300 litri ir bērzu sulas daudzums, kuru privātpersona drīkst tecināt un pārdot citiem, bet Rīgas Centrāltirgū ir redzams, ka noteikumu privātpersonas neievēro, un to īsti nav iespējams kontrolēt

Rīgas Centrāltirgū daļa sulas tirgotāju vairās runāt atklāti par kļavu un bērzu sulas pārdošanu. «Problēmas ir ar sulu biznesu. Nedrīkst tecināt vairāk par 300 litriem. Ja es sākšu te visu stāstīt, tad būs arī sekas. Latvijas likumdošana ir muļķīga,» Dienas Biznesam sacīja viens no sulu tecinātājiem, piebilstot, ka ik dienu uz tirgu neved vairāk par 300 litriem sulas. No tā izriet, ka Ministru kabineta noteiktā maksimālā gada norma reālajā tirgū ir vienas dienas maksimālā norma. Savukārt palikt atvieglotajā 300 litru režīmā privātpersonām ir izdevīgi, ja sulu pārdod tikai tirgū.

Noteikumi «priekš kaķiem»

Vīrs Rīgas Centrāltirgū Dienas Biznesam apgalvoja, ka bērzu sulas tirdzniecības ierobežojums privātpersonām «ir priekš kaķiem», jo šāds noteikums nav kontrolējams vai realizējams dzīvē un ierobežo «tikai galīgus muļķus».

Latvijas bērzu sulu pārstrādātāji saņēmuši ievērojamus pasūtījumus eksportam, bet īstu nišas atspērienu kavē rietumnieku neizglītotība par dabas veltēm , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eksporta potenciāls ir motivācija darboties šajā biznesā, sarunā ar DB saka Latvijā lielākā bērzu sulu pārstrādes uzņēmuma SIA Kainaiži īpašnieks Ervins Labanovskis. Šajā sezonā izejviela produktiem, tostarp jaunajai produktu līnijai Birzī, iegūta no 700 bērziem. Savukārt lielākais pasūtījums saņemts no Lielbritānijas – 30 tūkst. litru svaigas sulas. Otrs Latvijas nopietnais bērzu sulas pārstrādes uzņēmums SIA Sula bērzu sulu šajā pavasarī ieguvis no urbumiem 400 bērzos. Pateicoties agrajai, bet garajai sezonai, savākts uzņēmumam rekordliels daudzums bērzu sulu – 35 tonnas, kamēr pērn – 24 tonnas. Tik daudz no privātīpašnieka īrētajā birzī Salaspils novadā savākts, pateicoties lielajai interesei no eksotiskās Taizemes.

Bērzu sulu tecināšanas sezona vēl nav sākusies, tomēr vairāki Latvijas ražotāji jau saņēmuši lielus pasūtījumus no citām valstīm, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Bērzu sulas ražotājs Labanovsku ģimenes uzņēmums SIA Kainaiži saņēmis pasūtījumu no Lielbritānijas uzņēmuma Sibberi par 30 000 litru svaigas bērzu sulas piegādi. Sulu iecerēts pārdot Lielbritānijas lielveikalu tīklos.

«Tas ir pilotprojekts, izmēģinājuma partija. Sulu sasaldēsim Latvijā un tad sūtīsim uz Lielbritāniju. Mēs rūpējamies par ražošanu, mūsu partneris – par sulas pārdošanu,» stāsta SIA Kainaiži pārstāvis Ervīns Labanovskis. Eksportam paredzēto Kainaižu bioloģisko bērzu sulu tecinās Smiltenes novadā. Kainaiži ražo dzirkstošo bērzu sulu ar zīmolu Birzī, tostarp bērza sulu ar krustnagliņām, piparmētrām, apelsīnu miziņu, upeņu pumpuru un citronu miziņas piedevu.

Saistībā ar konkurences pieaugumu bērza sulas eksporta tirgū, kur pēdējā gada laikā ar cenu dempingu dominē Ukrainas, Baltkrievijas, kā arī Somijas uzņēmēji, vietējie bērzu sulas ražotāji pārskata eksporta plānus un sāk pievērsties papildu biznesiem, atzina aptaujātie uzņēmēji.

Kā sacīja Ikšķiles novada uzņēmuma SIA Sulas pārstāvis Linards Liberts, pērn uzņēmums saņēmis ievērojamu bērza sulas pasūtījumu no Taivānas, taču šogad Āzijas un citos eksporta tirgos ar lētāku produkciju masveidā ienāk ukraiņu un baltkrievu uzņēmēji.

«Uz Taivānu aizsūtījām divus konteinerus ar sulām. Nopelnījām ļoti labi, taču šogad sadarbības partneris «paņēmis pauzi», priekšroku dodot ukraiņiem un baltkrieviem, kuri ienāk tirgū ar milzīgiem sulas apjomiem par lētu cenu - nevaram pat salīdzināt viņu izmaksas par energoresursiem un darbaspēku ar mūsējām. Tāpat eksporta tirgū spēcīgi ir somi, kuriem ir gadu desmitu pieredze un investīcijas. Šī cenu dempinga dēļ tīras sulas eksports nav izdevīgs, līdz ar to šogad koncentrēsimies uz bērzu šampanieša eksportu Igaunijā,» sacīja Liberts.

Pēc apmēram nedēļas Latvijā varētu sākties bērzu sulu tecināšanas laiks, prognozē Smiltenes novada uzņēmuma "Kainaiži" (zīmols "Birzī") īpašnieks Ervins Labanovskis.

Viņš norādīja, ka Latvijā tādas īstenas ziemas ar salu un patstāvīgu sniegu šogad nav bijis. Pavasarīgo laika apstākļu ietekmē kļavu sulu bija iespējams tecināt jau pērn 20.decembrī, kas ir citiem gadiem neierasti agri. Tagad kļavu sulas ieguve praktiski noslēgusies, ja vien uz ilgāku laiku gaisa temperatūra nepieturēsies "mīnusos".

Savukārt bērzu sulu visā Latvijā varētu sākt tecināt pēc apmēram nedēļas. Citās Eiropas valstīs, piemēram, Francijā un Čehijā to jau dara.

Pēc Labanovska skaidrotā, kļavu sulu sezona kopumā Latvijā parasti sākas agrāk nekā bērzu un ilgst apmēram divus mēnešus. Šogad kļavu sulu sezona bijusi garāka nekā vidēji citus gados un vērtējama kā veiksmīga. Tikmēr bērzu sulu parasti tecina apmēram trīs nedēļas.

Bērzu sulu tirgū konkurence nav īpaši asa, jo konkurēts tiek nevis ar «pliku» bērzu sulu lielos apjomos un par zemām cenām, bet gan ar produktiem, kuriem ir augsta pievienotā vērtība, DB teic divi lielākie bērzu sulu ražotāji un pārstrādātāji – uzņēmumi Kainaiži un Sula.

Uzņēmuma Kainaiži īpašnieks Ervins Labanovskis teic, ka viņa īpašie produkti ir dzirkstošā bērzu sula un bērzu sulas sīrups, bet uzņēmuma Sula īpašnieks Linards Liberts bilst, ka orientējas uz bērzu sulas šampanieša ražošanu. Līdz ar to starp uzņēmumiem nav savstarpējas konkurences, jo katrs ražo savu unikālo produktu, kam ir savs pircēju loks. Tāpat nedz Kainaiži, nedz Sula nekonkurē ar tiem tirgotājiem, kas pārdod tikai bērzu sulu kā izejmateriālu.

«Svaigas bērzu sulas ir plaša patēriņa produkts, un es pārdodu arī tādas gan lielveikalam Stockmann, gan veikalam Klēts, kas atrodas Rimi lielveikalos. Tomēr mans pamatprodukts ir dzirkstošās bērzu sulas un bērzu sulu sīrups. Dzirkstošās bērzu sulas piegādāju arī restorāniem», savu biznesu raksturo E. Labanovskis. Jāpiebilst, ka Kainaižu dzirkstošās sulas var nogaršot gan restorānos Neiburgs, gan Aparjods, kur par 0,75 ml pudeli jāšķiras attiecīgi no 9 un 8 eiro.

Bērzu sulas ražotāja SIA Kainaiži veiksmīgi startējusi Anglijas tirgū, saņemot 30 000 litru bērzu sulas pasūtījumu, ko sadarbības partneris - kompānija Sibberi izplatīs vairākos Anglijas lielveikalu tīkos, informēja uzņēmuma pārstāvis Ervins Labanovskis.

«Esam veiksmīgi atraduši sadarbības partneri un saņēmām vērienīgu pasūtījumu. Plānots uz Angliju sūtīt svaigas sulas, daļa no partijas tur tiks sasaldēta un atkarībā no pieprasījuma tirgota visu gadu, » sacīja Labanovskis.

Viņš arī atzina - ja bērzu sulām būs panākumi, Anglijas tirgum tiks piedāvāts arī uzņēmuma pamatprodukts - dzirkstošās bērzu sulas ar upeņu pumpuru, citronu un citām piedevām, kas Latvijas tirgū tiek tirgots ar zīmolu Birzī!.

«Eksporta tirgos Rietumos bērzu sula joprojām ir pasvešs produkts, tomēr Anglijā tas sākt kļūt par modes preci. Mums ir ekoloģiskās produkcijas sertifikāts, līdz ar to, ņemot vērā veselīga dzīvesveida piekritēju skaita pieaugumu, palielinās izredzes uz panākumiem eksportā, » atzina uzņēmējs.

Vācijas aģentūra DPA vēsta par Latvijas iedzīvotāju pavasara aizraušanos ar bērzu sulām.

«Latvijas iedzīvotāju rudens sēņošanas mānija plašajos mežos ir daudz aprakstīta, bet pavasara bērzu sulas sezona ir tikpat iecienīta nacionālā laika pavadīšana,» raksta aģentūra. «Bruņojušies ar īpašiem rokas urbjiem, spaiņiem sulas vākšanai un koka tapām, simtiem cilvēku aprīlī steidzas mežā, lai iegūtu viegli saldeno sulu.»

Aģentūras korespondenta Gaujas Nacionālajā parkā sastaptais Gints ar meitu Lauru atturas izpaust savus pilnos vārdus, taču uzstāj, ka ir ļoti saudzīgi pret kokiem aizsargātajā teritorijā. «Mēs nekad neizmantojam tos pašus kokus divus gadus pēc kārtas un mēs vienmēr tos pienācīgi aizveram,» stāstīja Gints.

Dzirkstošo bērzu sulu BIRZĪ ražotāji Smiltenes novada Brantu pagasta Kainaižos 7. maijā stādīs pasaulē pirmo Sulu koku parku.

Parks taps ar Smiltenes pašvaldības finansiālu un SIA Labie koki praktisku atbalstu.

«Pasaulē ir ap 20 koku veidu, no kuriem var iegūt sulu pārtikai. Mūsu platuma grādos ir trīs veida sulu koki. Zināmākie ir bērzs un kļava. No mazāk zināmiem kokiem sulu vēl var iegūt no valrieksta. Mēs plānojam izveidot pirmo Eiropā un, iespējams, pasaulē Sulu koku parku, kurš varētu būt gan apskates objekts tūristiem, gan arī mežs, no kura nākotnē tiks iegūtas sulas realizēšanai Latvijas un pasaules tirgos. Bērzu sulu jau šobrīd tirgojam gan Latvijā, gan pasaulē ar BIRZĪ zīmolu, taču šis parks ļaus paplašināt tālākā nākotnē mūsu produktu klāstu vēl ar vairākiem ekskluzīviem produktiem - kļavu sīrupu, kā arī valriekstu sulu un sīrupu. Nākotnē plānojam parku attīstīt un sastādīt arī mazāk zināmus kļavu, valriekstu un bērzu veidus, kas būs pieejami BIRZĪ ražotnes apmeklētāju apskatei,» ideju komentē uzņēmuma īpašnieks Ervins Labanovskis.

Ģimenes uzņēmums Kainaiži attīsta ne vien dzirkstošās bērzu sulas Birzī ražošanu, bet arī bērzu sulas sīrupu ražošanu.

Sulu iegūst no bērziem, kas aug Labanovsku ģimenes īpašumā. Dienā bērzs dod 5- 20 litrus sulas. Bērzi ir ekoloģiski, līdz ar to gatavā produkcija ir ekoloģiski tīra. Uzņēmuma vadība to ir sertificējusi kā bioloģisko produktu.

SIA Kainaiži valdes loceklis Ervins Labanovskis stāsta, ka sīrupa pagatavošanai no Kanādas pasūtīta speciāla krāsns ar pannu. No 100 l bērzu sulas var iegūt 1 l sīrupa, tāpēc šis produkts veikalos ir salīdzinoši dārgs, jo ieguldīti lieli resursi tā iegūšanai. Bērzu sulas sīrups tiek saražots aptuveni 100 litru gadā.

Šopavasar Labanovsku ģimene pirmoreiz eksperimentālā kārtā izmēģinājusi kļavu sulas sīrupa pagatavošanu. Veikalos tas gan, visticamāk, vēl šogad nebūs pieejams, pie tā aktīvāk saimnieks strādās nākamajos gados.

Latvijā ir sācies kļavu sulu tecēšanas laiks, pastāstīja aptaujātie kļavu sulu pārstrādes uzņēmumi.

Uzņēmuma Sula vadītājs Linards Liberts stāstīja, ka kļavu sulas masveidā tiek tecinātas kopš pagājušās nedēļas, kas ir ierasts laiks to ieguvei. «Pirmo urbumu veicu jau janvāra trešajā nedēļā, bet īstenais kļavu sulu ieguves laiks sācies tagad,» sacīja Liberts.

Viņš piebilda, ka kļavas labi dod sulu saulainās dienās, savukārt apmākušās dienās ievākt sulu ir grūtāk. Tā kā nākamnedēļ sinoptiķi gaisa temperatūru daudzviet sola «plusos», apstākļi kļavu sulu tecināšanai būs piemēroti.

Savukārt bērzu sulas, visticamāk, varēs sākt iegūt marta otrajā pusē, atkarībā no laika apstākļiem, kas arī ir ierastais laiks bērzu sulu ieguvei.

Dzirkstošo bērzu sulu "Birzī" ražotāji SIA "Kainaiži" uzsāk balzama ražošanu, informē uzņēmums.

SIA "Kainaiži" jau vairāk nekā 7 gadus nodarbojas ar koku sulu ieguvi un pārstrādi, ražojot dzirkstošo bērzu sulu "Birzī", piegādājot svaigās kavu un bērzu sulas veikaliem pavasarī, kā arī ražojot vairākus sīrupus kā bērzu, ābolu un vīgriežu.

"Savā darbības laikā mēs nepārstājam eksperimentēt un domāt par jaunu produktu radīšanu. Šobrīd mums ir prieks pēc ilgstošas receptes izstrādes un pieslīpēšanas prezentēt stipro alkoholisko dzērienu - "Birzī" balzamu," saka SIA "Kainaiži" īpašnieks Ervins Labanovskis.

Balzams veidots no dažādām bērzu izejvielām - bērzu sulas destilāta, bērzu sulas sīrupa un svaigas bērzu sulas, kā arī no dabā atrodamām augu valsts piedevām, kas tiek turētas stingrā noslēpumā.

Turpinot aizsākto tradīciju ieskatīties, kā top Latvijā ražoti produkti, Db.lv šonedēļ piedāvā ielūkoties Cido sulu ražošanas procesā.

Sulu ražošana notiek raiti un, ja visas sastāvdaļas ir uz vietas ražotnē, ilgāko laika posmu aizņem sulas koncentrāta un ūdens sajaukšana un maisīšana - tās ir aptuveni 40 minūtes. Tālāk notiekošā pasterizēšana, sulas dzesēšana un pildīšana ilgst vien dažas minūtes, pārliecinājās Db.lv. Vairāk par sulas ražošanas procesu uzziniet, aplūkojot galeriju augstāk!

Sulu ražošanā ir diezgan noteikts tehnoloģiskais process, tādēļ ražošanas rekordu uzstādīšana ir visai grūta, taču, atskatoties pagātnē, lielākā jauda, kas bijusi Cido ražotnē, ir 140 tūkstoši litru sulas iepretim 120 tūkstošiem litru, kas ir vidējā sulas ražošanas jauda vienā dienā, atklāj Cido attīstības vadītāja Inese Rone.

Signe Turauska pametusi darbu Siguldas novada domē, lai pievērstos savam pārtikas biznesam. «Tagad ļoti izjūtu atšķirību starp to, kā bija strādāt valsts iestādē - durvis vērās ciet piecos un vairs ne par ko nebija jādomā, un to, kā ir tad, kad ir savs bizness - jāstrādā teju 24 stundas diennaktī,» viņa atzīst biznesa portālam db.lv.

Viņas izlolotā «Dabas Laboratorija» piedāvā lēni spiestas- auksti presētas sulas, smūtijus, humusu ar dārzeņiem un svaigēdāju kūkas un citus augu izcelsmes produktus. Taču galvenais produkts no tā visa ir tieši auksti spiestās sulas. Sulās tiek izmantoti sezonālie augļi un dārzeņi. Kopumā «Dabas Laboratorijā» tiek gatavoti padsmit dažādi sulu veidi un teju desmit dažādi veselības šotiņi.

«Dabas Laboratorija» strādā kopš 2017. gada februāra, pirms tam vairāk nekā gads aizvadīts sagatavošanās darbos. «Pirms sava biznesa uzsākšanas es strādāju Siguldas novada domē un, strādājot tur, bija sajūta - man patīk strādāt ar cilvēkiem, patīk darba vieta, bet tas tomēr nav tas, ko es gribu. Jutu, ka laiks skrien gar acīm. Jutu, ka esmu skrūvīte lielā mehānismā, bet nevaru atbildēt par lietām,» savās pārdomās dalās S. Turauska.

Latvieši bija, ir un būs lielākie bērzu sulas dzērāji pasaulē, uzskata Linards Liberts. Taču arī citas tautas pelnījušas gūt pavasarīgu prieku no bērzu sulas.

Linarda mūža aizraušanās ir bērzi, reiz iesācis ar pirtsslotām, kopš 2010. gada viņš pievērsies bērza sulai un ražo visu, ko var no tās pagatavot – limonādi, vīnu, sīrupu un «šampanieti» – šos četrus produktu veidus viņš nolēmis nostiprināt pastāvīgā piedāvājumā, pirms ķerties pie nākamo ideju realizēšanas.

Pamazām Eiropa iepazīst latviešiem paaudzēs ierasto atspirdzinājumu – Libertu ražotā bērzu sulas limonāde un vīns iegaršojušies arī vāciešiem. «Eiropā tā ir eksotika, un šī biznesa niša ir absolūti brīva, tikai jāmāk ieinteresēt,» iespaidos un novērojumos pēc dalības izstādē Vācijā BioFach 2013 (notika šī gada februārī) dalās Linards. «Bērzu sulu, kādu to atceramies no bērnības veikalu plauktos, ražo gan ukraiņi, gan dāņi, gan arī krievi, tāpēc pašam prieks, ka Libertu sula unikāla ar to, ka netiek pasterizēta. Produkcija iepatikās ne tikai vāciešiem, mūsu austrumu kaimiņi sajūsminājās par «šampanieti» – dzirkstošo bērzu sulas vīnu (kurš tiek ražots pēc klasiskās Šampaņas receptes), iespējams, ne tikai garšas īpatnību, bet nostaļģijas dēļ par bērziem,» pieļauj Linards.

Aktīvās vielas no tīrumu kosas, apiņiem, madarām un vēl dažiem augiem, kā arī bērzu sula aizkavē ādas novecošanos - šādi secinājuši Latvijas pētnieki, vēsta laikraksts Dienas bizness.

Pētījumu par šo dabas vielu iedarbību veikuši Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātes un Rīgas Stradiņa universitātes zinātnieki pēc SIA Madara Cosmetics pasūtījuma.

Gan laboratorijas testi, kas veikti LU, gan aprobācijā mērķgrupā, t.i, sievietēm labākajos gados, parāda, ka topošais pretnovecošanas līdzeklis iedarbojas pozitīvi, apgalvo Madara Cosmetics dibinātāja Lotte Tisenkopfa.

Stāsts par madarām, kosām un citiem augiem pretnovecošanas produktu līnijā sācies ar to, ka Madarai bijusi vēlme ražot produktu no izejvielām, kādu nav konkurentiem. Vispirms Rīgas Stradiņa universitātes pētnieki izstrādājuši šūnu atjaunošanas kompleksu, kurā tika ielikti ekstrakti no tīruma kosas, smiltsērkšķa, raspodiņa, apiņa un āboliņa. Pirms pusotra gada Madara vērsusies pie LU biologiem ar lūgumu pārbaudīt vēl divas vielas, ko vēlējās iekļaut jaunajā līdzeklī - bērzu sulu un ekstraktu no madaras auga.

Bērzu sulā, tāpat kā vīnā, ir zemes enerģija, kas dod spēku dzīvot un strādāt.

«Gribējās darīt to, ko nedara visi,» saka Linards Liberts, bērzu sulas pārstrādes SIA Sula vadītājs. 18 gadu vecumā viņš sāka nodarboties ar bērzu pirtsslotām, tirgoja tās gan Rimi, gan Satoil u.c. tirdzniecības vietās, bet tieši pirms krīzes uzņēmumu pārdeva. «Nekāda iekāre vairs nebija,» teic Linards. Taču dažus gadus pēc tam viņš tik un tā atgriezās pie bērziem, vienīgi citā veidā: «Es esmu sapratis, ka bērzi ir mana stihija.» To labi raksturo viņa apakšdelms, ko rotā bērzlapiņas tetovējums – tā vien šķiet, ka tā ir pavisam īsta lapiņa, kas palikusi uz ādas pēc pēršanās pirtī.

Latvijas iedzīvotāji ir konservatīvi un plašajā sulu klāstā visbiežāk roku stiepj pēc apelsīnu, ābolu vai tomātu sulas, tomēr tas nebaida ražotājus piedāvāt jaunas garšas un produktus.

Eiropā vidēji viens iedzīvotājs izdzer 19 litrus sulas gadā, Latvijā un Lietuvā - apmēram 14 litrus sulas, bet kaimiņvalstī Igaunijā – 25 litrus. Arī garšu ziņā ir manāmas atšķirības, piemēram, igauņiem labāk garšo dažādu ogu sulas, bet Latvijā pēdējos gados nav mainījies populārāko sulu tops un iecienītākās ir apelsīnu, tomātu, ābolu un multiaugļu sulas.

Saskaņā ar biedrības 5 dienā un GFK veikto aptauju, 60% iedzīvotāju savā ikdienas ēdienkartē par maz iekļauj augļus un dārzeņus. Tādēļ SIA Cido Grupa šogad uzsāka ražot jaunas dārzeņu un augļu sulas Veggie ar biešu vai ķirbju garšu, attīstot jaunu kategoriju sulu klāstā. Cido grupas pārstāve Inese Lielpinka uzsver, ka dārzeņu un augļu sulu kombinācija ir jauna niša Latvijas tirgum, bet ārvalstīs šis strauji augošais segments iemanto arvien lielāku popularitāti līdz ar izpratnes par veselīgu uzturu palielināšanos. «Jaunums ir arī sulu iepakojuma izmērs. Esam sākuši ražot sulas 0,5 litru iepakojumā, bet ūdeni sākuši pildīt 0,7 litru pudelēs. Šie izmēri ir kļuvuši iecienīti. Ik gadus investējam ražošanas attīstībā, pērn ieguldījām 1,1 milj. eiro un daļa no tā tika novirzīta jauno iepakojuma veidu īstenošanai,» stāsta Cido grupa pārstāve.

Bērzu sulas var ne vien dzert, bet arī, īpaši apstrādātas un pievienotas kosmētikas krēmam, smērēt uz sejas, lai aizkavētu ādas novecošanos.

Sākotnēji dabīgās kosmētikas SIA Madara Cosmetics produktu sortiments bija neliels - četri produkti, bet sešos gados tas ir palielinājies līdz vairāk nekā 40. Jaunākā produktu līnijā Time Miracle ietilpst vairāki produkti pret novecošanos. «Jau no paša sākuma pircēji jautāja par pretnovecošanas līdzekļiem. Ņemot vērā Eiropas un citu valstu demogrāfiju, šo līdzekļu mērķauditorija ir augoša. Nolēmām - ja Madara ražotu pretnovecošanās produktus, tie būtu efektīvākie pretnovecošanās produkti dabiskajā kosmētikā pasaulē. Tās ir lielas ambīcijas,» neslēpj SIA Madara Cosmetics dibinātāja Lotte Tisenkopfa.

Finanšu ministrija (FM) ir pieteikusi apspriešanai vērienīgus grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, piedāvājot noteikt, ka azartspēļu spēlēšana Latvijā būtu atļauta personām no 21 gada vecuma, nevis no pilngadības, kā tas ir pašlaik.

Pašlaik likums aizliedz azartspēlēs, interaktīvajās azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs piedalīties personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu. FM atzīmē, ka pāris gadus vecā Veselības ministrijas (VM) pētījumā tika secināts, ka azartspēles un loterijas Latvijā spēlē galvenokārt 25-34 gadus veci cilvēki. Ar katru nākamo vecuma grupu azartspēļu spēlējušo respondentu īpatsvars samazinās. Ja 55-64 gadu vecu respondentu vidū tādu, kas pēdējā gada laikā spēlējuši vismaz reizi mēnesī, ir 7%, tad 45-54 gadu vecuma grupā - 10%, 35-44 grupā - 12%, 25-34 gadu grupā - 18%, bet 15-24 gadus veco respondentu grupā - 12%. Vienlaikus esot vērojama tendence ar katru vecuma grupu spēlēšanu uzsākt arvien agrākā vecumā.

Nolūkā veicināt aizaugušas lauksaimniecības zemes pārveidošanu par bērzu audzēm saplākšņa ražotājs a/s Latvijas Finieris nākamgad plāno sākt jaunu atbalsta programmu lauksaimniekiem, informēja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Juris Biķis.

Kopš 1996. gada sadarbībā ar Latvijas valsts mežzinātnes institūtu Silava uzņēmums jau īsteno akciju «Kvalitatīvu bērzu audzēšanas programma ilgtermiņā», kura tiek dēvēta arī par Bērzu programmu. Programma zemnieku saimniecībām piedāvā ar 90% atlaidi iegādāties Latvijas Finiera stādu audzētavas Zābaki bērza stādus līdz divus hektārus lielu platību apmežošanai vienā gadā.

Kopumā šajā laikā izaudzēti apmēram desmit miljoni stādu, savukārt patlaban plānots projektu paplašināt, uzsvaru vēršot uz jaunizveidoto bērzu audžu kopšanu, kā arī aizaugušas zemes pārveidošanu.

Dzirkstošo bērzu sulu Birzī ražotāji SIA «Kainaiži» pērn uzsāka veidot pasaulē pirmo Sulu koku parku, kurā aug tikai tās koku sugas, kas pavasarī dod pārtikā lietojamu sulu. Šogad to papildinās 50 Ziemeļamerikas sudraba kļavas (Acer saccharinum), informē uzņēmuma īpašnieks Ervins Labanovskis.

Pašlaik parkā Brantu pagasta Kainaižos aug 110 melnie valrieksti, 100 cukura kļavas, kā arī Latvijai raksturīgie āra un purva bērzi un parastās jeb Norvēģijas kļavas. Parks pieejams gan zinātniskiem nolūkiem, kur pētīt koku sugas un iepazīt bērzu sulu ražotni lekciju un ekskursiju veidā, gan kā vieta, kur ikviens interesents var pavadīt brīvo laiku sakoptā vides objektā.

«Iestādot sudraba kļavas, mūsu parkā būs sastopamas jau trīs kļavu koku sugas, taču tas ir tikai sākums, jo gan kļavas, gan bērzi un valrieksti, kas dod sulas, ir vairāk par 20 veidiem. Ar laiku visus šos kokus varēs pie mums apskatīt, kā arī pagaršot šo koku sulu, kad tie būs sasnieguši urbšanai atbilstošu stumbra diametru,» stāsta E. Labanovskis.

Šodienas, 8.oktobra, LTV1 raidījumā Viss notiek plkst 22.00 rubrikā Ideju mežs sadarbībā ar laikrakstu Dienas bizness un valsts akciju sabiedrību Latvijas valsts meži tiks analizētas bērzu audzēšanas perspektīvas Latvijā. Dienas biznesa pētījums liecina, ka bērzu audzēšanas bizness var būt saistošs ne tikai šaurai uzņēmēju grupai, bet faktiski ikvienam Latvijas iedzīvotājam, jo izrādās, ka tieši bērzi var sagādāt finansiāli nodrošinātas vecumdienas.

Laikraksta Dienas Bizness žurnālists Māris Ķirsons secina, ka iespaidīgās investīcijas bērzu pārstrādē Latvijā ir veicinājušas cilvēku vēlmi savu pensiju fondu veidot, stādot bērzus, tādējādi radot pat īslaicīgu šīs koku sugas stādu deficītu. Ja cilvēks 30 gadu vecumā iestāda piecus hektārus bērzu, papildus savai pensijai viņš varētu iegūt prāvus līdzekļus jau 65 – 67 gadu vecumā.

Vairāk par to, kā bērzi var palīdzēt pensiju fonda veidošanā, kā arī citām bērzu audzēšanas biznesa tendencēm Latvijā, skaties raidījumā Viss notiek jau šovakar, kā arī lasi 9. oktobrī laikrakstā Dienas bizness.

Imunizācijas valsts padome (IVP) kopumā atbalsta bērnu vakcināciju pret Covid-19 vecuma grupā no 5 līdz 11 gadiem, taču atkārtoti uzsver, ka joprojām būtiskākā ir senioru un riska grupu vakcinēšana, pēc kārtējās IVP sēdes informēja tās vadītāja, profesore Dace Zavadska.

Viņa uzsver, ka senioru un riska grupu cilvēku vakcinēšana ir prioritāte gan primārajā, gan balstvakcinācijā.

Ņemot vērā patlaban pieejamo zinātnisko un uz pierādījumiem balstīto informāciju, IVP kopumā atbalsta bērnu vecumā no 5 līdz 11 gadiem vakcināciju pret Covid-19, taču pašlaik īpaši to rekomendē sākt visiem tiem bērniem, kas ietilpst kādā no riska grupām nopietnai Covid-19 gaitai. Tie, piemēram, ir bērni ar onkoloģiskām slimībām, aptaukošanos, cukura diabētu, kardiovaskulārām fona slimībām un citām hroniskām orgānu slimībām, skaidro profesore.

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ir reģistrējusi "Pfizer"/"BioNTech" Covid-19 vakcīnu lietošanai bērniem vecumā no 5 līdz 11 gadiem. Tas veikts, pamatojoties uz izvērtējumu no pētījuma datiem, kur šajā populācijā ieguvumi no Covid-19 vakcinācijas pārsniedz risku. Pētījumā piedalījušies 3082 bērni.

Samazinoties pirktspējai, sarucis un pirmskrīzes apjomu arvien nav sasniedzis sulu patēriņš Latvijā; vietējie ražotāji meklē iespējas ārvalstīs, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā lielāko sulu tirgus pīrāgu dala divi ražotāji – Cido Grupa un SIA Orkla Foods Latvija, tajā darbojas arī vairāki citi augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmumi, kas piedāvā sulas, piemēram, SIA Puratos Latvia, SIA Kronis, SIA Verry Berry un SIA Strēlnieki. Pēdējās lielākās pārmaiņas tirgū notikušas 2015. gada beigās, kad noslēgts SIA Spilva un AS Gutta apvienošanas process, kā rezultātā abas kompānijas turpina darbu kā viens uzņēmums SIA Orkla Foods Latvija.

«Esam Baltijā lielākais sulu ražotājs. Latvijā Cido Grupas ražoto sulu, nektāru un sulu dzērienu tirgus daļa, ieskaitot citus grupas izplatītos zīmolus, piemēram, Frutto, ir aptuveni 40%, Lietuvā – ap 20%, Igaunijā – 5%. Cido sulas Igaunijā nopērkamas sen, taču mātes kompānija uzņēmumu Royal Unibrew Eesti dibināja vien 2012. gada decembrī un kopš tā laika aktīvāk sākusi iekarot Igaunijas tirgu,» stāsta Cido grupas padomdevēja juridiskajos jautājumos Inese Lielpinka.