SIA "Rīgas meži" 2024.gadā sasniedza Rīgas domes noteiktos finanšu mērķus, nodrošinot uzņēmuma finanšu stabilitāti un ilgtspējīgu attīstību - liecina 4.aprīlī uzņēmuma dalībnieku sapulcē apstiprinātais kapitālsabiedrības gada pārskats.

Dalībnieki atzinīgi novērtēja uzņēmuma darbības rādītājus, īpaši akcentējot, ka "Rīgas meži" pirmo reizi ir sagatavojis konsolidētu finanšu un nefinanšu pārskatu, sperot būtisku soli ilgtspējas virzienā un uzsākot ziņošanu atbilstoši Eiropas Savienības Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas (CSRD) prasībām gadu pirms to oficiālās stāšanās spēkā.

"2024.gadā ir paveikts apjomīgs darbs un sasniegts būtisks progress gan "Rīgas mežu" finanšu stabilitātes nodrošināšanā un saimnieciskās darbības ilgtspējas uzlabošanā, gan pētniecības un inovāciju attīstībā, ietekmes pušu vadības, piegādes ķēdes pārvaldības procesu pilnveidē," uzsver uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Anita Skudra. "Lai arī pagājušajā gadā situācija tirgū un nozarē turpināja būt mainīga un līdz ar to arī ļoti izaicinoša. Tomēr, sekmīgi vadot procesus, efektivizējot saimnieciskās darbības izmaksas un ieviešot mūsdienu tehnoloģiju risinājumus, esam panākuši stabilus finanšu rādītājus."

Ap 20% no IKP rodas no zemes izmantošanas Latvijā, tāpēc lēmumu pieņēmējiem ir jāspēj pieņemt lēmumi, kuri vērsti uz visas sabiedrības ieguvumiem, nevis atsevišķu nelielu interešu grupu vēlmēm.

Tādi secinājumi skanēja Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 10 starptautiskajā konferencē Ilgtspēja un resursi zemes pārvaldībā: sadarbība krīzes un pārmaiņu laikā. Zemes nozares ir nozīmīgs Latvijas resurss, kuru var izmantot dažādām vajadzībām, vienlaikus uz tās izaudzētais - lauksaimniecības produkti, koksne - kalpo kā nozīmīgs resurss apstrādes rūpniecībai, vienlaikus šis zemes komplekss ir nozīmīga tautsaimniecības sfēra, kas nodrošina darbavietas, nodokļu ienākumus un arīdzan mazina dažādus riskus.

Jādomā ar savu galvu

„Latvijas divas nelaimes ir pārregulācija, kad cenšamies pārņemt visu, ko vien iesaka, bet nedomājam ar savu galvu un šos ieteikumus neadaptējam Latvijas apstākļiem, kā arī pārspīlēta demokrātija, kad atsevišķu nelielu grupu iebildumu dēļ tiek nobremzēti projekti,“ uzsvēra SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš norādīja, ka ļoti liela nozīme ir politikas un plānošanas dokumentiem. „Konkrētās teritorijas attīstībai būtiskākais dokuments ir teritorijas attīstības plāns, kuram jābūt skrupulozi izvērtētam, tādējādi nodalot tās teritorijas, kuras paredzētas ražošanai, no tām, kuras paredzētas citam — dabas aizsardzībai,“ uzsver U. Ameriks. Viņaprāt, Latvijā ir jābūt tādiem normatīvajiem aktiem, lai varētu ātri pieņemt lēmumus un realizēt sabiedrībai nozīmīgas ieceres. „Zemes izmantošana - tā ir ne tikai resursu ieguve, kas ir labklājības pamats, bet arī valsts drošības pamats,“ tā U. Ameriks. Viņaprāt, zeme ir resurss un ne tikai tas, ko uz tās var izaudzēt, bet arī tas, kas atrodas zem zemes un kas atrodas virs zemes.

Meža nozari arī turpmāk ietekmēs ģeopolitiskie un ekonomiskie izaicinājumi, vienlaikus iezīmējoties būtiskai paradigmas maiņai meža vērtības izpratnē - no koksnes resursa uz daudzfunkcionālu ekosistēmu, aģentūrai LETA pauda SIA "Rīgas meži" valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Viņa skaidroja, ka arī nākamajā gadā meža nozarei būs jādzīvo ģeopolitisko un ekonomisko svārstību ēnā, jo pasaules notikumi var strauji ietekmēt kokmateriālu pieprasījumu un cenas.

Skudra informēja, ka mežsaimniecībā ir aktuāla paradigmas maiņa meža vērtības izpratnē un aizvien skaidrāk iezīmējas uzskats, ka mežs nav tikai koksnes krātuve, jo sabiedrība sagaida, ka mežsaimniecība nodrošinās arī ekosistēmu pakalpojumus, sociālus un rekreācijas labumus.

Viņa norādīja, ka nākamo gadu prioritāte būs dabai tuvākas mežsaimniecības ieviešana, atklāts dialogs ar sabiedrību un caurspīdīga lēmumu pieņemšana mežu apsaimniekošanā.

Skudra paredz, ka tuvākajos gados meža nozarē saasināsies darbaspēka trūkums, ko cer mazināt ar jauno tehnoloģiju attīstību.

Iepriekšējā gada nogalē rakstījām par to, kā augsti LVM darbinieki, kas tieši bijuši iesaistīti lēmumu pieņemšanā par iepirkumu organizēšanu un nolikumu izstrādi valsts uzņēmumā “Latvijas valsts meži” pārgājuši strādāt pie viena no nozares uzņēmējiem, tai skaitā par kuru lēmuši, būdami valsts uzņēmumā, raksta portāls inc-baltics.com.

Taču šī nav vienīgā situācija, kas parāda, kā daži uzņēmēji saauguši ar ministriju un valsts uzņēmumu, radot iespēju uzņēmīgiem cilvēkiem saņemt naudu abās pusēs – gan valsts pusē, gan privātuzņēmumā, norāda portāls.

Šoreiz runa ir par Zemkopības ministrijas programmu “Individuālu (vienreizēju) konsultāciju pakalpojumu nodrošināšana Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna intervences ietvaros”.

Programma, kas ietilpst Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) stratēģiskajā plānā 2023.–2027. gadam, paredz bezmaksas konsultācijas meža īpašniekiem par apsaimniekošanu, risku novēršanu un digitālajām tehnoloģijām. Kopējais finansējums – aptuveni 1,4 miljoni eiro uz trim gadiem.

Pabeidzot darījumu ar Zviedrijas meža īpašnieku asociāciju "Sodra", Latvijā atradīsies vairāk nekā viena trešdaļa no visiem "IKEA" lielākā veikalu operatora "Ingka Group" investīciju struktūrvienībai "Ingka Investments" piederošā meža zemju portfeļa, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Ingka Investments" Latvijas mežsaimniecības uzņēmuma vadītājs Niks Šauva.

"Ingka Investments" pašlaik meži pieder septiņās valstīs - Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Rumānijā, Somijā, ASV un Jaunzēlandē.

Pēc darījuma noslēgšanās "Ingka Investments" Latvijā piederēs 245 000 hektāru meža zemju, un tas kļūs par lielāko privāto mežu īpašnieku. Līdz šim "Ingka Investments" Latvijā apsaimniekoja 110 000 hektārus.

Jautāts, vai tik liela meža zemju portfeļa koncentrācija tieši Latvijā ir bijis apzināts lēmums, Šauva pauda, ka, protams, galvenokārt tas saistīts ar "Sodra" mežu portfeļa pārdošanu, jo "šajā gadījumā bija lieliska iespēja, un tādas tirgū parādās ļoti reti". Tomēr, jau pirms apmēram desmit gadiem, "Ingka Investments" sākot investīcijas, Latvija un Baltija kopumā tika izvēlēta kā reģions ar augstu potenciālu turpmākajai izaugsmei.

Saruna ar Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas prezidentu, SIA “Kurekss” valdes priekšsēdētāju Jāni Apsīti.

Publiskajā telpā izskanējis, ka Ministru kabineta rīkojums, liekot valsts mežu apsaimniekotājam a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) veikt korekcijas ilgtermiņa sadarbības līgumos un mainot cenu indeksācijas mehānismu, un piemērojot vidējās svērtās cenas, ir radījis situāciju, kurā valsts budžets neesot ieguvis aptuveni 30 miljonus eiro.

Šis apgalvojums nav patiess, jo skaitļi rāda ko citu. Proti, valsts budžeta likums paredzēja, ka valsts mežu apsaimniekotājs (LVM) valsts budžetā dividendēs par 2024. gadu iemaksā ne mazāk kā 58,574 miljonus eiro, faktiski uzņēmums samaksāja nedaudz vairāk kā 111 miljonus eiro, tātad par 52,9 miljoniem eiro vairāk nekā sākotnēji tika prognozēts. LVM plānotās peļņas – 90 milj. eiro – vietā ieguva 150 milj. eiro. Vai tas ir daudz, vai maz? Laikā no 2011. līdz 2021. gadam LVM peļņa vidēji bija ap 70 milj. eiro gadā, vienlaikus nozare veica nozīmīgas investīcijas un dubultoja pievienoto vērtību. 2021. gadā LVM gūst līdz tam brīdim vislielāko peļņu – 112 milj. eiro, savukārt skujokuku zāģētās produkcijas ražotāji – 178 milj. eiro. Kāpēc 2021. ir īpašs gads?! Tas ir Covid-19 pandēmijas “pīķa” brīdis ar visa veida liegumiem (daļa nozaru strādā ar milzīgiem ierobežojumiem, daļa ir slēgtas, cilvēkiem jādzīvo mājās, nav iespējami ceļojumi), un daudziem rodas liela vēlme un iespēja uzlabot dzīves apstākļus, kā rezultātā būvmateriālu cenas piedzīvo nepieredzētu kāpumu, piemēram, ASV līdz 300%, Lielbritānijā un citos Latvijas ražotājiem būtiskos noieta tirgos vērojams līdzīgs pieaugums.

Videolekciju cikls Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2025 ietvaros, sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai.

Videolekcijas publicētas portālā https://www.lmsp.lv/latvijas-meza-programma/531 ar neierobežotu piekļuvi visiem interesentiem, ar laiku vismaz uz 12 mēnešiem vai līdz izmaiņām nozarē, kas būtiski var ietekmēt satura precizitāti vai aktualitāti.

Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Latvijas Meža attīstības fondu.

Lekcijas datums un vieta: 06.12.2024., Talsi

Meža dzīvnieku populācijas un to kontrole. Plēsēju medības. Invazīvās sugas Latvijā

Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) valdes priekšsēdētājs

Lekcijas tēma: Meža dzīvnieku populācijas pieauguma izmaiņas Latvijā, plēsēju un invazīvo sugu īpatsvara izmaiņas.

Lielākās zemes īpašnieces Latvijā ir valsts — ministriju personā -, pašvaldības, kā arī atsevišķas privātās kapitālsabiedrības.

To liecina SIA Lursoft IT pētījums pēc Valsts zemes dienesta datiem. Vienlaikus jāņem vērā, ka vienam un tam pašam īpašniekam var piederēt vairākas juridiskas personas, kurām pieder zemes

Dati pārsteidz

„Dati savā ziņā rāda pārsteidzošu ainu,” secina SIA Lursoft IT valdes loceklis Ainars Brūvelis. Nevienu gan nevar pārsteigt ar Latvijas valstij piederošajiem mežiem, kuru īpašniece valsts personā ir iegrāmatota Zemkopības ministrija ar 2,266 miljoniem ha, kam gan vēl būtu jāpieskaita Zemesgrāmatā uz Latvijas valsts mežu apsaimniekotāja AS Latvijas valsts meži vārda reģistrēti 15038,86 ha, aizsargājamās teritorijas – rezervāti iegrāmatoti kā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai piederošas zemes 163 857 ha platībā.

Zviedrijas meža īpašnieku asociācijas "Sodra" darījumam, ar kuru tā par 720 miljoniem eiro pārdos tai piederošos 153 000 hektāru zemes Baltijā ar "IKEA" saistītajai kompānijai "Ingka Investments", būs nepieciešams arī valdības lēmums, aģentūrai LETA sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Zemkopības ministrijā (ZM) aģentūrai LETA skaidroja, ka valdības lēmums būs nepieciešams, neatkarīgi no Konkurences padomes (KP) lēmuma.

Krauze atzina, ka viņam ir žēl, ka uzņēmums nav no Latvijas, tomēr kopumā darījums ir vērtējams pozitīvi, jo tas parāda, ka Latvija ir droša vide investīcijām un šādi starptautiski uzņēmumi iegādājas īpašumus Latvijā un investē.

Tāpat ministrs papildināja, ka tas ir ilgtspējīgs ieguldījums, jo meža nozare ir jāskata nākamo 100 gadu laikā, nevis, piemēram, piecu gadu laikā.

""IKEA" sadarbojas ar uzņēmumiem, kas ražo mēbeles visā pasaulē, tostarp Latvijā. Tādējādi vēl kādiem Latvijas uzņēmumiem perspektīvā varētu būt pieejami resursi. Tas ir svarīgi, ka kokam pievienotā vērtība tiek radīta Latvijā," pauda ministrs.

Jebkura biznesa pamatā primāri ir komanda, jo stabilu izaugsmi un rezultātus var sasniegt tikai kopā ar uzticamiem cilvēkiem, kuriem deg acis par to, ko viņi dara, spriež Zane Driņķe, Latvijas Valsts meži padomes priekšsēdētāja.

Viens no līdera galvenajiem uzdevumiem ir pulcēt sev apkārt gudrākus un talantīgākus cilvēkus, nekā viņš pats. Tad vadītājs var mācīties no savas komandas, iedvesmot to un kopā augt, domā Z.Driņķe. Tāpat būtisks veiksmīga biznesa priekšnosacījums ir arī pieprasījums. Ja tāda nav, tad tas jāveido pašam, un tas bieži vien nozīmē ilgstošu darbu sabiedrības izglītošanā. Tas nebūt nav viegli, jo tam nepieciešami resursi un pacietība, taču viss ir iespējams, pārliecināta ir Latvijas Valsts meži padomes priekšsēdētāja.

Pierāda sevi citā ampluā

Bērnībā es sapņoju kļūt par dziedātāju, atminas Z.Driņķe. “Vairāk nekā desmit gadus dziedāju bērnu ansamblī Dzeguzīte un jau kopš divu gadu vecuma biju uz skatuves - tur es faktiski izaugu, tāpēc man nebija ne mazāko šaubu, ka arī mana tālākā profesionālā karjera būs saistīta tieši ar mūziku. Pēc Jāzepa Mediņa mūzikas skolas absolvēšanas mans sākotnējais mērķis bija turpināt mācības Latvijas Mūzikas akadēmijā. Tomēr viena profesora izteiktais vērtējums, ka manas spējas mūzikā nav perspektīvas un labākajā gadījumā varēšu sasniegt tikai viduvējību, būtiski mainīja manu redzējumu par nākotnes izvēlēm. Šī pieredze lika man pieņemt stratēģisku lēmumu – ja šajā jomā netiek saskatīts potenciāls, es ieguldīšu enerģiju citā virzienā, kur manas prasmes un centieni var tikt augstāk novērtēti. Tā es izlēmu iestāties Latvijas Universitātē, kur studēju politoloģiju. Ieguvu stipendiju un mācījos ar izcilību, un, lai gan šajā nozarē neesmu strādājusi nevienu dienu, man bija svarīgi sevi pierādīt citā ampluā,” atceras Z.Driņķe, kura jau 19 gadu vecumā nonāca starptautiska uzņēmuma vadītājas amatā.

Valsts mežu apsaimniekošana valsts budžetā ienesīs 111,0 miljoni eiro kā dividendes un 27,8 miljoni eiro – kā uzņēmumu ienākuma nodoklis par dividenžu izmaksu.

To liecina Latvijas valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži” (LVM) padomes apstiprinātais uzņēmuma 2024. gada darbības pārskats. 2024. gadu uzņēmums noslēdzis ar auditēto neto peļņu 150,1 miljona eiro apmērā, bet ieņēmumi sasnieguši 598,8 miljonus eiro, no kuriem lielāko daļu jeb 94 % veido ieņēmumi no koksnes produktu pārdošanas. 2025. gadā par pērnā gada rezultātiem 92 % no gūtās peļņas LVM iemaksās valsts budžetā, norādīts uzņēmuma informācijā.

«2024. gadā uzņēmums, par spīti sarežģītajiem apstākļiem biznesa vidē un mainīgajiem Latvijas eksporta tirgiem, ir sasniedzis izcilus darbības rādītājus, lielā daļā no tiem pārsniedzot plānotos apjomus un nodrošinot valstij vairāk nekā 111 miljonus eiro dividendēs un gandrīz 28 miljonus eiro uzņēmuma peļņas nodoklī,» uzsver LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe. Viņa norāda, ka pieņemot pārdomātus saimnieciskos lēmumus, uzņēmums pagājušajā gadā, kurā netrūka izaicinājumu, pat sasniedzis vairākus rekordus, teicami līdzsvarojot sabiedrības ekonomiskās un sociālās intereses: pērn atjaunotas un izkoptas uzņēmuma darbības laikā lielākās meža platības, piegādāts lielākais apaļkoksnes un pārdots līdz šim lielākais šķeldas apjoms, viena gada laikā atjaunotas vairāk bezmaksas atpūtas vietas nekā jebkad iepriekš.

Valsts uzņēmumu un to meitassabiedrību valžu un padomju locekļi atalgojumā 2023.gadā saņēma ap 20 miljoniem eiro, bet 2024.gadā - jau ap 24 miljoniem, liecina TV3 raidījuma "Nekā personīga" aprēķini.

Valstij pieder 70 uzņēmumi, un tiem ir arī meitassabiedrības. Katram no tiem ir valde un daudziem - arī padome. Valdes un padomes locekļu atalgojuma aprēķinā izmanto vidējo algu valstī. Nelielā valsts uzņēmumā valdes priekšsēdētāja alga drīkst būt piecas reizes lielāka par vidējo algu, bet lielā uzņēmumā koeficients ir 10.

Raidījums kā piemēru min VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz), kas paziņojis par plānu apvienot vairākus koncerna uzņēmumus. Koncernā ir sešas kompānijas, un četrās no tām ir padomes. Tikai valdes un padomes locekļu algās LDz un tā meitas uzņēmumi 2024.gadā tērēja aptuveni 1,4 miljonus eiro.

Uzņēmums "LatRailNet" pilnībā pieder LDz, bet tam ir padome trīs cilvēku sastāvā. Uzņēmuma apgrozījums pērn bija aptuveni 1,5 miljoni eiro, un valdes un padomes atalgojumam tika tērēti 180 000 eiro.

Latvijas enerģētikas un klimata realitāte šobrīd ir straujā pārmaiņu posmā. Klimata pārmaiņas vairs nav teorētiska prognoze, bet process, kas jau šodien maina mūsu piekrasti, mežus un jūras ekosistēmas.

Vienlaikus Latvijas enerģētikas sistēma joprojām balstās pagātnes struktūrā — vairāk nekā 50% no kopējās enerģijas bilances veido fosilie resursi, kas ir viens no galvenajiem CO2 izmešu avotiem. Savukārt CO2 izmešu pieaugums iet roku rokā ar globālās vidējās temperatūras paaugstināšanos un tiešā veidā ietekmē klimata izmaiņas.

Globālā temperatūra ir pārsniegusi 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālo laikmetu, jau tagad sasniedzot ANO uzstādīto mērķi, lai globālā sasilšana tiktu ierobežota līdz +1,5°C virs pirmsindustrijas laika līmeņa. Sasilstoša Baltijas jūra un tās piekrastes erozija, skābekļa deficīta zonas, mainīgās jūras ekosistēmas, kā arī sausuma skartie meži ir mūsu ikdienas konteksts, nevis zinātniska abstrakcija. Atjaunojamie energoresursi nav ideoloģija vai mode – tas ir racionāls risinājums klimata neitralitātei. Tomēr tiek daudz diskutēts, vai, izbūvējot vēja elektrostacijas, netiek atstāta negatīva ietekme uz vidi – dabu, ainavu un cilvēku veselību. Latvijas vides organizācijas – Latvijas Dabas fonds, biedrība Zaļā brīvība, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Pasaules Daba Fonds un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija vienbalsīgi norāda: vēja enerģijai ir būtiska loma emisiju samazināšanā un valsts enerģētiskās neatkarības stiprināšanā, taču tās infrastruktūras attīstība jāīsteno atbildīgi. Vides organizācijas norāda uz virkni aspektu, kas jāņem vērā, plānojot un izbūvējot vēja parkus.

Pēdējo sešu mēnešu laikā Latvijas meža zemju tirgū vēl izteiksmīgāk dominē vietējais kapitāls, kamēr ārvalstu investoru aktivitāte ir ievērojami sarukusi. Lai gan darījumu skaits 2025. gada 1. ceturksnī ir sarucis, salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, zemes cenas uz hektāru saglabājas salīdzinoši stabilas – arvien nelielu lejupslīdi, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio veidotais “Lauku īpašumu tirgus indekss”.

“Lauku īpašumu tirgus indekss”* – pirmais ceturksnis / 2025:

Lauksaimniecība izmantojamās zemes (LIZ):

Meža īpašumi:

Ir pagājis pusgads kopš spēkā stājās aizliegums pārdot elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus. Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir publiskojis pirmā ceturkšņa datus, un tie apliecina tieši to, par ko nozare un VID brīdināja jau pirms aizlieguma pieņemšanas.

Reālā situācija ir nepatīkama, lai neteiktu – skaudra. Pēc nozares aprēķiniem vien 90 dienu laikā no neiekasētā akcīzes nodokļa par šiem produktiem valsts budžetā ir radies “caurums” pusotra miljona eiro apmērā.

Vienlaikus šie dati rāda, ka legālā tirgus apjoms ir būtiski sarucis, kas arī jau iepriekš tika prognozēts. Asociācijas ieskatā tas nozīmē, ka daļa patērētāju vairs nepērk produktus legālajā tirgū, jo vienkārši vairs nav piedāvājuma produktiem, kurus tie bija iecienījuši un kuri bija droši un pārbaudāmi. Tā vietā viņi tos iegādājas nelegāli — dažādās sociālo tīklu platformās, no privātiem pārdevējiem, vai ieved no kaimiņvalstīm. Rezultātā – kamēr valsts zaudē ieņēmumus un legālais tirgus zaudē apgrozījumu, tikmēr nelegālais tirgus plaukst un zeļ, nepilngadīgie turpina iegādāties aromatizētos beztabakas nikotīna produktus turpat, kur iepriekš, tikai tagad viņiem ir iespēja tos iegādāties daudz plašākā klāstā, jo ir pamats domāt, ka nelegālais tirgus ieviesto aizliegumu rezultātā ir paplašinājis piedāvājumu, un tagad nepilngadīgajiem ir pievienojušies arī pieaugušie, kuri pirms aizlieguma par šādu variantu nedomāja.

Pēc divu gadu rūpīgas izpētes, SIA "Rīgas meži", sadarbojoties ar starptautiskiem ekspertiem, uzsāk vērienīgu degradēto kūdras purvu izpēti un atjaunošanu.

Šis projekts, ko atbalsta Eiropas Investīciju Banka (EIB), orientēts uz siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu un inovatīvu CO₂ piesaistes mehānismu izstrādi. Vienlaikus, meklējot visefektīvāko un izmaksu ziņā optimālāko risinājumu, kas ne vien atjauno purvus, bet arī attīsta teritorijās ilgtspējīgus atjaunojamās enerģētikas projektus, kā iespēju izvērtējot saules enerģijas parku izveidi.

“Rīgas mežu” īpašumā ir vairāk nekā septiņi tūkstoši hektāru purvu, no kuriem gandrīz puse ir degradēti. Šīs teritorijas ik gadu rada vairāk nekā 80% no kopējā SIA “Rīgas meži” radītā 32 568 t CO2 ekvivalenta SEG emisiju apjoma , un to atjaunošana ir būtiska gan klimata neitralitātes nodrošināšanai, gan degradēto ekosistēmu atjaunošanai.

Iecere novirzīt privatizācijai vismaz 10 % AS “Latvijas Valsts meži” kapitālsabiedrības daļu raisījusi nopietnas bažas meža nozarē: Latvijas Kokrūpniecības federācija (LKF) uzsver, ka ieņēmumi no 10 % akciju pārdošanas valsts budžetu nesalāpīs, toties radīs ievērojamu risku zaudēt kontroli pār uzņēmuma stratēģisko virzību un nozares attīstību kopumā.

Kā rāda citu valstu prakse, šādi soļi bieži vien kļūst par auglīgu augsni turpmākai privatizācijai, apdraudot gan mežu resursu pieejamību, gan industrijas konkurētspēju ilgtermiņā.

Informatīvajā ziņojumā “Par priekšlikumiem kapitāla tirgus attīstībai un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam” paustais priekšlikums paredz, ka līdz 2029. gadam vismaz 10 % valsts kapitālsabiedrību daļu nonāktu publiskajā piedāvājumā. Tas attiektos arī uz tām sabiedrībām, kurām šobrīd ir spēkā privatizācijas aizliegums, t. sk. AS “Latvijas valsts meži”.

Pret to kategoriski iebilst LKF, uzsverot, ka šāds bīstams politikas virziens var neatgriezeniski ietekmēt meža nozari – šobrīd vienu no nozīmīgākajām un eksportspējīgākām nozarēm Latvijā – un tautsaimniecību kopumā. Valsts kontrole pār būtiskākajiem resursiem, tostarp meža zemi un tās apsaimniekošanu, ir instruments, ar kura palīdzību iespējams nodrošināt līdzsvarotu un sabalansētu nozares attīstību. Kontroles vājināšana, pārdodot akcijas publiskā piedāvājumā, apdraud gan meža resursu pieejamību, gan vietējās industrijas konkurētspēju ilgtermiņā.

Zemkopības ministrs Armands Krauze nepiekrīt Finanšu ministrijas priekšlikumam līdz 2029.gadam publiskajā piedāvājumā pārdot daļu AS "Latvijas valsts meži" (LVM) akciju, kas, ministraprāt, faktiski nozīmētu šā stratēģiski nozīmīgā un Latvijas ekonomikai būtiskā uzņēmuma privatizāciju.

Armands Krauze: "Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" apsaimnieko ap 1,62 miljoni hektāru Latvijas zemes, ir valstiski stratēģiski svarīgs uzņēmums, pieder Latvijas tautai un ik gadu iemaksā valsts budžetā lielas summas, tāpēc esmu kategoriski pret šā uzņēmuma privatizāciju. Tas vienkārši nav iespējams - valsts meža privatizācija. Esmu pārliecināts, ka arī Saeimā nebūs atbalsts Finanšu ministrijas iniciatīvai privatizēt valsts mežu - es nevaru iedomāties, pie kādiem apstākļiem deputāti gribētu pārdot šādu stratēģiski ļoti nozīmīgu un pelnošu uzņēmumu."

Zemkopības ministrs iebilst arī pret citu stratēģiski nozīmīgu valsts uzņēmumu pārdošanu, piemēram, AS "Latvenergo". "Ja Finanšu ministrija vai kāds cits vēlas biržā kotēt kādu valsts uzņēmumu akcijas, tad tādas iespējas pastāv - ir pāris telekomunikāciju uzņēmumi, komunālo pakalpojumu uzņēmumi un tamlīdzīgi - lūdzu, laidiet biržā, bet ne jau "Latvijas valsts mežus", norādīja Armands Krauze.

Lai arī AS "Latvijas valsts meži" vēja parku attīstītājiem izpētei nodevuši apmēram 109 000 hektāru meža zemes, uzbūvēt vēja turbīnas varētu ne vairāk kā 1-2% no šīs teritorijas, liecina citu valstu pieredze un Vēja enerģijas asociācijas (VEA) aprēķini.

Izpētei nodotie 109 000 hektāri valsts mežu zemes veido aptuveni 6,75% no visām valsts mežu zemēm. Piecus gadus šajās AS "Latvijas valsts meži" teritorijās tiks veikta izpēte, tai skaitā, ietekmes uz vidi novērtējums (IVN), bet pēc tam, ja teritorija atbildīs iecerei, tiks sākta projektēšana.

"Citu valstu pieredze un pētījumi liecina, ka 200-300 hektāru lielā meža platībā, kas nodota izpētei, vidēji var tikt izvietota tikai viena turbīna. Vienas turbīnas un tai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei nepieciešams atbrīvot teritoriju no kokiem divu hektāru platībā, bet pārējā platībā turpina augt mežs," skaidro VEA izpilddirektore Katrīna Duka-Gulbe.

Kokogles no blakusprodukta darvas ražošanā pārtapa par izcilu nišas produktu Latvijas eksportā.

Koka ogles dabiski rodas koksnes sadegšanas procesā. Galvenā koksnes sastāvdaļa ir celuloze. Celuloze ir ogļhidrāts, kura sastāvā vidēji uz sešiem oglekļa atomiem ir pieci skābekļa atomi un desmit ūdeņraža atomi, kas ir pietiekami piecu ūdens molekulu izveidei. Parastā degšanas procesā skābeklis un ūdeņradis, kas ir celulozes sastāvā, pārtop par ūdeni, kas iztvaiko, samazinot kurināmā siltuma atdevi, bet galveno degšanas enerģiju dod oglekļa degšana. Karsējot celulozi bez pietiekamas skābekļa padeves aptuveni 400 grādu temperatūrā, notiek tās pārogļošanās. Ūdens kopā ar gaistošam vielām pāriet gāzveida stāvoklī, bet ogleklis un pelnvielas paliek cietā agregātstāvoklī, veidojot koka ogli. Sadedzinot koksni, galvenā enerģija rodas no oglekļa degšanas, tāpēc enerģijas apjoms, kurinot parastu malku, nav tik liels, kā dedzinot koka ogli, kurā 80% no sastāva ir ogleklis. Turklāt malka satur mitrumu (sausā malkā ūdens ir ap 15%, neizžāvētā - 40%). Degot koksnei ir jāpatērē enerģija, lai ūdeni iztvaicētu, tāpēc siltuma atdeve no malkas kurināšanas dod ir 2,7 līdz 4,5 tūkstošus kilokaloriju enerģijas uz vienu koksnes kilogramu.

Meža nozare pēdējo 30 gadu laikā ir kļuvusi par Latvijas tautsaimniecības stūrakmeni. Tā ne tikai “atved” naudu no ārzemēm, eksportējot visdažādākos koksnes izstrādājumus, bet ir arī ļoti nozīmīgs darba devējs, jo īpaši lauku reģionos, kur alternatīvu darba vietu faktiski nav. Var tīri spekulatīvi “izņemt” no nodarbināto skaita cilvēkus, kuri strādā gan koksnes pārstrādes un mežsaimniecības uzņēmumos, gan sniedz tiem dažādus pakalpojumus, rezultāts būs ļoti drūms. Būtībā meža nozare gan uztur pati sevi, gan dod darbu citām sfērām, kurās tāpat ir vajadzīgi darbinieki. Sava veida “atbalss” efekts.

Meža nozare ir nozīmīgs nodokļu pelnītājs un maksātājs. Aprēķini rāda, ka nozares uzņēmumi 2024. gadā nodokļos (neskaitot pievienotās vērtības nodokli) ir samaksājuši teju 391 milj. eiro, 2018. gadā tie bija ap 223 milj. eiro, kas nozīmē pieaugumu par 168 milj. eiro. Tas ir daudz.

Jā, ir uzņēmumi, kuru kopējais samaksāto nodokļu apjoms ir atšķirīgs, tas ir saistīts ar darbības specifiku; lielākoties šādu uzņēmumu samaksātie darbaspēka nodokļi mērāmi simtos tūkstošu vai pat miljonos eiro. Var izrēķināt, cik naudas nodokļos “atnes” viens kubikmetrs mežā iegūtas koksnes. Ja pērn ieguvām 16 milj. m³ koksnes, vidēji viens kubikmetrs valsts makā tikai darbaspēka nodokļos vien “atnesa” 24,5 eiro, kam pieskaitot pievienotās vērtības, nekustamā īpašuma un uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumus, summa krietni pieaugs. Piemēram, AS “Latvijas valsts meži” valsts budžetu nodokļu veidā 2024. gadā papildināja ar teju 49 milj. eiro + iespaidīgām dividendēm, kas (varbūt) ļāva nepalielināt kāda nodokļa likmi un deva papildus naudu valsts drošībai, veselības sfērai utt.

Zviedrijas meža īpašnieku asociācijas "Sodra" darījums, ar kuru tā par 720 miljoniem eiro pārdos tai piederošos 153 000 hektāru zemes Baltijā ar "IKEA" saistītajai kompānijai "Ingka Investments", ir labs signāls citiem potenciālajiem ārvalstu investoriem un arī Latvijai, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) viceprezidents Kristaps Klauss.

Viņš piebilda, ka darījums ir pozitīvs signāls Latvijai, jo valsts pārāk daudz izceļ ģeopolitiskos riskus un "noraksta" Latvijas investīciju vidi. "Investori nebaidās no Latvijas. Ārvalstnieki turpina investēt un notiek milzīgi darījumi ar Latvijā esošiem aktīviem," uzsvēra Klauss.

Viņš arī sacīja, ka darījums kopumā ir vērtējams pozitīvi, jo "Ingka Investments" ir Latvijā zināms uzņēmums ar pieredzi, un tas ir "profesionālis savā jomā".

Vienlaikus Klauss atzīmēja, ka darījuma cena pamatā atbilst pieņēmumiem, kas izskanēja gada sākumā. "Tas liecina, ka bažas par to, ka Latvija varētu būt kļuvusi par toksisku investīcijām vai te būtu jārēķina milzīgas atlaides potenciāliem ģeopolitiskiem riskiem, līdz galam neatbilst patiesībai," viņš teica.

Latvijas Nacionālais futbola stadions ir sapnis, kuram jātop par realitāti. Šobrīd par tā nepieciešamību vairs nav jāpārliecina nedz valdība, nedz Rīgas dome, arhitektu un inženieru birojs SEP izstrādā konceptu, un gada laikā jau zināsim, cik skatītājiem taps futbola stadions Lucavsalā, Dienas Biznesam intervijā atklāja Latvijas Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 13.maija numurā lasi:

Statistika

Elektrības cenas Eiropā stabilas, Latvijā virs vidējā

Tēma

Korupcija Latvijā izzūd, vai arī šos noziegumus nereģistrē, neizmeklē, nesoda

Meža nozare

Meža nozarei vēl ir neizmantoto iespēju rezerves. AS Latvijas Valsts meži padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe un valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Lauksaimniecība

Lauksaimniecības produkcijas ražotāju izaugsmi saista ar kooperatīviem

Enerģētika

Latvijā ir kvalitatīvākā elektroapgāde Baltijā

Portrets

Krīvs Lode, Coffee Address izpilddirektors Baltijā

Brīvdienu ceļvedis

Maigonis Vaivods, MV Health radītājs

Valsts kapitālsabiedrībām 2026.gadā un divos turpmākajos gados valsts budžetā būs jāiemaksā dividendes 90% apmērā no peļņas, liecina otrdienas valdības sēdē izskatīšanai sagatavotais Valsts kancelejas informatīvais ziņojums "Par valsts kapitālsabiedrību iespējamiem ienākumu palielinājumiem".

Informatīvais ziņojums ir ar ierobežotas pieejamības statusu, tāpēc tā saturs nav pieejams.

Likumā par valsts budžetu 2025.gadam noteikts, ka valsts kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks jeb akcionārs, minimālā prognozējamā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, 2025.gadā ir 70% no pārskata gada peļņas.

Sagatavotajā Ministru kabineta protokollēmuma projektā teikts, ka Finanšu ministrijai (FM) likumprojekta "Par valsts budžetu 2026.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam" sagatavošanas gaitā jāņem vērā, ka minētajām kapitālsabiedrībām minimālā prognozējamā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, ir 90% no pārskata gada peļņas.

Latvijā joprojām ir ļoti daudz neizmantotu iespēju mežsaimniecībā, jo valsts ir uzlikusi nepamatoti lielus žņaugus meža apsaimniekošanā, kuru mazināšana vai atcelšana radītu nozīmīgu visas nozares izaugsmes stūrakmeni.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas Valsts meži padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe un valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš. Viņi atzīst, ka pašlaik viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir konkurētspējas paaugstināšana.

Kādi ir LVM 2024. gada saimnieciskās darbības rezultāti?

P.P.: Pagājušais bija trešais finansiāli labais gads pēc kārtas, tam pamatā ir situācija koksnes produktu tirgū. Pārskata gada (neauditēts) neto apgrozījums sasniedza 598,8 milj. eiro, pārskata gada peļņa - 150 milj. eiro, no kuriem 111 milj. eiro tiks samaksāti dividendēs Latvijas valstij. Protams, 2023. gadā šie rādītāji bija lielāki — attiecīgi 637,8 milj. eiro neto apgrozījums un tīrā peļņa 220,8 milj. eiro. Iemesls? Saruka pieprasījums pēc koksnes, un samazinājās arī tās cena. Salīdzinājumam – ja 2023. gadā realizēto apaļo kokmateriālu vidējā cena bija 83,98 eiro/m3, tad pērn vairs tikai 72,38 eiro/m3. Jāņem vērā, ka pērn LVM realizēto apaļkoksnes sortimentu apjoms sasniedza 7,44 milj. m3, kas ir par 0,5 milj. m3 vairāk, nekā tika pārdoti 2023. gadā – 6,94 milj. m3. 2024. gadā arī mazāki ienākumi tika gūti no šķeldas pārdošanas, jo šī produkta vidējā cena piedzīvoja 34% sarukumu. Savā 25 gadu ilgajā vēsturē LVM ir pieredzējis gan cenu un pieprasījuma kāpumus, gan arī kritumus.