Turpmāk mediju aģentūras «OMD Latvia» vadītājs būs Vadims Barisons. Konkursā viņš izvēlēts kā piemērotākais kandidāts un no 20.marta ieņems arī uzņēmuma valdes locekļa amatu, informēja «OMD Latvia» valdes loceklis Kārlis Zembergs.

V. Barisons mārketinga un reklāmas jomā darbojas 11 gadus. Savu karjeru sācis kā dizainers, vēlāk pārgājis uz mārketinga jomu. Strādājis par zīmola vadītāju sabiedrībā plaši zināmiem AS «Latvijas Balzams» zīmoliem, vēlāk AS «Aldaris», kur viņš vadīja gan Latvijas, gan Baltijas zīmolus, līdz 2016. gadā kļuva par uzņēmuma mārketinga vadītāju. 2017. gadā viņš pievienojās «OMD Latvia» komandai, kļūstot par Klientu servisa, bet vēlāk par Biznesa attīstības direktoru.

«Man ir prieks sākt vadīt «OMD Latvia» brīdī, kad uzņēmums visā pasaulē ir lielu pārmaiņu priekšā – gan solījuma klientiem, gan pozicionējuma ziņā. Mūsu klienti varēs gūt lielāku atdevi no savām investīcijām reklāmā,» saka V. Barisons.

Gaiļezera slimnīcas teritorijā pēc rekonstrukcijas atklāta ēka, kurā turpmāk atradīsies Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Operatīvā medicīniskā daļa un Mežciemā jaunizveidots NMP brigāžu punkts.

Ēkas rekonstrukcija ir NMP dienesta realizētā ERAF projekta būtiska aktivitāte. Rekonstrukcijā ieguldīti 211 000 latu no ERAF projekta finansējuma.

Rekonstruētajā ēkā turpmāk darbosies nozīmīga NMP dienesta struktūrvienība - Operatīvā medicīniskā daļa (OMD), kas 24 stundas diennaktī nepieciešamības gadījumā nodrošina specializēto neatliekamo medicīnisko palīdzību NMP slimnīcām visā Latvijā un sarežģītos gadījumos konsultē arī NMP dienesta brigādes, kuras atrodas izsaukumos. Visbiežāk palīdzība slimnīcām nepieciešama, kad to resursi ir nepietiekami, lai tajās esošajiem pacientiem vai cietušajiem sniegtu visu vajadzīgo palīdzību. Šādās situācijās OMD nodrošina vairāk nekā 20 dažādu specialitāšu augstas kvalifikācijas ārstu, piemēram, reanimatologu, neonatologu, neiroķirurgu, asinsvadu ķirurgu u.c. speciālistu gatavību pēc NMP slimnīcu pieprasījuma doties uz tām un sniegt palīdzību īpaši smagi slimiem pacientiem vai cietušajiem. Ikdienā OMD speciālisti veic arī kritiski smagu pacientu transportēšanu no reģionu slimnīcām uz specializētajiem centriem Rīgā. Tāpat OMD mediķi dodas palīgā cietušajiem neikdienišķos un pat ekstremālos apstākļos, tajā skaitā piedaloties gaisa medicīniskajā transportēšanā, piemēram, ar NBS Gaisa spēku helikopteri pārvedot kritiski smagus pacientus no reģionu slimnīcām uz Rīgu vai ar helikopteri dodoties jūrā, lai no kuģiem noceltu pacientus un nogādātu slimnīcās.

Telekomunikāciju uzņēmums SIA Bite Latvija turpmāk sadarbosies ar divām mediju aģentūrām – OMD Latvia un Carat Latvija, informē vortāls 7guru.lv.

Ar OMD Latvia Bite sadarbosies televīzijas un vides mediju izvēlē, bet ar Carat Latvija – digitālo, drukāto un radio mediju izvēlē. No 23.janvāra abām aģentūrām ir tiesības veikt šos attiecīgi norādītos mediju darījumus.

«Uzskatām, ka sadarbība ar abiem nozares profesionāļiem dos vēl plašākas iespējas un palīdzēs nonākt pie vēl efektīvākiem komunikāciju risinājumiem,» 7guru paudusi SIA Bite Latvija komercdirektore Kristīne Britāne.

Latvijas reklāmas asociācija apkopojusi reklāmas aģentūru topu un mediju aģentūru topu, kas attiecas uz 2010. gadu.

Reklāmas aģentūru topā pirmajā pozīcijā ierindota Alpha Baltic, kuras vadītājs ir Lauris Špillers. Tās kapitalizētais apgrozījums bijis 12,4 miljoni latu. Otro vietu ieņem reklāmas aģentūra DDB Latvija - vadītājs Andris Rubīns, apgrozījums - 5,3 miljoni latu, trešo vietu - TBWA/Latvija, vadītāja - Alda Strapāne Medne, apgrozījums - 3,9 miljoni latu.

Ceturtajā un piektajā vietā atrodas reklāmas aģentūras Leo Burnett Riga un Adell Saatchi&Saatchi.

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (55%) par lielāko vērtību savā mājoklī uzskata personīgas lietas, kurām ir ne tik daudz materiāla, cik emocionāla vērtība. Savukārt teju katrs trešais (27%) respondents uzskata, ka lielākā vērtība viņa mājoklī ir tajā esošajai sadzīves tehnikai un elektronikai, rāda Swedbank aptaujas dati.

5% aptaujāto iedzīvotāju norādījuši, ka mājoklī vērtīgākās lietas ir ģimenes relikvijas. Turpretī salīdzinoši neliels respondentu skaits (2%) par vērtīgāko savā mājoklī uzskata apģērbus un kažokādas, vai arī savas kolekcijas priekšmetus. Tikai 1% aptaujāto kā vērtīgāko savā mājoklī minējuši mēbeles un gleznas vai vērtslietas.

Swedbank apkopotā informācija par apdrošināšanas gadījumiem liecina, ka visbiežāk (72% gadījumu) zaudējumus un mājoklī esošo vērtību bojājumu vai pat zudumu rada ar ūdens noplūdēm saistīti negadījumi – cauruļvadu noplūdes, ūdens iekļūšana mājoklī caur tā konstrukcijām un tamlīdzīgi. Turpretī finansiāli lielākos zaudējumus rada uguns nelaimes – gan cilvēku, gan laikapstākļu izraisītas (piemēram, zibens spērieni). Zādzības ir trešais nozīmīgākais iemesls mājoklī esošo vērtību bojājumam vai zudumam. Taču 7 no 10 gadījumiem bojājumus mājoklī rada tieši ūdens noplūdes. Kā liecina Swedbank apkopotā informācija, ūdens noplūžu vai zādzību rezultātā radušies zaudējumi parasti ir 600 līdz 1000 eiro apmērā.

Lai arī vairāk nekā puse (54%) jauniešu vecumā no 15 līdz 19 gadiem plāno turpināt mācības pēc vidusskolas absolvēšanas, tomēr trešdaļa (33%) vēl šaubās. To vidū arī 23% šā gada 12.klases absolventi, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā iedzīvotāju aptauja. Visbiežāk (47%) jaunieši plāno turpināt studijas kādā no Latvijas augstākās izglītības iestādēm, kamēr studijas ārvalstīs apsver 7%. Interesanti, ka divreiz vairāk skolēnu jeb 13% domā par darba gaitu uzsākšanu uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas.

Kopumā, salīdzinot ar situāciju pirms diviem gadiem, šogad ir vērojams mazāks studēt gribētāju skaits (no 63% 2015.gadā līdz 54% šogad), turklāt tas lielākoties samazinājies tieši uz to vidusskolēnu rēķina, kuri pēc skolas absolvēšanas drīzāk raugās strādāšanas virzienā, vismaz uz laiku ar mācībām "iepauzējot" (8% 2015.gadā pretstatā 13% šogad).

Patiesa interese par apgūstamo profesiju ir galvenais kritērijs, kas nosaka turpmākā̄ studiju virziena izvēli (68%). Īpaši svarīgi tas ir tieši šī gada divpadsmito klašu absolventiem, kuri norāda – izvēlētajam studiju virzienam jābūt interesantam un saistošam (80% pret 68% vidēji). Būtiski retāk (49%) topošie studenti izvērtē pelņas perspektīvas izvelētajā profesijā. Savukārt ceturtdaļai izvēli nosaka iespēja apgūt profesiju par valsts budžeta līdzekļiem (26%), un pieprasījums pēc attiecīgās jomas speciālistiem darba tirgū (25%). Jāpiebilst, ka tuvojoties skolas absolvēšanai, budžeta vietām ir daudz izšķirošāka nozīme – teju puse (47%) divpadsmito klašu skolēni atzīst, ka šis kritērijs viņiem ir nozīmīgs. Tāpat interesanti, ka Rīgas un Pierīgas reģionā dzīvojošie jaunieši salīdzinoši lielāku uzmanību pievērš iespējai nākotnes profesijā labi nopelnīt (svarīgi 63% rīdzinieku pretstatā 49% skolēnu vidēji).

68% Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi ir izvēlējušies mainīt iepirkšanās vai pakalpojuma saņemšanas vietu, jo tajā nav bijis iespējams norēķināties ar maksājumu karti, liecina Swedbank veiktā aptauja.

30% respondentu atzinuši, ka lielākoties iepērkas vietās, kur var norēķināties ar karti, bet vēl 28% uzskata – iespējai norēķināties elektroniski ir jābūt obligāti nodrošinātai jebkurā tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietā.

«Pārliecinoši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju jau šobrīd primāri norēķinās ar maksājumu karti, ja vien šāda iespēja tiek nodrošināta. Turklāt aptauja rāda, ka gadījumā, ja uzņēmēji nepiedāvā norēķināties elektroniski, viņi riskē zaudēt pircējus,» saka Swedbank Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs un valdes loceklis Daniils Ruļovs.

Latvijas iedzīvotāji, kuri veido uzkrājumus privātajai pensijai, kā arī veic iemaksas dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu, arvien aktīvāk izmanto valsts sniegto iespēju saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atmaksu. Tā pērn minēto nodokļa atmaksas iespēju izmantoja jau 41% iedzīvotāju, salīdzinājumā ar 33% gadu iepriekš. Taču vairāk nekā puse jeb 56% iedzīvotāju nav informēti par gaidāmajām izmaiņām IIN atgūšanas kārtībā, kas stājas spēkā jau no nākamā gadā, atklāj «Swedbank» veiktais pētījums.

Aptaujas dati rāda, ka iespēju saņemt IIN atmaksu arvien vairāk izmanto tieši privātās pensijas krājēji, kas kopumā ir piektdaļa no visiem aptaujātajiem iedzīvotājiem. Salīdzinājumam - pērn šādu iespēju izmantoja vien 15% privātās pensijas krājēju. Tāpat IIN atmaksa aktuāla arī piektdaļai iedzīvotāju, kas veic iemaksas dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu. Tikai 6% iedzīvotāju, kas veic uzkrājumu savai nākotnei kādā no abiem minētajiem uzkrājumu veidiem, IIN atmaksas iespēju nav izmantojuši.

Zīmīgi, ka visbiežāk iespēju saņemt IIN atmaksu, ko tālāk novirzīt uzkrājumiem vai izmantot citām vajadzībām, izmanto krājēji vecumā no 50 līdz 59 gadiem (47%), savukārt visretāk šo iespēju izmanto iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem (33%), lai gan tieši nekrājēji šajā vecuma grupā ir arī visinformētākie par IIN atmaksas iespējām par iemaksām pensiju 3. līmenī un dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu. Interesanti arī, ka visinformētākie par IIN atmaksu ir iedzīvotāji ar ikmēneša ienākumiem no 500 līdz 700 eiro (88%).

No ceturtdienas, 5.jūnija, Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) interneta platformu direktora amatā stāsies Voldemārs Oliņš, kurš turpmāk veidos LTV un LR mājaslapu, kā arī apvienotā ziņu portāla lsm.lv stratēģisko attīstību, organizēs un vadīs visus projektus, kas saistīti ar portālu darbību, liecina citiem medijiem izplatītā informācija.

V.Oliņam ir bijusi plaša pieredze vadošu portālu redaktora darbā, kas palīdzēšot pilnveidot sabiedrisko mediju modernizācijas virzienu.

Voldemārs Oliņš bijis portālu apollo.lv un db.lv galvenais redaktors, reklāmas mediju plānotājs uzņēmumā OMD Latvia, kā arī darbojies citos interneta mediju un mārketinga projektos.

«Mēs ļoti ceram, ka tagad varēsim ar svaigu skatu novērtēt padarīto, straujāk attīstīt iecerēto, kā arī nonākt līdz jaunām idejām. Jaunais direktors arī administratīvi būs sasniegums Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas sadarbībā, jo tādējādi tiks izveidota arī vienota interneta platformu attīstības struktūrvienība abās organizācijās. Tas būtiski atvieglos darbu, lai kopīgi plānotu attīstību visās sabiedrisko mediju interneta platformās gan saturiski, gan tehnoloģiski,» komentē sabiedrisko mediju ziņu portāla lsm.lv galvenā redaktore Marta Cerava.

Kosmētikas ražotājs “MADARA Cosmetics” stiprina vadības komandu ar jaunu izpilddirektori – Guntu Šulti, lai ar lielāku vērienu turpinātu eksporta izaugsmi Eiropā, īpaši Francijā, Vācijā un Skandināvijas valstīs, informē “MADARA Cosmetics” valdes loceklis Uldis Iltners.

“MADARA Cosmetics” vadības komandas struktūrā tiks veiktas izmaiņas – izpilddirektores amatā 22. maijā stāsies profesionāla vadītāja ar 20 gadu pieredzi Gunta Šulte, kura pēdējos trīs gadus bijusi globālas kompānijas Skandināvijas un Baltijas valstu vadības komandā ar atbildību par vairāk nekā 300 miljonu eiro vērtu biznesu.

Uzņēmuma līdzdibinātājs un līdzšinējais izpilddirektors Uldis Iltners turpinās darbu valdes locekļa statusā, savukārt ikdienas “MADARA Cosmetics” darba vadības funkcijas pakāpeniski nodos jaunajai izpilddirektorei, lai pats varētu fokusēties uz kompānijas attīstības stratēģijas jautājumiem, kā arī jaunu biznesa projektu attīstīšanu. “MADARA vīzija un ceļš nemainās. Mēs ar Lotti paliksim uzņēmuma valdē, mūsu lomas uzņēmuma pārvaldībā, ilgtermiņa stratēģijas veidošanā un jaunu mērķu izvirzīšanā paliks nemainīgas, bet ar Guntas pievienošanos mēs stiprinām savu spēju mērķu realizēšanā,” pārliecināts U. Iltners.

Lielākā daļa jeb 74% uzņēmumu nav novērojuši iedzīvotāju maksājumu paradumu maiņu pēc eiro ieviešanas, liecina Swedbank veiktā aptauja.

19% pamanījuši, ka iedzīvotāji biežāk nekā pirms eiro ieviešanas norēķiniem izmanto bankas maksājumu kartes, bet 6% novērojuši, ka iedzīvotāji biežāk nekā pirms eiro ieviešanas izvēlas norēķināties skaidrā naudā.

Visvairāk maksājumu karšu popularitāti iedzīvotāju vidū novērojuši uzņēmumi tirdzniecības jomā (32%) un pakalpojumu sfērā (11%).

Visbiežāk norēķinu pieaugumu ar maksājumu kartēm izjūt mazie (23%) un vidējie (28%) uzņēmumi, kā arī uzņēmumi, kas darbojas Latvijas reģionos (20%).

Aptauja liecina, ka pēc eiro ieviešanas 11% vidējie un mazie uzņēmumi sākuši vairāk lietot internetbanku naudas plūsmas kontrolei, savukārt vēl 11% vidējo uzņēmumu savās tirdzniecības vietās līdz ar eiro ieviešanu uzstādījuši karšu pieņemšanas ierīces jeb POS termināļus.

Šogad radošo aģentūru reputācijas topa pirmo trijnieku veido DDB Latvija, Mooz un McCann-Erickson Riga, bet pirmās četras mediju aģentūras ar labāko reputāciju ir Media House, OMD, Inspired un Starcom.

Radošo un mediju aģentūru reputācijas pētījuma veicēji norāda, ka lielākās ieguvējas reputācijas pieaugumā pēdējo triju gadu laikā radošu aģentūru vidū ir DDB Latvija un Alpha Baltic, bet mediju aģentūru vidū – Inspired un Starcom.

Klientu paradumi ir mainījušies, norādīja Data Serviss vadītājs Gatis Bolinskis, atzīmējot, ka 2007. gadā būtiskākais kritērijs bija draudzīgums un laipnība, tad šobrīd vislielākā nozīme radošo aģentūru darbības novērtējumā bija atbildīga attieksme pret darbu un kampaņas finansiālās atdeves noteikšanas iespēja.

Savukārt mediju aģentūru biznesā svarīgāka ir kļuvusi operativitāte, spēja reaģēt uz situāciju.

Veiksmīgas saimnieciskās darbības veikšanai neliela apjoma aizdevums būtu nepieciešams 84% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu, secināts Swedbank aptaujā. Populārākie mērķi, kuru īstenošanai uzņēmēji labprāt piesaistītu papildu finansējumu, ir darba vides uzlabošana (22%), izejvielu un preču krājumu iegāde (16%), lietota auto (14%) vai nelielu ražošanas iekārtu iegāde (14%), informē Swedbank komunikācijas virziena vadītāja Kristīne Jakubovska.

Savukārt vēlamā aizdevuma summa visbiežāk ir no 5 līdz 15 tūkstošiem eiro (66%).

Mazajiem uzņēmumiem izteikti biežāk ir nepieciešamība pēc aizdevuma darba vides sakārtošanai (26% pretstatā 16% vidējo uzņēmumu), kā arī nelielu ražošanas iekārtu iegādei (18% pretstatā 8% vidējo uzņēmumu). Tikmēr vidējie uzņēmumi trīskārt biežāk (27%) akcentē vajadzību pēc neliela apjoma aizdevuma izejvielu un preču krājumu iegādei.

Swedbank uzņēmumu pētījums sadarbībā ar OMD Snapshots veikts 2014.gada oktobrī, aptaujājot 94 Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu vadītājus, izpilddirektorus un finanšu direktorus Rīgā un citās reģionos.

Advokātu tēls sabiedrībā vairāk tiek vērtēts kā negatīvs. Tikai 16% respondentu norāda, ka tas ir pozitīvs, savukārt 36%, ka negatīvs, liecina OMD snapshot veiktā aptauja.

Vispopulārākais viedoklis par advokātiem, ka tie ir dārgi. Tā uzskata 73% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Vienlaikus 33% sabiedrības advokātus uzskata par savtīgiem, vienlaicīgi gan atzīstot, ka šādi speciālisti ir vajadzīgi. Tikai 5% advokātus vērtē kā uzticamus, bet 4% kā godīgus.

Būtiski, ka gandrīz vienādi negatīvs viedoklis par advokātiem ir tiem, kam ir sadarbības pieredze, gan tiem, kam nav. Tiem, kas nav saskārušies ar advokātiem personīgi, biežāk ir viedoklis, ka advokātu pakalpojumi ir dārgi. Tā domā 76% respondentu, kas nav izmantojuši pakalpojumus pretstatā 68 aptaujāto ar pieredzi.

Lielākā daļa jeb 64% respondentu norādījuši, ka nav izmantojuši advokātu pakalpojumus, biežāk tie bijuši lauku iedzīvotāji, kā arī respondentiem ar mazākiem ienākumiem.

Galvenās barjeras uzņēmējdarbības uzsākšanai – kapitāla un ideju trūkums, kā arī ekonomiskā situācija, liecina Swedbank iedzīvotāju aptaujas dati.

No 2012. gada teju nemainīgs saglabājas to iedzīvotāju īpatsvars (68% šajā gadā un 67% 2012. gadā), kas par galveno šķērsli savas uzņēmējdarbības uzsākšanai uzskata kapitāla trūkumu. Savukārt to iedzīvotāju skaits, kuri kā galveno barjeru uzskata nepiemērotu ekonomisko situāciju, no 2012. gada sarucis par 5%, sasniedzot 38%. Teju ceturtajai daļai iedzīvotāju uzsākt savu uzņēmējdarbību traucē drosmes (24%) vai zināšanu (25%) trūkums. 15% aptaujāto iedzīvotāju redz, ka nopietnākais šķērslis ir motivācijas trūkums, un gandrīz tikpat daudz aptaujāto (14%) uzskata, ka viņi nav uzņēmēja tipa cilvēki.

Iedzīvotāju plāni par iespēju uzsākt uzņēmējdarbību vēl šajā gadā no 2012. gada saglabājušies nemainīgi un mēreni optimistiski. Kopumā 32% aptaujāto plāno uzsākt savu uzņēmējdarbību, un no tiem 5% apsver iespēju šo plānu īstenot vēl šogad. 36% aptaujāto (nemainīgs skaits no 2012. gada) nav plānu par savas uzņēmējdarbības uzsākšanu, jo viņi neuzlūko sevi kā uzņēmēja tipu. Tāpat nemainīgi 18% iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd biznesa uzsākšanai nav labvēlīga ekonomiskā situācija. Savukārt 16% aptaujāto sava biznesa idejas īstenošanu kavē personiski iemesli. Būtiski uzsvērt, ka 5% iedzīvotāju norādījuši, ka viņiem jau ir savs uzņēmums vai arī viņi darbojas kā pašnodarbinātie.