Nacionālie bruņotie spēki rīkos jauno karavīru rekrutēšanas kampaņu Esi viens no mums!, aicinot jauniešus kļūt par Latvijas armijas karavīriem.

Nacionālo bruņoto spēku Rekrutēšanas un atlases centra, Rekrutēšanas un atlases daļas priekšnieks (NBS RAC), kapteinis Rihards Rozenbaums uzsver, ka Latvijas armijai ir vajadzīgi jauni karavīri, kas būtu fiziski un psiholoģiski sagatavoti dienestam un spētu arvien paaugstināt Latvijas armijas profesionalitāti un kaujas spējas: «Diemžēl jāatzīst, ka ne visi, kas piesakās dienestam, arī atbilst vajadzīgajām prasībām – katru gadu pieteikšanās anketas aizpildījušo skaits ir dažāds, bet vidēji šis skaitlis svārstās ap 1000. Lielākā daļa iztur pamatpārbaudījumus, taču dienestā uzņemam tos, kuru uzrādītie rezultāti ir augstāki. Tas liek bruņotajiem spēkiem ar kampaņas palīdzību uzrunāt pēc iespējas plašāku auditoriju – lai ieinteresētu jauniešus par dienestu un mums būtu iespēja veikt nopietnu kandidātu atlasi.»

Ministru kabineta sēdē atbalstīta četru helikopteru UH-60M Black Hawk iegāde aptuveni 175 miljonu eiro vērtībā Ārvalstu militārās finansējuma programmas ietvaros, slēdzot starpvaldību līgumu ar ASV, informē Aizsardzības ministrija.

Lai nodrošinātu vidējās klases helikopteru nomaiņai ilgtermiņā nepieciešamos finanšu resursus un uzsāktu to iegādi, Ministru kabinets lēma par papildu finansējuma iestrādāšanu Aizsardzības ministrijas ilgtermiņa saistībās 2023. un 2024. gadam aptuveni 80 miljonu eiro apmērā, nepārsniedzot 2% no iekšzemes kopprodukta.

«Helikopteru platformu nomaiņa ir vitāli svarīga ne tikai Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu veikšanai, bet arī civilo funkciju nodrošināšanai, sniedzot atbalstu sabiedrībai,» uzsver aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

Pēc AM sniegtās informācijas, UH-60M «Black Hawk» ir Nacionālo bruņoto spēku prasībām atbilstošākie helikopteri gan militāro, gan civilo uzdevumu izpildei. UH-60M «Black Hawk» galvenā priekšrocība ir tā uzbūve un dzīvotspēja, jo helikopteri «Black Hawk» ir radīti primāri izmantošanai militārām vajadzībām krīzes situācijās ar daudzfunkcionālu aprīkojumu, kas spēj veikt kaujas uzdevumus, meklēšanu un glābšanu, medicīnisko evakuāciju, transportēšanu, ugunsdzēsības darbus un avārijas seku likvidēšanu. Tiem piemīt augsta manevrētspēja, ballistiskā un triecienizturība, kā arī atvieglota uzturēšana. Helikopteri UH-60M «Black Hawk» būs sagatavoti, lai uz tiem varētu uzstādīt ieroču sistēmas, norāda Aizsardzības ministrija.

Celtnieki, veicot rakšanas darbus, pie Dzelzceļa tilta atraduši nesprāgušu lādiņu, un notikuma vietā strādāja Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas vienība, stāstīja Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Tā kā sprādzienbīstamais priekšmets, veicot rakšanas darbus, bija iegāzies ūdenī, tika izsaukta Militārās policijas meklēšanas vada ūdenslīdēju komanda, kas bīstamo priekšmetu veiksmīgi izcēla no ūdens.

Vienība, ierodoties notikumu vietā, noskaidroja, ka atrastais priekšmets ir īpaši bīstams Pirmā pasaules kara 100 milimetru artilērijas lādiņš.

Saistībā ar celtnieku atklājumu uz brīdi drošības apsvērumu nolūkos uz divdesmit minūtēm tika slēgta Krasta iela, taču pašlaik satiksme ir atjaunota, Db.lv informēja Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Lādiņu Militārās policijas pavadībā pārveda uz Cekuli, kur bijušo munīcijas noliktavu teritorijā neilgi pēc plkst.14 tika iznīcināts.

Turcijas armijas grupa piektdienas vakarā paziņojusi, ka tā pārņēmusi varu valstī.

«Vara valstī ir pārņemta pilnībā,» teikts telekanālā NTV nolasītajā armijas grupas paziņojumā.

Paziņojumā norādīts, ka šāds solis sperts, lai nodrošinātu un atjaunotu konstitucionālo kārtību, demokrātiju, cilvēktiesības un brīvības un ļautu valstī valdīt likuma varai, lai atjaunotu izjaukto kārtību.

«Visi mūsu starptautiskie līgumi un saistības paliek spēkā. Mēs ceram, ka mūsu labās attiecības turpināsies ar visām valstīm pasaulē,» teikts paziņojumā.

Tajā norādīts, ka valsti tagad pārvalda miera padome un tiek noteiktas kara stāvokļa tiesības un komandantstunda. Tāpat arī būšot jauna konstitūcija.

Šobrīd nav skaidrs, kas ir apvērsumu sarīkojusī armijas grupa.

DB.lv jau rakstīja par Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra (VAMOIC) pēkšņo aktivitāti pēc Valsts kontroles rekomendācijām visiem spēkiem atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, kas iznomāts SIA Arsan uz 40 gadiem, sākot no 1998. gada.

Nupat SIA Arsan valdes loceklis Endo Lapsa saņēmis vēstules no VAMOIC, ka 5. novembrī objektu un tajā esošos nomniekus apciemos pārbaudes komisija, kurā noteikti būs vairāk nekā 8 cilvēki, kas acīmredzami ir pretrunā ar pašreizējiem mājsēdes noteikumiem.

VK rekomendācija armijā saprasta kā pavēle, uzsākot reiderismam līdzīgas darbības pret uzņēmēju 

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu...

VAMOIC un Būvniecības valsts kontroles biroja darbinieki, neievērojot valstī noteiktās rekomendācijas un normatīvos aktus, iecerējuši nākt apsekošanā vienlaikus, paredzot iekļūšanu visas telpās, sākot no 7m2 līdz 300m2. Kopā būs vismaz astoņi cilvēki no VAMOIC un vēl vairāki no Būvniecības valsts kontroles biroja, iespējams, vismaz padsmit dažādu mājsaimiecību pārstāvji vēlas satikties paši un tad vēl visi kopā iekļūt telpās, kur gandrīz nevienā nav iespējams nodrošināt ne 15m2 ne 25m2 uz vienu personu.

"Laikā, kad pat divām mājsaimniecībām ir liegts tikties, ja nav kādi ļoti īpaši izņēmuma gadījumi, šajās telpās daudzās amatpersonas vēlas tikties ar vairāku citu desmitu mājsaimniecību locekļiem, kas, ja nestrādā attālināti, piemēram, vairākas ražotnes, arī atradīsies telpās. Tādējādi tiks apdraudēta gan komisijas locekļu, gan nomnieku, viņu tuvinieku un līdzcilvēku veselība. Es uzskatu, ka nevar būt pamatojums par kādu iestādes darbības nepārtrauktības nodrošināšanu vai citi pamatoti izņēmuma iemesli, kas pieļautu šādu vairāku, pat daudzu mājsaimniecību pulcēšanos, jo vairāk, ņemot vērā to, ka VAMOIC ir bijis šādās apsekošanās jau sešas reizes sešu pēdējo mēnešu laikā. Pēdējo reizi VAMOIC telpas inspicēja 5. oktobrī un nevar būt ne kāda steidzamība vai īpaša neatliekama nepieciešamība,” vēstulē DB.lv pauda E. Lapsa.

Jau rakstījām, ka VAMOIC intesīvas kontroles sākās pēc Valsts kontroles revīzijas ziņojuma “Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11 aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs?” publiskošanas šā gada februārī. Pusgada garumā, ik mēnesi VAMOIC darbinieki ik mēnesi apciemojuši Krustabaznīcas ielas 11 nomas teritoriju, lai apsekotu iznomājamo objektu.

Visticamāk, ka tieši šādā veidā tiek pildīta VK rekomendācijā teiktais: “...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11 aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta.”

Jau rakstījām, ka Uzņēmuma SIA Arsan valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības un uzrakstījis vēstuli premjeram un Aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi, turpat divu mēnešu laikā, tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiekošās kontroles savā veidā var pielīdzināt reiderismam.

E. Lapsa jau sniedza plašu interviju skaidrojot lietas apstākļus, bet šobrīd saņēmis vēstules no VAMOIC un Būvniecības valsts kontroles biroja, par to, ka iznomātajā objektā ikmēneša pārbaude neizpaliks arī mājsēdes laikā, 5. novembrī. Vēl vairāk, šoreiz viesu, iespējams, būs vēl vairāk nekā parasti.

Ceļu policijā pašlaik dažviet Latvijā trūkst darbinieku, tāpēc plānots pārskatīt šīs struktūras darba organizāciju, «balstoties uz modernas valsts principiem», aģentūrai LETA pastāstīja Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis.

Ķuzis stāstīja, ka Latvija ir maza valsts un pastāv atšķirības starp reģioniem. Ja Latgalē policisti gaida rindā uz darbu dienestā, tad policistu trūkums jūtams Kurzemē un Zemgalē. Policijas vadība esot veikusi pasākumus, lai Kurzemē policistu rindas papildinātu VP koledžas absolventi, kuri līdzīgi kā armijā pēc mācībām nosūtīti dienestam šajā reģionā. Šis projekts ir izdevies, jo vairums absolventu palika dzīvot Kurzemē.

Šobrīd kopumā VP nav nokomplektēti aptuveni 10% amata vietu, bet pēdējos divus gadus izteikts darbinieku trūkums jūtams Rīgas reģiona Ceļu policijā, kur šobrīd trūkst aptuveni 30% likumsargu. Ķuzis neatklāja, cik precīzi darbinieku trūkst, jo tā esot ierobežotas pieejamības informācija.

ASV vieglās jēlnaftas WTI cena pirmdien svārstījās netālu no divu nedēļu augstākas atzīmes pēc tam, kad Goldman Sachs paaugstināja savu Brent jēlnaftas prognozi, atsaucoties uz iespējamiem piegādes traucējumiem Lībijā un Irākā, raksta Bloomberg.

Jāatgādina, ka pagājušajā nedēļā naftas cena auga, piedzīvojot ilgāko kāpumu kopš aprīļa, ko veicināja konflikti Ēģiptē, kuru dēļ varētu būt traucētas piegādes Tuvajos Austumos. Valsts aizsardzības ministrs Abdelfatahs al-Seesi gan paziņojis, ka armija neļaus valsti iznīcināt, ņemot vērā pagājušās nedēļas sadursmes, kuru rezultātā gāja bojā simtiem cilvēku.

Goldman Sachs norāda, ka pasaules naftas rezerves ir ievērojami sarukušas, kas varētu veicināt cenas pieaugumu līdz 115 dolāriem tuvākajā laikā.

Pirmdien WTI septembra piegādēm saruka par 21 centu līdz 107,25 dolāriem par barelu.

Savukārt Brent oktobra piegādēm pieauga par 11 centiem līdz 110,51 dolāram par barelu.

«Esmu saskāries ar izmeklētājiem, kas bezmaz pirmo reizi tur rokā kriminālprocesu, neorientējas elementārās lietās»

Tā DB intervijā saka advokāts, Latvijas Krimināllietu advokātu biedrības līdzpriekšsēdētājs un Latvijas Zvērinātu advokātu padomes loceklis Saulvedis Vārpiņš, piebilstot, ka Latvija vairs nevar atļauties šādi dzīvot un valsts ir būtiski jāpārkārto.

Mūsu saruna notiek laikā, kad visu pasauli joprojām šokē Parīzes notikumu konteksts. Terorisms, bēgļu straume un ar to saistītā noziedzība – cik Latvijas valsts ir gatava šādām ārkārtas situācijām?

Notikumi Parīzē ir aizskāruši jebkuru normāli domājošu cilvēku. Mani pārsteidz mūsu valsts mierīgums. Ir tikai cilvēku ārišķīgas izpausmes. Daudzi Facebook papildināja savus attēlus ar Francijas karoga fonu. Es drīzāk uzliktu Latvijas karoga fonu. Jo ir jādomā, kas notiek Latvijā un kas notiks, ja kaut kas līdzīgs atgadīsies pie mums. Francija uzreiz paziņoja, ka slēdz robežas. Faktiski tika ieviests kara stāvoklis, armija pārņēma kontroli. Francija ir liela, tai arī ir pietiekoši liela armija. Ko analogā situācija varam darīt mēs ar tiem pāris tūkstošiem militārpersonu, kas ir mums? Vai mēs ar to spējam kontrolēt situāciju valstī? Vai vajadzības gadījumā varam noslēgt Latvijas robežu? Francija, Vācija, kurām ir armijas, nodrošinās savas robežas. Šīm valstīm ir arī pietiekoši policijas un tiesu varas resursi, lai uzturētu kārtību, novērstu nekārtības un izmeklētu lietas. Savukārt Latvijai šādu resursu nav. Tas nelegālo personu skaits, kas katru diennakti ierodas Eiropas Savienības teritorijā, ir pietiekoši liels. Ja kādu dienu tās valstis, caur kurām bēgļi plūst šobrīd, slēgs savas robežas, Latvija, Lietuva, Igaunija un tām līdzīgās valstis paliks kā koridors. Proti, bēgļi izmantos tās valstis, kuras nespēs slēgt savas robežas, kuras nebūs spējīgas apturēt viņu plūsmu. Vieglprātīgi ir domāt, ka tad, ja bēgļus interesējošās valstis savas robežas aizvērs, viņi apturēs savus centienus nokļūt Eiropā. Ja nebūs iespēja nonākt kādā no attīstītākajām valstīm, tad arī netiks nonievāta tāda valsts kā Latvija. Apzinoties to, ka Latvija nav spējīga cīnīties ne ar potenciālo bēgļu plūsmu, ne ar šīs plūsmas izraisītajām blaknēm, nesaprotama ir bezdarbība valsts aizsargspēju stiprināšanā. Gan iekšējo, gan ārējo. Šobrīd valsts ar Dievu uz pusēm kaut kā tiek galā ar to noziedzību, kas ir bez jebkādiem bēgļiem. Protams, ne jau visi bēgļi ir noziedznieki vai teroristi. Taču problēma ir tā, ka mēs ne tikai neesam gatavi cīņai ar teroristiem, mēs nebūsim spējīgi tikt galā ar to vienkāršo cilvēku masu, lai vispār apturētu viņu ieplūšanu valstī. Pie kam viņu vidū tomēr būs zināms skaits likumpārkāpēju, kas izdarīs lielākus vai mazākus noziegumus, piemēram, kaut vai zags pārtiku. Bet arī uz to vajadzēs reaģēt. Taču mūsu resursi ir tā noplicināti, ka mēs neesam spējīgi kvalitatīvi izmeklēt pat tos noziegumus, kas šobrīd notiek bez bēgļu līdzdalības.

Saistībā ar iespējamo militāro apvērsumu Turcijā Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic ir nolēmusi pagaidām pārcelt uz vēlāku laiku sestdienas rīta reisu no Rīgas uz Antāliju, informēja aviokompānijas pārstāvis Jānis Vanags.

Ar rīta reisu uz Turcijas kūrortu bija plānots nogādāt 137 pasažierus, bet Antālijā atgriešanos mājās ar šo lidmašīnu gaida 144 pasažieri. Pēc tūrisma firmas Tez Tour sākotnējām ziņām Antālijā kopumā uzturas 353 ceļotāji.

Galīgo lēmumu par lidojumiem pieņems no rīta, bet sīkāku informāciju par turpmākajiem soļiem ceļotājiem sniegšot Tez Tour. Informācija par izlidošanu tikšot sniegta pēc plkst.9.30.

Sakarā ar politiskajiem notikumiem Turcijā Tez Tour lūdz savus klientus palikt savās viesnīcās un uzturēt komunikāciju ar firmas pārstāvjiem.

«Mēs esam tiešā komunikācijā ar Latvijas Ārlietu ministriju, aviokompāniju airBaltic un mūsu uzņemošo ofisu Antālijā. Centīsimies savlaicīgi sniegt jaunāko informāciju,» teikts Tez Tour paziņojumā.