Pamatojot to ar neefektīvu projekta virzību, ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) otrdien izdevis rīkojumu, liekot Ekonomikas ministrijai (EM) no Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pārņemt ar Latvijas dalību starptautiskajā izstādē World EXPO 2010 saistītās lietas.

LIAA vadītājs Andris Ozols DB sacīja, ka šāds lēmums pieņemts pēc viņa paša iniciatīvas. Ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce norādīja, ka rīkojumu izdevis A.Kampars, jo viņš nebija pārliecināts, ka Latvijas dalības vadība norit pietiekami augstā līmenī.

A.Kampars lēmumu nodot EXPO lietu vadību EM pārziņā pamatoja ar to, ka LIAA ne vienmēr pietiekami efektīvi virza projektu uz priekšu. Tāpat aģentūra pašlaik EXPO jautājumus risina ļoti birokrātiski. Tas attiecas arī uz kavējuma naudām, kas aprēķinātas Aerodium par novēlotu Latvijas paviljona celtniecības pabeigšanu.

Ministrs norāda, ka arī LIAA nesteidzās ar līguma slēgšanu par paviljona izveides uzticēšanu Aerodium, tādēļ, iespējams, kavēšanās notikusi objektīvu iemeslu dēļ. Viņš norāda, ka EM pagaidām nav pieejami LIAA rīcībā esošie dokumenti, tomēr viņš neizslēdza, ka privātajam uzņēmumam aprēķinātā soda nauda varētu tikt samazināta, ja tā sniegtā argumentācija ir pamatota.

"EXPO 2020" izstāde Dubaijā no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada martam tiek plānota kā viens no pirmajiem pasaules mēroga notikumiem pēc Covid-19 pandēmijas.

Lai gan organizatori ir pārliecināti, ka izstāde notiks ar apmeklētājiem, mēs par to nevaram būt pilnībā droši, tādēļ, gatavojoties dalībai, izskatīsim arī scenāriju par iespēju prezentēt Latviju attālināti.

Šogad aprit 85 gadi, kopš Latvija pirmo reizi piedalījās "World EXPO" izstādē Briselē. "World EXPO", tāpat kā olimpiskās spēles, ir viens no būtiskākajiem vispasaules forumiem. Nākamgad tas pulcēs vairāk nekā 190 pasaules valstis un līdz pat 25 miljoniem apmeklētāju, tādēļ par to, vai Latvijai būtu jāpiedalās "EXPO 2020", nevajadzētu šaubīties. "World EXPO" kritiķi parasti uzsver, ka šī izstāde ir kā milzīgs izklaides parks pieaugušajiem un tajā grūti sasniegt izmērāmus biznesa mērķus, tomēr jautājums vairāk ir par to, cik prasmīgi mēs kā valsts – uzņēmēji, zinātnieki, dažādu nozaru eksperti un valsts pārvaldē strādājošie – spēsim izmantot šo skatuvi, kura uzstāda augstas prasības, bet vienlaikus paver milzīgas iespējas."World EXPO" uzņēmējiem ir kā olimpiāde, kurā realizēt savas ambiciozākās ieceres un sasniegt tādu auditoriju, kura ikdienā ir teju nesasniedzama.

Publiski izskanējušie pārmetumi un nepatiesā informācija par tāmes pozīcijām Latvijas dalībai šī gada World Expo 2015 izstādē ir nepatiesi un tendenciozi, turklāt šim jautājumam ir politisks raksturs, šodien žurnālistiem teica komandītsabiedrības Expo 2015 valdes loceklis Ģirts Majors.

«Mēs esam gatavi publiski un detalizēti skaidrot katru tāmes pozīciju. Tomēr šodien varam atspēkot tikai tās pozīcijas, kas izskanējušas publiski, jo līgums ar Ekonomikas ministriju paredz soda sankcijas, ja sniegsim jebkādu informāciju par līgumu bez iepriekšējas saskaņošanas ar ministriju,» sacīja Expo 2015 komunikāciju vadītāja Dagnija Lejiņa. Expo 2015 nosūtījusi EM vēstuli, lūdzot atļaut izskaidrot detalizēti visas tāmes pozīcijas.

Līdz šim Expo 2015 par izrakstītajiem rēķiniem saņemtā summa ir 703 023 eiro, informēja paviljona direktore Elīna Vikmane. Viņa pauda nožēlu par veidu, kādā tiek risināts jautājums par Latvijas dalību izstādē, un norādīja, ka Milānā Latvijas paviljonam paredzētajā vietā jau uzbūvēti pamati.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(266).jpg

Ekonomikas ministrs Artis Kampars pēc sēdes norādījis, ka ieguvumi pēc Latvijas dalības izstādē Šanhajā « Tas ir pierādījums un vislielākais pamatojums, ka Latvijai arī turpmāk šajā prestižajā pasaules izstādē ir jāpiedalās ».

Ministru kabineta sēdē otrdien, 5.jūlijā, tika pieņemts lēmums par Latvijas dalību World Expo 2015.gadā, kā arī par to, ka jau jūlijā tiek izveidota darba grupa, kurai līdz 2012.gada 1.martam jāiesniedz valdībā priekšlikumi par Latvijas dalību starptautiskajā izstādē, tam nepieciešamo finansējumu, finansēšanas avotiem un laika grafiku organizatorisko pasākumu veikšanai.

Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.

Latvija piedalīsies starptautiskajā izstādē World Expo, kas nākamgad norisināsies Itālijas pilsētā Milānā, bet nebūvēs paviljonu, tā šodien nolēma valdība.

Ekonomikas ministrijai tika uzdots trīs nedēļu laikā sagatavot priekšlikumus, kā izmantot Latvijai iešķirto zemes platību World Expo teritorijā.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) aicināja valdību atbalstīt ierosinājumu pārtraukt Latvijas dalību starptautiskajā izstādē, taču premjerministre Laimdota Straujuma (V) norādīja, ka ir jāmeklē veids, kā Latvija ar zemākām izmaksām tomēr varētu piedalīties World Expo.

Premjerministre atbalstīja ekonomikas ministres sagatavoto rīkojuma projektu par to, ka Latvija neturpina dalību World Expo ar līdz šim pieņemto koncepciju - būvēt paviljonu ozola formā. Taču Ministru prezidente ierosināja izvērtēt iespējas izstrādāt jaunu koncepciju, bez dārgas būves, piemēram, apzaļumot Latvijas paviljonam veltīto teritoriju un demonstrēt Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) nozares sasniegumus.

Šveices būvuzņēmums Adunic AG piedāvājis Ekonomikas ministrijai (EM) uzbūvēt Latvijas paviljonu šogad Milānā gaidāmajā starptautiskajā izstādē World Expo 2015 par diviem miljoniem eiro, apstiprināja Adunic pārstāvis Mārtins Jūss.

Iepriekš Adunic piedāvāja Latvijas paviljonu uzbūvēt par 3,1 miljonu eiro.

Jūss stāstīja, ka pēc politiskajām debatēm Latvijā par to - valstij piedalīties vai nepiedalīties World Expo - Adunic tika piedāvāts izstrādāt Latvijas paviljona «vienkāršotāku versiju», kas prasītu mazākas izmaksas.

«Esam izstrādājuši šādu piedāvājumu ar samazinātām izmaksām, joprojām saglabājot arhitektu biroja Made radīto oriģinālo paviljona dizainu. Adunic piedāvā samazināt paviljona apjomu un attiecīgi arī izmaksas. Mūsuprāt, šis piedāvājums apmierinās visu iesaistīto pušu vēlmes,» sacīja Adunic pārstāvis un piebilda, ka būvnieks šādu paviljonu varētu uzbūvēt par diviem miljoniem eiro iepriekš minēto 3,1 miljona eiro vietā.

Komandītsabiedrība Expo 2015 iesniegusi jaunu prasību tiesā pret Ekonomikas ministriju (EM) par zaudējumu piedziņu 415 103 eiro apmērā, kopējai zaudējumu prasības summai sasniedzot 464 732 eiro, aģentūru LETA informēja Expo 2015 pārstāvji.

Kā vēsta uzņēmuma pārstāvji, Expo 2015 tiesā iesniegusi jaunu prasību pret EM par neapmaksātajiem producēšanas pakalpojumiem 106 844 eiro vērtībā, kā arī nelikumīgi pieprasīto bankas garantiju 308 259 eiro apmērā, kas kopā ar aprīlī iesniegtās pirmās prasības pieteikumu par zaudējumiem 43 991 eiro apmērā un likumisko procentu 342 eiro apmērā piedziņu saistībā ar projektēšanas līguma izpildi un galvojuma pieprasījumu veido kopējo zaudējumu prasības summu 464 732 eiro.

Tāpat Expo pārstāvji informē, ka Valsts kontroles (VK) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktajās pārbaudēs saistībā ar Expo projektu noziedzīgi nodarījumi nav konstatēti.

Latvijas paviljona būvniecību World Expo par 3,1 miljonu eiro uzticēs Šveices būvuzņēmumam Adunic AG, kas kā ģenerāluzņēmējs patlaban būvē arī Vācijas un Austrijas paviljonus izstādē World Expo, šodien preses konferencē paziņoja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ministre informēja, ka decembrī bez rezultātiem beidzās Latvijas paviljona būvniecības iepirkums, kurā piedalījās divi pretendenti - RBSSkals Būvvadība un Itālijas uzņēmums Paolo Beltrami S.p.A ar Latvijas apakšuzņēmēju SIA Baumeister. RBSSkals Būvvadības piedāvātā līgumcena bija 6,03 miljoni eiro, taču Paolo Beltrami S.p.A - 6,22 miljoni eiro.

Ministre norādīja, ka abu pretendentu piedāvātās cenas ir līdzīgas, tāpēc par aizdomām par abu uzņēmumu iespējamu vienošanos Ekonomikas ministrija (EM) vērsās Konkurences padomē (KP). KP atzina, ka ministrijas iesniegums ir saņemts un tas tiks izskatīts ierastajā kārtībā mēneša laikā.

Par Latvijas paviljona starptautiskajā izstādē Milānā World Expo 2015 radošajiem risinājumiem atbildīgajai komandītsabiedrībai Expo 2015 var nākties atmaksāt nelietderīgi izmantoto naudu, šodien medijiem paziņoja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Savulaik Ekonomikas ministrija (EM) ar Expo 2015 parakstīja 3,3 miljonus eiro vērtu līgumu par Latvijas paviljona projektēšanu un pasākumu producēšanu.

Piektdien ekonomikas ministre atzina, ka komandītsabiedrības līdz šim iztērētās naudas - aptuveni 800 000 eiro - izlietojums nav skaidrs. Tāpēc ministre uzdevusi ekspertiem precīzi izanalizēt, par ko komandītsabiedrība ir maksājusi. Viņa piebilda, ka EM nav informācijas par to, ar ko komandītsabiedrība projekta ietvaros slēdz līgumus un par kādām summām.

Ministre arī atzina, ka līgumus par radošiem pakalpojumiem būs grūti izvērtēt. «Radošas lietas nav tik viegli novērtēt. Ja kaut kas sākotnēji šķiet liels un uzpūsts, pēc izvērtēšanas izrādās - nav nemaz tik traki. Bet pirmais iespaids [par Expo 2015 līdz šim slēgtajiem līgumiem] - ir par traku. Rezultāts, kas patlaban ir piedāvāts, neatbilst tām summām, kas ir samaksātas. Ja summas būs samaksātas neatbilstoši padarītajam darbam, prasīsim kompensācijas likumā paredzētajos veidos. Tas nebūs vienkāršs process, bet ceram mēneša laikā noskaidrot,» uzsvēra Reizniece-Ozola.

Starptautiskajā izstādē World Expo 2015 Latvijai nav jāpiedalās «par katru cenu», aģentūrai LETA pauda aģentūras SIA Mooz! radošais direktors un valdes priekšsēdētājs Ēriks Stendzenieks.

Viņš skaidroja, ka konkrētais projekts, ko bija iecerēts īstenot dalībai World Expo 2015, esot bijis samocīts teju visas realizācijas gaitā.

«Ņemot vērā pēdējā laikā izskanējušos komentārus un amatpersonu viedokļus par konkrēto projektu, ir grūti iedomāties pozitīvu iznākumu izstādē, kur starp vismaz 150 dažādu valstu paviljoniem, pa kuriem staigātu Milānas Expo apmeklētājs, Latvija nebūtu kaut kas, ar ko iepriecināt to apmeklētāju. Tāpēc uzskatu, ka Latvijai nav jāpiedalās Expo izstādē par katru cenu,» atzīmēja Stendzenieks.

Viņš arī piebilda, ka jēga piedalīties būtu tad, ja Latvijai būtu kaut kas, ar ko pārsteigt izstādes apmeklētājus.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) piedāvā mainīt Latvijas dalības izstādē World Expo 2015 konceptu un atteikties no masīvā paviljona ozola formā, tā vietā uzbūvējot kādu vieglu konstrukciju būvi, kurā demonstrēt Latvijas sasniegumus informācijas tehnoloģiju (IT) jomā.

Straujuma LTV nesniedza tiešu atbildi, vai viņa atbalsta ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) viedokli pārlieku lielās dārdzības dēļ atteikties no dalības izstādē. «Mēs gaidīsim Ekonomikas ministrijas (EM) pamatojumu. Tā ir EM atbildība, piedalīties vai nepiedalīties izstādē,» sacīja politiķe.

Ministru prezidente piebilda, ka «varbūt ir vienkāršāki risinājumi», piemēram, neatstāt Latvijas vietā izstādē tukšumu, bet gan radīt vieglu konstrukciju būvi, kur rādīt Latvijas IT sasniegumus. «Mēs nedrīkstam visu laiku sadārdzināt savas būves,» teica premjere, «varbūt tad neceļam ļoti fundamentālu, lai arī ļoti skaistas konstrukcijas būvi?...»

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis kriminālprocesu saistībā ar to, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Andris Ozols, iespējams, mēģinājis no vēja tuneļu ražotāja Aerodium izspiest kukuli.

KNAB pārstāve Ieva Karlsberga aģentūrai BNS teica, ka birojs ir ierosinājis kriminālprocesu par iespējamu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma nodaļā par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā.

Par pirmstiesas izmeklēšanas gaitā veiktām atsevišķām darbībām kā arī par to, pret kuru personu ierosināta šī lieta, KNAB informāciju nesniedz.

LIAA vadītājs Ozols aģentūrai BNS atzina, ka nav informēts par sākto kriminālprocesu un sīkākus komentārus par lietu pašlaik nevar sniegt.

Turklāt viņš bija pārsteigts, ka KNAB, kopš sākās viņa un Aerodium pārstāvju nesaskaņas saistībā ar dalību starptautiskajā izstādē World Expo, nav izsaucis viņu, lai sniegtu kādus paskaidrojumus.

Ticamākais, valdība rīt lems apturēt Latvijas dalību starptautiskajā izstādē World Expo 2015, kas nākamgad norisināsies Itālijas pilsētā Milānā, šodien pēc Ministru kabineta komitejas sēdes žurnālistiem sacīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Valdība jau pagājušajā nedēļā lēma neatbalstīt ekonomikas ministres ierosinājumu apturēt Latvijas dalību starptautiskajā izstādē, piešķirot Latvijas paviljona būvniecībai papildu 1,6 miljonus eiro. Taču jautājums par Latvijas dalību izstādē tiks atkārtoti skatīts rītdienas, 23.decembra, valdības sēdē.

Reizniece-Ozola joprojām uzsver, ka Latvijas dalība World Expo izmaksās pārāk dārgi - kopumā 7,3 miljonus eiro. Turklāt, pēc ministres teiktā, gatavošanās termiņš ir ļoti īss un saspringts, lai kvalitatīvi īstenotu projektu.

Ministre arī informēja, ka Ekonomikas ministrija ir saņēmusi galīgo piedāvājumu no Šveices būvuzņēmuma Adunic AG, kas apņēmies laikā uzbūvēt Latvijas paviljonu par aptuveni 3,1 miljonu eiro.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzdevusi izvērtēt par Latvijas paviljonu starptautiskajā izstādē World Expo atbildīgo personu nolaidību.

Ministre šodien medijiem stāstīja, ka Ekonomikas ministrijā ir ierosināta dienesta pārbaude, lai konstatētu, kuri cilvēki ir atbildīgi par to, ka Latvijas paviljona būvniecības iepirkums tika rīkots novēloti.

Vaicāta, vai tiek izvērtēta Expo Milano 2015 projekta vadītāja Roberta Stafecka atbildība, Reizniece-Ozola uzsvēra, ka dienesta pārbaudē tiks pārbaudīta visu iesaistīto cilvēku atbildība.

Tajā pašā laikā ministre atzina, ka Stafeckis tika pieņemts darbā par šī vērienīgā projekta vadītāju, tāpēc viņam bija jānodrošina pietiekami laba komunikācija ar producēšanas kompāniju - komandītsabiedrību Expo 2015. Šī sadarbība nebija veiksmīga, sacīja Reizniece-Ozola.

Vēja tuneļu operators SIA "Aerodium" pērn strādāja ar 350 450 eiro apgrozījumu, kas ir par 36% mazāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus uzņēmums cieta zaudējumus 111 514 eiro apmērā pretstatā peļņai 2021.gadā, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Kā aģentūrai LETA skaidroja "Aerodium" līdzīpašnieks Ivars Beitāns, pērn uzņēmuma apgrozījuma kritums saistīts ar Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem Ķīnā, kas ietekmēja "Aerodium" sadarbību ar "Disneyland Shanghai". Minētais uzņēmums ir ilgs "Aerodium" sadarbības partneris, kam regulāri tiek sniegti vēja tuneļu tehniskās apkopes pakalpojumi, sacīja Beitāns.

Tāpat Beitāns uzskaitīja, ka pērn "Aerodium" veica Siguldas vēja tuneļa un atbalsta ēku rekonstrukciju, kopumā ieguldot aptuveni 100 000 eiro. Līdztekus uzņēmumu ietekmēja pērn kāpušās elektrības cenas.

Kā atklāja Beitāns, elektrības cenas pērn pieauga no ierastajiem 7000 eiro mēnesī līdz pat 30 000 līdz 40 000 eiro mēnesī.

Latvijas Pilnvarotais pārstāvis starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015 Milānā Itālijā Roberts Stafeckis parakstījis līgumu par Latvijas dalību izstādē. Līguma parakstīšanā piedalījās arī Latvijas Republikas vēstniece Itālijā Elita Kuzma. Līdz ar to Latvija kļuvusi par 18.valsti, kas jau parakstījusi līgumu par dalību Expo izstādē.

No Itālijas puses līgumu par Latvijas dalību izstādē parakstīja Expo Milano 2015 Itālijā Organizatora ģenerāldirektors Džuzepe Sala (Giuseppe Sala).

Ekonomikas ministrija (EM) uzsver, ka šobrīd Latvijas dalības izstādē sagatavošanā ir sperti tikai pirmie soļi – Ministru kabinets akceptējis Latvijas dalības izstādē pamata konceptu un moto Dzīvības drava, par Latvijas Pilnvaroto pārstāvi starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015 norīkots R. Stafeckis, kā arī parakstīts darbības līgums.

Ministrija norāda, ka lielākais darbs vēl tikai priekšā – kā Dzīvības dravas konceptu piepildīt ar saturu un vizuālo noformējumu, lai caur to pasaulei interesantā, unikālā, kvalitatīvā un saistošā veidā pasniegtu Latviju un pārtikas nozari kā nozīmīgu valsts ekonomikas sastāvdaļu. Nākamā gada beigās tiks rosināta diskusija par Latvijas ekspozīcijas saturu, kā arī tiks izsludināts radošais konkurss par ekspozīcijas saturu un arhitektonisko veidolu.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) par līguma nosacījumu neievērošanu un izstādes World Expo 2010 Latvijas paviljona darba uzsākšanas kavējumu SIA Aerodium piemērojusi sodu 178,5 tūkst. Ls apmērā.

LIAA ieturējusi vēl 76,5 tūkst. Ls par sešu dienu kavēšanos, ko arī pats Aerodium atzinis par nepamatotu. Savukārt par pārējo – 14 dienu kavēšanos un ar to saistīto soda naudu – abām pusēm ir diametrāli pretējs viedoklis. Kopumā LIAA ieturējusi Aerodium paredzētos maksājumus par 255 tūkst. Ls.

LIAA norāda, ka World Expo 2010 oficiāli sāka strādāt šā gada 1.maijā, kad, atbilstoši līgumam, arī Latvijas paviljonam bija jāsāk strādāt. Taču tas tika atklāts tikai 26.maijā.

Līdz ar to, kopējais nokavēto dienu skaits ir 25 dienas jeb naudas izteiksmē 318,75 tūkst. Ls, norāda LIAA. Aerodium esot atzinis, ka uzņēmums nepamatoti kavējis sešas dienas (76,5tūkst. Ls) un ka par šīm dienām pamatoti ir piemērots līgumsods.

Ekonomikas ministrija (EM) nākamajā Ministru kabineta sēdē aicinās par Latvijas oficiālo pārstāvi starptautiskajā izstādē EXPO apstiprināt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbinieku Robertu Stafecki.

Pašlaik oficiāli šos pienākumus pilda LIAA direktors Andris Ozols. Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) šo lēmumu pamato ar faktu, ka R.Stafeckis uzturas Ķīnā, kur norisinās EXPO. «Latvijas oficiālā pārstāvja maiņa ir loģisks solis, kas nodrošinās efektīvāku gatavošanos izstādes noslēguma posmam - paviljona demontāžai un vēja tuneļa izsoles rīkošanai,» norāda ministrs.

DB jau ziņoja, ka A.Kampars otrdien izdevis rīkojumu, liekot EM no LIAA pārņemt ar Latvijas dalību starptautiskajā izstādē World EXPO 2010 saistītās lietas. Viņš to pamato ar nepietiekami efektīvu projekta virzību un pārlieku birokrātisku LIAA pieeju.

Ekonomikas ministrija (EM) noslēgusi sarunu procedūru ar abiem metu konkursa pretendentiem, kuru piedāvājumi šā gada septembrī tika atzīti par labākajiem Latvijas dalībai starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015, informē EM.

Latvijas paviljona ēka tiks veidota kā ozols ar plašu atvērto telpu zem koka lapotnes, kas izstādes apmeklētajiem ļaus piedzīvot Latvijas dabas sajūtu.

EM skaidro, ka, izvērtējot abu piedāvājumu paviljonu arhitektonisko veidolu, saturiskos piedāvājumus, plānoto pasākumu programmas un mārketinga aktivitātes, EM ir noslēgusi iepirkuma līgumu par Latvijas dalības izstādē Expo Milano 2015 realizēšanu ar komandītsabiedrību Expo 2015, kurā ietilpst SIA Positivus Event, SIA Made arhitekti, Rolands Pēterkops un SIA McCANN Rīga.

Latvijas dalības mērķi Milānas Expo izstādē ir veidot un stiprināt Latvijas tēlu pasaulē ar sekojošiem atslēgas vārdiem: bioloģiskā daudzveidība, inovācijas, kultūra, ilgtspēja, kā arī attīstīt ekonomiskās un kultūras saites starp Latviju un Itāliju un citām reģiona valstīm, demonstrēt Latvijas pieredzi pārtikas un it īpaši bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanā, kā arī prezentēt Latviju kā kultūras un eko tūrisma galamērķi.

Uzpūsti cipari ar apaļām nullēm galā, kas, paslēpti aiz svarīgām frāzēm, veido Ekonomikas ministrijai (EM) piesūtītos un vairumā jau samaksātos rēķinus par 1 090 506 eiro no uzņēmējiem, kuri apvienojušies komandītsabiedrībā Expo 2015 un nu jau vairāk nekā gadu saņem dāsnus avansus par Latvijas dalību World Expo izstādē Milānā šovasar. Dienas rīcībā esošie dati par iesniegtajiem un jau samaksātajiem rēķiniem un to pamatojumiem liek pacelties uzacīm un apstiprina jau rakstīto, ka projekts kalpojis par «naudas pumpi» atsevišķiem uzņēmējiem.

Apjukums un smiekli atskan klausulē arī no folkloras grupas Iļģi balss Ilgas Reiznieces, kura piedalījusies speciāli Expo tapušā muzikālā darba radīšanā, kad Diena viņai nosauc summu, kas redzama iepretim pozīcijai «jaundarba radīšana», - 60 000 eiro. No I. Reiznieces un vairāku citu mākslinieku teiktā izriet, ka viņiem atlīdzība par darbu Expo projektā pat nav piedāvāta. Tas rada jautājumus, kur reāli iztērētas milzīgās summas.

Tieši ar jau iztērētās naudas lielumu un ievērojamu Latvijas mākslinieku ieguldīto darbu, kas ietu zudumā, atceļot Latvijas dalību World Expo izstādē Milānā, publiskajā retorikā tiek pamatots šāda lēmuma kļūdainums. Patiesībā sāk šķist, ka māksliniekiem no šī projekta tikuši kauliņi, bet fileja - citiem. Valdībai par gala lēmumu būs jāizšķiras otrdien.

Pēc ilgām diskusijām valdība otrdien nolēma pārtraukt Latvijas dalību starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015 (Expo), aģentūra BNS uzzināja valdībā.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola sēdē stāstīja, ka Ekonomikas ministrija ir organizējusi sanāksmes ar Zemkopības un Satiksmes ministrijas pārstāvjiem, kā arī nevalstiskajām organizācijām, ekspertiem un Latvijas dalības Expo rīkotājiem, atzīmējot, ka tomēr turpināt dalību izstādē nav vēlams. Pēc viņas teiktā, projekts līdz šim ir vadīts neprofesionāli - ministrijā par to sākta dienesta izmeklēšana.

Tāpat viņa minēja, ka par jau iztērētājiem līdzekļiem izstrādātie risinājumi dalībai Expo varētu tikt izmantoti citos pasākumos, piemēram, Latvijas valsts simtgadei. Vienlaikus ministre atzīmēja, ka šobrīd, lielā steigā organizējot tālāku dalību izstādē ar jaunu konceptu, tā noteikti nebūtu kvalitatīva un varētu kaitēt Latvijas reputācijai.

No šodienas apmeklētājiem ir atvērts jauns Aerodium vēja tunelis Siguldā, kura izveidē investēti 500 000 eiro, informēja Aerodium pārstāvji.

SIA Aerodium Technologies valdes priekšsēdētājs Ivars Beitāns stāsta, ka uzņēmums šā gada janvārī izīrēja iepriekšējo Siguldas Aerodium vēja tuneli Bahreinas avio šovam, kur to noskatīja un iegādājās Dubaijas šeihs Mohameds bin Rašids al Maktūms. Patlaban šis vēja tunelis tiek izmantots izpletņlēcēju bāzē Skydive Dubai.

«Kopš brīža, kad vēja tunelis tika pārdots, uzsākām jaunā vēja tuneļa modeļa izstrādi un ražošanu. Jaunais vēja tunelis O2 Silence ir pasaulē pirmais šāda veida tunelis, un tas ir ievērojams ar to, ka ir klusāks, ātrāks un drošāks, salīdzinot ar citiem atvērtā tipa tuneļiem. Šāda vēja tuneļa izveidē mēs investējām ap 500 000 eiro,» atzina Beitāns.

Vēloties atbalstīt Ukrainas ekonomiku un sniegt cilvēkiem jaunas izklaides iespējas, Kijivā 29.aprīlī tiks atklāts jauns Latvijas uzņēmuma Aerodium Technologies vēja tunelis.

Vēja tunelis ir daļa no 2022. gadā atklātā T/C Respublika, kas ar 300 000 m2 lielu tirdzniecības platību ierindojas lielāko Eiropas tirdzniecības centru topa ceturtajā vietā. Tā izveidē Ukrainas franšīzes turētāji investējuši apmēram piecus miljonus eiro

Atklāšanas pasākumā savu meistarību demonstrēs lidotāji no Ukrainas, Latvijas, Lielbritānijas un Polijas. Pasākuma laikā īpaši tiks uzsvērts, ka vēja tunelis ir Latvijā ražots produkts, un tiks akcentēta arī draudzība un sadarbība starp Latvijas un Ukrainas tautām. Kopējais atklāšanas pasākuma budžets pārsniedz 100 000 eiro.

“Cilvēki Latvijā bieži vien domā, ka kara dēļ Ukrainā viss ir apstājies, ka izklaides pasākumi šobrīd ir nevietā. Bet tā nav tiesa, jo Ukrainas partneri bija iniciatori šī projekta atvēršanai tieši šobrīd. Tam ir vairāki iemesli: cilvēki ir noguruši no negācijas un viņiem ir nepieciešama iespēja atslābināties un izjust arī pozitīvas emocijas; bērni aug arī kara laikā un viņu bērnību jāmēģina padarīt laimīgu arī šajos apstākļos; jebkura komercdarbība ar nodokļiem pilda Ukrainas valsts kasi un tādā veidā palīdz kaldināt uzvaru; jebkurš uzņēmums ienākot Ukrainā šajos apstākļos demonstrē ticību uzvarai un iedrošina arī citus investorus rīkoties līdzīgi!,” komentē Aerodium Technologies valdes priekšsēdētājs Ivars Beitāns.

Valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīrusi 86 tūkst. Ls Latvijas Nacionālās dienas organizēšanai izstādē World EXPO, kas notiek Ķīnā.

Latvijas diena plānota pēc mēneša, 21. oktobrī.

Naudas šim mērķim nepietiek, jo Rīgas Brīvosta joprojām nav valsts budžetā ieskaitījusi 0,5 milj. Ls, lai gan brīvostas valde līdzekļu piešķiršanu ir apstiprinājusi jau pirms vairākiem mēnešiem.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) DB sacīja, ka kavēšanās no Rīgas brīvostas puses saistīta ar to, ka tās pārvaldnieks Leonīds Loginovs šo lēmumu joprojām nav parakstījis. Lai gan L.Loginovs esot sasirdzis, A.Kampars tuvākajā laikā grasās ar viņu tikties, lai argumentētu 0,5 milj. Ls nepieciešamību.

Pēc naudas pārveduma saņemšanas no Rīgas brīvostas, balsts budžetā tikšot kompensēti papildus piešķirtie līdzekļi, sacīja premjerministrs Valdis Dombrovskis (JL).