Foto: LETA

Āgenskalna tirgus sakņu paviljonu lemj demontēt, jo tam nav arhitektoniskās vērtības 

Pēc Āgenskalna tirgus sakņu paviljona arhitektoniski mākslinieciskā izpētes tomēr pieņemts lēmums to pilnībā demontēt, jo no kultūrvēsturiskā aspekta celtnei nav arhitektoniskās vērtības, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domes Īpašumu departamenta pārstāve Baiba Gailīte.

LETA, 2018. gada 02. maijs plkst. 17:36

Viņa paskaidroja, ka pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) lūguma veiktās izpētes secinājumos norādīts, ka 1953.gadā aiz Āgenskalna tirgus vēsturiskās ēkas tikusi uzcelta koka nojume uz betona stabiem ar metāla fermām, kur tirgot saknes. Tomēr nav zināms, vai tieši tā projekts ticis realizēts.

Pēc izpētē konstatētā, 1960.gada aprīlī arhitekts Josifs Goldenbergs projektējis sakņu paviljonu kā slēgtu zāli. Fasādēm tika plānots izveidot plašu stiklojumu ar horizontāliem koka logiem sienu plaknēs, bet virs paviljona - virsbūvi ar gaismas lodziņiem ar mazo rūšu stiklojumu. Dzelzsbetona kolonnas tika plānots krāsot ar eļļas krāsu, kā arī paviljonu ar galveno tirgus ēku savienot no ķieģeļiem būvētā slēgtā pārejā ar betona pārsegumiem. Paviljona grīdu vajadzēja izlikt ar divu krāsu flīzēm un zālē bija paredzēts izvietot 68 tirdzniecības letes.

Taču, lai gan 1964.gadā projekts ticis realizēts, tas noticis ar būtiskām atkāpēm konstruktīvajā un arhitektoniskā ziņā, secināts izspētē. «Līdz ar to secināts, ka no kultūrvēsturiskā aspekta celtnei kā nojumei un vēlāk sakņu paviljonam nav arhitektoniskās vērtības. No stilistiskā viedokļa tai nepiemīt būvei raksturīgās viengabalainības un dekoratīvā apdare, kas raksturotu arhitektūras laikmeta iezīmi 20.gadsimta sešdesmitajos gados. Iekštelpas esošās balsta kolonas nav čuguna lējuma, tām nav dekoratīvā pamatnes balsta un dekoratīvā kapiteļa,» skaidroja Gailīte.

Tādēļ patlaban, saskaņojot ar VKPAI, notiek paviljona demontāžas darbi un kopā ar VKPAI speciālistiem tiek atsegtas ēkas konstruktīvās daļas. Pēc inspekcijas speciālistu norādījumiem, ja tiks atklātas tādas ēkas konstruktīvās detaļas, kurām ir būvvēsturiska nozīme, tās tiks saglabātas.

VKPAI galvenais inspektors Jānis Asaris sarunā ar aģentūru LETA uzsvēra, ka «paviljonam ir vērtība kā sava laika būvei», tādēļ inspekcija nav piekritusi tā pilnīgai nojaukšanai, bet gan piekritusi bīstamo daļu demontāžai ar atsevišķiem nosacījumiem. «Mēs piekrītam demontāžai ar nosacījumu, ka tiek veikta būves uzmērīšana un detalizēta fotofiksācija, lai gadījumā, ja jaunais nomnieks gribēs to restaurēt sākotnējā veidolā - viņam būtu šāda iespēja. Protams, katram dēlim tur arhitektoniskas vērtības nav, taču kopumā kā laika piemineklim ir,» sacīja Asaris.

Demontāžas laikā ēkas konstruktīvās kolonnas paliks neskartas.

Kā vēstīts, marta beigās VKPAI pieprasīja Rīgas domei pārtraukt Āgenskalna tirgus sakņu paviljona demontāžu, jo ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un jebkādus demontāžas darbus nepieciešams saskaņot ar VKPAI. To dome izdarījusi nebija.
Pēc abu pušu apspriešanās tika pieņemts lēmums veikt padziļinātu izpēti par paviljona celtniecības gaitu un arhitektonisko vērtību, lai varētu izlemt turpmāko ēkas darbības scenāriju.

2014.gadā veiktais tehniskais apsekojums norāda uz to, ka paviljons atrodas avārijas stāvoklī un kopš tā brīža izmantots netiek.

Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 05. aprīlis plkst. 8:12

Kalnciema kvartāla īpašnieki - brāļi Kārlis un Mārtiņš Dambergi - plāno piedalīties...

2018. gada 26. marts plkst. 16:52

Rīgas domes Īpašuma departaments un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI)...

2018. gada 26. februāris plkst. 15:42

Iznomāšanas komisija pirmdien, 26. februārī apstiprināja Āgenskalna tirgus ēkas un pieguļošās...

2018. gada 02. februāris plkst. 14:58

Rīgas domes Īpašuma departaments no Rīgas Centrāltirgus pirmdien, 5. februārī savā valdījumā...

2018. gada 24. janvāris plkst. 16:29

Piesakoties izsolei, pretendentam jāiesniedz kredītiestādes apliecinājums par kredītresursu pieejamību vismaz piecu miljonu eiro apmērā.

Nepalaid garām

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas...

Zaudējums mūsu valstij un Latvijas ekonomikai ir ABLV Bank likvidācija. Tomēr labāka...

Zivju konservu ražotājs SIA Karavela paziņojis par Vācijas zivju produktu ražotāja Larsen...

7,03 miljoni eiro – tāds bijis lielākā Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā pērn...

Šobrīd Latvijas veikalos nav iespējams iegādāties AS Dzintars krēmu Niveja, biznesa portālam...

Kontekstā ar pašlaik aktuālajiem Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) parādiem sociālajos tīklos...

No šīs sadaļas
2018. gada 03. maijs plkst. 15:21

Vairāki Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi kopā ar nekustamo īpašumu attīstītājiem un kultūras...

2018. gada 28. aprīlis plkst. 9:29

VEF jeb Valsts elektroniskā fabrika savulaik bija viena no lielākajām rūpnīcām Latvijā....

2018. gada 27. aprīlis plkst. 12:15

SIA «Lidl Latvija» nopirkusi vairākus īpašumus tālākai attīstībai, investējot vairāk nekā...

2018. gada 25. aprīlis plkst. 9:57

Lielvārdes senlatviešu «Uldevena pili» veidojis vēstures entuziasts un laikraksta Dienas Bizness...

2018. gada 24. aprīlis plkst. 11:22

SEB banka un Danske Bank ir piešķīrušas Linstow grupai ilgtermiņa sindicēto aizdevumu 34 miljonu...

2018. gada 23. aprīlis plkst. 17:21

Šobrīd turpinās PA «Ogres namsaimnieks» reorganizācijas process, kuram beidzoties, daļa pašreizējās...

2018. gada 23. aprīlis plkst. 17:03

Tirdzniecības centra «Galleria Rīga» apsaimniekotājs SIA «Patollo», kā arī tā īpašnieks SIA...

2018. gada 23. aprīlis plkst. 14:55

Nekustamā īpašuma apsaimniekotājs SIA «Ditton nams» reģistrējis jaunu komercķīlu, ar kuru ieķīlājis...

2018. gada 23. aprīlis plkst. 10:35

Attīstības finanšu institūcijas Altum pārvaldītais Zemes fonds kopš darbības sākuma ir iegādājies...

2018. gada 23. aprīlis plkst. 9:04

Jaunais īres likums neatrisinās visas nozares problēmas, tomēr, iespējams, veicinās īres tirgus...