Bijušie Latvijas Krājbankas klienti, kuriem bankā glabājās vērtspapīri, no šā gada 7. janvāra var saņemt naudu, kas iegūta izsolēs pārdodot viņiem piederošos vērtspapīrus, kurus banka vairs nebija tiesīga uzglabāt.

2012. gada 18. decembrī veiksmīgi noslēdzās Latvijas Krājbankas turējumā esošo trešajā personām piederošo vērtspapīru izsole. Šobrīd banka ir saņēmusi izsoles rezultātā iegūtos naudas līdzekļus aptuveni 550 000 latu vērtībā un aicina bijušos vērtspapīru īpašniekus vērsties bankā, lai saņemtu sev pienākošos naudu. Šādus maksājumus Latvijas Krājbanka var veikt, jo šie līdzekļi ir uzskatāmi par trešo personu mantu un nav ietverami bankas mantas sastāvā.

Administrators, ņemot vērā augstās izmaksas, kas būtu jāsedz bijušajiem bankas klientiem, ja izsoles rezultātā iegūtie līdzekļi nekavējoties tiktu nodoti glabājumā notāram, pieņēmis šādu risinājumu: sākot no š.g. 7. janvāra līdz 28. februārim bijušie klienti, kuriem bankā glabājās vērtspapīri, Latvijas Krājbankas telpās Rīgā, J.Daliņa ielā 15, no plkst. 9:00 līdz plkst. 17:00 varēs noformēt dokumentus par tiem piekritīgo naudas līdzekļu pārvedumu uz citu banku.

Bijušie Latvijas Krājbankas klienti, kuriem bankās glabājās vērtspapīri, kas tika pārdoti izsolē, var vērsties bankā, lai saņemtu sev pienākošos dividenžu maksājumus, informē bankas pārstāvji.

Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics ar biržas Nasdaq OMX Riga starpniecību īstenoja to bankas klientu uzglabāto vērtspapīru izsoli, kas noteiktā termiņā netika pārvesti uz citu banku vai brokeru sabiedrību. Izsole veiksmīgi noslēdzās 2012. gada 18. decembrī. Latvijas Krājbanka, atbilstoši FKTK lēmumam, ir arī saņēmusi bijušajiem bankas klientiem, kuriem laika periodā no 2011. gada 23. decembra līdz 2012. gada 21. decembrim bankā bija atvērti vērtspapīru konti, pienākošos dividenžu maksājumus un no 21. janvāra izmaksā tos bijušajiem klientiem.

Bijušie klienti līdz šā gada 28. februārim var iesniegt bankā rīkojumu par minētās izsoles rezultātā iegūto un klientiem piekritīgo naudas līdzekļu, kā arī dividenžu maksājuma pārskaitījumu uz citu banku, personīgi ierodoties bankā vai izmantojot e-paraksta pakalpojumu. Elektroniskā iesnieguma forma ir pieejama Latvijas Krājbankas interneta mājas lapā.

Šobrīd aptuveni 8500 personām Latvijas Krājbankā vēl glabājas dažādi vērtspapīri, bet, tā kā ir uzsākta bankas bankrota procedūra, tā vairs nav tiesīga turpināt sniegt finanšu pakalpojumus, tai skaitā glabāt klientiem piederošos vērtspapīrus.

Administrators KPMG Baltics aicina Latvijas Krājbankas klientus līdz šā gada 30. novembrim vērsties bankā ar lūgumu par viņu īpašumā esošo vērtspapīru pārvešanu uz citu banku vai ieguldījumu brokeru sabiedrību.

Ja attiecīgās personas pēc noteiktā termiņa nebūs pārvedušas vērtspapīrus uz citu finanšu iestādi, atbilstoši likumam tiks veikta uz attiecīgo brīdi Latvijas Krājbankas turējumā esošo trešajām personām piederošo vērtspapīru pārdošana atklātā izsolē. Izsoles rezultātā iegūtie naudas līdzekļi kopā ar dokumentiem par izsoles organizēšanu un norisi tiks nodoti glabājumā notāram, pie kura pēc tam būs jāvēršas, lai saņemtu naudu. Kopējā atlikušā vērtspapīru portfeļa vērtība ir aptuveni 2 milj. latu.

Latvijas Krājbanka atbilstoši Kredītiestāžu likumam ir noslēgusi līgumu ar Meridian Trade Bank (MTB) par Latvijas Krājbankas turējumā esošo trešo personu naudas līdzekļu nodošanu glabājumā MTB, informē bankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Kopumā MTB tika nodoti trešo personu naudas līdzekļi aptuveni 597,27 tūkstošu eiro apmērā. Naudas līdzekļi tika iegūti, pārdodot izsolē Latvijas Krājbankas turējumā esošos bijušo klientu vērtspapīrus, par kuriem, neskatoties uz vairākkārtīgiem aicinājumiem, klienti nebija izrādījuši interesi, kā arī saņemot par pārdotajiem vērtspapīriem dividendes. Kopumā tās ir 4600 personas, kas līdz šim nav izrādījušas interesi par saviem naudas līdzekļiem, kas iepriekš glabājās Latvijas Krājbankā.

Visi tie bijušie Latvijas Krājbankas klienti, kuriem bankā glabājās vērtspapīri un vēlāk arī naudas līdzekļi, un kuri līdz šim nebija vērsušies bankā, lai saņemtu sev pienākošos naudas līdzekļus, turpmāk ar naudas izmaksas pieprasījumu varēs vērsties MTB desmit gadu laikā kopš glabājuma līguma noslēgšanas šā gada 20. novembrī.

Šodien rīkotā likvidējamās AS Latvijas Krājbanka izsole piesaistījusi lielu interesentu uzmanību un izsole ir uzskatāma par veiksmīgi noslēgušos, norāda bankas maksātnespējas administratora KPMG pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Proti, gandrīz visi Krājbankas turējumā esošie vērtspapīri tika pārdoti par iespējami augstāko cenu. Kopējā Krājbankas vērtspapīru vērtība ir aptuveni 850,7 tūkstoši latu.

Krājbankas administrators, izmantojot AS NASDAQ OMX Riga starpniecību, rīkoja to bankas turējumā esošo trešajām personām piederošo vērtspapīru izsoli, uz kuriem līdz 30. novembrim nebija pieteicies neviens tā īpašnieks.

Ņemot vērā bankas maksātnespēju un liegumu sniegt finanšu pakalpojumus, administrators jau vasaras sākumā izsūtīja individuālas vēstules visiem vērtspapīru īpašniekiem, aicinot pārvest viņu īpašumā esošos vērtspapīrus uz citu banku vai brokeru sabiedrību līdz 31.oktobrim.

Likvidējamās AS Latvijas Krājbanka turējumā esošo trešajām personām piederošo vērtspapīru izsole noslēdzās 2012. gada 18. decembrī, bet vēl joprojām aptuveni 4500 klienti nav izņēmuši sev pienākušos naudu aptuveni 470 tūkstošu eiro vērtībā.

Kā informē bankas maksātnespējas administratora KPMG pārstāvis Oskars Fīrmanis, bijušie klienti, kuriem bankā glabājās vērtspapīri, Latvijas Krājbankas telpās Rīgā, Ganību dambī var noformēt dokumentus par naudas līdzekļu pārvedumu uz citu banku.

To bijušo Latvijas Krājbankas vērtspapīru klientu naudas līdzekļi, kas netiks trīs mēnešu laikā pārvesti uz personu naudas kontiem citās kredītiestādēs, atbilstoši Kredītiestāžu likumam, tiks nodoti glabājumā citai izraudzītai Latvijā reģistrētai kredītiestādei, maksājumus par glabājumu ieturot no glabājumā nodotajiem naudas līdzekļiem.

Ne tuvu nav skaidrs, vai plānotā Eiropas ekonomiku nomētāšana ar vērtspapīriem radīs reālu vērtību vai tikai papīrus, jo problēma nav naudas trūkums, bet gan dažnedažāda ekonomiskā nesabalansētība

Tieši nesabalansētības novēršana it kā ir nupat Eiropas Komisijas publiskai apspriešanai nodotās t.s. Zaļās grāmatas par ES kapitāla tirgu savienību mērķis. Proti, Eiropā bizness ir neproporcionāli atkarīgs no banku kredītiem un visai neliela daļa nāk no vērtspapīru segtā finansējuma. Tad nu Komisija ar atbildīgo britu komisāru lordu Hilu priekšgalā nāk klajā ar ES likumprojektu par vērtspapīru tirgus liberalizāciju jeb vērtspapīrošanu (securitization), kas ES finanšu tirgū radītu papildu likviditāti.

Principiāli slidens moments ir fakts, ka tieši necaurskatāmais vērtspapīru tirgus bija vainīgs pie 2008. gada globālās finanšu krīzes, no kuras neesam atkopušies aizvien. EK savu nodomu kreditēšanas trūkuma velnu izdzīt ar vērtspapīru Belcebulu pamato ar to, ka šie būs labie vērtspapīri – ļoti kvalitatīvi un caurskatāmi. Pēc pēdējos gados ieviestajiem stingrajiem regulējumiem, kas attiecībā pret 2007. gadu likuši Eiropas vērtspapīru tirgum sarukt uz pusi, finanšu industrija nu raugās cerīgi uz Komisiju, kas sola atvieglot gan banku pašu kapitāla, gan emitentam uzliktās prasības, ja darījumi notiks ar šiem augstas drošības vērtspapīriem.