Mūsdienu pasaule atrodas nemitīgā kustībā – tā seko līdzi tehnoloģiskajiem risinājumiem, modes tendencēm, sociālajām niansēm, kā arī sabiedrības vēlmēm, un tam visam pa vidu galvenais ir neko nenokavēt. Aizvien biežāk dzirdam aizspriedumus pret kādu viesnīcu ķēdi, aviokompāniju vai restorānu tikai tāpēc, ka kāds ir izlasījis blogu, redzējis informāciju sociālajos portālos vai dzirdējis no paziņām. Tika pavadītas vairākas dienas, meklējot tipiskākos aizspriedumus un pētot svarīgākos punktus biznesa ceļotāju ikdienā.

Gaisā virmo daudz mītu par Maskavu, sastrēgumiem, dārdzību, sliktu servisu, un, tā kā Maskava ir viens no populārākajiem darījumu braucienu galamērķiem, tika izvēlēts maršruts Rīga–Maskava. Aviokompānija Aeroflot ar gaisa satiksmi savieno Rīgu un Maskavu jau 75 gadus. Aeroflot dienā veic 4 tiešos reisus, kopā ar partneriem sasniedz pat 8 reisus dienā, kas veido savienojumus ar Aeroflot reisiem visā pasaulē. Aviokompānijai ir lidojumi uz 131 galamērķi 50 pasaules valstīs.

Lai kliedētu mītus, Baltic Travel Group (SIA Baltijas Ceļojumu grupa) valdes priekšsēdētājs un ļoti aktīvs biznesa ceļotājs Vladislavs Korjagins un Latvijas lielākā tūrisma portāla Travelnews direktors Aivars Mackevičs devās izpētes lidojumā ar aviokompāniju Aeroflot uz Maskavu, piedaloties Krievijas biznesa tūrisma industrijas apbalvošanas ceremonijā Buying Business Travel Awards Russia & CIS 2016 un izbaudot Four seasons Hotel Moscow luksusa viesnīcas servisu.

Krievijas lielākās aviokompānijas Aeroflot tīrā peļņa 2008. gadā bijusi 8.5 reizes zemāka nekā 2007. gadā, atsaucoties uz Aeroflot paziņojumu vēsta RIA Novosti.

Pērn Aeroflot tīrā peļņa bijusi 37 milj. ASV dolāru, bet 2007. gadā – 312.4 milj. ASV dolāru.

Aviokompānijas ģenerāldirektora vietnieks finanšu jautājumos Mihails Polubojarinovs uzsver, ka peļņas kritums galvenokārt saistīts ar aviodegvielas cenu pieaugumu un zaudējumiem, ko nesusi Aeroflot meitas kompānija Aeroflot – Kargo. Šī gada jūnija beigās Aeroflot akcionāri pieņēmuši lēmumu par šīs meitas kompānijas bankrotu.

Lai samazinātu izdevumus, Aeroflot akcionāri nolēmuši divas reizes samazināt kompānijā strādājošo topmenedžeru skaitu un turpināt īstenot pretkrīzes programmu, kas jau ļāvusi samazināt šim gadam plānotos izdevumus par 160 milj. ASV dolāru.

Jauno reisu atklāšana ir rūpīgi jāapsver, jo valsts tos nesubsidēšot. Sibīrijas pārlidošana, kā arī Boeing 757 noma izmaksās vairākus miljonus gadā. Latvijas aviokompānijas plānus Db netieši apstiprināja satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Viņš paskaidroja, ka airBaltic jauno reisu atklāšana ir jāapsver vairāk kā septiņas reizes, jo valsts, kuras īpašumā ir 52 % kompānijas akciju, šos tālos reisus negrasās subsidēt.

Jānomā Boeing 757

airBaltic plānus atklāt reisus uz Ķīnu netieši apliecina arī fakts, ka kompānija plāno nomāt divus Boeing 757 lidaparātus. Šis Boeing modelis, kas no ražošanas izņemts 2005. gadā, 228 pasažierus, neuzpildot degvielas tvertnes, spēj nogādāt 7700 km attālumā. No Rīgas līdz Pekinai taisnā līnijā ir 6517 km. Ņemot vērā Latvijas arvien lielāko ieinteresētību ekonomiskajā sadarbībā ar Ķīnu, šis maršruts šķiet visticamākais.

Db rīcībā nav precīzas informācijas, kādus tēriņus ieplānojusi pagaidām vēl nacionālā aviokompānija, taču, kā norāda speciālisti, vēl nesen par Airbus 320 nomu bija jāmaksā vairāk nekā 300 tūkst. eiro mēnesī. Taču, ja vienošanās ar iznomātāju tiek panākta par lidaparāta nomu ar visu apkalpi un apkopi, tad nomas maksas ir ievērojami augstākas. Atklājot jaunu reisu uz īnu, airBaltic būs arī jārēķinās, ka par vienu lidojuma frekvenci (Sibīrijas pārlidojumam atvēlētais laiks vienai lidmašīnai) gadā tai būs jāšķiras no aptuveni 950 000 USD. Par to trešdien vienojās ES satiksmes ministru padomē. A. Šlesers informēja, ka panāktā vienošanās paredz šīs summas pārskatīšanu pēc 18 mēnešiem. Ja airBaltic iegādāsies divas pārlidojumu frekvences, tad šī summa jau tuvosies 2 milj. USD.

Lielākā Krievijas aviokompānija Aeroflot nolēmusi izlaist obligācijas par 12 miljardiem rubļu jeb 207 miljoniem latu.

Pēdējo reizi kompānija tirgoja obligācijas 2002. gadā, norāda Reuters.

Aeroflot vērtspapīrus apgrozībā nonāks divos izlaidumos, katrs pa 6 miljardiem rubļu. Obligāciju apgrozības termiņš būs trīs gadi.

Formālo iemeslu līdzekļu piesaistei kompānija nav nosaukusi. Tomēr Reuters no saviem avotiem saņēmis informāciju, ka kompānijai vajadzīga nauda, lai izpirktu personīgās akcijas no Nacionālās Rezervju korporācijas (BRK) uzņēmēja Aleksandra Ļebedeva.

2010. gada janvārī Aeroflot padomes direktori piekrita izpirkt no NRK 25,8 % kompānijas akciju. Gaidāms, ka darījums tiks veikts vairākos etapos, bet tā kopējā summa veidos 400 miljonus dolāru. Tiek plānots, ka Aeroflot daļu no tām apmainīs ar kompānijas Rostehnologija avioaktīviem.

Izdarīt Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2004, nr.65.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā tekstā vārdu "inspekcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "aģentūra" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā tekstā vārdus "ceļu satiksmes negadījumu izraisīt (izraisītājs, izraisījušais)" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarīt (nodarījušais)" (attiecīgā locījumā).

3. 1.pantā:

izslēgt 3. punktā vārdu "rakstveida";

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8) cietusī persona -- fiziskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījumā nodarīts veselības kaitējums, izņemot ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītāju;"

izslēgt 9. punktu;

izteikt 11. punkta a) apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) tās valsts teritorija, kur transportlīdzeklim piešķirts valsts reģistrācijas numurs un izsniegta atbilstoša valsts reģistrācijas numura zīme (turpmāk - numura zīme), neatkarīgi no tā, vai šī numura zīme ir pastāvīga vai pagaidu,";

Krievijas lidsabiedrības Aeroflot pasažieru plūsma 2004.gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, ir palielinājusies par 17,4% un sastādīja 6,9 miljonus cilvēku. Vidējais reisu noslogojums ir bijis 69 %, savukārt komerciālais – 58,2%, gada laikā palielinoties par 1,2%. Neskatoties uz to, eksperti uzskata, ka šie rādītāji neliecina par lidsabiedrības labklājību. Lidsabiedrības Aerotrans vadītājs Aleksandrs Mavrodi uzskata, ka galvenais rādītāju uzlabošanas iemesls ir lidsabiedrību Aeroflot-Nord un Aeroflot-Don iegāde. Tieši šo uzņēmumu lidmašīnas ļāva palielināt pasažieru plūsmas apjomu, kā arī Il un daļēji arī Tu lidmašīnu modeļu aizvietošana ar Aerobus ir pasargājusi no lidmašīnu deficīta starptautiskajos lidojumos. Mavrodi sniegto informāciju ir apliecinājusi arī Aeroflot vadītāja Irīna Danenberga. Pēc viņas sniegtajām ziņām visas 11 lidsabiedrības īpašumā esošas Il lidmašīnas īsteno tikai iekšējos reisus un atsevišķas čarterprogrammas. Aeroflot oficiāla aģente Galina Tomašuka atzīmē, ka Aeroflot biļešu pārdošanas īpatsvars šobrīd ir samazinājies. Par iemeslu ir nepopulāri pasākumi attiecībā pret mazumtirdzniecības pārdevējiem. Savukārt kā pozitīvu momentu Tomašuka atzīst Aeroflot bonuss programmu. Tās dalībnieki, pie citiem vienādiem nosacījumiem, vienmēr izvēlas nacionālā pārvadātāja reisus. Tātad rādītāju uzlabojumus var izskaidrot arī ar rūpīgu attieksmi pret pastāvīgiem klientiem.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Baltijā lielākā azartspēļu biznesa grupa Olympic Entertainment Group (Olympic) kopā ar Maltas viesnīcu un izklaides kompāniju Eden Leisure Group Maltā atvērs kazino, kurā Olympic investēs līdz septiņiem miljoniem eiro un kazino darbu vadīs uz līguma pamata.

Darbam Maltā ir nodibināts meitasuzņēmumi OEG Malta Holding Limited un OEG Malta Gaming Limited, kuros māteskompānijai tieši vai netieši pieder 100% akciju. Kazino darbības vadības pakalpojumu sniegšanai Olympic meitasuzņēmumi Maltā noslēdza līgumu ar kompāniju Casino Malta Limited un ar to saistītiem uzņēmumiem, Olympic informēja biržu.

Kazino Casino Malta by Olympic Casino, kuru viesnīcā Malta InterContinental Hotel plānots atvērt ša gada otrajā puse, būs 250 spēļu automāti un 30 spēļu galdi, kā arī bārs un sporta totalizators. Ar nepilnu 2799 kvadrātmetru platību tas būs lielākais Olympic kazino.

Pārstāvniecība Zviedrijā (Stokholmā)

Pārstāvniecību vada Guntis Rubīns

MIO (otra lielākā mēbeļu tirdzniecības ķēde aiz IKEA) sākusi sveču eksportu no Latvijas ražotāja, kā arī paneļmāju eksportu. Latvijas uzņēmumi, kas Zviedrijā piedalījās dažādās marketinga aktivitātēs pagājušā gada beigās š.g. sākumā ir uzsākuši jaunus eksporta projektus - Primekss, Arčers, UPB, vairāki pārtikas pārstrādes uzņēmumi - projekta Go Sweden dalībnieki.

Pārstāvniecība turpina sadarbību ar General Motors (SAAB Automobile). Divi Latvijas uzņēmumi ir sākuši strādāt pie specialā autobūves sertifikāta TS 16949 iegūšanas, kas ir priekšnoteikums kļūšanai par tiešo piegādātāju autoražotājiem.

Krievijas aviokompānijas Aeroflot 30 % akciju īpašnieks, miljardieris Aleksandrs Ļebedevs uzskata, ka viņa interses kompānijas padomē var pārstāvēt dēls - trīs mēnešus vecs zīdainis.

Ļebedevs aģentūrai Reuters klāstījis, ka uzrakstījis humora pilnu vēstuli Aeroflot vadībai un Krievijas valdībai, kurā piedāvājis kompānijas padomē iekļaut savu dēlu Ņikitu Ļebedevu. Kompānijas kontrolpakete pieder Krievijas valdībai.

Būdams Aeroflot direktoru padomes loceklis, uzņēmējs agrāk izteicis viedokli, ka pēc 2008. gada rezultātiem kompānijas dividendes būtu jāizmaksā pilnā apjomā, taču viņa vēlme neguva atbalstu. Tagad miljardiera neapmierinātību izsaukusi kompānijas vēlme sponsorēt futbola klubu ACSK un Soču olimpiādi, kā arī nomāt biroja telpas Maskavas centrā papildus birojam Šeremetjevā.

Latvijas aviosabiedrība airBaltic šodien Maskavā noslēdza līgumu ar vadošo Krievijas aviosabiedrību Aeroflot par sadarbības lidojumu (codeshare) veikšanu. Sākot no šī gada 26. marta, visiem lidojumiem maršrutā Rīga - Maskava tiks doti abu aviosabiedrību airBaltic un Aeroflot reisa kodi. airBaltic prezidents Bertolts Fliks komentē: “Aeroflot, nacionālā Krievijas aviosabiedrība ir ļoti svarīgs sadarbības partneris. Zināmā mērā sadarbība notiek jau vairākus gadus, taču šī līguma parakstīšana iezīmē jaunu sadarbības kvalitāti un līmeni abu kompāniju starpā. Ieguvēji, protams, ir mūsu pasažieri, kas varēs viegli kombinēt abu aviosabiedrību lidojumus uz un no Maskavas un tālāk.” airBaltic un Aeroflot sadarbības lidojumu līgums dos pasažieriem pieeju abu aviosabiedrību lidojumiem maršrutā Rīga – Makava - Rīga. Pateicoties sadarbības līgumam, pasažieriem būs vieglāk orientēties un lietot kopējo airBaltic un Aeroflot maršrutu tīklus. Patlaban airBaltic veic lidojumus uz Maskavu katru dienu, izņemot sestdienu. Savukārt Aeroflot veic piecus reisus nedēļā. Katra aviokompānija veic lidojumu dažādos dienas laikos, kas paver pasažieriem plašākas izvēles iespējas, plānojot braucienus. 2005. gadā maršrutā Rīga – Maskava - Rīga tika pārvadāti 52 958 pasažieri.

Krievijas aviācijas kompānijas Aeroflot ienākšana Tallinā palielinās lidostā apkalpoto pasažieru skaitu par 100 tūkstošiem gadā, raksta Baltic-Course.com.

Aeroflot pēc 16 gadu pārtraukuma atsāks lidojumus maršrutā Tallina – Maskava. Šajā maršrutā pašlaik lido arī Estonian Air un UTair, tomēr Aeroflot «neatņemšot» pasažierus šim aviokompānijām, bet palielinās tirgu, norādījis Tallinas lidostas valdes loceklis Ēriks Sakovs (Erik Sakkov).

Aeroflot lidojumi nenodrošinās tikai Krievijas tūrismu plūsmu uz Igauniju, bet arī radīs konkurenci Somijas aviokompānijas Finnair lidojumiem virzienā uz Āziju, kā arī papildinās Aeroflot lidojumus uz Āfriku un Ziemeļameriku.

Kopumā šogad Tallinas lidosta cer apkalpot 2,2 miljonus pasažieru.

Šodien, 13. septembrī, Ekonomikas ministrija starpinstitūciju saskaņošanai nodeva informatīvo ziņojumu par Latvijas Ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla attīstību. Ziņojumā tiek izvērtēta esošo pārstāvniecību darbība, noteiktas valstis, kurās būtu atveramas pārstāvniecības turpmākajos trīs gados, kā arī sniegti priekšlikumi pārstāvniecību darba uzlabošanai.

Tā kā Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības ir viens no efektīvākajiem instrumentiem investīciju piesaistei un eksporta apjomu palielināšanai, Ekonomikas ministrija rosina atbalstīt Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību atvēršanu, ik gadu atverot divas jaunās pārstāvniecības ārvalstīs. Un nākamo trīs gadu laikā atvērt Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecības Japānā, Polijā, Lietuvā, Ķīnā, Ukrainā un Itālijā.

Šobrīd ekonomiskās pārstāvniecības strādā 10 valstīs - Kazahstānā, Vācijā, Francijā, Zviedrijā, Lielbritānijā, Krievijā, Nīderlandē, Norvēģijā, Dānijā un ASV. Pārstāvniecību mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem ieiet jaunos un nostiprināties esošajos tirgos, uzlabojot to konkurētspēju, tādējādi, sekmējot arī pozitīvu ārējās tirdzniecības bilanci.

Krievijas lidsabiedrība Aeroflot plāno izveidot valsts pirmo zemo cenu lidsabiedrību. Kompānija cer, ka jau 2014. gadā zemo cenu aviokompānija nodrošinās lidojumus no Maskavas uz Sanktpēterburgu un Krievijas dienvidu pilsētām.

Paredzēts, ka lidsabiedrības operāciju bāze atradīsies Maskavas Domodedovo lidostā, vēsta Krievijas laikraksts Vedomosti. Laikam ejot, aviokompānija varētu piedāvāt arī starptautiskus lidojumus uz Kijevu, Erevānu, Stambulu un Barselonu. Topošās lidsabiedrības lidmašīnu parku iecerēts nodrošināt ar 40 Boeing 737 lidmašīnām. Krievijas zemo cenu aviokompānijas nosaukums vēl nav atklāts.

Aviācijas tirgus eksperti vērtē, ka Krievijā pieprasījums pēc zemo cenu lidojumiem prognozējams augsts. Krievijas iedzīvotājiem, lai pārvietotos starp milzīgās valsts pilsētām, daudz laika nepieciešams pavadīt vilcienos, kuriem laba alternatīva būtu lēti avioreisi. Savukārt atvaļinājumu kaimiņvalsts iedzīvotāji izvēlas pavadīt Turcijā un Vidusjūras valstu kūrortos, uz kurieni arī plāno lidot topošā lidsabiedrība.

Otrdien Krievijas akciju tirgus indekss Micex saruka, reaģējot uz Krievijas lielākās aviokompānijas Aeroflot vērtspapīru cenas kritumu, raksta Bloomberg.

Aeroflot cena samazinājās līdz zemākajam līmenim kopš marta pēc tam, kad laikraksts Vedomosti ziņoja, ka valdība apsver iespēju piemērot ierobežojumus Eiropas aviolidojumiem, jo tādējādi varētu tikt iedragātas uzņēmuma finanses. Aeroflot akcijas cena saruka par 5,8% līdz 46,99 rubļiem, kas ir zemākā cena kopš 18. marta.

Vedomosti ziņoja, ka Krievija varētu ierobežot vai aizliegt Eiropas aviokompāniju lidojumus pāri Sibīrijai uz Āziju. Šie ierobežojumi varētu būt ļoti negatīvi Aeroflot, kurš iekasē komisijas maksas no ārvalstu aviokompānijām par tiesībām šķērsot Sibīriju, norāda Otkritie Capital analītiķe Irina Stupačenko. Pērn šie maksājumi sasniedza 170 miljonus dolāru jeb 18% no kopējā EBITDA.

Šodien, 10.janvārī, Ekonomikas ministrija iesniegusi starpinstitūciju saskaņošanai Rīcības plānu par Latvijas Ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla tālāku attīstību, kas ietver pasākumus Pārstāvniecību tīkla darbības efektivitātes uzlabošanai un definē valstis, kurās būtu atveramas Pārstāvniecības tuvākajos trijos gados, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Rīcības plānā ietverto pasākumu īstenošana, palīdzēšot komersantiem ieiet jaunos un nostiprināties esošajos ārvalstu tirgos, uzlabojot to konkurētspēju un sekmējot pozitīvākas ārējās tirdzniecības bilances veidošanos.

Rīcības plāns par Latvijas Ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla tālāku attīstību paredz tuvāko trīs gadu laikā atvērt Ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Ķīnā, Ukrainā, Lietuvā, Baltkrievijā un otru pārstāvniecību Krievijā. Tāpat Rīcības plāns paredz pilnveidot un paplašināt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sniegto pakalpojumu klāstu, kā arī izveidot vienotu datu bāzi, kura ietvertu aktuālu informāciju par dažādu Latvijas valsts institūciju pārstāvju veiktajām vai plānotajām aktivitātēm ekonomiskajā darbībā. Savukārt, lai veicinātu atgriezenisko saiti un efektīvu dialogu ar komersantiem, paredzēts reizi gadā veikt komersantu aptauju par Pārstāvniecību sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Malta neatteiksies no ieceres tirgot savas pases ārzemniekiem, neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) iebildumiem. Maltas premjerministrs Džozefs Muskats paudis pārliecību, ka ieceres īstenošanas rezultātā valsts varētu nopelnīt miljardu eiro.

Eiropas Parlaments (EP) pieņēmis nesaistošu rezolūciju, par kuru nobalsojuši teju 90% deputātu, mudinot Maltu atteikties no šīs ieceres, tomēr, kā šķiet, uz Muskatu tā nav atstājusi lielu iespaidu.

«Mana valdība ir ievēlēta, lai valdītu nacionālajās interesēs. Tā ir ievēlēta, lai panāktu pārmaiņas un celtu dzīves līmeni,» žurnālistiem ceturtdien sacīja Muskats, kurš pats ir bijušais EP deputāts. «Mēs esam pieņēmuši zināšanai, kas ir ticis pateikts. Tagad dosimies uz priekšu.»

Attiecībā uz to, kādus cilvēkus apstiprināt plānam, valdība būs «ļoti selektīva», piebilda premjers. Viņš arī atzina, ka pēc tam, kad pagājušajā nedēļā sāka darboties šī programma, jau ir saņemti pirmie pieteikumi. Viņš gan nevēlējās atklāt, tieši cik pieteikumus valdība ir saņēmusi.

Bankrots ir vienīgais risinājums Krievijas otrai lielākajai aviokompānijai Transaero, no kuras pārņemšanas atteikusies valsts kontrolētā lidsabiedrība Aeroflot, piektdien paziņoja valsts ekonomikas ministrs Aleksejs Uļukajevs.

Citu iespēju meklējumi nav noveduši pie pozitīva rezultāta. Mēs turpinām ar pieņēmumu, ka šī ir vienīgā iespēja, norāda Uļukajevs.

Aeroflot direktoru valde septembra sākumā apstiprināja 75% Transaero akciju iegādi valdības atbalstītā darījumā par simbolisku summu viena rubļa apmērā.

Taču Aeroflot nespēja vienoties ar Transaero kreditoriem par aviokompānijas 250 miljardu rubļu (3,4 miljardu eiro) parādsaistību restrukturizāciju un nepaguva noteiktajā termiņā iegādāties 75% akciju daļu.

Aeroflot ceturtdienas vakarā pavēstīja, ka neplāno izteikt atkārtotu piedāvājumu Transaero pārņemšanai.

Krievijas transports ministrs Maksims Sokolovs norādīja, ka Transaero vairs nespēj pilnībā pildīt savas finansiālās saistības un civilās aviācijas dienests licis aviokompānijai pārtraukt biļešu tirdzniecību.

Krievijas aviokompānijas Aeroflot akcionārus sapulcē balsošanas rezultātā pieņemts lēmums iegādāties 44 jaunas lidmašīnas; 22 no kompānijas Airbus un 22 no kompānijas Boeing, ziņo Newsru.

Šim mērķim Aeroflot atvēlējuši 5,81 miljardu USD. Tiks iegādātas 22 Airbus A350 ZWB un 22 Boeing 787 Dreamliner lidmašīnas.

Lielākā daļa Aeroflot akcionāru darījumam piekrita. Taču skatoties uz pirkumu no aviotransporta biznesa puses; iegādāties divu savā starpā konkurējošu kompāniju vienāda tipa lidmašīnas pircējam izmaksā stipri dārgāk nekā pērkot lidmašīnas no viena ražotāja.

Aeroflot direktors Valērijs Okulovs nākotnē cer arī iegādāties mūsdienu lielāko pasažieru lidmašīnu - aviācijas milzi Airbus A380.

Krievijas otra lielākā aviokompānija Transaero vēl izpilda tikai atsevišķus lidojumus uz starptautisko lidostu Rīga, aģentūru LETA informēja lidostā.

Tomēr pārsvarā Krievijas lidsabiedrības reisi tiekot atcelti un pasažieri tiekot pārformēti uz citu kompāniju reisiem, skaidro lidostā.

Arī šodien atcelti reisi uz un no Rīgas, liecina informācija lidsabiedrības mājaslapā.

Kā ziņots, Krievijas ekonomikas ministrs Aleksejs Uļukajevs paziņojis, ka bankrots ir vienīgais risinājums Krievijas otrai lielākajai aviokompānijai Transaero, no kuras pārņemšanas atteikusies valsts kontrolētā lidsabiedrība Aeroflot.

«Citu iespēju meklējumi nav noveduši pie pozitīva rezultāta. Mēs turpinām ar pieņēmumu, ka šī ir vienīgā iespēja,» norāda Uļukajevs.

Aeroflot direktoru valde septembra sākumā apstiprināja 75% Transaero akciju iegādi valdības atbalstītā darījumā par simbolisku summu viena rubļa apmērā.

Strādājot starptautiskā uzņēmumā vai attīstot biznesu ārzemēs, klātesamība ir ļoti būtiska, tādēļ nereti nākas doties biznesa braucienos uz ārzemēm.

Vairums strādājošo komandējumu laikā apmeklē konferences un apmācības vai tiekas ar klientiem un partneriem, taču aizvien biežāk darbinieki biznesa braucienu cenšas apvienot ar atpūtu, dodoties ekskursijās, lai iepazītu galamērķa valsti, vēsta Baltic Travel Group un Aeroflot veiktā aptauja. Atkarībā no uzņēmuma nozares, darba braucienos darbinieki dodas regulāri – gan uz Baltijas valstīm (72%), gan tuvākiem un tālākiem galamērķiem Eiropā un ārpus tās.

Esot komandējumā, kā būtiskākais cilvēkiem ir pieejamība (51%) – ērtas saziņas iespējas, ieskaitot ātru internetu un kvalitatīvus telefonsakarus. Gan mobilo sakaru operatori, gan pasažieru pārvadātāji nepārtraukti uzlabo savus pakalpojumus un maina politiku, lai apmierinātu strauji augošās klientu vajadzības. Mobilās ierīces un datorierīces vairums aviokompāniju šobrīd atļauj lietot arī lidojuma laikā, un atsevišķas kompānijas biznesa klasē nodrošina arī Wi-Fi, bet izmantojot autotransportu un vilcienu, ierobežojumi praktiski netiek izjusti.

Krievijas lidsabiedrība Aeroflot pievienojusies amerikāņu lidsabiedrības Delta Air Lines biežo lidotāju programmai Sky Miles. Tādejādi programmas izmantotāji, varēs krāt nolidotās jūdzes izmantojot arī Aeroflot pakalpojumus. Aeroflot veic tiešos reisus no Maskavas uz Ņujorku, Losandželosu un Vašingtonu, kā arī uz citiem galamērķiem Austrumeiropā un Āzijā. Delta Air Lines ieguvums būs pieeja galamērķiem Krievijā. Savukārt Aeroflot-Bonus programmas biedri, izmantojot Delta, Song Delta Shuttle un Delta-Connection-Carriers, iegūs papildus jūdzes.

Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins kritizējis Krievijas lielāko aviosabiedrību Aeroflot par centieniem paplašināt pašmāju tirgus daļu, pērkot lidmašīnas no Boeing Co un Airbus SAS, ziņo Bloomberg.

«Es vēlos saprast, cik daudz vietējo tehnoloģiju Aeroflot iegādāsies,» V. Putins sacījis tikšanās laikā ar kompānijas vadītāju Vitāliju Saveļjevu. «Jūs vēlaties dominēt vietējā tirgū, bet jūs negribat pirkt Krievijas tehnoloģijas. Tā nedara,» viņš piebildis.

Rezultātā V. Saveļjevs solījis nākt klajā ar jaunu plānu, lai iegādātos vairāk pašmāju lidmašīnu.

Aeroflot pašmāju tirgus daļas, kas patlaban ir 25%, paplašināšana ir kompānijas galvenais stratēģiskais uzdevums, V. Saveļjevs stāstījis V. Putinam.

Aviokompānija plānojot iegādāties 22 Boeing 787 Dreamliner un 22 Airbus A350 lidmašīnas. Kompānija arī piekritusi iegādāties 30 Sukhoi Co. SuperJet lidmašīnas.

Ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš (JL) un ārlietu ministrijas valsts sekretārs Normans Penke tikās ar Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību (turpmāk - Pārstāvniecības) vadītājiem. Tikšanās galvenais mērķis bija pārrunāt aktuālos savstarpējās sadarbības jautājumus, kas sekmētu veiksmīgu un koordinētu sadarbību starp Pārstāvniecībām un ārlietu ministrijas diplomātiskajām pārstāvniecībām ārvalstīs. Tikšanās laikā Pārstāvniecību vadītāji informēja par savu līdzšinējo darbu, galvenajiem paveiktajiem darbiem 2005.gadā un par plānoto 2006.gadam. Par plānotajām aktivitātēm un pārstāvniecības oficiālo atvēršanu informēja arī ASV pārstāvniecības vadītājs. Uzrunājot Pārstāvniecību vadītājus, K.Kariņš uzsvēra, ka Pārstāvniecību darbs Latvijā tiek augstu novērtēts, par ko, galvenokārt, liecina uzņēmēju lielā interese par kopējām tikšanām, atsauksmes un pateicības par rastajiem sadarbības partneriem. Ministrs pauda gandarījumu par Pārstāvniecību paveikto, piesaistītajām ārvalstu investīcijām un pateicās par Latvijas biznesa vides popularizēšanu ārvalstīs. K.Kariņš pauda pārliecību, ka tagad - laikā, kad Latvijas uzņēmēji ir sekmīgi attīsta un modernizē savas ražotnes, viņiem arvien aktuālāks kļūst jautājums par citu valstu tirgu apgūšanu, līdz ar to arī daudz pieprasītāki kļūs mūsu ekonomiskie pārstāvji ārvalstīs. Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Normans Penke tikšanās laikā pateicās pārstāvniecību vadītājiem par ieguldījumu Latvijas diplomātisko attiecību stiprināšanā un aicināja uz daudz ciešāku sadarbību ar Latvijas vēstniecībām ārvalstīs, lai kopējiem spēkiem sekmētu Latvijas ekonomisko izaugsmi turpmāk un veidotu pozitīvu un visaptverošu Latvijas tēlu pasaulē. Tikšanās piedalījās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors A.Ozols un Lielbritānijas, Vācijas, Francijas, Zviedrijas, Nīderlandes, Kazahstānas, Norvēģijas, Dānijas, Krievijas un ASV pārstāvniecību vadītāji.

Malta strauji mainījusi savu pozīciju un apturējusi tā dēvētās zelta pases izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, vēstīja izdevums "Times of Malta".

Valsts valdība trešdien paziņoja, ka saistībā ar "jaunākajiem notikumiem" nepieciešamās pārbaudes "zelta pases" izsniegšanai nevar veikt atbilstoši.

"Tādējādi Malta uz nenoteiktu laiku apturējusi Krievijas Federācijas un Baltkrievijas pilsoņu iesniegumu iepriekšminētajam statusam izskatīšanu," pavēstīja valdība.

Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi nevarēs saņemt Maltas pilsonību nedz apmaiņā pret investīcijām, nedz uzturēšanās atļauju apmaiņā pret investīcijām, kam nepieciešama atjaunošana reizi gadā.

Malta sāka pārdot pases bagātiem ārzemniekiem 2014.gadā. Veicot investīcijas Maltā, bagātnieki saņem arī tiesības pārvietoties Eiropas Savienībā un izmantot bloka finanšu sistēmas.