Mūsdienu pasaule atrodas nemitīgā kustībā – tā seko līdzi tehnoloģiskajiem risinājumiem, modes tendencēm, sociālajām niansēm, kā arī sabiedrības vēlmēm, un tam visam pa vidu galvenais ir neko nenokavēt. Aizvien biežāk dzirdam aizspriedumus pret kādu viesnīcu ķēdi, aviokompāniju vai restorānu tikai tāpēc, ka kāds ir izlasījis blogu, redzējis informāciju sociālajos portālos vai dzirdējis no paziņām. Tika pavadītas vairākas dienas, meklējot tipiskākos aizspriedumus un pētot svarīgākos punktus biznesa ceļotāju ikdienā.

Gaisā virmo daudz mītu par Maskavu, sastrēgumiem, dārdzību, sliktu servisu, un, tā kā Maskava ir viens no populārākajiem darījumu braucienu galamērķiem, tika izvēlēts maršruts Rīga–Maskava. Aviokompānija Aeroflot ar gaisa satiksmi savieno Rīgu un Maskavu jau 75 gadus. Aeroflot dienā veic 4 tiešos reisus, kopā ar partneriem sasniedz pat 8 reisus dienā, kas veido savienojumus ar Aeroflot reisiem visā pasaulē. Aviokompānijai ir lidojumi uz 131 galamērķi 50 pasaules valstīs.

Lai kliedētu mītus, Baltic Travel Group (SIA Baltijas Ceļojumu grupa) valdes priekšsēdētājs un ļoti aktīvs biznesa ceļotājs Vladislavs Korjagins un Latvijas lielākā tūrisma portāla Travelnews direktors Aivars Mackevičs devās izpētes lidojumā ar aviokompāniju Aeroflot uz Maskavu, piedaloties Krievijas biznesa tūrisma industrijas apbalvošanas ceremonijā Buying Business Travel Awards Russia & CIS 2016 un izbaudot Four seasons Hotel Moscow luksusa viesnīcas servisu.

Krievijas lielākās aviokompānijas Aeroflot tīrā peļņa 2008. gadā bijusi 8.5 reizes zemāka nekā 2007. gadā, atsaucoties uz Aeroflot paziņojumu vēsta RIA Novosti.

Pērn Aeroflot tīrā peļņa bijusi 37 milj. ASV dolāru, bet 2007. gadā – 312.4 milj. ASV dolāru.

Aviokompānijas ģenerāldirektora vietnieks finanšu jautājumos Mihails Polubojarinovs uzsver, ka peļņas kritums galvenokārt saistīts ar aviodegvielas cenu pieaugumu un zaudējumiem, ko nesusi Aeroflot meitas kompānija Aeroflot – Kargo. Šī gada jūnija beigās Aeroflot akcionāri pieņēmuši lēmumu par šīs meitas kompānijas bankrotu.

Lai samazinātu izdevumus, Aeroflot akcionāri nolēmuši divas reizes samazināt kompānijā strādājošo topmenedžeru skaitu un turpināt īstenot pretkrīzes programmu, kas jau ļāvusi samazināt šim gadam plānotos izdevumus par 160 milj. ASV dolāru.

Jauno reisu atklāšana ir rūpīgi jāapsver, jo valsts tos nesubsidēšot. Sibīrijas pārlidošana, kā arī Boeing 757 noma izmaksās vairākus miljonus gadā. Latvijas aviokompānijas plānus Db netieši apstiprināja satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Viņš paskaidroja, ka airBaltic jauno reisu atklāšana ir jāapsver vairāk kā septiņas reizes, jo valsts, kuras īpašumā ir 52 % kompānijas akciju, šos tālos reisus negrasās subsidēt.

Jānomā Boeing 757

airBaltic plānus atklāt reisus uz Ķīnu netieši apliecina arī fakts, ka kompānija plāno nomāt divus Boeing 757 lidaparātus. Šis Boeing modelis, kas no ražošanas izņemts 2005. gadā, 228 pasažierus, neuzpildot degvielas tvertnes, spēj nogādāt 7700 km attālumā. No Rīgas līdz Pekinai taisnā līnijā ir 6517 km. Ņemot vērā Latvijas arvien lielāko ieinteresētību ekonomiskajā sadarbībā ar Ķīnu, šis maršruts šķiet visticamākais.

Db rīcībā nav precīzas informācijas, kādus tēriņus ieplānojusi pagaidām vēl nacionālā aviokompānija, taču, kā norāda speciālisti, vēl nesen par Airbus 320 nomu bija jāmaksā vairāk nekā 300 tūkst. eiro mēnesī. Taču, ja vienošanās ar iznomātāju tiek panākta par lidaparāta nomu ar visu apkalpi un apkopi, tad nomas maksas ir ievērojami augstākas. Atklājot jaunu reisu uz īnu, airBaltic būs arī jārēķinās, ka par vienu lidojuma frekvenci (Sibīrijas pārlidojumam atvēlētais laiks vienai lidmašīnai) gadā tai būs jāšķiras no aptuveni 950 000 USD. Par to trešdien vienojās ES satiksmes ministru padomē. A. Šlesers informēja, ka panāktā vienošanās paredz šīs summas pārskatīšanu pēc 18 mēnešiem. Ja airBaltic iegādāsies divas pārlidojumu frekvences, tad šī summa jau tuvosies 2 milj. USD.

ASV aviobūves uzņēmums «Boeing» paziņojis, ka problēmas ar modeļa «737 MAX» lidmašīnām radīs vēl 6,6 miljardu ASV dolāru (5,9 miljardu eiro) papildu izmaksas, vēl vairāk samazinot uzņēmuma peļņu.

«Boeing» norādīja, ka otrā ceturkšņa finanšu rādītājus ietekmēs vienreizējās izmaksas, kas pēc nodokļu nomaksas sasniedz 4,9 miljardus ASV dolāru. Izmaksas veido kompensācijas lidsabiedrībām par reisu atcelšanu un lidmašīnu piegādes kavējumiem saistībā ar regulatoru aizliegumu izmantot «737 MAX» pēc divām aviokatastrofām.

Tāpat vēl 1,7 miljardu ASV dolāru izmaksas saistītas ar «737 MAX» ražošanas samazinājumu, piebilda kompānija.

Lidmašīnu «Boeing 737 MAX» lidojumi martā tika aizliegti pēc divām šī modeļa lidmašīnu katastrofām, kas prasījušas 346 cilvēku dzīvības. Gan Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» lidmašīnas «Boeing 737 MAX 8» katastrofā pērn oktobrī, kurā bojā 189 cilvēki, gan martā notikušajā Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» «Boeing 737 MAX 8» avārijā, kurā dzīvību zaudēja 157 cilvēki, lidmašīna strauji sāka lidot lejup un nogāzās. Katastrofas ir iedragājušas «Boeing» reputāciju un daudzi bojāgājušo tuvinieki vērsušies tiesā pret uzņēmumu.

Turcijas nacionālā aviokompānija "Turkish Airlines" un ASV aviobūves uzņēmums "Boeing" vienojušies par kompensāciju, lai segtu zaudējumus, ko lidsabiedrībai radījusi aviolaineru "Boeing 737 MAX" izmantošanas apturēšana.

Par šo vienošanos paziņojusi "Turkish Airlines", taču sīkāku informāciju tā nesniedz. Tikmēr laikraksts "Hurriyet" vēsta, ka vienošanās ietver kompensāciju 225 miljonu ASV dolāru (200,2 miljonu eiro) apmērā, kas pilnībā sedz 2019.gadā ciestos zaudējumus. Tāpat laikraksts norāda, ka "Turkish Airlines" saņems papildu kompensācijas par turpmākiem zaudējumiem, kas tiks ciesti, kamēr netiks atjaunota šo lidmašīnu izmantošana.

"Turkish Airlines" bijusi spiesta apturēt lidojumus ar 12 "Boeing 737 MAX" lidmašīnām, kā arī pērn bija paredzēts saņemt vēl 12 šī paša tipa lidaparātus. Iepriekš Turcijas mediji vēstīja, ka "Turkish Airlines" plānojusi iesūdzēt "Boeing" tiesā, jo lidojumu pārtraukšanas ar "Boeing 737 MAX" dēļ aviokompānijai bija jāpaaugstina biļešu cenas un jāsamazina iekšzemes reisu skaits.

ASV aviobūves uzņēmums «Boeing» pirmdien paziņoja, ka lidojumi ar lidmašīnām «Boeing 737 MAX» varētu atsākties janvārī.

Boeing» arī norādīja, ka nākammēnes cer saņemt ASV Federālās aviācijas administrācijas (FAA) atļauju, kas dos iespēju vēl līdz gada beigām atsākt «Boeing 737 MAX» piegādes aviokompānijām.

«Paralēli mēs strādājam, lai saņemtu galīgo apstiprinājumu atjaunotajām apmācību prasībām, kas nepieciešams, lai «MAX» atgrieztos komerciālajos reisos, un mēs paredzam, ka tas notiks janvārī,» sacīts «Boeing» paziņojumā.

«Boeing 737 MAX» izmantošana marta vidū tika pārtraukta visā pasaulē pēc divām šo lidmašīnu katastrofām, kurās gāja bojā 346 cilvēki. Gan Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» lidmašīnas «Boeing 737 MAX 8» katastrofā pērn oktobrī, kurā bojā 189 cilvēki, gan martā notikušajā Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» «Boeing 737 MAX 8» avārijā, kurā dzīvību zaudēja 157 cilvēki, lidmašīna strauji sāka lidot lejup un nogāzās. Katastrofas ir iedragājušas «Boeing» reputāciju un daudzi bojāgājušo tuvinieki vērsušies tiesā pret uzņēmumu.

Lielākā Krievijas aviokompānija Aeroflot nolēmusi izlaist obligācijas par 12 miljardiem rubļu jeb 207 miljoniem latu.

Pēdējo reizi kompānija tirgoja obligācijas 2002. gadā, norāda Reuters.

Aeroflot vērtspapīrus apgrozībā nonāks divos izlaidumos, katrs pa 6 miljardiem rubļu. Obligāciju apgrozības termiņš būs trīs gadi.

Formālo iemeslu līdzekļu piesaistei kompānija nav nosaukusi. Tomēr Reuters no saviem avotiem saņēmis informāciju, ka kompānijai vajadzīga nauda, lai izpirktu personīgās akcijas no Nacionālās Rezervju korporācijas (BRK) uzņēmēja Aleksandra Ļebedeva.

2010. gada janvārī Aeroflot padomes direktori piekrita izpirkt no NRK 25,8 % kompānijas akciju. Gaidāms, ka darījums tiks veikts vairākos etapos, bet tā kopējā summa veidos 400 miljonus dolāru. Tiek plānots, ka Aeroflot daļu no tām apmainīs ar kompānijas Rostehnologija avioaktīviem.

Iekšējie ziņojumi radījuši arvien vairāk jautājumu par "Boeing 737 Max" drošību, ziņo BBC. Vienā no komunikācijas epizodēm kāds darbinieks sacījis, ka lidmašīnu "izstrādājuši klauni".

Savukārt, lidmašīnas ražotājs šo komunikāciju raksturojis kā pilnīgi nepieņemamu.

"737 Max" izmantošana tika apturēta 2019. gada martā pēc divām avārijām Indonēzijā un Etiopijā, kurās kopumā gāja bojā gandrīz 350 cilvēki.

"Boeing" atklājis simtiem ziņojumu kā daļu no apņemšanās nodrošināt savas darbības caurspīdīgumu. "Šie ziņojumi neatspoguļo uzņēmumu tādu, kāds mēs esam un kādam mums jābūt, un tie ir pilnīgi nepieņemami," vienlaikus norāda "Boeing".

Dokumenti liecina, ka "Boeing" noraidījis pilotu apmācību simulatoros, kas būtu radījis lielākas izmaksas. "Es gribu uzsvērt, cik svarīgi ir stingri turēties pie tā, ka nepastāvēs nekāda veida simulatoru apmācība pārejā no "NG" uz "Max"," tā laika "Boeing 737" galvenais tehniskais pilots Marks Forkners norādījis 2017. gada martā rakstītā e-pastā. ""Boeing" neļaus tam notikt. Mēs vērsīsimies aci pret aci ar jebkuru regulatoru, kurš mēģinās izvirzīt šo prasību," viņš piebilst. Šīs nedēļas otrdienā "Boeing" mainīja savu pozīciju, visiem pilotiem iesakot apmācību "737 Max" simulatorā.

Turpina palielināties to valstu skaits, kuras devušas rīkojumus pārtraukt komerciālos lidojumus ar aviolaineriem «Boeing 737 MAX 8», ņemot vērā pēdējā laikā notikušās Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» un Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» šī modeļa lidmašīnu katastrofas.

Austrālijas, Singapūras un Lielbritānijas civilās aviācijas pārvaldes otrdien paziņoja, ka noteikusi pilnīgu aizliegumu valsts gaisa telpā izmantot visu modifikāciju «Boeing 737 MAX» lidmašīnas, bet Omāna aizliegusi tām pacelties no valsts lidostām un nolaisties tajās.

Vācija un Malaizija savā gaisa telpā aizliegušas lidmašīnu «Boeing 737 MAX 8» lidojumus.

Vācijā bāzētais starptautiskais tūrisma koncerns TUI pārtraucis tā aviokompāniju flotē esošo laineru «Boeing 737 MAX 8» lidojumus.

Arī Dienvidkoreja otrdien paziņoja, ka devusi rīkojumu aviokompānijai «Eastar Jet», kuras flotē ir vienīgās divas «Boeing 737 MAX 8» lidmašīnas Dienvidkorejā, pārtraukt to izmantošanu.

Amerikāņu lidmašīnu būvētājs Boeing ir jau četras reizes atlicis starta lidojumu jaunajai lidmašīnai Boeing 787 Dreamliner, bet otrdien (15. decembrī) veiksmīgi noritēja pirmais testa lidojums.

Četras stundas ieplānotais lidojums bija par stundu īsāks, kas, visticamāk, ir saistīts ar laika apstākļu pasliktināšanos. Boeing 787 Dreamliner pacelšanos vēroja aptuveni 25 000 cilvēku - Boeing darbinieki, žurnālisti, eksperti un ziņkārīgie.

Pirmais lidojums bija paredzēts jau šā gada vasarā, bet kompānija Boeing paziņoja par tā atlikšanu. Pirmā lidojuma kavēšanas bija saistīta ar to, ka testus neizturēja spārna stiprinājums pie fizelāžas.

Boeing civilās nodaļas direktors Skots Karsons (Scott Carlson) paziņoja, ka problēma nav liela un tā netraucētu veiksmīgi izpildīt pirmo testa lidojumu laicīgi, taču tika nolemts atrisināt problēmu pilnībā.

Neraugoties uz dažādām tehniskām problēmām, kuras piedzīvojusi Dreamliner lidmašīna, kompānija Boeing ievērojami palielinās šī modeļa izgatavošanu.

Boeing atklājusi, ka nākamo trīs gadu laikā Dreamliner 787 ražošanu palielinās par 20%, bet 2020. gadā lidaparāta ražošanas apjomi būs par 40% lielāki nekā šobrīd. Līdz šim mēneša laikā Boeing saražoja aptuveni desmit Dreamliner lidmašīnu.

Tirdzniecības apjomu palielināšanu Boeing skaidro ar augsto pieprasījumu pēc šīm lidmašīnām. Lai paplašinātu Dreamliner ražošanu, Boeing plāno investēt 1,1 miljardu ASV dolāru un pieņemt darbā papildus vairāk nekā divus tūkstošus cilvēku. Šā gada pirmajos deviņos mēnešos Boeing saviem klientiem piegādāja 40 Dreamliner lidmašīnas. Kopumā šogad Boeing iecerējis piegādāt 635 līdz 645 pasažieru lidmašīnas, no kurām 60 lidaparāti būs Dreamliner 787. Kopumā kompānija saņēmusi vairāk nekā 900 jaunā lidaparāta pasūtījumu.

Krievijas aviācijas kompānijas Aeroflot ienākšana Tallinā palielinās lidostā apkalpoto pasažieru skaitu par 100 tūkstošiem gadā, raksta Baltic-Course.com.

Aeroflot pēc 16 gadu pārtraukuma atsāks lidojumus maršrutā Tallina – Maskava. Šajā maršrutā pašlaik lido arī Estonian Air un UTair, tomēr Aeroflot «neatņemšot» pasažierus šim aviokompānijām, bet palielinās tirgu, norādījis Tallinas lidostas valdes loceklis Ēriks Sakovs (Erik Sakkov).

Aeroflot lidojumi nenodrošinās tikai Krievijas tūrismu plūsmu uz Igauniju, bet arī radīs konkurenci Somijas aviokompānijas Finnair lidojumiem virzienā uz Āziju, kā arī papildinās Aeroflot lidojumus uz Āfriku un Ziemeļameriku.

Kopumā šogad Tallinas lidosta cer apkalpot 2,2 miljonus pasažieru.

Latvijas aviosabiedrība airBaltic šodien Maskavā noslēdza līgumu ar vadošo Krievijas aviosabiedrību Aeroflot par sadarbības lidojumu (codeshare) veikšanu. Sākot no šī gada 26. marta, visiem lidojumiem maršrutā Rīga - Maskava tiks doti abu aviosabiedrību airBaltic un Aeroflot reisa kodi. airBaltic prezidents Bertolts Fliks komentē: “Aeroflot, nacionālā Krievijas aviosabiedrība ir ļoti svarīgs sadarbības partneris. Zināmā mērā sadarbība notiek jau vairākus gadus, taču šī līguma parakstīšana iezīmē jaunu sadarbības kvalitāti un līmeni abu kompāniju starpā. Ieguvēji, protams, ir mūsu pasažieri, kas varēs viegli kombinēt abu aviosabiedrību lidojumus uz un no Maskavas un tālāk.” airBaltic un Aeroflot sadarbības lidojumu līgums dos pasažieriem pieeju abu aviosabiedrību lidojumiem maršrutā Rīga – Makava - Rīga. Pateicoties sadarbības līgumam, pasažieriem būs vieglāk orientēties un lietot kopējo airBaltic un Aeroflot maršrutu tīklus. Patlaban airBaltic veic lidojumus uz Maskavu katru dienu, izņemot sestdienu. Savukārt Aeroflot veic piecus reisus nedēļā. Katra aviokompānija veic lidojumu dažādos dienas laikos, kas paver pasažieriem plašākas izvēles iespējas, plānojot braucienus. 2005. gadā maršrutā Rīga – Maskava - Rīga tika pārvadāti 52 958 pasažieri.

Krievijas aviokompānijas Aeroflot 30 % akciju īpašnieks, miljardieris Aleksandrs Ļebedevs uzskata, ka viņa interses kompānijas padomē var pārstāvēt dēls - trīs mēnešus vecs zīdainis.

Ļebedevs aģentūrai Reuters klāstījis, ka uzrakstījis humora pilnu vēstuli Aeroflot vadībai un Krievijas valdībai, kurā piedāvājis kompānijas padomē iekļaut savu dēlu Ņikitu Ļebedevu. Kompānijas kontrolpakete pieder Krievijas valdībai.

Būdams Aeroflot direktoru padomes loceklis, uzņēmējs agrāk izteicis viedokli, ka pēc 2008. gada rezultātiem kompānijas dividendes būtu jāizmaksā pilnā apjomā, taču viņa vēlme neguva atbalstu. Tagad miljardiera neapmierinātību izsaukusi kompānijas vēlme sponsorēt futbola klubu ACSK un Soču olimpiādi, kā arī nomāt biroja telpas Maskavas centrā papildus birojam Šeremetjevā.

Ķīnas Civilās aviācijas pārvalde pirmdien devusi rīkojumu iekšzemes aviokompānijām pārtraukt komerciālos lidojumus ar «Boeing 737 MAX 8» lidmašīnām, ņemot vērā pēdējā laikā notikušās Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» un Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» šī modeļa lidmašīnu katastrofas.

Ņemot vērā šo abu negadījumu līdzības, pārvalde paziņojusi, ka Ķīnas lidsabiedrībām ir laiks līdz plkst.18 (plkst.12 pēc Latvijas laika), lai pārtrauktu lidojumus ar visām «Boeing 737 MAX 8» lidmašīnām.

Pārvalde norāda, ka lidojumi ar šī modeļa lidmašīnām tiks atļauti vien tad, kad tiks garantēta lidojumu drošība.

Ķīnas Civilās aviācijas pārvalde paredzējusi sazināties ar ASV aviobūves uzņēmumu «Boeing» un ASV Federālo aviācijas pārvaldi.

Ķīna ir nozīmīgs «Boeing» importa tirgus, un uzņēmums Ķīnas aviokompānijām piegādājis 76 lidmašīnas.

Jau ziņots, ka Etiopijā svētdien avarējusi nacionālās aviokompānijas «Ethiopian Airlines» lidmašīna «Boeing 737 8 MAX» ar 157 cilvēkiem, kas visi gājuši bojā. Lidmašīna bija ceļā no Etiopija galvaspilsētas Adisabebas uz Kenijas galvaspilsētu Nairobi. Pēc šīs katastrofas «Ethiopian Airlines» pārtrauca reisus ar visām šī modeļa lidmašīnām.

Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins kritizējis Krievijas lielāko aviosabiedrību Aeroflot par centieniem paplašināt pašmāju tirgus daļu, pērkot lidmašīnas no Boeing Co un Airbus SAS, ziņo Bloomberg.

«Es vēlos saprast, cik daudz vietējo tehnoloģiju Aeroflot iegādāsies,» V. Putins sacījis tikšanās laikā ar kompānijas vadītāju Vitāliju Saveļjevu. «Jūs vēlaties dominēt vietējā tirgū, bet jūs negribat pirkt Krievijas tehnoloģijas. Tā nedara,» viņš piebildis.

Rezultātā V. Saveļjevs solījis nākt klajā ar jaunu plānu, lai iegādātos vairāk pašmāju lidmašīnu.

Aeroflot pašmāju tirgus daļas, kas patlaban ir 25%, paplašināšana ir kompānijas galvenais stratēģiskais uzdevums, V. Saveļjevs stāstījis V. Putinam.

Aviokompānija plānojot iegādāties 22 Boeing 787 Dreamliner un 22 Airbus A350 lidmašīnas. Kompānija arī piekritusi iegādāties 30 Sukhoi Co. SuperJet lidmašīnas.

Krievijas lidsabiedrība Aeroflot plāno izveidot valsts pirmo zemo cenu lidsabiedrību. Kompānija cer, ka jau 2014. gadā zemo cenu aviokompānija nodrošinās lidojumus no Maskavas uz Sanktpēterburgu un Krievijas dienvidu pilsētām.

Paredzēts, ka lidsabiedrības operāciju bāze atradīsies Maskavas Domodedovo lidostā, vēsta Krievijas laikraksts Vedomosti. Laikam ejot, aviokompānija varētu piedāvāt arī starptautiskus lidojumus uz Kijevu, Erevānu, Stambulu un Barselonu. Topošās lidsabiedrības lidmašīnu parku iecerēts nodrošināt ar 40 Boeing 737 lidmašīnām. Krievijas zemo cenu aviokompānijas nosaukums vēl nav atklāts.

Aviācijas tirgus eksperti vērtē, ka Krievijā pieprasījums pēc zemo cenu lidojumiem prognozējams augsts. Krievijas iedzīvotājiem, lai pārvietotos starp milzīgās valsts pilsētām, daudz laika nepieciešams pavadīt vilcienos, kuriem laba alternatīva būtu lēti avioreisi. Savukārt atvaļinājumu kaimiņvalsts iedzīvotāji izvēlas pavadīt Turcijā un Vidusjūras valstu kūrortos, uz kurieni arī plāno lidot topošā lidsabiedrība.

ASV Federālās aviācijas administrācijas (FAA) vadītājs Stīvs Diksons trešdien paziņoja, ka atļauja atsākt lidojumus ar aviolaineriem "Boeing 737 MAX" tiks izsniegt nākamgad, tādējādi sagraujot aviobūves uzņēmuma "Boeing" cerības atjaunot šo lidaparātu izmantošanu šogad.

Intervijā CNBC Diksons norādīja, ka procesā attiecībā uz "Boeing 737 MAX" izmantošanas atjaunošanu vēl nepieciešams atrisināt desmit vai vienpadsmit jautājumus, tostarp jāveic sertifikācijas lidojums. "Ja parēķina, tad šis process ilgs līdz 2020.gadam," paskaidroja Diksons. "Boeing" iepriekš bija paudis cerības regulatoru apstiprinājumu saņemt šomēnes, bet lidojumus atsākt janvārī. "Es jau esmu skaidri norādījis, ka "Boeing" plāns nav FAA plāns," sacīja Diksons.

"Boeing 737 MAX" izmantošana marta vidū tika pārtraukta visā pasaulē pēc divām šo lidmašīnu katastrofām, kurās gāja bojā 346 cilvēki.

Gan Indonēzijas aviokompānijas "Lion Air" lidmašīnas "Boeing 737 MAX 8" katastrofā pērn oktobrī, kurā bojā 189 cilvēki, gan martā notikušajā Etiopijas aviokompānijas "Ethiopian Airlines" "Boeing 737 MAX 8" avārijā, kurā dzīvību zaudēja 157 cilvēki, lidmašīna strauji sāka lidot lejup un nogāzās.

ASV Federālā civilās aviācijas pārvalde (FAA) apstiprinājusi Boeing plānu par 787 Dreamliner lidmašīnu akumulatora salabošanu un pārveidošanu, tādējādi ļaujot kompānijai pietuvoties lidojumu atsākšanai ar šīm lidmašīnām.

Boeing iecerējis pārveidot akumulatorus, lai samazinātu īssavienojuma rašanās iespēju, kas var novest pie to pārkaršanas un uzliesmošanas. Tāpat akumulatoriem tiks uzlabota izolācija un dzesēšanas sistēma, atsaucoties uz FAA paziņojumu, vēsta CNN. «Šis ir pirmais solis, lai 787 atgrieztos debesīs, tam ir nepieciešamas Boeing aktīvas pārbaudes un analīze, lai demonstrētu apņēmību ievērot drošības noteikumus un regulas,» paziņojumā norāda FAA.

Pārvalde gan nav prognozējusi, kad lidmašīnas varētu atsākt izmantot pasažieru pārvadājumiem, tomēr tiek pieļauts, ka, gadījumā ja Boeing veiksmīgi salabos akumulatorus, Dreamliner lidojumi varētu tikt atsākti jau aprīlī. Kopumā Boeing nāksies salabot 50 lidmašīnu, kas piegādātas astoņām lidsabiedrībām, akumulatorus. Boeing patlaban atļauts veikt pārbaudes lidojumus ar Dreamliner lidmašīnām.

Krievijas aviokompānijas Aeroflot akcionārus sapulcē balsošanas rezultātā pieņemts lēmums iegādāties 44 jaunas lidmašīnas; 22 no kompānijas Airbus un 22 no kompānijas Boeing, ziņo Newsru.

Šim mērķim Aeroflot atvēlējuši 5,81 miljardu USD. Tiks iegādātas 22 Airbus A350 ZWB un 22 Boeing 787 Dreamliner lidmašīnas.

Lielākā daļa Aeroflot akcionāru darījumam piekrita. Taču skatoties uz pirkumu no aviotransporta biznesa puses; iegādāties divu savā starpā konkurējošu kompāniju vienāda tipa lidmašīnas pircējam izmaksā stipri dārgāk nekā pērkot lidmašīnas no viena ražotāja.

Aeroflot direktors Valērijs Okulovs nākotnē cer arī iegādāties mūsdienu lielāko pasažieru lidmašīnu - aviācijas milzi Airbus A380.

Otrdien Krievijas akciju tirgus indekss Micex saruka, reaģējot uz Krievijas lielākās aviokompānijas Aeroflot vērtspapīru cenas kritumu, raksta Bloomberg.

Aeroflot cena samazinājās līdz zemākajam līmenim kopš marta pēc tam, kad laikraksts Vedomosti ziņoja, ka valdība apsver iespēju piemērot ierobežojumus Eiropas aviolidojumiem, jo tādējādi varētu tikt iedragātas uzņēmuma finanses. Aeroflot akcijas cena saruka par 5,8% līdz 46,99 rubļiem, kas ir zemākā cena kopš 18. marta.

Vedomosti ziņoja, ka Krievija varētu ierobežot vai aizliegt Eiropas aviokompāniju lidojumus pāri Sibīrijai uz Āziju. Šie ierobežojumi varētu būt ļoti negatīvi Aeroflot, kurš iekasē komisijas maksas no ārvalstu aviokompānijām par tiesībām šķērsot Sibīriju, norāda Otkritie Capital analītiķe Irina Stupačenko. Pērn šie maksājumi sasniedza 170 miljonus dolāru jeb 18% no kopējā EBITDA.

Nav gan zināmas visas detaļas, bet abi – Etiopijas un Indonēzijas lidsabiedrību – gadījumi ir ļoti līdzīgi. Proti, neilgi pēc pacelšanās Boeing 737 MAX 8 lidmašīnas sāka strauji mainīt – uzņemt un zaudēt – augstumu. Abu katastrofu rezultātā ir apturēta visu Boeing 737 MAX darbība, taču jau pēc pirmā gadījuma Boeing izsūtīja obligāto servisa biļetenu, bet Federālā Aviācijas administrācija (FAA) – direktīvu, kā lidojumu apkalpei pareizi rīkoties šādos gadījumos.

Atšķirībā no iepriekšējiem modeļiem, Boeing MAX ir lielāki, jaudīgāki dzinēji, kas mainīja lidmašīnas konfigurāciju un aerodinamiskās īpašības, līdz ar to arī veiktspēju. Iepriekš minēto īpatnību dēļ šim modelim parādījās tendence celt gaisā priekšgalu, palielinoties dzinēju jaudai. Lai izslēgtu gadījumus, kad kāda iemesla dēļ piloti savas neuzmanības dēļ savlaicīgi nenoreaģē uz šo tendenci, tika ieviesta automātiska sistēma (MCAS), kuras uzdevums ir nepieļaut lidmašīnas iekrišanu grīstē (plūsmas norāvums no spārna virsmas un sekojošs cēlējspēka zudums). Abi negadījumi norāda, ka pati sistēma savas kļūdainas darbības gadījumā arī var izraisīt katastrofālas sekas, kaut gan tās uzdevums ir tādas situācijas novērst. Tā kā ir notikuši divi gadījumi ar salīdzinoši jaunām lidmašīnām līdzīgā lidojuma etapā (augstuma uzņemšanas laikā), tas jau varētu liecināt par sistēmiskām problēmām, kas varētu būt saistītas ar projektēšanas, sertifikācijas, pilotu apmācības u. c. aspektiem. Tāpēc ir svarīgi noteikt, kas tieši izraisīja šīs katastrofas un kādi bija to veicinoši faktori. Tas arī izskaidro, kāpēc ir tik asa reakcija no daudzām valstīm, pilnībā aizliedzot šī modeļa lidmašīnu lidojumus savās gaisa telpās.

Viens no lielākajiem lidmašīnu ražotājiem pasaulē Boeing pārdevis jau vairāk nekā 500 savas jaunās lidmašīnas Boeing 787, kas patērē par 20% mazāk degvielas, ziņo Business Week.

Kompānijai Boeing pašlaik ir pasūtītas tieši 514 jaunās lidmašīnas, kuras būvētas no vieglāka metāla un patērē par 20% mazāk degvielas nekā līdzīgas lidmašīnas.

"Ar jauno Boeing 787 mēs noteikti esam savaldzinājuši visas pasaules aviokompānijas," Boeing 787 programmas vadītājs Maiks Bērs (Mike Bair) šodien paziņoja simtiem Boeing darbinieku.

Bērs arī apgalvoja, ka Boeing mēģinās palielināt 787 lidmašīnas ražošanu, taču tas esot gaidāms tikai pēc pirmo 112 lidmašīnu ražošanas pabeigšanas 2008. gadā.

Pirmo lidojumu Boeing 787 veiks šā gada augustā, bet komerciālie lidojumi varētu sākties tikai 2008. gadā.

Atļauju atsākt izmantot aviolainerus «Boeing 737 MAX» regulatori varētu piešķirt pakāpeniski, taču joprojām ir visi priekšnosacījumi, lai šīs lidmašīnas debesīs spētu atgriezties šogad, trešdien paziņoja ASV aviobūves uzņēmuma «Boeing» vadītājs Deniss Muilenburgs.

Aviolaineru «Boeing 737 MAX» izmantošana pēc divām šo lidmašīnu katastrofām pasaulē tika pārtraukta marta vidū, taču to izmantošana atsevišķās valstīs varētu tikt atsākta pakāpeniski, norāda Muilenburgs. Viņš pavēstīja, ka «Boeing» ar ASV Federālo aviācijas pārvaldi (FAA) un citiem regulatoriem risina vairākus jautājumus, taču viss šis darbs liecina par to, ka lidmašīnu izmantošana varētu atsākties ceturtā ceturkšņa sākumā.

Pakāpeniska lidmašīnu izmantošanas atsākšana ir iespējama,» investoru konferencē Kalifornijā sacīja Muilenburgs. Lidmašīnu «Boeing 737 MAX» lidojumi martā tika aizliegti pēc divām šī modeļa lidmašīnu katastrofām, kas prasījušas 346 cilvēku dzīvības.

ASV lidmašīnu ražotājs Boeing saņēmis šogad pirmo lielo pasūtījuma atteikumu. Aviokompānija S7 (iepriekš Sibir Airlines) pārdomājusi un atcēlusi 15 Boeing 787 Dreamliner iegādi, ziņo Financial Times.

S7 šo pasūtījumu veica 2007. gadā kopā pasūtot 50 lidmašīnas gan no Boeing, gan no Eiropas ražotāja Airbus. 787 Dreamliner lidmašīnas kompānijai S7 būtu piegādātas 2014. gadā.

Pērn Boeing bija seši pasūtījuma atteikumi.

Boeing arī paziņoja, ka izmaksu samazināšanas nolūkos kompānija atlaidīs kopumā 10 000 darbiniekus.

Db.lv jau vēstīja, ka Boeing ražotājs 2008. gada pēdējā ceturksnī strādājis ar 56 miljonu ASV dolāru lieliem zaudējumiem.