Tehnoloģijas

Adobe samazina 750 darbavietas; mobilie var palikt bez Flash Player

Gunta Kursiša, 09.11.2011

Jaunākais izdevums

Programmatūras izstrādātājs Adobe Systems samazinās 750 darbavietas. Ir izskanējusi informācija, ka kompānija vairs neizstrādās Flash Player mobilajām ierīcēm, raksta BBC.

Darbavietu skaita samazināšana notiks kā Ziemeļamerikā, tā Eiropā, un kopumā tiks samazināti vairāk nekā 7% Adobe darbavietu. Turpmāk kompānija sparīgāk pievērsīsies digitālajiem medijiem un digitālajam mārketingam.

Tehnoloģiju portāls ZDNet norādījis, ka ir redzējis Adobe e-pastus tā partneriem, kuros minēts, ka Flash Player vairs netiks pielāgots mobilajām ierīcēm, un kompānija turpmāk fokusēsies uz alternatīvas HTML5 tehnoloģijas izstrādi un jauno pašu AIR produktu.

Adobe nekomentēja ziņas par Flash Player nākotni. Flash tiek izmantots, lai nodrošinātu filmu, spēļu un citu aplikāciju darbību, un tas darbojas Android ierīcēs, kā arī Blackberry Playbook planšetdatoros, bet Apple iPhone un iPad no tā ir atteikušies – bijušais Apple vadītājs Stīvs Džobss (Steve Jobs) nodēvējis Flash par neuzticamu, norādot uz ierīču drošības draudiem kā arī uz to, ka Flash samazina baterijas dzīves ilgumu.

Tiek paredzēts, ka lielāka skaidrība par Flash Player nākotni radīsies Adobe tradicionālajā analītiķu konferencē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzzinātu, kā un ar kādiem instrumentiem vēlēšanās startējošie politiskie spēki plāno risināt valstiski svarīgus jautājumus, Dienas Bizness uz sarunu aicināja 14. Saeimas vēlēšanās startējošo partiju un to apvienību sarakstu izvirzītos Ministru prezidenta amata kandidātus.

Dienas Bizness visiem piedāvāja trīs pamatjautājumus, kas atainoti uzskatāmos grafikos:

  1. Par iedzīvotāju skaita samazināšanos, kas novērota pēdējo 30 gadu laikā.
  2. Par uzņēmumos nodarbināto skaita sarukumu, kas īpaši izteikti vērojams 2020. - 2021. gadā.
  3. Pēdējā laikā nepieredzēti augstā inflācija, kura pārsniegusi 21%, kaut arī eirozonā, kurā ir arī Latvija, tā ir tikai nepilnu 9% līmenī.

Dienas Biznesa jautājumi aicina nevis kritizēt esošo, bet piedāvāt risinājumus situācijai, aicina atbildēt uz svarīgāko - ko darīt, lai palielinātu iedzīvotāju skaitu valstī, būtu vairāk darba vietu un inflācija atgrieztos «saprātīgos rāmjos».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija “Meža un zemes resursu apsaimniekošanas sociālekonomiskie aspekti un izmaiņas Eiropas Savienības jaunās vides politikas apstākļos”

Lekcijas datums un vieta: 18.10.2023., Jelgava

Referents: Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, LR Zemkopības Ministra padomnieks meža resursu ilgtspējīgas pārvaldības un izmantošanas jautājumos

Lekcijas tēma: Meža un zemes resursu apsaimniekošana aptver neskaitāmas apakšnozares, kurām veiksmīgas apsaimniekošanas gadījumā būtu jāfunkcionē kā vienotam organismam.

Videolekcija “Purvu un kūdras nozīme jaunajā globālajā situācijā”

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Hakeri uzlauž Adobe; trīs miljonu lietotāju dati «noplūduši»

Gunta Kursiša, 04.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Adobe drošības sistēmai uzbrukuši hakeri, iegūstot personīgo informāciju un datus par vairākiem miljoniem Adobe lietotāju, vēsta Cnet.

Hakeriem izdevies piekļūt gan datiem, kas saistīti ar Adobe produktiem un pakalpojumiem, gan Adobe lietotāju informācijai – klientu vārdus un uzvārdus, šifrētus maksājumu karšu numurus un to derīgu termiņus utt.

Hakeru rokās nokļuvuši 2,9 miljonu Adobe klientu dati.

Kibernoziedznieki ir piekļuvuši arī Adobe Acrobat, ColdFusion un ColdFusion Builder pirmkodam (source code).

Adobe norādījusi, ka drīzumā paziņos saviem klientiem, vai tos skāris hakeru uzbrukums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža un saistīto nozaru ekspertu lekcijas Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2022 ietvaros.

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija: “Aktualitātes meža sertifikācijā jaunajā situācijā”

Referents: Jānis Švirksts, LMSP sertifikācijas eksperts, "BM Certification" izpildirektors

Lekcijas tēma: FSC apstiprinātais standarts Latvijai un MK apstiprinātie noteikumi (saskaņā ar RED II direktīvu) par prasību pierādīt CSA izmantojamās dedzināmās koksnes ilgtspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mana pieredze: Celt pašapziņu ar apakšveļu

Monta Glumane, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apakšveļas zīmols Flash You and me piecos gados kļuvis par stabili augošu biznesu, iekarojis Parīzi un plāno apakšveļā ietērpt arī sievietes Ņujorkā.

«Šajā nozarē ir viegli sākt individuālā dizaina veļas biznesu, bet noturēt uzmanību ir diezgan grūti. Tie uzņēmēji, kuri bija mani elki, kad sāku biznesu, šobrīd jau ir beiguši savu darbību. Pašmācības ceļā nodibinājām uzņēmumu, attīstījām šūšanu, pārdošanu. Pirmie trīs gadi bija maldīšanās un bakstīšanās, un tikai pēdējos divus gadus var teikt, ka šis ir bizness,» stāsta zīmola Flash You and me dizainere Līva Šteina.

Viņa pauž, ka Latvijā nevienam nav pieredzes veļas dizaina izstrādē, arvien viss tiek balstīts uz padomju laika zināšanām. Dizainerei aizvien ir nesaprotami, kā te var būt tik daudz veļas ražotāju, bet nav nevienas izglītības iestādes, kurā iegūt specializēto izglītību. Viņa pati ir beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju. «Pirku biksītes un ārdīju ārā. Lai arī viss ir nācis pašmācības ceļā, tāpat konstruēšanas un šūšanas pamatus, proporciju ievērošanu un sajušanu iedeva akadēmijas izglītība. 4. kursā manu vīru notrieca mašīna, viņš bija komā, un es taisīju kolekciju par to, kā atspoguļojas iekšējās rētas, kā cilvēks, kurš ir iekšēji cietis, izskatās ārēji. Kolekcija bija ar saitēm, lentēm. Tā doma bija, ka tu sasien sevi ar apģērbu, lai neredz to, kas notiek iekšā, un tā arī aizsākās apakšveļas radīšana ar lentēm,» atceras L. Šteina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV programmatūras gigants Adobe 1.augustā atklājis jaunu, krāsainu biroju Londonā ar 150m skriešanas celiņu uz jumta.

Jaunais birojs aizņem 6., 7. un 13. stāvu kopumā 16 stāvus augstajā White Collar Factory biroju ēkā. Tajā apvienots gan atklātais plānojums jaunu ideju un neparedzētu sadarbību veicināšanai, gan arī atsevišķi nodalītas darba telpas. Ofisā ierīkota arī spēļu istaba, bibliotēka, tehnoloģiju kafejnīca, dušas telpas u.c.

Adobe radošais gars interjerā atspoguļojas krāsainos spoguļos, kas attaino Londonas panorāmu, imitējot Adobe Photoshop filtrus. Adobe Londonas birojā strādā 600 darbinieki.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Societe Generale boss noliedz, ka bankai draud nepatikšanas

Lelde Petrāne, 11.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Societe Generale vadītājs Frederiks Oudea noraidījis baumas, ka Francijas otra lielākā banka nonākusi nepatikšanās. Spekulācijās par to, ka Francija varētu zaudēt savu AAA reitingu, viņš vaino vienīgi ASV kredītreitinga pazemināšanu, vēsta CNBC.

Viņu pārsteidzot tas, ka pēc vienas valsts reitinga pazemināšanas par vienu pakāpi, tiek gaidīts, ka citas valstis piemeklēs tāds pats liktenis. «Tas ir dīvains veids, kā domāt par situāciju ekonomikā,» akcentējis Oudea.

Par spīti tam, ka Societe Generale noliegusi baumas par to, ka tās pakļautība citām Eiropas valstīm apdraud tās finansiālo stabilitāti, trešdien samazinājās bankas akciju cena.

Oudea teicis, ka reitingu aģentūras apstiprinājušas Francijas reitingu, un tik ilgi, kamēr Francijā turpina «būt balansēta ekonomika un valdība, kas vēlas samazināt budžeta deficītu», nav iemeslu, lai šis reitings mainītos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu pasaulei nākas pārdzīvot kārtējo Flash Crash – šoreiz cietusi mārciņa, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Arī roboti-tirgoņi mēdz sastrādāt dīvainības, un, kad tas notiek, finanšu tirgū ļoti īsā laika posmā ir vērojamas milzīgas svārstības, kas tiek sauktas par mirkļa gadījumiem (Flash Events un Flash Crash). Pagājušajā piektdienā šāds ar tehnoloģijām saistīts cenu sabrukums bija vērojams valūtu tirgū, kad divu minušu laikā sterliņu mārciņas vērtība saruka par 6,3% (pēc tam mārciņai lielu daļu zaudējumu izdevās atgūt).

Tiek norādīts, ka algoritmisko programmu izpārdošana sākusies pēc tam, kad Francijas prezidents Fransuā Olands Brexit sarunās mudinājis Eiropas Savienības politiķus ieņemt ļoti stingru nostāju. Šādi komentāri, protams, var raisīt mārciņas cenas kritumu, lai gan novērotais īslaicīgais cenu krahs ir uzskatāms par pārspīlētu. Par tā saucamajiem Flash Crash lielākoties ir atbildīgas tieši šīs robotizētās algoritmu tirdzniecības sistēmas, kas pēdējo gadu laikā kļuvušas populārākas un krietni izsmalcinātākas. Piemēram, algoritmu tirdzniecības platforma, kas lasa un analizē ziņu virsrakstus, pēkšņi sāk pārdošanu. Pēc tam tai pievienojas citas automātiskās tirdzniecības sistēmas, kas veido sniega bumbas efektu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Pirms samazini darbinieku skaitu, uzraksti stāstu

Sanda Straumane, advokāte, ZAB RSP un Partneri (Rödl & Partner) partnere, 04.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbinieku skaita samazināšanu uzņēmumi nereti izvēlas gadījumos, kad tiek veikta biznesa optimizācija vai uzsākta izmaksu taupīšanas politika. Katram ir savi iemesli, kāpēc tiek pieņemts lēmums šķirties no daļas darbinieku, un ne vienmēr darba devējam šāda lēmuma pieņemšana ir viegls solis.

Darba likums attiecībā uz darbinieku skaita samazināšanu izvirza dažādus noteikumus un nosacījumus, tajā skaitā paredzot, ka iemesls uzteikumam var būt tikai neatliekami saimnieciska, tehnoloģiska, organizatoriska vai līdzīga rakstura pasākumi uzņēmumā un nevis darbinieka spējas vai uzvedība.

Darbinieku atlaišana reizēm sev līdzi nes arī konflikta situācijas, kuru dēļ darbinieks dodas uz tiesu ar pārliecību, ka ir atlaists nepamatoti. Tiesu kompetencē nav iejaukties uzņēmēja biznesā un padziļināti vērtēt visus apstākļus, iemeslus un uzņēmēja lēmumus, kas saistīti ar uzņēmuma darbību, tā nākotnes vīziju un plāniem. Lielāka uzmanība tiek pievērsta tam, lai darbinieku skaita samazināšanas process un darba līgumu uzteikšanas kārtība ir veikta atbilstoši Darba likumā noteiktajam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Bez responsīvā dizaina 2015. gadā – tas pats, kas 2000. gadā bez mājaslapas vispār

Ansis Līpenītis, Efumo, 21.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau tuvā nākotnē cilvēki lietos internetu vairāk no telefoniem un planšetēm nekā no datoriem. Tādēļ visiem uzņēmumiem būs jānodrošina adaptīvā vai responsīvā versija savai mājaslapai vai internetveikalam. Šajā rakstā apskatīsim, kas būtisks jāņem vērā, uzrunājot mobilā interneta auditoriju, ar ko atšķiras adaptīvā un responsīvā mājaslapas versija un kura piemērotāka katrā gadījumā. Raksts paredzēts biznesa, nevis IT auditorijai – uzņēmumu vadītājiem, mārketinga, pārdošanas un komunikācijas vadītājiem.

Lai arī lēnāk, prognozes ir piepildījušās

Pirms dažiem gadiem mēs bijām vieni no pirmajiem Latvijā, kas prognozēja adaptīvās vai responsīvās mājaslapas drīzu neizbēgamu nepieciešamību. Jāatzīst, ka mobilā interneta attīstība Latvijā notika lēnāk, nekā mēs prognozējām, tomēr šogad – 2014. gadā – sasniegts būtisks pagrieziena punkts.

Interneta lietotāji Latvijā 2014. gada vasarā

(Datu avots: Gemius; vizualizācija: Efumo)

2014. gadā mobilā interneta (viedtelefoni un planšetes) lietotāju skaits sasniedzis gandrīz pusi Latvijas interneta lietotāju auditorijas (1. grafiks), un var prognozēt, ka 2015.–2016. gadā mobilā interneta lietotāju īpatsvars pārsniegs datoru interneta lietotāju īpatsvaru.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Darbavietas un cilvēki – tie ir sinonīmi

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 18.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien DB abonenti var lasīt jauno reģioniem veltīto pielikumu – žurnāla Biznesa Plāns pirmo numuru, kas veltīts uzņēmējdarbībai Vidzemē. Urbanizācijas un pilsētnieciskā dzīvesveida izplatīšanās ir nenovēršama parādība, kuru veicina konkurence investīciju un talantu piesaistē.

Tā intervijā Biznesa Plānam saka Sarmīte Rozentāle, Vidzemes Augstskolas profesore, Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta (HESPI) pētniece. Pētījumu rezultāti apstiprina bažas par to, ka reģiona vadošo uzņēmumu lielākā problēma ir kvalificētu darbinieku trūkums no IT speciālistiem līdz inženieriem un mediķiem. Situācija Vidzemē lielā mērā raksturo arī visu valsts teritoriju, kur uzņēmēji saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem, tostarp arī mazkvalificēta darbaspēka, ja tā var sacīt, matemātisku nepietiekamību. Tomēr arī šī darbaspēka sadaļa ir ļoti būtiska, tostarp domājot par lielo ražotāju sekmīgu pastāvēšanu nākotnē, nodrošinot darbavietas un līdz ar to dzīvību novados un pilsētās. Darbavietas un cilvēki faktiski ir kļuvuši par nedalāmiem sinonīmiem, vienam izrietot no otra. Turklāt abos virzienos. Cilvēki dzīvos tur, kur ir darbavietas. Tajā pašā laikā arī darbavietas var rasties tur, kur ir cilvēki. Sarežģīts aspekts šajā stāstā ir mājokļu pieejamības problēmas. Pirmajā mirklī, no Rīgas pozīcijām raugoties, varētu likties neiespējami – ja reģioni izmirst (kas vairāk atbilst publiskajai retorikai), kā gan iespējams, ka Valmierā vai Smiltenē, tikpat kā nav iespēju sagādāt jumtu virs galvas, piemēram, darbiniekam, kas piesaistīts no citas pilsētas? Tādējādi viens no lielākajiem izaicinājumiem darbaspēka piesaistē ir nepietiekams dzīvojamais fonds reģiona pilsētās. Spēcīga turbulence darbavietas, infrastruktūru un pakalpojumus iesūc lielākajās reģionu pilsētās (turklāt vienās izteikti vairāk nekā citās, pamazām radot atsevišķus lielākus reģionālos centrus), un arī cilvēki seko šai kustībai. Apmeklējot uzņēmumus Vidzemē, vairākkārt saskārāmies ar stāstiem par lielo sāncensību darbaspēka piesaistē, un šajā cīņā viens no iedarbīgākajiem ieročiem ir tieši darbavietas pievienotā vērtība, piemēram, miteklis. Šāda problēma pastāv daudzviet, par to runā ne tikai reģiona pilsētu uzņēmēji, bet arī laukos darbojošos uzņēmumu vadītāji, atzīst Vidzemes uzņēmējdarbības centra vadītāja Ina Miķelsone. Cilvēki būtu gatavi nākt strādāt, bet – nav, kur dzīvot. I. Miķelsone rosina veidot īpašas valsts atbalstītas mājokļu programmu, līdzīgi kā pašlaik, kad pašvaldībām ir iespēja sakārtot infrastruktūru pie ražošanas objektiem. Igaunijā, Veru apriņķī, pašvaldība ģimenēm ar bērniem piedāvā ar visām komunikācijām aprīkotus zemes gabalus par ļoti zemu cenu, aicinot jaunās ģimenes tur būvēt savas mājas. Šāds taktisks solis kaimiņiem dos iespēju piesaistīt darbiniekus uzņēmumiem un iedzīvotājus pašvaldībām. Arī Latvijā vajag svaigu skatījumu uz problēmām reģionos, padarot tās par iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Krievu datiem dzelzs priekškars

Didzis Meļķis,
 Sanita Igaune, 27.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretēji uzņēmēju iebildumiem, Kremlis biznesam tomēr liek datus par saviem pilsoņiem glabāt Krievijā; Latvijā datu centru operatori aktīvi pievēršas eksporta tirgiem

Līdz ar jauno mācību gadu Krievijā spēkā stājas pērn pašā Vecajā gadā pieņemtie labojumi Likumā par personīgajiem datiem. Tie nosaka pienākumu datus par Krievijas pilsoņiem glabāt tikai Krievijas esošajos serveros. To apstrāde ārzemēs tiek pieļauta atsevišķos gadījumos, piemēram, kas attiecas uz likumsargu un valsts instanču darbību. Labojumi arī nosaka datus glabāt vismaz sešus mēnešus, un pēc Krievijas drošības dienestu prasības tos nodot to lietošanā. Tam turpmāk pietiks ar vienkāršu drošībnieku prasību, un tiesas lēmums nebūs nepieciešams. Saprotams, ka likuma nepildīšana draud ar naudas sodiem un nepaklausīgo servisu bloķēšanu Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Subsidētās darbavietās paredzēts iesaistīt 7000 bezdarbnieku

Žanete Hāka, 11.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrija (LM) no 2015.gada pirmā ceturkšņa beigām ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu atbalstu plāno nodrošināt subsidētās darbavietas cilvēkiem ar invaliditāti, ilgstošiem bezdarbniekiem un gados vecākiem. Tādējādi minētiem cilvēkiem būs nodrošināta iespēja iekļauties darba tirgū.

Šobrīd subsidētās darbavietas paredzēts nodrošināt līdz 2015.gada 30. jūnijam, bet faktiski uzsākt darbu tajās bezdarbnieki var līdz 2014. gada beigām.

To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts par darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība specifiskā atbalsta mērķa Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū pasākuma “Subsidētās darbavietas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem īstenošanu. Projekts ceturtdien, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām, citām institūcijām, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un jāapstiprina valdībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības apjomam internetā ASV tā dēvētajā melnajā piektdienā, kas ir viena no lielākajām izpārdošanas dienām, bijis visu laiku otrais augstākais līmenis, amerikāņiem koronavīrusa pandēmijas dēļ izvēloties vairāk iepirkties tiešsaistē, liecina programmatūru izstrādes uzņēmuma "Adobe" apkopotie dati.

Patērētāji ASV, kuri pandēmijas dēļ ir spiesti vairāk uzturēties savos mājokļos, 27.novembrī iepirkumiem internetā iztērējuši deviņus miljardus dolāru (7,5 miljardus eiro), kas ir par 21,6% vairāk nekā pērn.

"Adobe" norāda, ka šo apjomu pārspējusi vien pērnā gada tirdzniecība tā dēvētajā kiberpirmdienā, kas seko "melnajai piektdienai" un kad galvenā uzmanība tiek vērsta uz pārdošanu internetā.

Apkopotie dati liecina, ka aptuveni 40% no pirkumiem internetā šogad veikti ar viedtelefonu palīdzību, un liela daļa patērētāju atbalstījuši mazos uzņēmumus, kuru tirdzniecības apjoms piektdien salīdzinājumā ar vidējo rādītāju oktobrī pieaudzis par 545%.

Analītiķi prognozē, ka interneta tirdzniecība šī gada "kiberpirmdienā" varētu sasniegt 10,8-12,7 miljardus dolāru, kas būs rekordaugsts līmenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Par nepiegādāto piena daudzumu maksās 140 eiro par tonnu

Žanete Hāka, 05.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ir piešķīrusi 150 miljonus eiro atbalstu visu ES dalībvalstu piena ražotājiem, kuri, tirgus problēmu un finansiālo grūtību spiesti, apsver iespēju brīvprātīgi samazināt piena ražošanas apjomus 3 mēnešu periodā savā saimniecībā, informē Zemkopības ministrija.

Atbalsta mērķis ir kompensēt ražotājiem īslaicīgu piena piegādes samazināšanu.Atbalsta shēmas izmantošana ir brīvprātīga, un katram piena ražotājam pašam ļoti atbildīgi jāizvērtē nepieciešamība un iespējas ražošanu samazināt vismaz 3 mēnešu periodā.

Ja piena ražotājam ir interese par šo EK piedāvājumu, kas būs spēkā no šā gada 11. septembra, ražotājs varēs tam pieteikties saskaņā ar Zemkopības ministrijas izstrādāto kārtību.

Pieejamais atbalsts piena ražotājam paredzēts par piena piegādes samazināšanu 3 mēnešu periodā, salīdzinot ar tādu pašu references periodu iepriekšējā gadā, ja ražotājs 2016. gada jūlijā ir veicis piena piegādi pirmajam pircējam (neattiecas uz tiešo tirdzniecību). Patlaban atbalsta likme paredzēta 140 eiro par tonnu par references periodā samazināto piegādes apjomu, t.i., par nepiegādāto piena daudzumu: ja piena piegādi samazina vismaz par 1500 kg 3 mēnešu periodā; par apjomu, kas nepārsniedz 50% no references periodā piegādātā daudzuma (var samazināt vairāk, bet atbalsts pienāksies tikai par 50%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Nosēdusies betona grīda vai plaisas sienās, iespējams, liecina par problēmām ēkas pamatos.

Reklāmraksts, 12.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sprauga starp grīdu un sienu, kā arī plaisas sienās nepārprotami liecina, ka ir pēdējais laiks pārbaudīt smilšu pabēruma slāņa stāvokli un nepieciešamības gadījumā to stabilizēt. Latvijā URETEK Baltic stabilizē grimstošas ēkas vai to konstruktīvās daļas, uzlabojot grunts stāvokli ar videi draudzīgu ģeo-polimēru maisījumu. Darbus veic ātri un bez putekļiem, netraucējot ēkā strādājošos cilvēkus.

«Grīdas un pamatu nosēšanās lielākoties ir saistīta ar nestabilu grunts slāni zem ēkas, nepietiekami sablīvētu grunti būvdarbu laikā, drenāžas defektu vai arī zem grīdas vai ēkas izbūvētu cauruļvadu bojājumu, kā rezultātā tiek radīti izskalojumi. Plaisas sienās vai sprauga gar grīdu un sienu liecina par to, ka notiek kādu ēkas daļu kustība un, lai novērstu lielāku defektu rašanos nākotnē, ir prātīgi piezvanīt speciālistam, kurš izvērtēs situāciju un sniegs tālākus ieteikumus.”: stāsta Mihkel Vaidlo, URETEK Baltic Pārdošanas un projektu vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisti šobrīd neatbalsta PVN likmes samazināšanu pārtikai, bet ideju ieviest t.s. «tauku» nodokli vērtē kā apspriežamu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana pārtikai šobrīd būtu kategoriski nevēlama, jo tādā veidā būtiski samazinātos valsts budžeta ieņēmumi. Valstī, kur nodokļu iekasēšana nav optimāla un iedzīvotājiem ir tendence nemaksāt nodokļus, PVN ir viens no nedaudzajiem nodokļu veidiem, no kura ir grūti izvairīties. Uzlabojot nodokļu iekasēšanu un maksāšanas disciplīnu citās kategorijās, ilgākā termiņā varētu domāt arī par PVN pakāpenisku samazināšanu pārtikai, DB skaidro Nordea ekonomikas eksperts Gints Belēvičs.

Nākotnē PVN likmes samazināšana pārtikai vai daļai pārtikas produktu būtu pieļaujama, tomēr tā būtu jāskata kontekstā ar kopējo nodokļu politiku un to, kā padarīt Latvijas nodokļu sistēmu progresīvāku, līdzīgās domās ir SEB bankas ekonomists Edmunds Rudzītis. Savukārt patlaban PVN likmes samazināšana pārtikai, arī pēc viņa domām, diezin vai būtu pareizais solis, ņemot vērā budžeta iespējas, jo šāds solis nozīmētu PVN nodokļu ieņēmumu samazinājumu, bet tas automātiski nenodrošinātu arī pārtikas preču cenu krišanos par tādu pašu procentu. «Tādējādi PVN likmes samazināšana nozīmē mazākus ieņēmumus budžetā, bet patērētājs šo PVN likmes samazināšanu neizjustu pilnībā, turklāt šajā gadījumā lētākas pārtikas preces būtu arī sabiedrības turīgākajam slānim. Līdz ar zemāku PVN gan varētu sagaidīt pārdoto pārtikas preču apjomu pieaugumu, tomēr šis pieaugums procentuāli būtu mazāks nekā cenu izmaiņas, turklāt PVN samazināšana visai pārtikai var sekmēt tādu pārtikas produktu iegādi, kuri nav uzskatāmi par veselīgiem pārtikas produktiem,» klāstīja E. Rudzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Bez kavēšanās nodokļu samazināšana atbalstīta arī Saeimā

Zanda Zablovska, 17.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar pārliecinošu vairākumu – attiecīgi 93 un 94 balsīm par - Saeima konceptuāli atbalstījusi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanu.

Grozījumi likumā par IIN paredz nodokļa pamatlikmes samazināšanu no 2013. gada 1. janvāra no 25% līdz 24%, 2014. gadā – no 24% līdz 22%, savukārt 2015. gadā – no 22% uz 20%. PVN pamatlikmi nolemts samazināt jau no šā gada 1. jūlija – no 22% līdz 21%.

Noteikts, ka likumprojekti tiks izskatīti steidzamības kārtībā – tikai divos lasījumos. Priekšlikumus otrajam lasījumam var iesniegt līdz rītdienas pulksten 17, bet galīgo lēmumu Saeima varētu pieņemt 24. maijā.

Darbaspēka nodokļu reformas mērķis ir Baltijas valstu konkurencē par investīcijām un darba vietām nodrošināt Igaunijai un Lietuvai izmaksu ziņā līdzvērtīgus darbaspēka nodokļus, uzsver likumprojekta izstrādātāja Finanšu ministrija (FM). Samazinot darbaspēka nodokļu kopējo slogu, cerēts mazināt samazināt arī nabadzības un strukturālā bezdarba riskus, kā arī ēnu ekonomiku un motivāciju izvairīties no nodokļu nomaksas. Fiskālā gada ietekme, samazinot IIN standartlikmi 2013. gadā par vienu procentpunktu, aplēsta 30,5 miljonu latu apmērā, bet turpmākajos gados – attiecīgi papildus 64,9 miljonu latu un 69,3 miljonu latu apmērā. Diskusijas vēl turpinās par ar IIN neapliekamā minimuma un IIN atvieglojuma par apgādībā esošu personu paaugstināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Nosēdusies betona grīda vai plaisas sienās, iespējams, liecina par problēmām ēkas pamatos

Reklāmraksts, 27.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sprauga starp grīdu un sienu, kā arī plaisas sienās nepārprotami liecina, ka ir pēdējais laiks pārbaudīt smilšu pabēruma slāņa stāvokli un nepieciešamības gadījumā to stabilizēt. Latvijā URETEK Baltic stabilizē grimstošas ēkas vai to konstruktīvās daļas, uzlabojot grunts stāvokli ar videi draudzīgu ģeopolimēru maisījumu. Darbus veic ātri un bez putekļiem, netraucējot ēkā strādājošos cilvēkus.

«Grīdas un pamatu nosēšanās lielākoties ir saistīta ar nestabilu grunts slāni zem ēkas, nepietiekami sablīvētu grunti būvdarbu laikā, drenāžas defektu vai arī zem grīdas vai ēkas izbūvētu cauruļvadu bojājumu, kā rezultātā tiek radīti izskalojumi. Plaisas sienās vai sprauga starp grīdu un sienu liecina par to, ka notiek kādu ēkas daļu kustība, un, lai novērstu lielāku defektu rašanos nākotnē, ir prātīgi piezvanīt speciālistam, kurš izvērtēs situāciju un sniegs tālākus ieteikumus,» stāsta Dainis Dronka, URETEK Baltic projektu un pārdošanas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai darba tirgū spēsim konkurēt ar mākslīgo intelektu?

Latvijas Bankas ekonomisti Vents Vīksna un Kristofers Pone, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no aktuālākajiem tematiem pasaulē ekonomikas profesionāļu un politikas veidotāju vidū šobrīd ir digitalizācija un mākslīgais intelekts, kas dažkārt tiek saukts par ceturto industriālo revolūciju.

Arī Latvijā šis termins nav svešs, pēdējā laikā par to runā teju katrā nozares profesionāļu konferencē vai seminārā.

Šajā rakstā apskatīsim aktuālos viedokļus, kādas iespējas un izaicinājumus rada digitalizācija un tās sniegtās automatizācijas iespējas, īpaši saistībā ar produktivitāti un nodarbinātības izredzēm.

Nav noslēpums, ka pēdējā laikā daudzās attīstītajās pasaules valstīs produktivitātes pieauguma tempi bijuši pieticīgi. Arī Latvijā tie kļuvuši lēnāki nekā pirmskrīzes periodā, kad ekonomika gluži vai lidoja uz priekšu vēja spārniem. Pasaules līmenī to ietekmēja un arī turpmāk ietekmēs tādi faktori kā demogrāfijas izaicinājumi (sabiedrības novecošanās), pieaugošas valstu parādsaistības, kas «sasien rokas» pārmaiņas atbalstošas politikas īstenošanai, bet atsevišķi pētnieki pieļauj, ka daļu produktivitātes pieauguma esošās datu atspoguļošanas statistiskās metodes gluži vienkārši nav spējušas aptvert.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viedpulksteņu popularitāte pēdējo gadu laikā ir strauji augusi, piesaistot lielu patērētāju uzmanību visā pasaulē. Kādi tad ir galvenie iemesli, kāpēc viedpulksteņi ir kļuvuši tik populāri un kādas funkcijas tie piedāvā, kas šo popularitāti ceļ (populārākie apkopoti šeit).

Viedpulksteņi vairāk ir noderīgi rīki veselības uzraudzībai, saziņai un informācijas saņemšanai nekā vienkārši aksesuārs. Lietotnēm bagātie viedpulksteņi sniedz plašas iespējas uzlabot savas dzīves kvalitāti.

Viedpulksteņu pieprasījuma dinamika

Pēdējo gadu laikā viedpulksteņu pieprasījums ir strauji pieaudzis, un arvien vairāk cilvēku izvēlas šīs modernās ierīces kā savu ikdienas aksesuāru. Ja agrāk pulksteņi tika izmantoti galvenokārt laika uzzināšanai un kā stila aksesuārs, tad tagad viedpulksteņi spēj piedāvāt daudz plašākas funkcijas. Piemēram, tie var uzraudzīt nēsātāja pulsu un dažādus fizisko aktivitāšu datus, veikt un saņemt zvanus vai pat nosūtīt paziņojumus no sociālajiem tīkliem.

Komentāri

Pievienot komentāru